1.—3. a) Kura mācība ir būtiska mūsu ticības sastāvdaļa? b) Kāpēc mācība par augšāmcelšanu ir tik būtiska? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

KĀ JŪS atbildētu, ja kāds, interesējoties par jūsu reliģiskajiem uzskatiem, jums pavaicātu: ”Kam jūs ticat?” Jūs noteikti uzsvērtu, ka Jehova ir Radītājs un Dzīvības devējs. Visticamāk, jūs pieminētu arī to, ka ticat Jēzum Kristum, kas ir atdevis savu dzīvību par izpirkumu. Un jūs droši vien pastāstītu par brīnišķīgo cerību, ka uz zemes tiks izveidota paradīze, kur Dievam paklausīgie cilvēki dzīvos mūžīgi. Bet vai starp mācībām, kas jums ir dārgas, jūs minētu arī mācību par augšāmcelšanu?

² Pat tad, ja mēs ceram būt starp tiem, kas neies bojā lielajā postā un dzīvos uz zemes mūžīgi, mums ir daudz iemeslu uzskatīt, ka mācība par augšāmcelšanu ir viena no svarīgākajām. Apustulis Pāvils paskaidroja, kāpēc šī mācība ir būtiska mūsu ticības sastāvdaļa: ”Ja mirušo augšāmcelšanas nav, tad arī Kristus nav celts augšā.” Ja Kristus nebūtu piecelts no mirušajiem, viņš tagad nevaldītu pār mums no debesīm un mūsu sludināšana būtu veltīga. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:12—19.) Tomēr mēs zinām, ka viņš ir piecelts no nāves. Mūsu uzskati ir pilnīgi pretēji saduceju uzskatiem, kuri stingri noliedza mirušo augšāmcelšanu. Mēs neatkāpjamies no savas ticības augšāmcelšanai, pat saskaroties ar izsmieklu.  (Marka 12:18; Ap. d. 4:2, 3; 17:32; 23:6—8.)

³ Pāvils rakstīja, ka ”mācība par.. mirušo augšāmcelšanu” ir daļa no ”pamatmācībām par Kristu”. (Ebr. 6:1, 2.) Viņš uzsvēra, ka tic augšāmcelšanai. (Ap. d. 24:10, 15, 24, 25.) Tomēr, lai gan mācība par augšāmcelšanu ir iekļauta starp pamatmācībām un ir daļa no ”dievišķo vārdu pamatiem”, tā ir pelnījusi rūpīgu iedziļināšanos. (Ebr. 5:12.) Kāpēc tā var teikt?

4. Kādi jautājumi par augšāmcelšanu var rasties?

⁴ Kad cilvēki sāk mācīties Bībeli, viņi parasti lasa par tādiem pagātnē notikušiem augšāmcelšanas gadījumiem kā Lācara piecelšana no nāves. Viņi uzzina, ka Ābrahāms, Ījabs un Daniēls bija pārliecināti, ka nākotnē mirušie atkal dzīvos. Tomēr ko jūs teiktu, ja jums pavaicātu: kāds ir pamats ticēt solījumiem par augšāmcelšanu, kas doti pirms daudziem gadsimtiem? Un vai Bībelē ir atklāts, kad tai ir jānotiek? Pārdomādami atbildes uz šiem jautājumiem, mēs noteikti stiprināsim savu ticību.

5. Kādus jautājumus mēs apskatīsim vispirms?

⁵ Iespējams, mums nebūtu grūti iztēloties, ka no nāves tiek piecelts kāds, kas ir miris nesen. (Jāņa 11:11; Ap. d. 20:9, 10.) Bet kā ir tad, ja augšāmcelšana tiek solīta vairākus gadus vai pat gadsimtus pēc kāda nāves? Vai būtu viegli paļauties uz šādu solījumu? Vai mēs varētu tam ticēt, vienalga, vai tas būtu izteikts par kādu, kas ir miris pirms neilga laika, vai arī par kādu, kas ir nomiris jau sen? Patiesībā šāda augšāmcelšana, kas ir bijusi apsolīta vairākus gadsimtus iepriekš, jau ir notikusi, un mēs tai ticam. Par kādu augšāmcelšanu ir runa, un kā tā ir saistīta ar mūsu cerību uz nākotnē gaidāmo augšāmcelšanu?

