1., 2. Uz ko mūs mudina vārdi no Ebrejiem 13:4?

MĒS VISI vēlamies godāt Jehovu. Jehova ir pelnījis, ka mēs viņu godājam, un viņš ir apsolījis pagodināt tos, kas godā viņu. (1. Sam. 2:30; Sal. Pam. 3:9; Atkl. 4:11.) Viņš vēlas, lai mēs parādītu godu arī cilvēkiem, piemēram, varas pārstāvjiem. (Rom. 12:10; 13:7.) Bet ir vēl kaut kas, ko mums ir ļoti svarīgi godāt. Tā ir laulība.

² Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ikviens lai godā laulību, un laulības gulta lai ir neaptraipīta.” (Ebr. 13:4.) Pāvils šeit neizteica vienkārši kādu vispārīgu atziņu. Viņš kristiešus mudināja godāt laulību un uzskatīt to par kaut ko ļoti vērtīgu. Vai tāds ir arī jūsu viedoklis par laulību, īpaši par savu laulību, ja esat precējies?

3. Kādu svarīgu padomu par laulību deva Jēzus? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

³ Godājot laulību, jūs sekojat labam paraugam — Jēzum. Kad farizeji uzdeva viņam jautājumu par šķiršanos, viņš atsaucās uz to, ko Dievs bija sacījis par pirmo laulību: ”Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti, un viņi abi būs viena miesa.” Jēzus piebilda: ”To, ko Dievs ir savienojis, cilvēks lai nešķir.” (Nolasīt Marka 10:2—12; 1. Moz. 2:24.)

4. Kādas ir Jehovas noteiktās laulības normas?

 ⁴ Ar šiem vārdiem Jēzus apstiprināja, ka laulības iedibinātājs ir Dievs un ka tai ir jābūt pastāvīgai savienībai. Dievs nebija sacījis Ādamam un Ievai, ka laulību var izbeigt ar šķiršanos. Saskaņā ar Jehovas normām, laulībai bija jābūt monogāmai savienībai uz mūžu.

5. Kā laulību ir ietekmējis tas, ka cilvēku dzīvē ir ienākusi nāve?

⁵ Kā mēs zinām, Ādama grēka dēļ daudz kas mainījās. Piemēram, cilvēku dzīvē ienāca nāve, un tas ietekmēja arī laulību. To var redzēt no vārdiem, ko apustulis Pāvils rakstīja, paskaidrodams, ka kristieši nav pakļauti Mozus bauslībai. Viņš norādīja, ka nāve izbeidz laulību un ka cilvēks, kura dzīvesbiedrs ir miris, var precēties vēlreiz. (Rom. 7:1—3.)

6. Kā bauslība palīdz saprast Dieva viedokli par laulību?

⁶ Bauslībā, ko Dievs bija devis izraēliešiem, bija sniegta detalizēta informācija par laulību. Tajā tika atļauta poligāmija — laulības forma, kas pastāvēja, vēl pirms Dievs bija devis izraēliešiem bauslību. Tomēr bauslībā tika regulētas attiecības poligāmās ģimenēs, lai aizsargātu sievietes un bērnus. Piemēram, ja izraēlietis apņēma par sievu kādu verdzeni un vēlāk apprecēja vēl vienu sievieti, viņam bija jāturpina rūpēties par pirmo sievu, kā viņš to bija darījis līdz tam. Dievs prasīja, lai viņš nepārstātu par to gādāt. (2. Moz. 21:9, 10.) Lai gan mēs neesam pakļauti Mozus bauslībai, mēs varam no tās mācīties, ka Jehovas acīs laulība ir ļoti dārga. Tas noteikti mums palīdz godāt laulību.

7., 8. a) Kas bauslībā bija teikts par šķiršanos, kā redzams no 5. Mozus 24:1? b) Kā Jehova raugās uz šķiršanos?

