1., 2. a) Kāpēc arī Dieva kalpi mēdz izjust raizes? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Par ko runāts šajā rakstā?

MĒS dzīvojam laikā, kad cilvēki izjūt milzu spriedzi. Sātans lielās dusmās ”staigā apkārt kā rēcošs lauva, meklēdams, ko varētu aprīt”. (1. Pēt. 5:8; Atkl. 12:17.) Tāpēc nav nekāds brīnums, ka reizēm pat mūs, Dieva kalpus, pārņem raizes. Arī pagātnē Jehovas kalpiem, piemēram, ķēniņam Dāvidam, raizes nebija svešas. (Ps. 13:3.) Apustulim Pāvilam ”nedeva mieru raizes par visām draudzēm”. (2. Kor. 11:28.) Bet ko mēs varam darīt, kad šķiet, ka raizes mūs pārmāks?

² Mūsu mīlošais debesu Tēvs ir palīdzējis saviem kalpiem senatnē, un arī tagad viņš palīdz lielā mērā gūt atvieglojumu no raizēm. Bībelē mēs tiekam mudināti: ”Uzticiet viņam visas savas raizes, jo viņam rūp, kas ar jums notiek.” (1. Pēt. 5:7.) Pievērsīsim uzmanību četriem veidiem, kā gūt atvieglojumu no raizēm. Mums sirsnīgās lūgšanās jāvēršas pie Dieva, jālasa un jāpārdomā Bībele, jāpieņem Jehovas svētā gara palīdzība un vaļsirdīgi jārunā par savām raizēm ar kādu tuvu cilvēku. Apskatīdami katru no šiem veidiem, pārdomāsim, ko ikviens no mums varētu darīt, lai tiktu galā ar raizēm.

3. Kā mēs varam lūgšanās ”mest savu nastu uz to Kungu”?

³ Pirmais, ko mēs varam darīt, ir vērsties pie Jehovas sirsnīgās lūgšanās. Pieredzot kaut ko tādu, kas mūsos rada satraukumu, nemieru vai bažas, atklāti stāstīsim par to mūsu mīlošajam debesu Tēvam. Dāvids kādā psalmā griezās pie Jehovas ar vārdiem: ”Sadzirdi, ak Dievs, manu lūgšanu!” Tālāk tajā pašā psalmā viņš teica: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu.” (Ps. 55:2, 23.) Pēc tam, kad esam darījuši visu, kas mūsu spēkos, lai atrisinātu kādu problēmu, vairs nav jēgas par to sevišķi raizēties — daudz lielāku labumu mēs gūsim, par savām problēmām runājot ar Jehovu. Bet kā lūgšanas var mums palīdzēt, lai daudzie sirdēsti mūs nenomāktu un mēs nekristu izmisumā? (Ps. 94:18, 19.)

4. Kāpēc ir svarīgi lūgt, kad mūs māc raizes?

⁴ Nolasīt Filipiešiem 4:6, 7. Jehova var atbildēt uz mūsu sirsnīgajām un neatlaidīgajām lūgšanām, dodot iekšēju mieru, kas mums palīdz atbrīvoties no negatīvām emocijām. Daudzi no mums paši par to ir pārliecinājušies. Dievs viņiem ir palīdzējis atbrīvoties no raižpilnām domām un bailēm un ir dāvājis dziļu mieru, kas ”pārspēj visu sapratni”. Arī jūs varat to pieredzēt — ”Dieva miers” var jums palīdzēt pārvarēt jebkādas grūtības. Jūs varat pilnībā paļauties uz Jehovas mierinošo solījumu: ”Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu!” (Jes. 41:10.)

5. Kā Bībele mums var palīdzēt gūt iekšēju mieru?

⁵ Otrs veids, kā gūt iekšēju mieru, ir lasīt Bībeli un pārdomāt izlasīto. Kāpēc tas ir tik vērtīgi? Bībelē ir sniegti ļoti noderīgi padomi, kas mums palīdz mazināt vai pārvarēt raizes vai arī vispār no tām izvairīties. Lasīt Bībeli ir vērtīgi un uzmundrinoši arī tāpēc, ka tajā ietvertos gudros vārdus ir iedvesmojis mūsu Radītājs. Ja mēs ik dienas pārdomāsim Dieva vārdus un apsvērsim, kā vislabāk izmantot Bībeles padomus, mēs noteikti gūsim stiprinājumu. Jehova pats ir uzsvēris, cik cieši viņa iedvesmoto Rakstu lasīšana ir saistīta ar to, ka esam ”stipri un droši” un ”nebīstamies un nebaiļojamies”. (Joz. 1:7—9.)