6. Uz ko attiecās 118. psalmā izteiktie pravietojumi?

⁶ Pievērsīsim uzmanību augšāmcelšanai, kas ir tikusi paredzēta pirms ilga laika. 118. psalmā, ko, iespējams, ir sarakstījis Dāvids, ir ietverts lūgums: ”Ak Kungs, palīdzi! [..] Slavēts lai ir, kas nāk tā Kunga vārdā!” Ļaudis citēja šos pravietiskos vārdus par Mesiju, kad Jēzus 9. nīsānā, neilgi pirms savas nāves, iejāja Jeruzālemē. (Ps. 118:25, 26; Mat. 21:7—9.) Bet kā šis psalms norādīja uz augšāmcelšanu, kurai bija jānotiek tālā nākotnē? Tajā bija teikts: ”Akmens, ko namdari nometuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni.” (Ps. 118:22.)

7. Kā izpaudās tas, ka ebreji noraidīja Jēzu?

⁷ ”Namdari” — jūdu reliģiskie vadītāji — noraidīja Mesiju. Viņi ne vien neņēma vērā viņa mācības un neatzina viņu par Kristu, bet pat sakūdīja pret viņu tautu un pieprasīja viņa nāvi. (Lūk. 23:18—23.) Galvenokārt tieši viņi bija vainojami Jēzus nāvē.

8. Kā Jēzus varēja kļūt par ”galveno stūrakmeni”?

⁸ Rodas jautājums: ja jau Jēzus tika noraidīts un nogalināts, kā viņš varētu kļūt par ”stūra akmeni”? Tas varētu notikt tikai tad, ja viņš tiktu piecelts no mirušajiem. Jēzus pats uz to norādīja, pastāstīdams līdzību par vīna dārza īpašnieku un vīnkopjiem. Vīna dārza īpašnieks sūtīja savus kalpus pie vīnkopjiem, kas strādāja viņa vīna dārzā. Taču vīnkopji pret tiem izturējās ļauni un nežēlīgi, gluži tāpat kā izraēlieši izturējās pret praviešiem, ko pie tiem bija sūtījis Dievs. Tad vīna dārza īpašnieks pie vīnkopjiem sūtīja savu  mīļo dēlu un mantinieku. Kā vīnkopji rīkojās šoreiz? Viņi ne tikai nepieņēma vīna dārza īpašnieka dēlu, bet pat to nogalināja. Pastāstījis līdzību, Jēzus citēja pravietiskos vārdus, kas lasāmi 118. psalma 22. pantā. (Lūk. 20:9—17.) Arī apustulis Pēteris atsaucās uz šo pašu Rakstu vietu, kad uzrunāja ”tautas vadītājus, vecākos un rakstu mācītājus”, kas bija sanākuši Jeruzālemē. Pēteris runāja par ”nācarieti Jēzu Kristu”, ko viņi bija ”piesituši pie staba, bet ko Dievs ir piecēlis no mirušajiem”. Tad viņš norādīja: ”Tas ir ”akmens, ko jūs, cēlēji, esat atzinuši par nederīgu, bet kas ir kļuvis par galveno stūrakmeni”.” (Ap. d. 3:15; 4:5—11; 1. Pēt. 2:5—7.)

9. Uz kādu nozīmīgu notikumu bija norādīts 118. psalma 22. pantā?

⁹ Kā redzams, 118. psalma 22. pantā bija paredzēta augšāmcelšana, kurai bija jānotiek pēc vairākiem simtiem gadu. Mesijam bija jātiek noraidītam un nogalinātam. Taču pēc tam viņam bija jātop pieceltam no nāves un jākļūst par ”galveno stūrakmeni”. Par augšāmcelto Jēzu ir teikts: ”Nav glābšanas nevienā citā, jo zem debesīm cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kas mums var nest glābšanu.” (Ap. d. 4:12; Efes. 1:20.)