⁷ Kas bauslībā bija teikts par šķiršanos? Lai gan Jehova nebija iecerējis, ka dzīvesbiedri šķirsies, bauslībā bija atļauts vīram šķirties no sievas, ja tas bija ”atradis viņā kādu kauna lietu”. (Nolasīt 5. Mozus 24:1.) Bauslībā nebija paskaidrots, kas bija domāts ar ”kauna lietu”. Taču ir skaidrs, ka tam bija jābūt kaut kam nopietnam, nevis kādam nenozīmīgam pārkāpumam. (5. Moz. 23:15.) Diemžēl laikā, kad uz zemes dzīvoja Jēzus, daudzi ebreji šķīrās no savām sievām ”jebkura iemesla dēļ”. (Mat. 19:3.) Mēs noteikti nevēlamies, lai mums būtu šāda attieksme pret laulību.

⁸ Pravieša Maleahija laikā daudzi vīrieši šķīrās no savas pirmās sievas, iespējams, lai apprecētu kādu jaunāku sievieti no pagānu tautu vidus. Taču Dievs skaidri atklāja savu nostāju par šķiršanos. Viņš teica: ”Es ienīstu šķiršanu.” (Mal. 2:14—16, Bībeles 1926. gada izdevums.) Dieva viedoklis par laulību nebija mainījies kopš laulības pirmsākumiem, kad viņš bija sacījis: ”Vīrs.. pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” (1. Moz. 2:24.) Jēzus atspoguļoja Jehovas attieksmi, teikdams: ”To, ko Dievs ir savienojis, cilvēks lai nešķir.” (Mat. 19:6.)

9. Ko nozīmē Marka 10:11, 12 lasāmie Jēzus vārdi?

⁹ Kāds varētu vaicāt: ”Vai pastāv iemesli, kuru dēļ kristietis varētu šķirties un precēties no jauna?” Jēzus teica: ”Ikviens, kas šķiras no sievas un apprec citu, pārkāpj laulību pret viņu, un, ja sieviete šķiras no vīra un pēc tam apprec citu, viņa pārkāpj laulību.” (Marka 10:11, 12; Lūk. 16:18.) Ir skaidrs, ka Jēzus godāja laulību un vēlējās, lai arī citi to darītu. Ja vīrietis šķirtos no savas sievas,  kas ir viņam uzticīga, un apprecētos ar kādu citu, viņš pārkāptu laulību. Tāpat būtu arī tad, ja sieviete šķirtos no sava uzticīgā vīra. Tas ir tāpēc, ka šķiršanās pati par sevi neizbeidz laulību. Dieva acīs šie šķirtie cilvēki joprojām ir ”viena miesa”. Turklāt Jēzus teica, ka vīrs, kas šķiras no savas sievas, kura ir tam uzticīga, pakļauj sievu briesmām pārkāpt laulību. Kādā ziņā? Tajos laikos šķirta sieviete varēja justies spiesta apprecēties no jauna, lai saņemtu materiālu atbalstu. Šāda laulība būtu pielīdzināma laulības pārkāpšanai.

10. Kāds ir vienīgais iemesls, kura dēļ kristietis varētu šķirties un precēties no jauna?

¹⁰ Jēzus darīja zināmu, ka ir tikai viens iemesls, kura dēļ laulība var tikt izbeigta: ”Es jums saku, ka ikviens, kas šķiras no sievas, ja vien iemesls nav netiklība [grieķu valodā porneia], un apprec citu, pārkāpj laulību.” (Mat. 19:9.) To pašu viņš norādīja savā Kalna runā. (Mat. 5:31, 32.) Abos gadījumos Jēzus runāja par netiklību. Šis jēdziens sevī ietver dažādus seksuālas dabas grēkus: laulības pārkāpšanu, prostitūciju, dzimumattiecības neprecētu cilvēku starpā, homoseksuālus sakarus un kopošanos ar dzīvniekiem. Ja precēts vīrietis rīkotos netikli, viņa sievai būtu tiesības izlemt — šķirties no viņa vai ne. Ja viņa no vīra izšķirtos, Dieva acīs viņu laulība vairs nebūtu spēkā.

