31. STUDĒJAMAIS RAKSTS
12. DZIESMA ”Dižais Dievs Jehova”
Ko Jehova ir darījis, lai atbrīvotu cilvēkus no grēka un nāves
”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu.” (JĀŅA 3:16.)
TĒMA
Kā Jehova cilvēkiem palīdz cīnīties ar grēku un iegūt viņa labvēlību, un ko viņš ir darījis, lai cilvēki varētu atbrīvoties no grēka un dzīvot mūžīgi.
1., 2. a) Kas ir grēks, un kā to varēs uzveikt? (Sk. arī ”Jēdziena skaidrojums”.) b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā Sargtorņa numurā? (Sk. arī materiālu ”Mīļie lasītāji!”, kas lasāms šajā numurā.)
CIK spēcīga ir Dieva Jehovas mīlestība pret mums? To var uzzināt, noskaidrojot, ko viņš ir darījis, lai atbrīvotu cilvēkus no grēka un nāves. Grēks a ir ienaidnieks, ko neviens cilvēks nespēj uzveikt pats saviem spēkiem. Mēs visi esam grēcīgi, un mūsu grēcīgums izpaužas ik dienu. Tieši iedzimtā grēka dēļ cilvēki ir mirstīgi. (Rom. 5:12.) Tomēr situācija nav bezcerīga. Ar Jehovas palīdzību cilvēki spēs atbrīvoties no grēka un nāves. Par to mēs varam būt absolūti pārliecināti.
2 Jau aptuveni 6000 gadu Jehova palīdz cilvēkiem cīnīties ar grēku. Viņš to dara tāpēc, ka ļoti mīl cilvēkus. Mīlestības mudināts, viņš jau no cilvēces pirmsākumiem ir daudz ko darījis, lai cilvēki nepadotos savām grēcīgajām nosliecēm. Dievs zina, ka grēka sekas ir nāve. Bet viņš negrib, ka cilvēki mirst, — viņš vēlas, lai cilvēki dzīvotu mūžīgi. (Rom. 6:23.) Šajā rakstā ir aplūkoti trīs jautājumi: 1) kādas nākotnes izredzes Jehova dāvā cilvēkiem, 2) kā senatnē cilvēki varēja iegūt Jehovas labvēlību, 3) ko Jēzus ir darījis, lai atbrīvotu cilvēkus no grēka un nāves.
KĀDAS NĀKOTNES IZREDZES JEHOVA DĀVĀ CILVĒKIEM
3. Kā pirmie cilvēki kļuva grēcīgi?
3 Jehova radīja pirmos cilvēkus un vēlējās, lai tie būtu laimīgi. Par to liecina viss labais, ko viņš tiem dāvāja. Viņš tiem bija sagatavojis brīnišķīgu mājvietu, viņš tos savienoja laulības saitēm, un viņš tiem uzticēja aizraujošu darbu. Ādamam un Ievai visa zemeslode bija jāpārveido par paradīzi, kas līdzinātos Ēdenes dārzam. Viņiem bija arī jārada pēcnācēji, lai ar laiku cilvēki apdzīvotu visu zemi. Jehova Ādamam un Ievai bija noteicis tikai vienu ierobežojumu un paskaidrojis, ka tad, ja viņi Jehovas aizliegumu pārkāps, viņi mirs. Mēs zinām, kas notika tālāk. Garīga būtne, kas nemīlēja ne Dievu, ne cilvēkus, kurus Dievs bija radījis, pamudināja tos nepaklausīt Dievam. Ādams un Ieva neņēma vērā sava mīlošā Tēva brīdinājumu un sagrēkoja. Viņu nepaklausībai bija tieši tādas sekas, par kādām Jehova bija brīdinājis. Viņi pamazām novecoja un galu galā nomira. Piepildījās Jehovas vārdi: ”Putekļos tu atgriezīsies.” (1. Moz. 1:28, 29; 2:8, 9, 16—18; 3:1—6, 17—19, 24; 5:5.)
