1. Ko nozīmē nožēlot grēkus?

 JA CILVĒKS ir izdarījis kaut ko aplamu, ir svarīgi nožēlot savu nepareizo rīcību. Kā var lasīt Bībelē, par grēku nožēlu liecina tas, ka cilvēks, kas ir pārkāpis kādu Jehovas likumu, maina savu domāšanu un rīcību un stingri apņemas turpmāk tā vairs nedarīt. a

 2. Kāpēc ikvienam būtu jānoskaidro, kas Bībelē teikts par grēku nožēlu? (Nehemijas 8:9—11.)

² Tā kā visi cilvēki grēko, ikvienam būtu jānoskaidro, kas Bībelē teikts par grēku nožēlu. Mēs visi esam Ādama un Ievas pēcnācēji, un mēs no viņiem esam mantojuši grēku un nāvi. (Rom. 3:23; 5:12.) Ar grēku cīnījās pat tāds dievbijīgs cilvēks kā apustulis Pāvils. (Rom. 7:21—24.) Vai tas nozīmē, ka iedzimtā grēka dēļ Dieva kalpam visu laiku ir jājūtas kā nelaimes čupiņai? Protams, nē! Jehova ir žēlsirdīgs Dievs, un viņš vēlas, lai mēs būtu laimīgi. To var labi saprast, pārdomājot vārdus, kas lasāmi Nehemijas 8:9—11. (Nolasīt.) Jehova vēlējās, lai ebreji pārstātu bēdāties par pagātnē izdarītajiem grēkiem un kalpotu viņam ar prieku. Jehova zina, ka tad, ja mēs nožēlojam grēkus, mēs jūtamies atviegloti un priecīgi. Tāpēc Bībelē ir paskaidrots, ko sevī ietver grēku nožēla. Mēs varam būt pārliecināti, ka tad, ja nožēlosim nepareizo rīcību, žēlsirdīgais debesu Tēvs mums piedos.

 3. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

 ³ Iedziļināsimies tajā, kas Bībelē teikts par grēku nožēlu. Šajā rakstā, pirmkārt, ir stāstīts par to, kas bija jāsaprot senajiem izraēliešiem. Otrkārt, ir runa par to, ko Jehova dara, lai palīdzētu cilvēkiem nožēlot izdarīto. Treškārt, apskatīsim, ko par Jehovas gatavību piedot saprata Kristus sekotāji.

KAS BIJA JĀSAPROT SENAJIEM IZRAĒLIEŠIEM

 4. Kādu iespēju Jehova piedāvāja senajiem izraēliešiem?

⁴ Kad Jehova deva izraēliešiem bauslību, viņi apņēmās to ievērot. Jehova apsolīja, ka tad, ja izraēlieši pildīs viņa dotos likumus, viņš tos svētīs un sargās. Lūk, kas izraēliešiem tika teikts par bauslību: ”Likums, ko es jums šodien lieku ievērot, nav pārāk grūts, un tas nav arī tālu no jums.” (5. Moz. 30:11, 16.) Bet Jehova arī brīdināja izraēliešus, ka tad, ja tie no viņa novērsīsies, piemēram, sāks kalpot citiem dieviem, viņš tos vairs nesargās un tie cietīs. Tomēr arī tādā gadījumā pastāvēja iespēja atgūt Dieva labvēlību. Izraēlieši varēja nožēlot grēkus un ”atgriezties pie sava Dieva Jehovas”. (5. Moz. 30:1—3, 17—20.) Ja viņi klausītu Jehovam, Jehova viņiem tuvotos un viņus atkal svētītu.

 5. Kāda bija Jehovas attieksme pret izraēliešiem, lai gan tie viņam neklausīja? (2. Ķēniņu 17:13, 14.)

⁵ Diemžēl Jehovas izredzētā tauta viņam bieži neklausīja. Izraēlieši pielūdza elkus un morāli pagrima, un savas briesmīgās rīcības dēļ viņi paši cieta. Taču Jehova viņiem neatmeta ar roku. Gadsimtu gaitā daudzi pravieši Jehovas uzdevumā mudināja izraēliešus nožēlot grēkus un atgriezties pie viņa. (Nolasīt 2. Ķēniņu 17:13, 14.)

