33. STUDĒJAMAIS RAKSTS
Mācīsimies no Daniēla
”Tu Dievam esi ļoti dārgs.” (DAN. 9:23.)
73. DZIESMA ”Piešķir mums drosmi!”
IESKATS a
1. Kāpēc babilonieši ievēroja Daniēlu?
KAD babilonieši Daniēlu saņēma gūstā un no dzimtās zemes aizveda uz tālo Babilonu, viņš bija pavisam jauns. Tā kā babilonieši pievērsa uzmanību tam, ”ko var saskatīt acīm”, viņi ievēroja, ka Daniēls ir stiprs, vesels un izskatīgs. (1. Sam. 16:7.) Turklāt viņi zināja, ka Daniēls nāk no dižciltīgas ģimenes. Tāpēc viņi izlēma Daniēlu izskolot, lai tas varētu kalpot valdnieka pilī. (Dan. 1:3, 4, 6.)
2. Kāda bija Jehovas attieksme pret Daniēlu? (Ecehiēla 14:14.)
2 Bet kāpēc Jehova bija ievērojis Daniēlu un to mīlēja? Ne jau tāpēc, ka Daniēls bija izskatīgs un dižciltīgs. Jehovam Daniēls bija tik dārgs tāpēc, ka šis jauneklis ar savu dzīvesveidu vienmēr centās viņu iepriecināt. Tad, kad Jehova Daniēlu pieminēja kopā ar Noasu un Ījabu, kuri bija uzticami kalpojuši gadu desmitiem, Daniēlam bija apmēram 20 gadu. (1. Moz. 5:32; 6:9, 10; Īj. 42:16, 17; nolasīt Ecehiēla 14:14.) Daniēls nodzīvoja garu mūžu, un Jehova viņu sirsnīgi mīlēja arī tad, kad šis pravietis bija sasniedzis sirmu vecumu. (Dan. 10:11, 19.)
3. Par ko ir runa šajā rakstā?
3 Rakstā ir izceltas divas īpašības, kuras piemita Daniēlam un kuru dēļ viņš Jehovam bija ļoti mīļš. Vispirms ir apskatīts, kā tās izpaudās Daniēla dzīvē, un pēc tam ir paskaidrots, kas Daniēlam palīdzēja tādam būt. Padomāsim arī par to, kā mēs varam līdzināties Daniēlam. Kaut arī šis raksts galvenokārt ir domāts gados jauniem Jehovas kalpiem, tas noderēs ikvienam, jo no Daniēla varam mācīties mēs visi.
DROSME
4. Pastāstiet, kā reiz izpaudās Daniēla drosme!
4 Bailes mēdz izjust visi cilvēki, arī drosmīgie. Bet tie, kas ir drosmīgi, nepieļauj, ka bailes viņus atturētu no pareizas rīcības. Daniēls jau jaunībā bija ļoti drosmīgs. Pievērsīsim uzmanību diviem gadījumiem. Aptuveni divus gadus pēc Jeruzālemes nopostīšanas Babilonijas valdnieks Nebukadnecars sapnī redzēja milzu tēlu, un sapnis viņu izbiedēja. Viņš piedraudēja, ka tad, ja gudrie, to vidū Daniēls, viņam neizstāstīs, ko viņš ir nosapņojis, un neizskaidros, ko sapnis nozīmē, viņš tos visus sodīs ar nāvi. (Dan. 2:3—5.) Daniēlam nekavējoties bija jārīkojas, pretējā gadījumā daudzi ietu bojā. Viņš ”gāja pie ķēniņa un lūdza dot viņam laiku sapņa izskaidrošanai”. (Dan. 2:16.) Tas liecina, ka Daniēls bija drosmīgs un ka viņam bija stipra ticība. Bībelē nav teikts, ka Daniēls pirms tam kaut reizi būtu izskaidrojis kādu sapni. Viņš mudināja savus trīs draugus, ko babilonieši bija nosaukuši par Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, ”lūgt debesu Dievu iežēloties un atklāt sapņa noslēpumu”. (Dan. 2:18.) Jehova atbildēja uz šo jaunekļu lūgšanām, un ar viņa palīdzību Daniēls izskaidroja Nebukadnecara sapni. Tā izglābās gan Daniēls, gan viņa draugi.