4. Kāpēc Jehova ienīst grēku un palīdz cilvēkiem ar to cīnīties? (Romiešiem 8:20, 21.)
4 Lasot Bībelē par šiem senajiem notikumiem, mēs varam izprast, kāpēc Jehova tā ienīst grēku. Grēks attālina cilvēkus no debesu Tēva, un grēka sekas ir nāve. (Jes. 59:2.) Tāpēc Sātans, garīgā būtne, kuras dēļ pasaulē ienāca ļaunums, dara visu, lai cilvēki grēkotu. Viņam varbūt likās, ka viņš Ēdenes dārzā ir guvis iespaidīgu uzvaru. Bet viņš nebija ņēmis vērā Jehovas mīlestību. Dieva nodoms attiecībā uz cilvēkiem nebija mainījies, un mīlestības mudināts, Dievs ”deva cerību”. (Nolasīt Romiešiem 8:20, 21.) Jehova zināja, ka daļa Ādama un Ievas pēcnācēju viņu mīlēs un gribēs viņam paklausīt. Tāpēc Jehova Ādama un Ievas pēcnācējiem deva iespēju tuvoties viņam un atbrīvoties no grēka.
5. Kad Jehova pavēstīja par savu nodomu glābt cilvēkus? Paskaidrojiet. (1. Mozus 3:15.)
5 Nolasīt 1. Mozus 3:15. Jehova tūlīt pat pasludināja spriedumu Sātanam, līdz ar to dodams cilvēkiem cerību. Viņš pieminēja ”pēcnācēju”, kurš darīs galu Sātanam un visam ļaunumam, ko tas ir izraisījis. (1. Jāņa 3:8.) Taču bija pravietots, ka notikumu gaitā ”pēcnācējs” cietīs — Sātans panāks, ka tas tiek nogalināts. Jehova zināja, ka tas viņam sagādās neaptveramas sāpes. Taču viņš bija gatavs pieļaut, ka pravietotais ”pēcnācējs” tiek nogalināts, jo tas bija veids, kā Ādama un Ievas pēcnācējus atbrīvot no grēka un nāves varas.
KĀ SENATNĒ CILVĒKI VARĒJA IEGŪT JEHOVAS LABVĒLĪBU
6. Ko senatnē darīja dievbijīgi cilvēki, lai tuvotos Jehovam?
6 Gadsimtu gaitā Jehova ļāva arvien skaidrāk saprast, kā grēcīgi cilvēki var viņam tuvoties. Ādama un Ievas otrais dēls Ābels bija pirmais cilvēks, kas pēc notikumiem Ēdenes dārzā ar saviem darbiem apliecināja ticību Jehovam. Ābels mīlēja Jehovu, vēlējās viņu iepriecināt un viņam tuvoties, tāpēc ziedoja upuri. Tā kā Ābels bija aitu gans, viņš izvēlējās dažus jērus, tos nokāva un upurēja Jehovam. ”Uz Ābelu un viņa upuri Jehova raudzījās labvēlīgi,” teikts Bībelē. (1. Moz. 4:4.) Jehova ar labvēlību raudzījās arī uz citiem cilvēkiem, kas viņu mīlēja un uz viņu paļāvās, un tāpēc vēlējās viņam upurēt. Viens no tādiem cilvēkiem bija Noass. (1. Moz. 8:20, 21.) Pieņemdams upurus, Jehova apliecināja, ka grēcīgi cilvēki var iegūt viņa labvēlību un viņam tuvoties. b
7. Uz ko norādīja Ābrahāma gatavība upurēt savu dēlu Īzaku?
7 Viens no Dieva kalpiem, kam bija izcila ticība, bija Ābrahāms. Jehova viņam lika izdarīt kaut ko neiedomājami grūtu — upurēt savu dēlu Īzaku. Lai gan Ābrahāma sirds aiz sāpēm vai lūza, viņš bija gatavs to darīt. Dievs viņu pēdējā brīdī apturēja. Šis notikums palīdz saprast, uz kādu upuri bija gatavs Jehova. Viņš tik ļoti mīl cilvēkus, ka bija gatavs to labā ziedot savu mīļo Dēlu. (1. Moz. 22:1—18.)