10. a) Kas tika paredzēts 16. psalma 10. pantā? b) Kāpēc var apgalvot, ka psalmā minētais paredzējums neattiecās uz Dāvidu?

¹⁰ Aplūkosim vēl kādu Rakstu vietu, kurā bija norādīts uz augšāmcelšanu. Tajā minētā augšāmcelšana notika vairāk nekā tūkstoš gadu pēc šo vārdu pierakstīšanas. Šis fakts var stiprināt mūsu pārliecību, ka augšāmcelšana var notikt ilgu laiku pēc tam, kad tā ir paredzēta vai apsolīta. 16. psalmā, par kura sarakstītāju uzskata Dāvidu, ir teikts: ”Tu manu dvēseli nepametīsi nāves varā, savam Svētajam Tu neliksi redzēt satrūdēšanu.” (Ps. 16:10.) Dāvids neapgalvoja, ka viņš nekad nemirs un nenonāks cilvēces kopējā kapā. Bībelē ir skaidri norādīts, ka viņš novecoja un nomira. Par viņu ir teikts, ka viņš ”apgūlās pie saviem tēviem, un viņi to apraka Dāvida pilsētā”. (1. Ķēn. 2:1, 10.) Uz ko tādā gadījumā attiecas 16. psalmā minētie vārdi?

11. Kad Pēteris paskaidroja, uz ko attiecās 16. psalma 10. pantā lasāmie vārdi?

¹¹ Vairāk nekā tūkstoš gadus pēc šī psalma sarakstīšanas Pēteris paskaidroja, uz ko attiecās 16. psalma 10. pantā lasāmie vārdi. Tas notika vairākas nedēļas pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanas, kad Pēteris uzrunāja lielu skaitu ebreju un prozelītu. (Nolasīt Apustuļu darbus 2:29—32.) Viņš minēja faktu, kas tiem bija labi zināms, proti, ka Dāvids ir nomiris un apglabāts. Un, spriežot pēc šī notikuma apraksta Bībelē, neviens no klātesošajiem neiebilda Pētera apgalvojumam, ka ”Dāvids ir paredzējis” apsolītā Mesijas ”augšāmcelšanu un runājis par to”.

12. Kā piepildījās 16. psalma 10. pantā lasāmie vārdi, un kā tie stiprina mūsu paļāvību uz solījumiem par augšāmcelšanu?

¹² Pēteris uzsvēra šo domu, citēdams Dāvida vārdus no 110. psalma 1. panta. (Nolasīt Apustuļu darbus 2:33—36.) Minēdams argumentus no Svētajiem Rakstiem, Pēteris lielajam ļaužu pulkam palīdzēja saprast, ka Jēzus ir ”Kungs un Kristus”. Klātesošie atzina, ka 16. psalma 10. pantā lasāmie vārdi piepildījās, kad Jēzus tika piecelts no nāves. Vēlāk apustulis Pāvils izmantoja šos pašus argumentus, kad runāja ar ebrejiem Pisidijas Antiohijā. Pāvila sacītais viņus ļoti iespaidoja, un viņi vēlējās par to dzirdēt vairāk. (Nolasīt Apustuļu darbus 13:32—37, 42.) Pāvila un Pētera vārdi apliecina, ka Bībelē izteiktie pravietojumi par augšāmcelšanu, kas piepildījās vairākus  gadsimtus pēc to izteikšanas, ir bijuši uzticami.