6. Kā mūs var ietekmēt Jēzus vārdi?

⁶ Bībelē mēs varam lasīt arī Jēzus vārdus, kas mūs iedrošina un atspirdzina. Jēzus mācības viņa klausītājiem deva jaunus spēkus. Ļaudis tiecās pie Jēzus, jo viņš mierināja satrauktos, stiprināja vājos un uzmundrināja nomāktos. (Nolasīt Mateja 11:28—30.) Viņš bija iejūtīgs un ņēma vērā citu garīgās, emocionālās un fiziskās vajadzības. (Marka 6:30—32.) Jēzus joprojām tur solījumu dot saviem sekotājiem jaunus spēkus. Mēs to varam pieredzēt savā dzīvē tieši tāpat, kā to pieredzēja Jēzus apustuļi, kas pastāvīgi bija kopā ar viņu. Bet mums tāpēc nav jāatrodas tiešā Jēzus tuvumā, jo, arī būdams ķēniņš debesīs, viņš joprojām jūt līdzi cilvēkiem. Jēzus žēlsirdība viņu mudina uz rīcību — ”kad mums ir vajadzīga palīdzība”, viņš ”spēj palīdzēt”. Tā patiešām ir — ar Jēzus palīdzību mēs varam tikt galā ar raizēm un iegūt cerību un drosmi. (Ebr. 2:17, 18; 4:16.)

7. Kā mums palīdz svētais gars, ko mēs lūdzam Dievam?

⁷ Jēzus ir apsolījis, ka mūsu debesu  Tēvs katrā ziņā dos svēto garu tiem, kas viņu lūdz. (Lūk. 11:10—13.) Tā mēs varam attīstīt gara augļus, un tas ir trešais veids, kā kliedēt raizes. Labās īpašības, kuras mūsos veido Dieva gars, atspoguļo visvarenā Dieva personību. (Nolasīt Galatiešiem 5:22, 23; Kol. 3:10.) Ja mēs attīstīsim gara augļus, uzlabosies mūsu attiecības ar citiem un daudz retāk radīsies tādas situācijas, kas varētu sagādāt raizes. Īsumā apskatīsim, kā mums palīdz gara augļi.

8.—12. Kā Dieva svētā gara augļi mums palīdz kliedēt raizes un izvairīties no situācijām, kas izraisa spriedzi?

⁸ ”Mīlestība, prieks, miers.” Ja centīsimies pret citiem izturēties ar cieņu, mums visdrīzāk būs vieglāk tikt galā pašiem ar savām negatīvajām emocijām. Kāpēc tā var teikt? Ja mēs mīlam brāļus, esam pret viņiem sirsnīgi un apliecinām viņiem cieņu, mēs lielā mērā izvairāmies no situācijām, kas varētu kļūt par raižu cēloni. (Rom. 12:10.)

⁹ ”Pacietība, laipnība, labestība.” Mēs veicinām labas attiecības ar citiem, kad paklausām padomam: ”Izturieties cits pret citu laipni, ar sirsnīgu iejūtību un augstsirdīgi piedodiet cits citam.” (Efes. 4:32.) Šādi rīkojoties, mēs nepieļaujam situācijas, kas mums varētu sagādāt raizes. Turklāt mēs labāk spējam risināt problēmas, kas rodas cilvēku nepilnības dēļ.

¹⁰ ”Ticība.” Mūsdienās daudzus nomāc raizes par naudu un mantu. (Sal. Pam. 18:11.) Stipra ticība tam, ka Jehova ar mīlestību gādā par saviem kalpiem, palīdzēs mums kliedēt šādas raizes un neuzņemties lieku nastu. Mums jāseko Dieva iedvesmotajam padomam, ko ir devis Pāvils: ”Esiet apmierināti ar to, kas jums ir, jo viņš [Dievs] ir teicis: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu,” — tā ka mēs, paļāvības pilni, varam teikt: ”Jehova ir mans palīgs, es nebaidīšos. Ko gan cilvēks var man nodarīt?”” (Ebr. 13:5, 6.)

