36. STUDĒJAMAIS RAKSTS
Noliksim nevajadzīgās nastas
”Noliksim arī mēs visas nastas.. un ar izturību skriesim mums paredzētajās sacīkstēs.” (EBR. 12:1.)
33. DZIESMA ”Met savu nastu uz Jehovu”
IESKATS a
1. Kas, saskaņā ar Ebrejiem 12:1, kristiešiem jādara, lai sekmīgi pabeigtu skrējienu pēc dzīvības?
BĪBELĒ kristiešu dzīve ir salīdzināta ar skrējienu. Dievs ir apsolījis, ka ikvienam, kas sekmīgi pabeigs šo skrējienu, viņš dāvās mūžīgu dzīvi. (2. Tim. 4:7, 8.) Tagad mums ir īpaši jāpūlas neapstāties, jo mēs esam pavisam tuvu finišam. Apustulis Pāvils bija viens no tiem, kas sekmīgi pabeidza šo skrējienu, un, rakstīdams citiem kristiešiem, viņš minēja, kas jādara, lai tiktu līdz simboliskā skrējiena finiša līnijai. Pāvils aicināja: ”Noliksim.. visas nastas.. un ar izturību skriesim mums paredzētajās sacīkstēs.” (Nolasīt Ebrejiem 12:1.)
2. Ko nozīmē apustuļa Pāvila aicinājums nolikt ”visas nastas”?
2 Vai, mudinādams nolikt ”visas nastas”, Pāvils domāja, ka kristiešiem, tēlaini runājot, vispār nekas nav jānes? Nē, tā viņš nedomāja. Pāvils kristiešiem lika atbrīvoties no nevajadzīgām nastām. Tās ir nastas, kas kristieti garīgajā skrējienā lieki apgrūtina un atņem tam spēkus. Lai izturētu līdz galam, mums no tādām nekavējoties jāatbrīvojas. Bet tas nenozīmē atbrīvoties no tā, kas kristiešiem tomēr ir jāpilda jeb ”jānes”. Ja tā notiktu, kristietis būtībā izstātos no garīgā skrējiena. (2. Tim. 2:5.) Tālāk ir paskaidrots, kādi pienākumi kristiešiem ir katrā ziņā jāpilda.
3. a) Kas, saskaņā ar Galatiešiem 6:5, ir jānes ikvienam kristietim? b) Kas ir aplūkots šajā rakstā?
3 Nolasīt Galatiešiem 6:5. Vēstulē galatiešiem Pāvils minēja, ka ikvienam kristietim ”jānes sava nasta [vai ”atbildības nasta”, zemsv. piez.]”. Ko šie vārdi nozīmē? Norādītajā pantā Pāvils runāja par to, par ko katrs kristietis pats ir atbildīgs Dieva priekšā. Tie ir kristieša pienākumi, kurus viņa vietā nevar pildīt neviens cits. Rakstā ir runāts par to, ko sevī ietver šī ”atbildības nasta” un kā kristietis to var ”nest”. Vēl rakstā ir aplūkots, kas ir nevajadzīgās nastas un kā no tām var atbrīvoties. Ja atbrīvosimies no nevajadzīgajām nastām un paturēsim tikai tās, kas kristiešiem ir jānes, mēs spēsim simboliskajā skrējienā sasniegt finišu.
IKVIENA KRISTIEŠA ”ATBILDĪBAS NASTA”
4. Kāpēc mums nav grūti pildīt Jehovam doto solījumu? (Sk. arī attēlu.)
4 Solījums kalpot Jehovam. Ikviens kristīts Jehovas kalps ir apsolījis viņam kalpot un pildīt viņa gribu. Mums ir jāpilda šis solījums, un mēs par to esam atbildīgi Jehovas priekšā. Tomēr tas nav apgrūtinoši, jo Jehova, radīdams cilvēkus, paredzēja, ka viņa gribas pildīšana tiem sagādās gandarījumu. (Atkl. 4:11.) Viņš mūsos ir ielicis vēlēšanos iepazīt un pielūgt savu Radītāju, turklāt viņš mūs ir radījis pēc sava tēla. Tāpēc mēs spējam viņam tuvoties un pildīt viņa gribu ar prieku. (Ps. 40:8.) Kad mēs pildām Dieva gribu un sekojam viņa Dēla priekšzīmei, mēs nevis zaudējam spēkus, bet tos atgūstam. (Mat. 11:28—30.)