11. Kāpēc kristietis varētu izlemt nešķirties, kaut arī viņam būtu uz Bībeli pamatots iemesls to darīt?

¹¹ Pievērsīsim uzmanību: Jēzus neteica, ka dzīvesbiedra netiklās rīcības (porneia) dēļ katrā ziņā ir jāšķiras. Piemēram, sieva varētu izlemt saglabāt laulību, kaut arī viņas vīrs ir rīkojies netikli. Viņa varbūt joprojām viņu mīl, ir gatava viņam piedot un vēlas kopā ar viņu stiprināt laulību. Turklāt, ja viņa izšķirtos, bet neapprecētos no jauna, viņai varētu būt jāpieredz zināmas grūtības. Kā būs ar viņas materiālajām un seksuālajām vajadzībām? Vai viņa nejutīsies vientuļa? Kā šķiršanās ietekmēs viņu bērnus? Vai  šķiršanās dēļ nebūs grūtāk tos audzināt patiesībā? (1. Kor. 7:14.) Ir skaidrs, ka nevainīgajam dzīvesbiedram, kas izlemj šķirties, būs jāsaskaras ar nopietnām grūtībām.

12., 13. a) Kas notika Hozejas laulībā? b) Kāpēc Hozeja pieņēma Gomeru atpakaļ, un ko mēs no tā varam mācīties?

¹² Mēs varam daudz ko mācīties par Jehovas attieksmi pret laulību no tā, ko pieredzēja pravietis Hozeja. Jehova lika Hozejam apprecēt sievieti, vārdā Gomera, kura ar laiku kļūtu par ”netikli.. ar netiklībā dzimušiem bērniem”. Gomera ”tapa grūta un dzemdēja viņam [Hozejam] dēlu”. (Hoz. 1:2, 3.) Pēc kāda laika viņai piedzima meita un vēl viens dēls, kas, visticamāk, bija ieņemti ārlaulības sakaros. Lai gan Gomera bija pārkāpusi laulību, Hozeja palika ar viņu precējies. Tad kādā brīdī viņa Hozeju pameta un kļuva par verdzeni. Taču Hozeja devās viņu atpirkt. (Hoz. 3:1, 2.) Jehova ar Hozejas palīdzību uzskatāmi parādīja, kā viņš vairākkārt piedeva izraēliešiem viņu neuzticību. Ko mēs no tā varam mācīties?

¹³ Ja kristieša dzīvesbiedrs ir rīkojies netikumīgi, nevainīgajam kristietim ir jāpieņem lēmums. Jēzus norādīja, ka nevainīgajam dzīvesbiedram ir pamats šķirties, un pēc tam viņš drīkst precēties no jauna. Taču nevainīgais dzīvesbiedrs var izlemt arī piedot, un tajā nebūtu nekā nepareiza. Hozeja pieņēma Gomeru atpakaļ. Kad Gomera bija atgriezusies pie Hozejas, viņš sacīja, ka tai nedrīkst būt seksuālu attiecību ar citiem vīriešiem. Kādu laiku Hozeja ”bija atturīgs”, proti, viņam nebija dzimumattiecību ar Gomeru. Tomēr ar laiku Hozeja droši vien atjaunoja tuvību ar viņu, tā atspoguļojot Dieva gatavību pieņemt atpakaļ savu tautu un atjaunot ar viņiem attiecības. (Hoz. 2:2; 3:3—5.) Ko no tā var mācīties par laulību mūsdienās? Ja nevainīgais dzīvesbiedrs atsāk dzimumattiecības ar vainīgo dzīvesbiedru, viņš apliecina, ka ir tam piedevis. (1. Kor. 7:3, 5.) Pēc tam vairs nav pamatota iemesla šķirt laulību. Tad abiem laulātajiem būtu jāsadarbojas un jācenšas atspoguļot Dieva viedokli par laulību.

14. Kas, saskaņā ar 1. Korintiešiem 7:10, 11, varētu notikt laulībā?

¹⁴ Visiem kristiešiem būtu jāgodā laulība, tāpat kā to dara Jehova un Jēzus. Taču dažiem reizēm tas neizdodas, jo mēs visi esam nepilnīgi. (Rom. 7:18—23.) Tāpēc mums nebūtu jābūt pārsteigtiem, ka arī dažiem no agrīnajiem kristiešiem bija problēmas laulībā. Pāvils rakstīja: ”Sieva lai neaiziet no vīra.” Tomēr reizēm tā notika. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:10, 11.)

15., 16. a) Kādam būtu jābūt laulāto mērķim, ja viņu starpā ir radušās problēmas, un kāpēc? b) Kā tas attiecas uz gadījumiem, kad kristieša dzīvesbiedrs nekalpo Jehovam?

