1., 2. Kāpēc svaidītajiem kristiešiem ir vērtīgi iedziļināties Vēstulē romiešiem, 8. nodaļā?

KAD tuvojas Jēzus nāves atceres vakars, mēs, iespējams, pārlasām vārdus, kas rakstīti Vēstulē romiešiem, 8. nodaļā, no 15. līdz 17. pantam. Šie panti kristietim palīdz saprast, vai viņš ir svaidīts ar svēto garu. Ja tā ir, tad svētais gars liecina kopā ar viņa garu. 8. nodaļā, kā liecina 1. pants, ir runa par ”tiem, kas ir vienoti ar Kristu Jēzu”. Bet vai tas nozīmē, ka šī nodaļa ir attiecināma tikai uz svaidītajiem kristiešiem? Vai arī no tās var gūt labumu gan svaidītie, gan tie, kam ir cerība dzīvot uz zemes?

² Pāvila vārdi 8. nodaļā galvenokārt ir domāti svaidītajiem kristiešiem. Viņi saņem ”garu” un ”gaida, kad tiks pieņemti par dēliem — kad.. tiks atbrīvoti no sava ķermeņa”. (Rom. 8:23.) Nākotnē viņi būs Dieva dēli debesīs, un tas ir iespējams tāpēc, ka Dievs viņu labā ir izmantojis izpirkuma vērtību, piedevis viņu grēkus, atzinis viņus par taisniem un pieņēmis par garīgajiem dēliem. (Rom. 3:23—26; 4:25; 8:30.)

3. Kāpēc var secināt, ka 8. nodaļa Vēstulē romiešiem ir noderīga arī tiem kristiešiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes?

³ Tomēr arī kristiešiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes, ir  vērtīgi iedziļināties šajā nodaļā, jo Dievs arī viņus zināmā mērā uzskata par taisniem, kā liecina tas, ko Pāvils rakstīja iepriekš savā vēstulē romiešiem. Piemēram, 4. nodaļā var lasīt par dievbijīgo Ābrahāmu, kas bija dzīvojis krietnu laiku pirms tam, kad Jehova izraēliešiem deva bauslību un kad Jēzus nomira, izpirkdams visas cilvēces grēkus. Jehova ievēroja Ābrahāma izcilo ticību un tās dēļ uzskatīja viņu par taisnu. (Nolasīt Romiešiem 4:20—22.) Tieši tāpat Jehova var uzskatīt par taisniem tos kristiešus, kuriem ir uz Bībeli pamatota cerība dzīvot mūžīgi uz zemes. Tāpēc arī viņi var gūt labumu no padomiem, kas rakstīti Vēstulē romiešiem, 8. nodaļā, un ir domāti cilvēkiem, ko Dievs uzskata par taisniem.

4. Kādu jautājumu mūs mudina pārdomāt tas, kas rakstīts Romiešiem 8:21?

⁴ No 8. nodaļas 21. panta mēs gūstam apstiprinājumu, ka jaunā pasaule noteikti tiks nodibināta. Šajā pantā ir lasāms solījums, ka ”pati radība tiks atbrīvota no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu cildeno brīvību”. Bet vai mēs tur būsim un iegūsim šo balvu? Vēstules romiešiem 8. nodaļa mums palīdz saprast, kas no mums tiek gaidīts.

5. Par ko Pāvils runāja Romiešiem 8:4—13?

⁵ Nolasīt Romiešiem 8:4—13. Šajā nodaļā tie, kas ”staigā pēc miesas”, ir pretstatīti tiem, kas ”staigā pēc gara”. Varētu likties, ka Pāvils tos, kas nedzīvo patiesībā, pretstatīja tiem, kas dzīvo patiesībā, un tos, kas nav kristieši, — kristiešiem. Taču jāņem vērā, ka Pāvils savu vēstuli rakstīja tiem, ”kas ir Romā, Dieva mīļotajiem, kas aicināti par svētajiem”. (Rom. 1:7.) Tātad Pāvils norādīja uz atšķirību, kāda pastāvēja starp kristiešiem, kas ”staigā pēc miesas”, un kristiešiem, kas ”staigā pēc gara”.