5. Kas palīdz pildīt Dievam doto solījumu? (1. Jāņa 5:3.)
5 Kas palīdz pildīt Jehovam doto solījumu? Pirmkārt, mums aizvien jāpadziļina sava mīlestība pret Jehovu. Tādēļ bieži pārdomāsim, ko Jehova ir darījis mūsu labā un ko viņš grasās mūsu labā darīt nākotnē. Jo vairāk mēs mīlēsim Dievu, jo vieglāk mums būs viņam klausīt. (Nolasīt 1. Jāņa 5:3.) Otrkārt, mums jācenšas līdzināties Jēzum. Viņš spēja vienmēr pildīt Jehovas gribu tāpēc, ka viņš lūdza, lai Jehova viņam palīdz, un nekad neaizmirsa, kāda balva viņu gaida. (Ebr. 5:7; 12:2.) Tāpat ir jārīkojas mums. Lūgsim, lai Jehova mums dod spēku, un vienmēr turēsim prātā cerību uz Jehovas apsolīto mūžīgo dzīvi! Ja mēs dziļi mīlēsim Dievu un centīsimies līdzināties viņa Dēlam, mēs spēsim pildīt savu Dievam doto solījumu.
6. Kāpēc kristiešiem jāpilda ģimenes pienākumi? (Sk. arī attēlu.)
6 Ģimenes pienākumi. Kristieša mīlestībai pret Dievu Jehovu un pret Jēzu ir jābūt stiprākai nekā mīlestībai pret tuviniekiem. (Mat. 10:37.) Bet tas nenozīmē, ka ģimeni drīkst atstāt novārtā un uzskatīt, ka pienākumi pret ģimeni mūs kavē pildīt Dieva gribu un sekot Kristum. Tieši pretēji — lai iegūtu Dieva un Kristus labvēlību, mums obligāti jāpilda savi pienākumi ģimenē. (1. Tim. 5:4, 8.) Tad, ja vīrs un sieva viens pret otru izturas ar mīlestību un cieņu, ja vecāki audzina bērnus ar mīlestību un ja bērni klausa vecākiem, ģimenē ikviens jūtas labi. Tā bija iecerējis Jehova, un tas veicina laimi ģimenē.
7. Kas palīdz pildīt ģimenes pienākumus?
7 Kas palīdz pildīt ģimenes pienākumus? Ikvienam ģimenes loceklim jāseko Bībeles gudrajiem padomiem, nevis jābalstās uz savām emocijām, uz to, kā ir pieņemts sabiedrībā, vai uz ieteikumiem, kādus dod cilvēki, ko daudzi uzskata par ekspertiem. (Sāl. pam. 24:3, 4.) Mūsu organizācijas izdotajā literatūrā var lasīt labus ieteikumus par to, kā likt lietā Bībeles principus. Piemēram, vietnes jw.org rubrikā ”Ģimenēm” ir ievietots daudz rakstu, kuros apskatīti jautājumi, kas skar vīra un sievas attiecības, bērnu audzināšanu, kā arī pusaudžu problēmas. b Sekosim Bībeles padomiem arī tad, ja citi ģimenes locekļi to nedara! Tas nāks par labu visai ģimenei, un Jehova katrā ziņā svētīs mūsu pūles. (1. Pēt. 3:1, 2.)