13. Kādi jautājumi par augšāmcelšanu varētu rasties?

¹³ Mūs noteikti stiprina apziņa, ka augšāmcelšana var notikt vairākus gadsimtus pēc tam, kad tā ir apsolīta. Tomēr kāds varētu domāt: ”Vai tas nozīmē, ka man būs jāgaida ļoti ilgi, līdz es satikšu sev tuvos cilvēkus, kas ir miruši? Kad notiks augšāmcelšana, kuru es gaidu?” Jēzus saviem apustuļiem bija teicis, ka ir lietas, par kurām viņi nezina un nevar zināt. Piemēram, viņš minēja, ka ir jautājumi par ”laikiem un laikposmiem, ko Tēvs ir atstājis savā ziņā”. (Ap. d. 1:6, 7; Jāņa 16:12.) Tomēr tas nenozīmē, ka mums nav nekādas informācijas par to, kad jānotiek augšāmcelšanai.

14. Kā Jēzus augšāmcelšana atšķiras no tām, kas notika iepriekš?

¹⁴ Vispirms atsauksim atmiņā, par kādām augšāmcelšanām ir runāts Bībelē. Visnozīmīgākā, protams, ir Jēzus augšāmcelšana. Ja viņš nebūtu piecelts no nāves, mums nebūtu nekādu cerību satikt savus tuviniekus, kas ir miruši. Tie cilvēki, kas tika piecelti no nāves pirms Jēzus, piemēram, tie, kurus piecēla Elija un Elīsa, nedzīvoja mūžīgi. Ar laiku viņi atkal nomira un pieredzēja satrūdēšanu. Turpretī Jēzus ir ticis ”piecelts no mirušajiem” un viņš ”vairs nemirst — nāve vairs nevalda pār viņu”. Debesīs viņš ”dzīvo mūžīgi mūžam”. (Rom. 6:9; Atkl. 1:5, 18; Kol. 1:18; 1. Pēt. 3:18.)

15. Kas ir domāts ar vārdiem, ka Kristus ir ”pirmais”, kas ”ir celts augšā no mirušajiem”?

¹⁵ Jēzus bija pirmais, kas tika piecelts no nāves kā garīga būtne dzīvei debesīs, un viņa augšāmcelšana ir visnozīmīgākā no visām. (Ap. d. 26:23.) Bet viņš nav vienīgais, kam ir bijusi apsolīta šāda augšāmcelšana. Jēzus saviem uzticīgajiem apustuļiem apliecināja, ka tie valdīs kopā ar viņu debesīs. (Lūk. 22:28—30.) Lai saņemtu šādu balvu, viņiem vispirms bija jānomirst. Vēlāk viņi, tāpat kā Kristus, tiktu piecelti no nāves kā garīgas būtnes. Pāvils rakstīja, ka ”Kristus ir celts augšā no mirušajiem — pirmais no tiem, kas ir aizmiguši nāves miegā”. Pāvils norādīja, ka arī citi tiks piecelti dzīvei debesīs, sakot: ”Visi noteiktā secībā: pirmais ir Kristus, pēc tam viņa klātbūtnes laikā — tie, kas pieder Kristum.” (1. Kor. 15:20, 23.)

16. Kas palīdz saprast, kad notiek augšāmcelšana debesu dzīvei?

¹⁶ Pāvila vārdi mums palīdz saprast, kad norisinās augšāmcelšana debesu dzīvei. Tā norisinās Kristus ”klātbūtnes laikā”. Jehovas liecinieki jau sen no Bībeles ir sapratuši, ka Kristus klātbūtne sākās  1914. gadā. Tā vēl joprojām turpinās, un šīs ļaunās pasaules gals ir ļoti tuvu.

17., 18. Kas notiks ar daļu no svaidītajiem kristiešiem, kas ir uz zemes Kristus klātbūtnes laikā?

¹⁷ Vēl par augšāmcelšanu debesu dzīvei Bībelē ir teikts: ”Mēs negribam, ka jūs būtu neziņā par tiem, kas guļ nāves miegā.. Ja ticam, ka Jēzus ir miris un cēlies augšā, tad arī ticam, ka tos, kas ir aizmiguši nāves miegā vienotībā ar Jēzu, Dievs atdzīvinās, lai tie būtu kopā ar viņu. ..mēs, dzīvie, kas paliksim līdz Kunga klātbūtnes laikam, neapsteigsim tos, kas ir aizmiguši nāves miegā, jo pats Kungs nonāks no debesīm ar pavēlošu saucienu.., un tie, kas ir miruši vienotībā ar Kristu, celsies pirmie. Pēc tam mēs, dzīvie, kas būsim palikuši, kopā ar tiem tiksim aizrauti mākoņos, lai gaisā satiktos ar Kungu. Tā mēs vienmēr būsim ar Kungu.” (1. Tes. 4:13—17.)