6., 7. a) Miniet dažus piemērus, kādās nozīmēs Bībelē ir lietots vārds ”miesa”! b) Kādā nozīmē vārds ”miesa” ir lietots Romiešiem 8:4—13?

⁶ Vispirms pievērsīsim uzmanību vārdam ”miesa”. Kas ar to ir domāts? Bībelē vārds ”miesa” ir lietots dažādās nozīmēs. Reizēm ar to ir domāts ķermenis. (Rom. 2:28; 1. Kor. 15:39, 50.) Šis vārds  var apzīmēt arī radniecību. Jēzus ”pēc miesas [bija] cēlies no Dāvida pēcnācējiem”, savukārt ebrejus Pāvils sauca par ”radiniekiem pēc miesas”. (Rom. 1:3; 9:3.)

⁷ Tas, kas rakstīts Pāvila vēstules romiešiem 7. nodaļā, ļauj secināt, kādā nozīmē vārds ”miesa” ir lietots 8. nodaļā, no 4. līdz 13. pantam. Pāvils saistīja dzīvošanu ”pēc miesas” ar ”grēcīgām kaislībām”, kas darbojās viņu ”locekļos”. (Rom. 7:5.) Tas mums palīdz saprast, kas ir ”tie, kas staigā pēc miesas”, kuru domas, Pāvila vārdiem runājot, ”ir vērstas uz miesīgo”. Tie ir cilvēki, pār kuriem valda viņu pašu grēcīgās vēlmes un tieksmes un kuriem dzīvē tās ir galvenās. Viņi izdabā savām dziņām, iekārēm un kaislībām, vienalga, vai tās būtu seksuāla vai kāda cita rakstura.

8. Kāpēc pat svaidītie kristieši tika brīdināti nestaigāt ”pēc miesas”?

⁸ Bet var rasties jautājums: kāpēc Pāvils, rakstīdams svaidītajiem kristiešiem, uzsvēra, cik bīstami ir ”staigāt pēc miesas”? Vai arī mūsdienās kristiešiem, kas ir Dieva draugi un ko Dievs uzskata par taisniem, ir jāņem vērā šie brīdinošie vārdi? Diemžēl jebkurš pirmā gadsimta kristietis varēja sākt staigāt pēc savas grēcīgās miesas. Piemēram, Pāvils rakstīja, ka atsevišķi brāļi Romā kalpoja ”savām iegribām”. Tās varēja būt seksuālas dabas iegribas vai kāre baudīt ēdienu, dzērienu vai kaut ko citu. Daži no viņiem pat ”pievīla nevainīgu cilvēku sirdis”. (Rom. 16:17, 18; Filip. 3:18, 19; Jūd. 4, 8, 12.) Neaizmirsīsim arī, ka Korintas draudzē bija brālis, kurš kādu laiku ”dzīvoja ar sava tēva sievu”. (1. Kor. 5:1.) Ir pilnīgi saprotams, kāpēc Dievs ar Pāvila starpniecību brīdināja kristiešus sargāties no ”miesīgas domāšanas”. (Rom. 8:5, 6.)

9. Par ko nav runa brīdinājumā, kas lasāms Romiešiem 8:6?

⁹ Šis brīdinājums mūsdienās ir tikpat aktuāls kā tolaik. Pat pēc daudziem gadiem, kas pavadīti kalpošanā Dievam, kristietis var sākt domāt miesīgi. Nav runa par to, ka kristietis laiku pa laikam domā par ēdienu, darbu, atpūtu vai mīlestību. Ir dabiski, ka Dieva kalps tam visam pievērš uzmanību. Arī  Jēzum patika ieturēt garšīgu maltīti, un viņš labprāt sagādāja ēdienu citiem. Turklāt Jēzus uzskatīja, ka cilvēkiem ik pa laikam ir vajadzīga atpūta. Savukārt Pāvils rakstīja, ka laulībā ir svarīgas arī intīmās attiecības.