5. Kā vēlreiz tika pārbaudīta Daniēla drosme?
5 Kādu laiku pēc tam Daniēla drosme tika pārbaudīta vēlreiz. Nebukadnecaru atkal bija satraucis kāds sapnis. Šoreiz viņš bija redzējis milzīgu koku. Daniēls izskaidroja šo sapni, lai gan tas nozīmēja pasludināt valdniekam, ka tas uz kādu laiku zaudēs prātu un līdz ar to arī savu varu. (Dan. 4:25.) Daniēls apzinājās, ka šāda izskaidrojuma dēļ Nebukadnecars viņu varēja uzskatīt par dumpinieku un sodīt ar nāvi. Tomēr Daniēls rīkojās drosmīgi un pavēstīja Nebukadnecaram minētā sapņa nozīmi.
6. Kas Daniēlam palīdzēja būt drosmīgam?
6 Kas Daniēlam palīdzēja būt drosmīgam visa mūža garumā? Bērnībā viņš noteikti daudz ko bija mācījies no saviem vecākiem. Nav ne mazāko šaubu, ka viņa vecāki, paklausīdami norādījumiem, ko Dievs bija devis izraēliešiem, bija mācījuši savam bērnam Dieva likumus. (5. Moz. 6:6—9.) Daniēls zināja ne vien bauslības pamatus, piemēram, desmit baušļus, bet arī konkrētus norādījumus par to, ko izraēlieši drīkst ēst un ko ne. b (3. Moz. 11:4—8; Dan. 1:8, 11—13.) Viņš labi zināja arī savas tautas vēsturi un zināja, kas ar izraēliešiem bija noticis tāpēc, ka tie bija pārkāpuši Jehovas normas. (Dan. 9:10, 11.) Turklāt dzīves laikā Daniēls daudzkārt bija pārliecinājies, ka Jehova ar saviem eņģeļiem viņu atbalsta. (Dan. 2:19—24; 10:12, 18, 19.)
7. Kas vēl Daniēlam palīdzēja būt drosmīgam? (Sk. arī attēlu.)
7 Daniēls iedziļinājās citu Jehovas praviešu rakstos, tostarp Jeremijas pravietojumos. Tā viņš noskaidroja, ka ebreju trimdai drīz jābeidzas. (Dan. 9:2.) Pravietojumu piepildīšanās noteikti stiprināja Daniēla paļāvību uz Jehovu, un nesatricināma paļāvība uz Jehovu ir tā, kas iesveļ cilvēkā drosmi. (Salīdzināt Romiešiem 8:31, 32, 37—39.) Bet, galvenais, Daniēls bieži lūdza Jehovu. (Dan. 6:10.) Viņš atzinās grēkos, atklāti stāstīja Jehovam visu, kas viņam bija uz sirds, un lūdza Jehovam palīdzību. (Dan. 9:4, 5, 19.) Viņš bija tāds pats cilvēks kā mēs, tātad drosme viņam nebija iedzimta. Viņš bija vairojis drosmi, iedziļinādamies Svētajos Rakstos, lūgdams Jehovu un it visā uz viņu paļaudamies.
8. Kā vairot drosmi?
8 Kā bērni un jaunieši var vairot drosmi? Ja vecāki ir drosmīgi, tas nenozīmē, ka arī viņu bērni noteikti būs drosmīgi. Drosme nav kā ģimenes relikvija, ko viena paaudze nodod nākamajai, — tā ir jāattīsta katram pašam. Padomāsim: kā tiek apgūtas kādas iemaņas? Vispirms mēs vērojam kādu, kuram labi padodas tas, ko vēlamies iemācīties, bet pēc tam mēģinām attiecīgo darbību atkārtot. Līdzīgi ir ar drosmi — vispirms mums jānoskaidro, kā šī īpašība ir izpaudusies citu Dieva kalpu rīcībā, bet pēc tam jācenšas sekot šo cilvēku priekšzīmei. Ko mēs varam mācīties no pravieša Daniēla? Viņš labi pārzināja Svētos Rakstus, tātad arī mums tie labi jāpazīst. Mums ir jāizveido ciešas attiecības ar Jehovu, tāpēc bieži jāvēršas pie viņa lūgšanās un jārunā ar viņu pilnīgi atklāti. Turklāt mums jāpaļaujas uz Jehovu un jābūt pārliecinātiem par viņa atbalstu. Ja tā rīkosimies, mēs spēsim būt drosmīgi arī tad, kad mūsu ticība tiks pārbaudīta.