 6. Ko vēlējās Jehova, kā redzams no praviešu vārdiem? (Sk. arī attēlu.)

⁶ Jehova ar praviešu starpniecību bieži aicināja izraēliešus mainīt savu rīcību. Piemēram, Jeremija saviem tautiešiem nodeva šādu Jehovas vēsti: ””Atgriezies pie manis, dumpīgā Izraēla tauta!” aicina  Jehova. ”Es vairs neraudzīšos uz tevi ar dusmām, jo es esmu uzticīgs,” saka Jehova. ”Es nedusmošos mūžīgi. Tikai atzīsti savu vainu, atzīsti, ka esi dumpojusies pret savu Dievu Jehovu!”” (Jer. 3:12, 13.) Ar Joēla starpniecību Jehova teica: ”Atgriezieties pie manis ar visu savu sirdi.” (Joēla 2:12, 13.) Savukārt Jesaja izraēliešiem pavēstīja šādus Jehovas vārdus: ”Attīrieties, atmetiet ļaunos darbus! Lai es tos vairs neredzētu! Pārstājiet darīt ļaunu!” (Jes. 1:16—19.) Pravietim Ecehiēlam Jehova lika vērsties pie izraēliešiem šādiem vārdiem: ””Vai tad man ir kāds prieks par ļaundara nāvi?” saka Visaugstais Kungs Jehova. ”Nē, man ir prieks, ja viņš atstāj savu ļauno ceļu un dzīvo.” [..] ”Man nav nekāda prieka ne par viena nāvi,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”tāpēc atgriezieties no grēkiem un dzīvojiet!”” (Eceh. 18:23, 32.) Tātad Jehovas nostāja nav pasīva — viņš sper pirmo soli, aicinādams grēciniekus atgriezties pie viņa. Jehova vēlas, lai cilvēki dzīvotu mūžīgi, tāpēc viņam ir prieks, kad cilvēki nožēlo grēkus.

 7. Kāpēc Jehova vēlējās, lai izraēlieši pārdomātu, kas notika Hozejas un viņa sievas dzīvē?

⁷ Par to, cik ļoti Jehova vēlas, lai grēcinieki mainītos, liecina kāds gadījums, kas minēts Hozejas grāmatā. Jehova vēlējās, lai izraēlieši pārdomātu, kas notika pravieša Hozejas un viņa sievas Gomeras dzīvē, un no tā secinātu kaut ko ļoti būtisku. Gomera pārkāpa laulību un galu galā aizgāja no Hozejas pie kāda cita. Vai Jehova, kas spēj ielūkoties ikviena cilvēka sirdī, uzskatīja, ka situācija ir bezcerīga? Viņš Hozejam teica: ”Mīli atkal savu sievu, kas ir cita vīrieša mīļākā un laulības pārkāpēja, tāpat kā Jehova mīl Izraēla tautu, kaut gan ļaudis pievēršas citiem dieviem.” (Hoz. 3:1; Sāl. pam. 16:2.) Pievērsīsim uzmanību: kad Jehova lika Hozejam aicināt Gomeru atpakaļ un darīt zināmu, ka Hozeja ir gatavs viņai piedot, viņa joprojām rīkojās grēcīgi. b Ar šo piemēru Jehova palīdzēja izraēliešiem saprast, ka viņš tiem nav atmetis ar roku, kaut arī tie no viņa bija novērsušies. Lai gan izraēlieši smagi grēkoja, Jehova viņus joprojām mīlēja un ar praviešu starpniecību aicināja viņus nožēlot grēkus un mainīties. Hozejas grāmatā aprakstītais gadījums liecina, ka Jehova pilnībā pazīst ikvienu cilvēku un ka tiem, kas nopietni grēko, viņš cenšas palīdzēt atgriezties pie viņa. (Sāl. pam. 17:3.)

KO JEHOVA DARA, LAI PALĪDZĒTU CILVĒKIEM NOŽĒLOT IZDARĪTO

 8. Ko Jehova darīja, lai palīdzētu Kainam mainīties? (1. Mozus 4:3—7; sk. arī attēlu.)

⁸ Ādama un Ievas pirmais dēls bija Kains. Viņš no saviem vecākiem bija pārmantojis grēcīgas noslieces. Turklāt Bībelē par viņu ir teikts: ”Viņa darbi bija ļauni.” (1. Jāņa 3:12.) Iespējams, tieši tāpēc Jehova uz viņu un viņa nesto upuri neraudzījās labvēlīgi. Vai tas pamudināja Kainu mainīties? Nē, viņš tikai ”iekaisa dusmās un sadrūma”. Ko darīja Jehova? Viņš Kainam laipni paskaidroja, kas tam jādara, lai saņemtu viņa labvēlību, kā arī brīdināja, ka, ļaujoties dusmām, tas var izdarīt nopietnu grēku. (Nolasīt 1. Mozus 4:3—7.) Diemžēl Kains neuzklausīja Jehovu. Viņš atraidīja Jehovas centienus viņam palīdzēt. Vai pēc šī gadījuma Jehova nolēma,  ka vairs nemudinās cilvēkus labot savu nepareizo rīcību? Nē, tā nenotika.