8. Kā mūsu lēmumi ietekmē mūsu dzīvi?
8 Atbildība par savu lēmumu sekām. Jehova ir apveltījis cilvēkus ar gribas brīvību, un viņš grib, lai mēs pieņemtu gudrus lēmumus, jo viņš mums vēl labu. Bet, ja mēs esam pieņēmuši muļķīgus lēmumus un tāpēc ciešam, viņš mūs nepasargā no mūsu lēmumu sekām. (Gal. 6:7, 8.) Mums jāuzņemas atbildība par savu rīcību un tās sekām, piemēram, par neapdomīgiem vārdiem un pārsteidzīgiem soļiem. Iespējams, par izdarīto mūs moka sirdsapziņa. Tas, domājams, mūs mudina atzīties grēkos, vērst situāciju par labu un neatkārtot iepriekšējās kļūdas. Ja tā rīkojamies, mēs spējam turpināt skrējienu pēc dzīvības.
9. Kā rīkoties, ja esam pieņēmuši nepareizu lēmumu? (Sk. arī attēlu.)
9 Kā rīkoties, ja esam pieņēmuši nepareizu lēmumu. Ja esam pieņēmuši tādu lēmumu, kuram ir sliktas sekas, mums pirmām kārtām jāatzīst šis fakts un jāsaprot, ka pagātni nav iespējams mainīt. Netērēsim laiku un spēku, mēģinādami sevi attaisnot vai, tieši pretēji, nemitīgi sevi šaustīdami, vai arī cenzdamies par savu rīcību uzvelt vainu citiem. Atzīsim, ka esam kļūdījušies, un darīsim kaut ko lietas labā. Ja mūs māc vainas apziņa, pazemīgi griezīsimies lūgšanās pie Jehovas, atzīsimies viņam savos nodarījumos un lūgsim viņa piedošanu. (Ps. 25:11; 51:3, 4.) Atvainosimies tiem, kam esam nodarījuši pāri, un vajadzības gadījumā lūgsim palīdzību draudzes vecākajiem. (Jēk. 5:14, 15.) Mācīsimies no savām kļūdām un centīsimies tās neatkārtot. Tad Jehova pret mums būs žēlsirdīgs un sniegs nepieciešamo atbalstu. (Ps. 103:8—13.)
NASTAS, KAS MUMS JĀNOLIEK
10. Kāpēc var teikt, ka nereālistiskas gaidas ir smaga nasta? (Galatiešiem 6:4.)
10 Nereālistiskas gaidas. Ja esam paraduši salīdzināt sevi ar citiem, var gadīties, ka mēs sākam sev izvirzīt pārmērīgi augstas prasības. (Nolasīt Galatiešiem 6:4.) Nemitīga salīdzināšana var novest pie skaudības un sāncensības. (Gal. 5:26.) Pūlēdamies sasniegt to pašu, ko citi, mēs varbūt spiežam sevi darīt to, kas nemaz nav mūsu spēkos un ko mūsu apstākļi neļauj. Kā zināms, ”cerība, kas ilgi nepiepildās, sāpina sirdi”. (Sāl. pam. 13:12.) Taču, ja mēs ilgojamies pēc kaut kā tāda, uz ko pat nav reāla pamata cerēt, mēs sev uzkraujam nevajadzīgu emocionālu nastu. Tā mēs laupām sev spēku, un mums būs grūti turpināt skrējienu pēc dzīvības. (Sāl. pam. 24:10.)
11. Kā izvairīties no nereālistiskām gaidām?
11 Kā nolikt nereālistisku gaidu nastu? Neprasīsim no sevis vairāk, kā no mums prasa Jehova. Mūsu debesu Tēvs neliek cilvēkiem dot viņam to, kā tiem nav. (2. Kor. 8:12.) Viņš mūsu veikumu nesalīdzina ar to, ko paveic citi. (Mat. 25:20—23.) Viņš augstu vērtē to, ka mēs viņam kalpojam no visas sirds, ka mēs esam viņam uzticīgi un ka mēs izturam pārbaudījumus. Mums pazemīgi jāatzīst, ka vecuma, veselības stāvokļa vai kādu citu apstākļu dēļ mēs nevaram darīt tik daudz kā citi. Ja kāds uzdevums kalpošanā mums kļūst par grūtu, tad rīkosimies tāpat, kā senatnē rīkojās Barzillajs, un atteiksimies no tā. (2. Sam. 19:35, 36.) Pieņemsim citu palīdzību, kā to darīja Mozus, un uzticēsim daļu pienākumu ticības biedriem. (2. Moz. 18:21, 22.) Pazemība patiešām ir ļoti svarīga, jo tā palīdz atmest nereālistiskas gaidas un neizvirzīt sev pārmērīgi augstas prasības.