9. Kāpēc ir vērts būt drosmīgiem?
9 Par to, cik vērtīgi ir būt drosmīgam, pārliecinājās kāds gados jauns kristietis, vārdā Bens, kas dzīvo Vācijā. Viņa skolasbiedri ticēja evolūcijai un uzskatīja, ka tas, kas Bībelē stāstīts par pasaules radīšanu, ir mīts. Reiz Benam tika dota iespēja uzstāties klases priekšā un pastāstīt, kāpēc viņš tic, ka dzīvība ir radīta. Bens rīkojās drosmīgi un pastāstīja klasesbiedriem, kam viņš tic. Ko tas deva? Bens teica: ”Skolotājs uzmanīgi klausījās. Viņš pat nokopēja materiālus, kurus es izmantoju savā stāstījumā, un izdalīja visiem klātesošajiem.” Kā izturējās Bena klasesbiedri? ”Daudzi manī patiešām uzmanīgi klausījās un pēc tam sacīja, ka viņi mani ciena.” Kā liecina šis gadījums, drosmīgi cilvēki bieži vien iemanto citu cilvēku cieņu. Turklāt, rīkodamies drosmīgi, mēs varam palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem iepazīt Jehovu. Kā var redzēt, ir daudz iemeslu, kāpēc ir vērts rīkoties drosmīgi.
UZTICĪBA
10. Kā uzticība ir saistīta ar mīlestību?
10 Uzticība ir cieši saistīta ar mīlestību. Bībelē bieži ir pieminēta uzticīga mīlestība — gan runājot par Dieva mīlestību pret cilvēkiem, gan runājot par mīlestību cilvēku starpā. Tā ir attieksme, kurai raksturīga pilnīga uzticība un stipra pieķeršanās. (2. Sam. 9:6, 7.) Uzticības pilnā mīlestība laika gaitā var kļūt arvien stiprāka. Kā šāda attieksme pret Dievu izpaudās Daniēla dzīvē?
11. Kādu pārbaudījumu Daniēls pieredzēja sirmā vecumā? (Sk. vāka attēlu.)
11 Daniēla uzticība Jehovam tika pārbaudīta daudz reižu. Taču vienu no smagākajiem pārbaudījumiem Daniēls pieredzēja, kad viņam bija pāri 90. Babiloniju bija iekarojuši mēdieši un persieši, un pār to valdīja ķēniņš Dārijs. Valsts augstākie ierēdņi ienīda Daniēlu, un viņiem nebija ne mazākās cieņas pret viņa Dievu, tāpēc viņi izkala plānu, kā Daniēlu nogalināt. Viņi panāca, ka valdnieks izdeva rīkojumu, kas pārbaudīja Daniēla uzticību Dievam. Lai izvairītos no soda, Daniēls nedrīkstēja lūgt Jehovu 30 dienas. Nekas cits no Daniēla netika prasīts. Tā viņam bija jāpierāda sava uzticība valdniekam. Daniēls atteicās pakļauties minētajam rīkojumam, tāpēc viņu iemeta lauvu bedrē. Bet Daniēla uzticība Jehovam atalgojās — Jehova viņu izglāba no lauvām. (Dan. 6:12—15, 20—22.) Tāpat kā Daniēls, arī mēs varam saglabāt uzticību Jehovam.
12. Kāpēc Daniēls palika uzticīgs Jehovam?
12 Kā jau bija minēts, uzticība ir cieši saistīta ar mīlestību. Daniēls palika uzticīgs Jehovam tāpēc, ka viņš ļoti mīlēja savu debesu Tēvu. Kā Daniēls bija iemīlējis Jehovu? Viņš bija daudz domājis par Jehovas īpašībām un par to, kā tās izpaužas Jehovas rīcībā. (Dan. 9:4.) Daniēls arī bija dziļi pārdomājis visu, ko Jehova ir darījis gan viņa, gan visas tautas labā, un viņa sirdi pildīja pateicības jūtas pret Jehovu. (Dan. 2:20—23; 9:15, 16.)
13. a) Ar kādiem pārbaudījumiem saskaras dievbijīgi jaunieši? Miniet piemēru. (Sk. arī attēlu.) b) Ko varētu atbildēt, ja mums jautā, vai Jehovas liecinieki atbalsta homoseksuālu dzīvesveidu? (Sk. video ”Taisnīgums atnesīs mieru”, kas atrodams vietnē jw.org.)