¹¹ ”Lēnprātība, savaldība.” Mums vienmēr jāatceras, cik noderīgas ir šīs īpašības un cik vērtīgi ir tās attīstīt. Tās palīdzēs mums nedarīt neko tādu, kas mums varētu sagādāt raizes, piemēram, mēs izvairīsimies no ”rūgtuma, niknuma, dusmām, kliegšanas, apvainojumiem”. (Efes. 4:31.)

¹² Protams, mums ir vajadzīga pazemība, lai mēs ļautu ”Dieva varenajai rokai” sevi vadīt un ”uzticētu viņam visas savas raizes”. (1. Pēt. 5:6, 7.) Attīstīdami pazemību, mēs arvien lielākā mērā izjutīsim Dieva labvēlību un atbalstu. (Mih. 6:8.) Reālistiski izvērtējot, kādas ir mūsu fizisko, emocionālo un garīgo spēku robežas, mēs būsim pasargāti no liekām raizēm, jo paļausimies nevis uz sevi, bet gan uz Dievu.

13. Ko Jēzus domāja, mudinādams neraizēties?

¹³ Mateja evaņģēlija 6. nodaļas 34. pantā (nolasīt) Jēzus uzsvēra: ”Neraizējieties.” Tomēr ne vienmēr ir viegli paklausīt šim padomam. Ko Jēzus domāja, mudinādams neraizēties? Viņš noteikti nevēlējās teikt, ka Dieva kalpiem izdosies izsargāties no pilnīgi visām raizēm. Kā jau bija minēts, arī Dāvidam un Pāvilam raizes nebija svešas. Jēzus padoms palīdz saprast, ka nevajadzīgas un pārmērīgas raizes nekādi nepalīdz atrisināt problēmas. Katrai dienai ir diezgan pašai savu grūtību, tāpēc kristiešiem nevajadzētu pie šīsdienas rūpēm vēl pievienot raizes par to, kas noticis pagātnē  vai varētu notikt nākotnē. Kā mēs varam ņemt vērā Jēzus padomu un atbrīvoties no raizēm, kas mums atņem spēkus?

14. Ko darīt, ja pagātnē pieļautu kļūdu dēļ mūs māc raizes?

¹⁴ Dažreiz raižu iemesls var būt pagātnē pieļautās kļūdas. Kristieti var nomocīt vainas apziņa pat par to, kas izdarīts pirms daudziem gadiem. Reizēm tā jutās arī ķēniņš Dāvids. Viņš teica: ”Manas vainas aug pāri manai galvai,” — un izsaucās: ”Man jākliedz skaļāk manās sirds vaimanās.” (Ps. 38:4, 5, 9, 19.) Ko Dāvids tādā situācijā varēja darīt? Vislabākais risinājums bija paļauties uz Jehovas žēlsirdību un piedošanu. Tāpēc Dāvids ar pārliecību sacīja: ”Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti!” (Nolasīt Psalmu 32:1—3, 5.)

15. a) Ko mēs varam mācīties no Dāvida? b) Ko vēl mēs varam darīt, lai mazinātu raizes? (Sk. ” Praktiski ieteikumi, kā mazināt raizes”.)

¹⁵ Reizēm raizes sagādā tas, kas mūsu dzīvē notiek pašlaik. Piemēram, kad Dāvids rakstīja 55. psalmu, viņa dzīvībai draudēja briesmas. (Ps. 55:3—6.) Taču Dāvids nepieļāva, ka raizes viņu pārmāktu un viņš zaudētu paļāvību uz Jehovu. Dāvids dedzīgās lūgšanās stāstīja Jehovam par savām grūtībām, bet viņš apzinājās, ka ir svarīgi arī risināt situāciju, kas ir viņa raižu avots. (2. Sam. 15:30—34.) Mēs varam mācīties no Dāvida, kā neļaut sevi pārņemt raizēm. Mums no savas puses jādara viss iespējamais, lai atrisinātu problēmu, un tad pārējais jāatstāj Jehovas ziņā.