 9. Kā Jehova palīdzēja Dāvidam nožēlot izdarīto?

⁹ Smagus grēkus izdarīja pat tāds Jehovas kalps kā ķēniņš Dāvids. Jehova viņu ļoti mīlēja un bija nosaucis viņu par ”vīru, kurš man ir patīkams”, bet reiz Dāvids pārkāpa laulību un pat organizēja nevainīga cilvēka nonāvēšanu. (Ap. d. 13:22.) Saskaņā ar Mozus bauslību, Dāvids bija pelnījis nāvi. (3. Moz. 20:10; 4. Moz. 35:31.) Bet Jehova iejaucās notikumu gaitā un centās Dāvidam palīdzēt, lai tas nožēlotu savus smagos pārkāpumus. c Viņš lika pravietim Nātānam doties pie Dāvida, kaut arī nekas neliecināja, ka Dāvids tobrīd nožēlotu izdarīto. Lai Dāvids aptvertu, cik smagi ir grēkojis, Nātāns viņam izstāstīja aizkustinošu stāstu. Nātāna vārdi ietekmēja Dāvida sirdi, un Dāvids nožēloja savus pārkāpumus. (2. Sam. 12:1—14.) Dāvida pārdzīvojumus un dziļo nožēlu atklāj psalms, ko viņš pēc tam sarakstīja. (Ps. 51.) Šis psalms ir sniedzis mierinājumu daudziem cilvēkiem, kas ir grēkojuši, un ir rosinājis viņus nožēlot izdarīto. Jehova palīdzēja Dāvidam nožēlot grēkus, un tas ļauj saprast viņa attieksmi pret tiem, kas ir kļūdījušies.

10. Ko mēs izjūtam, pārdomājot Jehovas pacietību un to, ka viņš ir gatavs piedot grēkus?

¹⁰ Jehova ienīst grēku, un viņam nav pieņemamas nekādas tā izpausmes. (Ps. 5:4, 5.) Bet viņš zina, ka mēs visi esam nepilnīgi un grēkojam, tāpēc viņš, mīlestības mudināts, mums palīdz cīnīties ar grēku. Jehova cenšas palīdzēt pat tiem, kas ir izdarījuši smagus grēkus. Viņš vēlas, lai cilvēki nožēlotu izdarīto un varētu atgūt labas attiecības ar viņu. Kad saprotam, kāda ir Jehovas attieksme pret tiem, kas kļūdījušies, mums kā akmens no sirds noveļas. Pārdomas par Jehovas pacietību un gatavību piedot stiprina mūsu apņēmību neapbēdināt viņu ar savu rīcību, bet tad, ja gadītos kļūdīties, nekavējoties to nožēlot.

 KO PAR JEHOVAS GATAVĪBU PIEDOT SAPRATA KRISTUS SEKOTĀJI

11., 12. Kādu līdzību Jēzus pastāstīja, lai paskaidrotu, ka viņa Tēvs ir žēlsirdīgs un gatavs piedot? (Sk. arī attēlu.)

¹¹ Kad bija pienācis laiks, lai uz zemes parādītos Mesija, Jehova lika Jānim Kristītājam aicināt ļaudis uz grēku nožēlu. Kad Jēzus bija sācis savu kalpošanu, arī viņš aicināja visus nožēlot grēkus. (Mat. 3:1, 2; 4:17.)

¹² Jēzus cilvēkiem skaidroja, ka viņa Tēvs ir žēlsirdīgs un gatavs piedot. Ļoti spilgti tas atklājas līdzībā par pazudušo dēlu. Kāds jauneklis, kas bija pametis tēva mājas un sācis dzīvot grēcīgi, pēc kāda laika aptvēra, ka ir rīkojies aplami, un nolēma atgriezties pie tēva. Kā rīkojās tēvs? Jēzus stāstīja: ”Tēvs jau pa lielu gabalu viņu ieraudzīja, un tam kļuva viņa žēl. Tas skrēja dēlam pretī, apskāva viņu un noskūpstīja.” Dēls bija domājis lūgt tēvam, lai tas viņu pieņem par vienu no saviem algādžiem, taču tēvs no viņa nebija atteicies un ar prieku pieņēma viņu atpakaļ ģimenē. Tēvs par viņu teica: ”Viņš bija pazudis, bet nu ir atrasts.” (Lūk. 15:11—32.) Pirms nākšanas uz zemi Jēzus daudz reižu bija redzējis, ka viņa Tēvs žēlsirdīgi piedod tiem, kas nožēlo izdarītos grēkus. Tāpēc viņš varēja pastāstīt tik aizkustinošu līdzību.