13 Tāpat kā savulaik Daniēls, jaunieši ik dienas sastop cilvēkus, kas neciena Jehovu un viņa normas. Starp viņiem ir tādi cilvēki, kam nepatīk tie, kuri mīl Dievu. Daudzi pat ņirgājas par dievbijīgiem jauniešiem un cenšas panākt, lai tie atteiktos no savas pārliecības. Lūk, ko pieredzēja kāds puisis, vārdā Greiems, kas dzīvo Austrālijā. Vidusskolas gados viņš reiz nonāca sarežģītā situācijā. Skolotāja klasei jautāja: ”Kā jūs rīkotos, ja kāds no draugiem pastāstītu, ka viņš ir homoseksuāls?” Skolotāja lika, lai tie, kas atbalstītu sava drauga izvēli, nostātos klases vienā pusē, bet tie, kas neatbalstītu, — otrā. Greiems sacīja: ”Visa klase, izņemot mani un vēl vienu Jehovas liecinieku, nostājās pretējā pusē.” Tas, kas notika tālāk, bija īsts uzticības pārbaudījums. ”Visu atlikušo stundas daļu klasesbiedri par mums ņirgājās,” turpināja Greiems, ”un pat skolotāja mums asi uzbruka. Es centos runāt mierīgi un aizstāvēt savu pārliecību, bet viņi manī vispār neklausījās.” Kā Greiems jutās? ”Protams, nebija patīkami, ka par mani ņirgājas, bet es biju neizsakāmi priecīgs, ka paliku uzticīgs Jehovam un aizstāvēju savus uzskatus,” atcerējās Greiems.
14. Kas mums jādara, lai mēs vienmēr būtu uzticīgi Jehovam?
14 Mums, tāpat kā Daniēlam, no visas sirds jāmīl Jehova, jo tad mēs spēsim palikt viņam uzticīgi. Jo labāk mēs iepazīstam Jehovu, jo dziļāka kļūst mūsu mīlestība pret viņu. Mēs varam daudz ko uzzināt par viņa īpašībām, pētīdami to, ko viņš ir radījis. (Rom. 1:20.) Šajā ziņā mums lieti var noderēt vietnes jw.org rubrikā ”Radies nejauši vai radīts?” atrodamie raksti un video. Tāpat ir vērtīgi iepazīties ar brošūru Vai dzīvība ir radīta? un brošūru Dzīvības izcelsme. Pieci jautājumi, ko vērts uzdot c. Kāda gados jauna dāņu māsa, vārdā Estere, izteicās: ”Šajās brošūrās ir minēti loģiski argumenti. Nekas nevienam netiek uzspiests. Brošūrās ir izklāstīti fakti, bet izvēle, kam ticēt un kam ne, ir katra paša ziņā.” Iepriekšminētais Bens sacīja: ”Visi šie materiāli ļoti stiprināja manu ticību. Tie mani pārliecināja, ka dzīvību ir radījis Dievs.” Izpētījuši faktus, jūs, visticamāk, piekritīsiet tam, kas teikts Bībelē: ”Jehova, mūsu Dievs, tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo tu esi radījis visu un pēc tavas gribas viss ir tapis un ir radīts!” (Atkl. 4:11.) d
15. Ko vēl mēs varam darīt, lai stiprinātu savas attiecības ar Jehovu?
15 Mūsu mīlestība pret Jehovu augs arī tad, ja uzzināsim vairāk par viņa Dēla Jēzus dzīvi. Tā rīkojās kāda gados jauna kristiete, ko sauc Samira un kas dzīvo Vācijā. Viņa atzina: ”Es labāk iepazinu Jehovu, kad izpētīju, kas Bībelē teikts par Jēzus dzīvi.” Bērnībā Samirai nebija viegli iztēloties, ka Jehova viņu mīl un vēlas būt viņas draugs. Bet viņa varēja iztēloties, kāds bija Jēzus. ”Man patika Jēzus, jo viņš bija sirsnīgs un mīlēja bērnus,” teica Samira. Jo vairāk viņa uzzināja par Jēzu, jo ciešāk viņa pieķērās Jehovam. Viņa pastāstīja: ”Pamazām es atskārtu, ka Jēzus nevainojami atspoguļo sava Tēva personību. Viņi abi ir ļoti līdzīgi. Es sapratu, ka viens iemesls, kāpēc Jehova sūtīja uz zemi Jēzu, ir tāds, lai cilvēki labāk iepazītu savu debesu Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Lai stiprinātu savu draudzību ar Jehovu, arī mums ir jāuzzina vairāk par Jēzu. Ja mēs tā darīsim, mūsu mīlestība pret Jehovu un apņēmība palikt viņam uzticīgiem kļūs arvien stiprāka.