12. Vai mums ir jāatbild par citu lēmumiem? Paskaidrojiet.
12 Vainas apziņa par citu nepareizajiem lēmumiem. Mēs neesam atbildīgi par citu pieņemtajiem lēmumiem, un tāpat mēs nevaram citus vienmēr pasargāt no viņu slikto lēmumu sekām. Ja kādā ģimenē dēls vai meita galu galā izlemj vairs nekalpot Jehovam, vecāki, protams, bēdājas. Bet, ja vecāki sāktu notikušajā vainot sevi, viņi sev uzkrautu nevajadzīgu emocionālu nastu. Jehova nevēlas, lai vecāki tā justos. (Rom. 14:12.)
13. Kādai ir jābūt vecāku attieksmei pret sliktu lēmumu, ko ir pieņēmis viņu bērns?
13 Kā nolikt vainas apziņas nastu? Jehova cilvēkus ir apveltījis ar gribas brīvību, un viņš ikvienam ļauj pašam pieņemt lēmumus, arī lēmumu par to, vai kalpot viņam vai ne. Jehova zina, ka nevienā ģimenē vecāki nav ideāli. Viņš vēlas, lai vecāki censtos darīt to, ko spēj, — vairāk viņš neprasa. Par lēmumu, ko bērns galu galā ir pieņēmis, ir jāatbild viņam pašam, nevis vecākiem. (Sāl. pam. 20:11.) Protams, vecāki varbūt mokās pašpārmetumos par kļūdām, ko ir pieļāvuši bērna audzināšanā. Tādā gadījumā būtu labi lūgšanās stāstīt par to Jehovam un lūgt viņa piedošanu. Viņš zina, ka nav iespējams atgriezties pagātnē un mainīt notikušo. Viņš neliek vecākiem pasargāt bērnu no tā rīcības sekām. Vecāki, neaizmirstiet: ja jūsu dēls vai meita centīsies atgriezties pie Jehovas, Jehova ar vislielāko prieku viņu pieņems atpakaļ savā saimē. (Lūk. 15:18—20.)
14. Kāpēc ir jāpūlas atbrīvoties no pārmērīgas vainas apziņas?
14 Pārmērīga vainas apziņa par saviem nepareizajiem lēmumiem. Ja esam grēkojuši, ir dabiski justies vainīgiem. Bet pārmērīga vainas apziņa ir nevajadzīga nasta, kas ir jānoliek. Kā saprast, kad vainas apziņa ir kļuvusi pārmērīga? Paturēsim prātā: ja esam atzinušies savā grēkā, esam to nožēlojuši un konkrēti rīkojamies, lai atkal neiekristu tajās pašās lamatās, tad mums nav jāšaubās, ka Jehova mums ir piedevis. (Ap. d. 3:19.) Jehova nevēlas, ka pēc tam, kad esam spēruši minētos soļus, mēs joprojām mocītos vainas apziņā. Viņš labi zina, ka pastāvīga vainas apziņa cilvēku sagrauj. (Ps. 31:10.) Ja mēs pieļautu, ka mūs nomāc pārmērīgas bēdas, mēs varbūt pārtrauktu skrējienu pēc dzīvības. (2. Kor. 2:7.)