10. Ko nozīmē vārdi ”domas vērstas uz miesīgo” un ”miesīga domāšana”?

¹⁰ Ko Pāvils gribēja teikt ar vārdiem ”domas ir vērstas uz miesīgo” un ”miesīga domāšana”? Pāvils lietoja grieķu valodas vārdu, kas nozīmē ”virzīt domas uz kaut ko, iecerēt vai apzināti plānot kaut ko”, un ar šo vārdu tiek ”uzsvērta attieksme pret konkrēto jautājumu”. Tie, kas ”staigā pēc miesas”, ļauj, lai viņu dzīvi galvenokārt noteiktu viņu pašu grēcīgā daba. Par šādiem cilvēkiem kāds Bībeles zinātnieks, analizējot 8. nodaļas 5. pantu, rakstīja: ”Viņi vērš savas domas uz miesīgo — dziļi interesējas par to, pastāvīgi runā par to, iesaistās tajā un jūsmo par to.”

11. Kādas intereses mūsu dzīvē varētu kļūt par pārāk svarīgām?

¹¹ Romas kristiešiem bija jāpārdomā, kas viņu dzīvē ir galvenais. Viņiem bija jāuzmanās, lai viņu dzīve negrozītos ap ”miesīgo”. Arī mums būtu noderīgi apdomāt, kas mūsu dzīvē ir svarīgākais. Par ko mēs galvenokārt interesējamies un runājam? Pēc kā mēs nemitīgi tiecamies? Iespējams, dažiem ir bezgala svarīgi izbaudīt dažādus vīnus, labiekārtot un izdaiļot savu mājokli, pirkt arvien jaunu apģērbu, pēc iespējas izdevīgāk ieguldīt līdzekļus, plānot ceļojumus un darīt kaut ko tamlīdzīgu. Tiesa, pašas par sevi šīs nodarbes nav sliktas. Piemēram, reiz Jēzus pārvērta ūdeni vīnā, un Pāvils Timotejam ieteica ”lietot mazliet vīna”. (1. Tim. 5:23; Jāņa 2:3—11.) Bet vai Jēzus un Pāvils pastāvīgi runāja par vīnu un to apjūsmoja? Vai vīns bija viņu kaislība, kurai viņi aizrautīgi nodevās? Tā noteikti nebija. Bet ko var teikt par mums? Kas visvairāk interesē mūs?

12., 13. Kāpēc ir nopietni jāpārdomā, uz ko ir vērstas mūsu domas?

¹² Mums katrā ziņā ir jāpārbauda sevi, jo Pāvils rakstīja: ”Miesīga domāšana ved nāvē.” (Rom. 8:6.) Sekas patiešām ir bēdīgas — garīga ”nāve” jau tagad, bet fiziska nākotnē. Pāvils negribēja teikt, ka vairs nekas nav labojams, ja kristietis ir sācis savas domas vērst uz miesīgo. Cilvēks var mainīties! Piemēram, senajā Korintā vīrietis, kas bija sācis rīkoties netikumīgi, ”staigāt pēc miesas”, un kas tika izslēgts, spēja mainīties un to arī izdarīja. Viņš pārstāja ”staigāt pēc miesas” un atsāka dzīvot tikumīgi. (2. Kor. 2:6—8.)

¹³ Ja jau tāds cilvēks spēja mainīties, arī mūsdienās ikviens, kas ir staigājis pēc miesas, kaut arī varbūt ne tik lielā mērā, var mainīties. Pāvila brīdinājumam par to, kas gaida visus, kuri ”staigā pēc miesas”, mūs jārosina veikt jebkādas nepieciešamās izmaiņas.

14., 15. a) Uz ko Pāvils mudināja vērst savas domas? b) Ko nenozīmē garīga domāšana?

¹⁴ Pēc tam, kad apustulis bija brīdinājis par to, cik bīstama ir ”miesīga domāšana”, viņš uzsvēra, ka garīga domāšana ved ”uz dzīvību un mieru”. Cik gan brīnišķīgs iznākums! Kā mēs varam iegūt ”dzīvību un mieru”?

¹⁵ Tas, ka cilvēkam piemīt garīga domāšana, nenozīmē, ka viņš, tēlaini runājot, lidinās pa mākoņiem, ka viņš domā un runā tikai par Bībeli, par  savu mīlestību pret Dievu un cerību uz nākotni. Pirmajā gadsimtā Pāvils un citi kristieši, kas bija iemantojuši Dieva labvēlību, daudzējādā ziņā dzīvoja tāpat kā pārējie cilvēki. Viņiem sagādāja prieku ēdiens un dzēriens, daudzi no viņiem precējās, audzināja bērnus un strādāja, lai sevi uzturētu. (Marka 6:3; 1. Tes. 2:9.)