16. Kā Dieva vārda nozīme var stiprināt mūsu paļāvību uz Dievu?

¹⁶ Ja mēs nemitīgi domātu par problēmām, kas vēl tikai varētu rasties, mūs varētu pārņemt raizes, kurām nav nekāda pamata. Bet mums nevajadzētu uztraukties un raizēties par to, ko mēs nezinām, jo bieži vien tas, no kā mēs esam baidījušies, nemaz nenotiek. Turklāt nav tādas situācijas, ko nespētu kontrolēt mūsu Dievs, kuram mēs varam uzticēt visas savas raizes. Dieva vārda nozīme tiek skaidrota kā ”viņš liek tapt”. (Salīdzināt 2. Mozus 3:14.) Tas, ko nozīmē Dieva vārds, mums dod pārliecību, ka viņš pilnībā spēj īstenot ikvienu savu nodomu, kas ir saistīts ar viņa kalpiem. Mēs varam nešaubīties, ka Jehova gādā par saviem uzticīgajiem kalpiem un palīdz viņiem uzveikt gan tās raizes, kuru cēlonis ir pagātnē pieļautās kļūdas, gan raizes par to, kas mūsu dzīvē notiek tagad, gan arī raizes par problēmām, kas vēl tikai varētu rasties.

17., 18. Kā vaļsirdīgas sarunas ar ticības biedriem mums palīdz nepadoties raizēm?

¹⁷ Ceturtais veids, kā nepadoties raizēm,  ir vaļsirdīgi pastāstīt par savām izjūtām cilvēkam, kam mēs uzticamies. Saruna ar dzīvesbiedru, tuvu draugu vai draudzes vecāko var palīdzēt mums līdzsvaroti raudzīties uz situāciju, kas mūsos izraisa raizes. ”Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina.” (Sal. Pam. 12:25.) Atklāta un vaļsirdīga domu apmaiņa mums var palīdzēt izprast, kāpēc mūs māc raizes un kā mēs varam ar tām labāk tikt galā. Bībelē ir teikts: ”Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās.” (Sal. Pam. 15:22.)

¹⁸ Pārvarēt raizes mums palīdz arī iknedēļas draudzes sapulces. Tajās mēs varam būt kopā ar ticības biedriem, kam rūp, kas ar mums notiek, un kas ir gatavi mūs uzmundrināt. (Ebr. 10:24, 25.) ”Savstarpējs uzmundrinājums”, ko saņemam sapulcēs, mūs stiprina garīgi un palīdz mums cīnīties ar raizēm. (Rom. 1:12.)

19. Kā mūsu attiecības ar Jehovu var dot mums spēku?

¹⁹ Kas kādam draudzes vecākajam Kanādā palīdzēja uzticēt Jehovam savas raizes? Viņš strādā par skolotāju un skolas psihologu, un šis darbs viņam rada lielu spriedzi. Turklāt viņš cieš no neirotiskiem traucējumiem. Kā šis brālis ir spējis visu izturēt? Viņš stāstīja: ”Es ieguldu daudz pūļu, lai stiprinātu savas attiecības ar Jehovu. Tās man ir neizsmeļams spēka avots, kas palīdz tikt galā ar emocionālajām problēmām. Grūtos brīžos ļoti svarīgs ir arī labu draugu un citu ticības biedru atbalsts. Es atklāti runāju par savām izjūtām ar sievu. Draudzes vecākie un rajona pārraugs man palīdzēja paskatīties uz manu situāciju no malas. Es arī griezos pēc medicīniskas palīdzības, mainīju dienas kārtību un regulāri atvēlēju laiku atpūtai un fiziskām nodarbībām. Pamazām es kļuvu par savas dzīves noteicēju. Ja gadās kaut kas, ar ko es nevaru tikt galā, es to atstāju Jehovas ziņā.”

20. a) Kā mēs varam uzticēt savas raizes Dievam? b) Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

²⁰ Šajā rakstā mēs pievērsām uzmanību tam, cik svarīgi ir uzticēt savas raizes Dievam. Kliedēt raizes mums palīdzēs sirsnīgas lūgšanas, Bībeles lasīšana un pārdomas par uzzināto, svētā gara augļu veidošana, vaļsirdīgas sarunas ar kādu tuvu cilvēku un draudzes sapulču apmeklēšana. Nākamajā rakstā apskatīsim, kā Jehova mūs stiprina, dodot cerību uz atalgojumu. (Ebr. 11:6.)