13., 14. Ko bija sapratis apustulis Pēteris, un uz ko viņš mudināja citus? (Sk. arī attēlus.)

¹³ Apustulis Pēteris daudzkārt kļūdījās, bet Jēzus viņam allaž piedeva. Piemēram, Pēteris trīs reizes noliedza, ka pazīst Jēzu, un pēc tam viņu nomāca smaga vainas apziņa. (Mat. 26:34, 35, 69—75.) Kā pret viņu izturējās Jēzus? Pēc augšāmcelšanas Jēzus parādījās Pēterim, un visdrīzāk tas notika, kad klāt nebija neviena cita. (Lūk. 24:33, 34; 1. Kor. 15:3—5.) Jēzus redzēja, ka Pēteris nožēlo savu grēku, un acīmredzot darīja tam zināmu, ka ir piedevis.

 ¹⁴ Tā kā Pēteris bija izjutis, kādu atvieglojumu sniedz grēku piedošana, viņš no sirds mudināja citus nožēlot grēkus, lai Jehova tiem piedotu. Kādu laiku pēc Vasarsvētkiem Pēteris runāja ar ebrejiem, kas bija atnākuši uz templi. Pateicis, ka tie ir vainīgi Mesijas nāvē, viņš tos aicināja: ”Nožēlojiet grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki taptu izdzēsti un no paša Jehovas nāktu atspirgšanas laiki.” (Ap. d. 3:14, 15, 17, 19.) Ar šiem vārdiem Pēteris paskaidroja, ka grēku nožēla mudina ”atgriezties” — novērsties no nepareiza dzīves ceļa un sākt darīt to, kas ir patīkams Dievam. Ja viņi nožēlotu grēkus un atgrieztos, Jehova viņiem piedotu un viņu grēki ”taptu izdzēsti” — padarīti it kā par nebijušiem. Pēc dažiem gadu desmitiem Pēteris ticības biedriem atgādināja: ”Jehova.. izturas pret jums ar pacietību, jo nevēlas, lai kāds ietu bojā, bet grib, lai visi nāktu pie grēku nožēlas.” (2. Pēt. 3:9.) Ir neizsakāmi mierinoši apzināties, ka tad, ja esam izdarījuši grēku, varbūt pat ļoti smagu, bet to nožēlojam, Jehova mums piedod.

15., 16. a) Par ko bija pateicīgs apustulis Pāvils? (1. Timotejam 1:12—15.) b) Kas ir aplūkots nākamajā rakstā?

¹⁵ Pirms Sauls kļuva par kristieti, viņš bija darījis daudz ļauna. Viņš bija nežēlīgi vajājis Kristus sekotājus. (Ap. d. 7:58—8:3.) Daudziem kristiešiem droši vien likās, ka tāds cilvēks kā Sauls nu gan nekad nemainīsies. Tomēr Jēzus domāja citādi. Gan viņš, gan viņa Tēvs saskatīja Saulā labo. Jēzus par Saulu teica: ”Es viņu esmu izraudzījies, lai viņš nestu manu vārdu tautām.” (Ap. d. 9:15.) Lai pamudinātu Saulu nožēlot grēkus, Jēzus pat lika notikt kaut kam brīnumainam. (Ap. d. 9:1—9, 17—20.) Pēc pievēršanās kristietībai Sauls, kas ar laiku kļuva pazīstams kā apustulis Pāvils, bieži pieminēja, kāda žēlastība viņam ir izrādīta, un viņš par to bija neizsakāmi pateicīgs. (Nolasīt 1. Timotejam 1:12—15.) Tas, ka Pāvils pats bija izjutis Jehovas žēlsirdību, rosināja viņu rakstīt ticības biedriem: ”Viņš [Dievs] savā laipnībā tevi mudina uz grēku nožēlu.” (Rom. 2:4.)

¹⁶ Bet kā Pāvils rīkojās, kad viņš uzzināja, ka Korintas draudzē tiek paciesta netiklība? Lasot Bībelē par šo gadījumu, var saprast, kā Jehova palīdz grēciniekiem laboties un cik svarīgi ir būt žēlsirdīgiem. Par to visu ir runa nākamajā rakstā.