8. Uz ko norādīja Mozus bauslībā prasītie upuri? (3. Mozus 4:27—29; 17:11.)
8 Pēc vairākiem gadsimtiem izraēliešiem tika dota bauslība. Tajā bija noteikts, ka Dieva kalpiem ir jāziedo dažādi upuri, lai tiktu izlīdzināti viņu grēki. (Nolasīt 3. Mozus 4:27—29; 17:11.) Šie upuri norādīja uz pašu izcilāko upuri, ar kura palīdzību būtu iespējams cilvēkus atbrīvot no grēka. Dieva pravieši paskaidroja, ka apsolītajam ”pēcnācējam” būs jācieš un jāmirst upura nāvē — ka viņu nonāvēs kā upurēšanai paredzētu avi. (Jes. 53:1—12.) Jehova bija gatavs ziedot savu mīļo Dēlu, lai glābtu cilvēkus no grēka un nāves. Mēs viņam par to esam neizsakāmi pateicīgi.
KO JĒZUS IR DARĪJIS, LAI ATBRĪVOTU CILVĒKUS NO GRĒKA UN NĀVES
9. Ko Jānis Kristītājs teica par Jēzu? (Ebrejiem 9:22; 10:1—4, 12.)
9 Mūsu ēras pirmajā gadsimtā Dieva nodoms par cilvēces glābšanu atklājās daudz skaidrāk. Jānis Kristītājs, ieraudzījis Jēzu, izsaucās: ”Lūk, Dieva Jērs, kas aiznes prom pasaules grēku!” (Jāņa 1:29.) Jānis to teica, Dieva iedvesmots, un ar šiem vārdiem viņš apliecināja, ka Jēzus ir pravietotais ”pēcnācējs”, kas atdos savu dzīvību par izpirkuma upuri. Beidzot bija parādījies ilgi gaidītais ”pēcnācējs”, kas pilnībā atbrīvos cilvēci no grēka. (Nolasīt Ebrejiem 9:22; 10:1—4, 12.)
10. Kā izpaudās tas, ka Jēzus bija nācis ”aicināt.. grēciniekus”?
10 Jēzus īpašu uzmanību pievērsa tiem, ko smagi nospieda grēka nasta. Viņš šos cilvēkus aicināja kļūt par viņa sekotājiem. Jēzus zināja, ka grēks ir visu cilvēces problēmu pamatā. Tāpēc viņš no sirds centās palīdzēt grēciniekiem. Viņš teica: ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem,” — un piebilda: ”Es esmu atnācis aicināt nevis taisnos, bet grēciniekus.” (Mat. 9:12, 13.) Jēzus daudz laika veltīja, lai palīdzētu šādiem cilvēkiem. Reiz, kad kāda sieviete, nometusies ceļos pie Jēzus kājām, slacīja tās ar asarām, Jēzus ar viņu sirsnīgi aprunājās un piedeva viņas grēkus. (Lūk. 7:37—50.) Savukārt kādai samarietei, ko viņš satika pie akas, viņš pastāstīja kaut ko ļoti svarīgu, lai gan zināja par viņas netiklo dzīvesveidu. (Jāņa 4:7, 17—19, 25, 26.) Dievs Jēzum pat bija piešķīris varu uzveikt nāvi, kas ir grēka sekas. Tāpēc Jēzus varēja piecelt cilvēkus no nāves. (Mat. 11:5.)
11. Kāpēc grēcinieki tiecās pie Jēzus?
11 Var labi saprast, kāpēc grēcinieki tiecās pie Jēzus. Viņš bija sirsnīgs un iejūtīgs. (Lūk. 15:1, 2.) Jēzus nevairījās uzslavēt šādus cilvēkus par viņu ticību. (Lūk. 19:1—10.) Viņa attieksme un izturēšanās pret šiem cilvēkiem ļāva saprast, cik žēlsirdīgs ir Jehova. (Jāņa 14:9.) Jēzus ļoti vēlējās, lai cilvēki saprastu, ka Jehova tos mīl un ka Jehova ikvienu grib atbalstīt cīņā ar grēcīgajām nosliecēm. Jēzus palīdzēja grēciniekiem mainīties un kļūt par viņa sekotājiem. (Lūk. 5:27, 28.)