16. Kas Pāvila dzīvē bija galvenais?

¹⁶ Taču šie Dieva kalpi nepieļāva, ka ikdienas nodarbes viņiem kļūtu par pašu būtiskāko dzīvē. Bībelē rakstīts, ka Pāvils taisīja teltis, lai sevi uzturētu, tomēr maizes pelnīšana nebija viņa dzīves centrā. Galvenais viņam bija sludināt un mācīt cilvēkus. (Nolasīt Apustuļu darbus 18:2—4; 20:20, 21, 34, 35.) Pāvils mudināja Romas kristiešus uzskatīt kalpošanu Dievam par svarīgāko dzīvē. Viņš uzskatīja, ka garīgā darbība ir nozīmīgāka par visu citu. Agrīnajiem Romas kristiešiem šajā ziņā bija jālīdzinās Pāvilam, un tāpat ir jārīkojas arī mums. (Rom. 15:15, 16.)

17. Kāda būs mūsu dzīve, ja mēs savas domas vērsīsim uz garīgo?

¹⁷ Kāds būs iznākums, ja mēs vērsīsim savas domas uz garīgo? Vēstulē romiešiem, 8. nodaļas 6. pantā, ir skaidri teikts, ka garīga domāšana ved ”uz dzīvību un mieru”. Tātad mums jāļauj svētajam garam ietekmēt mūsu domas, lai tās būtu saskaņā ar Dieva domām. Ja mēs savas domas vērsīsim uz garīgo, mūsu dzīve būs jēgpilna un mēs izjutīsim dziļu gandarījumu. Bet nākotnē mūs gaida mūžīga dzīve — vai nu debesīs, vai uz zemes.

18. Kā garīga domāšana ”ved.. uz mieru”?

¹⁸ Bet kādā ziņā garīga domāšana ”ved.. uz mieru”? Daudziem cilvēkiem trūkst sirdsmiera, un viņi izmisīgi cenšas to iegūt, bet mums tas jau ir. Viens no iemesliem, kāpēc mēs izjūtam mieru, ir tāds, ka mēs pūlamies to uzturēt ģimenē un draudzē. Protams, mēs labi zinām, ka trūkumi piemīt gan mums pašiem, gan brāļiem un māsām. Šī iemesla dēļ var rasties domstarpības, bet tādā gadījumā mums ir jāseko Jēzus padomam: ”Salīgsti mieru ar brāli.” (Mat. 5:24.) Sekot šim padomam palīdz apziņa, ka arī brāļi un māsas kalpo ”Dievam, kas dod mieru”. (Rom. 15:33; 16:20.)

19. Ko īpaši vērtīgu mēs gūstam, ja vēršam savas domas uz garīgo?

¹⁹ Garīga domāšana sniedz ne tikai savstarpēju mieru, bet arī kaut ko daudz vērtīgāku — labas attiecības ar mūsu Radītāju. Jesaja uzrakstīja vārdus, kas mūsdienās piepildās vēl plašākā mērogā nekā tolaik: ”Kam stipra ticība, tam Tu [Jehova] dodi mieru, tiešām — mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!” (Jes. 26:3; nolasīt Romiešiem 5:1.)

20. Kāpēc mēs augstu vērtējam padomus, kas rakstīti Vēstulē romiešiem, 8. nodaļā?

²⁰ Kā svaidītie kristieši, tā arī tie, kam ir cerība dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, augstu vērtē Dieva iedvesmotos padomus, kas rakstīti Vēstulē romiešiem, 8. nodaļā. Mēs saprotam, cik nozīmīgs ir mudinājums neļaut, ka mūsu dzīvi noteiktu miesas vēlmes, un cik gudri ir dzīvot saskaņā ar Dieva iedvesmoto atziņu, ka garīga domāšana ”ved.. uz dzīvību un mieru”. Vēršot savas domas uz garīgo, mēs varēsim iegūt balvu, kas paliks mūžīgi. Pāvils rakstīja: ”Alga, ko maksā grēks, ir nāve, bet Dieva dāvana ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Rom. 6:23.)