¹⁸ Augšāmcelšana dzīvei debesīs sākās neilgi pēc tam, kad bija sācies Kristus ”klātbūtnes laiks”. Ar garu svaidītie kristieši, kas lielā posta laikā vēl atradīsies uz zemes, ”tiks aizrauti mākoņos”. Viņi nebūs ”aizmiguši nāves miegā”, proti, viņiem nebūs ilgu laiku jābūt mirušiem. Viņi ”visi tiks pārvērsti vienā brīdī, vienā acumirklī, skanot pēdējai taurei”. (1. Kor. 15:51, 52; Mat. 24:31.)

19. Kāda ”labāka augšāmcelšana” ir gaidāma nākotnē?

¹⁹ Mūsdienās lielākā daļa Jehovas kalpu nav svaidīti ar svēto garu un nav aicināti valdīt ar Kristu debesīs. Viņi gaida ”Jehovas dienu”, kad ies bojā ļaunā pasaule. Neviens cilvēks nezina, kad tieši tā pienāks, tomēr pierādījumi liecina, ka tā ir tuvu. (1. Tes. 5:1—3.) Kad būs nodibināta jaunā pasaule, sāksies cita veida augšāmcelšana — cilvēki tiks piecelti no nāves dzīvei paradīzē uz zemes. Viņiem būs iespēja sasniegt pilnību un vairs nekad nemirt. Tā noteikti būs ”labāka augšāmcelšana” par tām, kas notika senatnē, kad tie, kas tika piecelti no nāves, ar laiku nomira atkal. (Ebr. 11:35.)

20. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka gaidāmā augšāmcelšana noritēs organizēti?

²⁰ Bībelē ir teikts, ka tie, kas tiek piecelti no nāves dzīvei debesīs, tiek piecelti ”noteiktā secībā”. (1. Kor. 15:23.) Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka arī augšāmcelšana dzīvei uz zemes noritēs organizēti. Var rasties jautājumi: vai tie, kas ir nomiruši nesen, tiks piecelti Kristus tūkstoš gadu valdīšanas sākumā? Vai dievbijīgi vīrieši, kas senatnē bija prasmīgi vadītāji, tiks piecelti no nāves vieni no pirmajiem, lai jaunajā pasaulē organizētu Dieva kalpus? Ko var teikt par cilvēkiem, kas nav kalpojuši Jehovam? Kad un kur viņi tiks piecelti no nāves? Tie ir tikai daži no jautājumiem par augšāmcelšanu, kas mums varētu nākt prātā. Taču vai tagad ir īstais laiks gremdēties pārdomās par šādiem jautājumiem? Vai gan daudz labāk nebūtu gaidīt un redzēt, kā viss notiks? Mēs varam nešaubīties, ka būs aizraujoši vērot, kā Jehova rīkosies.

21. Kādas cerības jums saistās ar augšāmcelšanu?

²¹ Kamēr šis laiks vēl nav pienācis, mums ir jāstiprina sava ticība Jehovam. Viņš ar Jēzus starpniecību ir apsolījis, ka visi mirušie, kas ir viņa atmiņā, tiks piecelti no nāves. (Jāņa 5:28, 29; 11:23.) Lai uzsvērtu to, ka Jehova spēj piecelt no mirušajiem, Jēzus reiz sacīja, ka Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs ”viņam.. ir dzīvi”. (Lūk. 20:37, 38.) Tik tiešām, mums ir daudz iemeslu teikt to pašu, ko sacīja Pāvils: ”Es ceru uz Dievu, ka būs.. augšāmcelšana.” (Ap. d. 24:15.)