12. Ko Jēzus teica par savu nāvi?
12 Jēzus apzinājās, kas viņu gaida. Ne reizi vien viņš mācekļiem bija sacījis, ka viņu nodos un piesitīs pie moku staba. (Mat. 17:22; 20:18, 19.) Viņš zināja, ka, atdodams savu dzīvību par izpirkuma upuri, viņš ”aiznesīs prom pasaules grēku”, kā bija minējis Jānis Kristītājs un bija pravietots Svētajos Rakstos. Jēzus teica, ka pēc viņa nāves un augšāmcelšanas, viņš ”vilks pie sevis visdažādākos cilvēkus”. (Jāņa 12:32.) Grēcīgi cilvēki var iegūt Jehovas labvēlību, ja atzīst Jēzu par savu Kungu un kļūst par viņa sekotājiem. Tie, kas tā rīkojas, tiks ”atbrīvoti no grēka”. (Rom. 6:14, 18, 22; Jāņa 8:32.) Jēzus bija ar mieru mirt mokpilnā nāvē, lai atbrīvotu cilvēkus no grēka. (Jāņa 10:17, 18.)
13. Kas bija jāizcieš Jēzum, un kāpēc Jehova pieļāva sava Dēla nāvi? (Sk. arī attēlu.)
13 Viens no Jēzus mācekļiem viņu nodeva. Pēc tam Jēzu apcietināja, par viņu ņirgājās, viņu nepatiesi apsūdzēja, spīdzināja un notiesāja uz nāvi. Kareivji viņu aizveda uz nāvessoda izpildes vietu un tur pienagloja pie staba. Jēzus izcieta nežēlīgas mokas, bet viņa Tēvs Dievs Jehova, to redzēdams, cieta vēl vairāk. Jehova būtu varējis iejaukties un vienā acumirklī izbeigt sava Dēla ciešanas. Kāpēc tad viņš to nedarīja? Tāpēc, ka viņš mīl cilvēkus. Jēzus teica: ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 3:16.)
Kad Jēzus mira, Jehova izjuta neiedomājamas sāpes, taču viņš pieļāva sava Dēla nāvi, lai būtu iespējams atbrīvot cilvēkus no grēka un nāves. (Sk. 13. rindkopu)
14. Par ko liecina Jēzus izpirkuma upuris?
14 Jēzus izpirkuma upuris ir nepārprotams pierādījums tam, ka Jehova mīl Ādama un Ievas pēcnācējus. Šis upuris pierāda, cik ļoti Jehova mīl ikvienu no mums. Viņš bija gatavs ziedot savu mīļo Dēlu un ciest neaprakstāmas sāpes, lai mūs atbrīvotu no grēka un nāves. (1. Jāņa 4:9, 10.) Jehova ikvienam no mums grib palīdzēt cīņā ar mūsu grēcīgajām nosliecēm, un viņš grib mūs nākotnē atbrīvot no grēka pilnībā.
15. Kas mums jādara, lai Dievs mums piedotu grēkus?
15 Izpirkuma upuris ir Dieva dāvana, uz kura pamata var tikt piedoti mūsu grēki. Bet, lai Dievs mums piedotu, mums pašiem kaut kas ir jādara. Kas tieši? To var redzēt Jāņa Kristītāja un Jēzus vārdos: ”Nožēlojiet grēkus, jo debesu valstība jau ir tuvu!” (Mat. 3:1, 2; 4:17.) Tātad, ja mēs patiešām vēlamies uzvarēt cīņā ar grēku un tuvoties mīlošajam debesu Tēvam, mums vispirms ir jānožēlo savi grēki. Bet ko nozīmē nožēlot grēkus, un kā grēku nožēla mums palīdz iegūt Jehovas labvēlību? Par to ir runa nākamajā studējamā rakstā.
18. DZIESMA ”Pateicība par izpirkumu”
a JĒDZIENA SKAIDROJUMS. Bībelē vārds ”grēks” bieži ir attiecināts uz tādu rīcību, kas neatbilst Jehovas noteiktajām normām. Grēkot nozīmē arī nedarīt to, kas būtu jādara. Bet ar vārdu ”grēks” ir domāts arī iedzimtais grēks, proti, grēcīgums, kas raksturo visus Ādama un Ievas pēcnācējus. Iedzimtā grēka dēļ cilvēki ir mirstīgi.