16. Ko mēs gūstam, ja esam uzticīgi Jehovam? (Psalms 18:25; Mihas 6:8.)
16 Uzticība ir īpašība, kas ļauj izveidot un saglabāt ciešu draudzību. (Rut. 1:14—17.) Ja mēs esam uzticīgi Jehovam, mums ir ne vien draudzīgas attiecības ar viņu, bet arī dziļš iekšējs miers. Tā var apgalvot tāpēc, ka Jehova ir apsolījis būt uzticīgs tiem, kas ir uzticīgi viņam. (Nolasīt Psalmu 18:25; Mihas 6:8.) Uz brīdi aizdomāsimies: Visvarenais Dievs vēlas mums tuvoties un ir apsolījis mūs vienmēr mīlēt. Ja mums būs tuva draudzība ar Jehovu, tad nekas — ne pārbaudījumi, ne pretinieki un pat ne nāve — mūs nespēs no viņa šķirt. (Dan. 12:13; Lūk. 20:37, 38; Rom. 8:38, 39.) Tāpēc līdzināsimies Daniēlam un paliksim uzticīgi Jehovam!
KO VĒL VAR UZZINĀT NO DANIĒLA GRĀMATAS
17., 18. Ko vēl var uzzināt no Daniēla grāmatas?
17 Šajā rakstā tika aplūkots, kā izpaudās Daniēla drosme un uzticība Jehovam. Bet, lasot Daniēla grāmatu, var uzzināt vēl daudz ko citu. Jehova Daniēlam ļāva redzēt vairākas parādības un sapņus, kas būtībā bija pravietojumi, kā arī deva Daniēlam spēju izskaidrot pravietiskas vēstis. Daudzi no Daniēla grāmatā lasāmajiem pravietojumiem jau ir piepildījušies. Bet citos ir runāts par notikumiem, kas risināsies nākotnē un skars ikvienu cilvēku.
18 Nākamajā rakstā ir apskatīti divi Daniēla grāmatā lasāmi pravietojumi. Mums visiem ir svarīgi tos saprast, jo tad mēs spēsim pieņemt gudrus un tālredzīgus lēmumus. Šie pravietojumi mums palīdzēs būt drosmīgiem, kā arī stiprinās mūsu apņēmību palikt uzticīgiem Jehovam drīzumā gaidāmajos pārbaudījumos.
119. DZIESMA ”Mums ir vajadzīga ticība”
a Bērni un jaunieši, kas kalpo Jehovam, bieži nonāk situācijās, kurās ir vajadzīga drosme, lai viņi paliktu uzticīgi Jehovam. Klasesbiedri viņus varbūt izsmej par ticību Dievam vai par to, ka viņi sludina un cenšas dzīvot pēc Dieva normām. Šajā rakstā ir uzsvērts, ka mums jācenšas līdzināties pravietim Daniēlam, kurš bija drosmīgs un uzticīgs Jehovam.
b Bija vismaz trīs iemesli, kāpēc Daniēls varēja uzskatīt babiloniešu piedāvāto ēdienu par nepieņemamu: 1) iespējams, ēdienā tika izmantota tādu dzīvnieku gaļa, ko Mozus bauslībā bija aizliegts ēst (5. Moz. 14:7, 8); 2) nokautajiem dzīvniekiem, iespējams, nebija pienācīgi notecinātas asinis (3. Moz. 17:10—12); 3) babiloniešu piedāvātā ēdiena ēšana varēja tikt uzlūkota par piedalīšanos viltus dievu kultā (salīdzināt 3. Mozus 7:15; 1. Korintiešiem 10:18, 21, 22).
d Lai padziļinātu mīlestību pret Jehovu, ir vērts rūpīgi izlasīt grāmatu Tuvojieties Jehovam, kurā sīkāk stāstīts par Jehovas īpašībām.