15. Kā tikt galā ar pārmērīgu vainas apziņu? (1. Jāņa 3:19, 20; sk. arī attēlu.)
15 Kā nolikt pārmērīgas vainas apziņas nastu? Domāsim par to, ka Jehova ”piedod grēkus”. (Ps. 130:4.) Ja cilvēks no sirds ir nožēlojis izdarīto, Jehova ”vairs nepieminēs viņa grēkus” — tā Jehova ir apsolījis. (Jer. 31:34.) Tas nozīmē, ka Jehova šādam cilvēkam neliks vēlreiz atbildēt par agrākajiem pārkāpumiem. Protams, cilvēkam varbūt joprojām ir jāizjūt sava grēka sekas, bet uzskatīt to par pierādījumu tam, ka Jehova viņam nav piedevis, ir maldīgi. Ja pieļauto kļūdu dēļ mums ir liegta iespēja veikt kādus īpašus pienākumus kalpošanā, mēs nedrīkstam ļauties sarūgtinājumam. Jehova nepiemin mūsu agrākos grēkus, un arī mums nevajadzētu domās pie tiem nemitīgi atgriezties. (Nolasīt 1. Jāņa 3:19, 20.)
SKRIESIM TĀ, LAI IEGŪTU BALVU
16. Kas kristiešiem ir jāapzinās?
16 Visus, kas piedalās skrējienā pēc dzīvības, apustulis Pāvils aicināja skriet tā, lai iegūtu balvu. (1. Kor. 9:24.) Mēs to varam, ja skaidri apzināmies, kāda ir mūsu pašu ”atbildības nasta”, bet no kādām nastām ir jāatbrīvojas. Šajā rakstā ir apskatīti tikai daži piemēri, bet varētu minēt vēl daudz ko citu. Piemēram, Jēzus brīdināja: ”Esiet uzmanīgi, lai jūs neiegrimtu pārmērīgā ēšanā, dzeršanā un dzīves raizēs.” (Lūk. 21:34.) Šis un citi Bībeles panti palīdz saprast, kas mums savā dzīvē varbūt ir jāmaina, lai turpinātu skrējienu pēc dzīvības.
17. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka sekmīgi pabeigsim skrējienu pēc dzīvības?
17 Kāpēc mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka sekmīgi pabeigsim skrējienu pēc dzīvības? Tāpēc, ka Jehova mums dod spēku. (Jes. 40:29—31.) Nekad nepadosimies un centīsimies līdzināties apustulim Pāvilam, kas nežēloja pūles, lai iegūtu Dieva apsolīto balvu. (Filip. 3:13, 14.) Šajā simboliskajā skrējienā neviens nevar piedalīties mūsu vietā, bet ar Jehovas palīdzību mums viss izdosies. Jehova saviem kalpiem palīdz pildīt to, kas ir jāpilda katrā ziņā, un palīdz atbrīvoties no nevajadzīgām nastām. (Ps. 68:19.) Tā kā viņš mūs atbalsta, mēs spēsim līdz pat galam skriet ar izturību, un mēs noteikti saņemsim balvu.
65. DZIESMA ”Tik uz priekšu!”
a Šajā rakstā var lasīt vairākus vērtīgus padomus, kas mums var noderēt skrējienā pēc dzīvības. Kaut arī mēs piedalāmies skrējienā pēc dzīvības, mēs neesam gluži bez ”nastām”, proti, dažādiem pienākumiem. Mums ir jāpilda savs solījums kalpot Jehovam, mums ir arī ģimenes pienākumi, turklāt ikvienam no mums jānes atbildības nasta, kas saistīta ar pieņemtajiem lēmumiem. Bet ir arī tādas simboliskas nastas, kas var tikai apgrūtināt un kavēt skriešanu. Rakstā ir paskaidrots, kas pie tādām pieder un kā no tām atbrīvoties.
b Piemēram, vīriem un sievām var noderēt raksts ”Kā dzīvesbiedri var apliecināt, ka augstu vērtē viens otru”, pusaudžu vecākiem — raksts ”Kā sarunāties ar pusaudzi”, bet jauniešiem — ”Kā nepadoties vienaudžu spiedienam” un ”Kā tikt galā ar vientulību”.