¹⁵ Pāvils nepaskaidroja, kas bija par iemeslu šādai dzīvošanai atsevišķi. Iemesls nebija, piemēram, netikumīga rīcība no vīra puses, kas sievai dotu pamatu šķirties un precēties no jauna. Pāvils rakstīja, ka sieva, kas aiziet no vīra, ”lai paliek viena vai izlīgst ar vīru”. Tātad Dieva acīs viņi joprojām bija precēti. Pāvils ieteica: ja nav notikusi netikumīga rīcība, laulāto mērķim jābūt izlīgt — atrisināt problēmas un palikt kopā —, neatkarīgi no tā, kādas problēmas vai grūtības viņiem būtu. Šāds pāris varētu lūgt draudzes vecāko palīdzību. Draudzes vecākie nenostātos neviena laulātā pusē, bet varētu sniegt uz Bībeli balstītus padomus.

 ¹⁶ Situācija, visticamāk, būtu sarežģītāka, ja tikai viens no laulātajiem būtu ticīgs un vēlētos dzīvot pēc Dieva normām. Vai tad, ja laulībā ir radušās problēmas, dzīvošana atsevišķi ir pieņemams risinājums? Kā jau tas tika minēts, Bībelē norādīts, ka netikumīga rīcība var būt par pamatu laulības šķiršanai, taču Bībelē nav uzskaitīti iemesli, kāpēc dzīvesbiedri varētu dzīvot atsevišķi. Pāvils rakstīja: ”Ja kādai sievietei ir neticīgs vīrs un tas ir ar mieru dzīvot kopā ar viņu, lai viņa neatstāj savu vīru.” (1. Kor. 7:12, 13.) Šis norādījums ir spēkā arī mūsdienās.

17., 18. Kāpēc daži kristieši ir nolēmuši neaiziet no dzīvesbiedra, kaut arī tas ir bijis saistīts ar nopietnām grūtībām?

¹⁷ Tomēr ir gadījumi, kad ”neticīga vīra” rīcība parāda, ka viņš nav ”ar mieru dzīvot kopā” ar sievu. Piemēram, viņš varbūt izturas vardarbīgi, apdraudot sievas veselību un pat dzīvību. Vai arī viņš atsakās gādāt par viņu un bērniem vai nopietni apdraud viņas garīgumu. Šādās situācijās dažas kristietes ir izlēmušas, ka, lai arī ko vīrs apgalvotu, viņa rīcība liecina, ka viņš nav ”ar mieru dzīvot kopā” un ka ir nepieciešams dzīvot atsevišķi. Turpretī citas kristietes līdzīgos apstākļos ir izlēmušas palikt kopā ar vīru. Viņas ir pacietušas grūtības un centušās uzlabot situāciju laulībā. Kāpēc viņas ir pieņēmušas šādu lēmumu?

¹⁸ Ja laulātie dzīvotu atsevišķi, viņu laulība joprojām būtu spēkā un viņiem būtu jāpieredz iepriekš pieminētās grūtības. Apustulis Pāvils pieminēja vēl vienu iemeslu palikt kopā. Viņš rakstīja: ”Neticīgais vīrs ir svētīts sievas dēļ un neticīgā sieva ir svētīta brāļa dēļ. Citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti.” (1. Kor. 7:14.) Daudzi kristieši, kas ir nolēmuši palikt kopā ar savu neticīgo dzīvesbiedru, kaut arī tas ir bijis saistīts ar lielām grūtībām, var apliecināt, ka ir bijis vērts tā rīkoties, jo ar laiku viņu dzīvesbiedrs ir sācis kalpot Jehovam. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:16; 1. Pēt. 3:1, 2.)

19. Kāpēc kristiešu draudzēs ir daudz laimīgu laulātu pāru?

¹⁹ Jēzus deva padomus, kas attiecās uz šķiršanos, un apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, runāja par dzīvošanu atsevišķi. Viņi abi vēlējās, lai Dieva kalpi godātu laulību. Mūsdienās kristiešu draudzēs visā pasaulē ir daudz laimīgu laulātu pāru. Noteikti arī jūsu draudzē ir stipras ģimenes, kurās vīri uzticīgi mīl savas sievas un sievas mīl un ciena savus vīrus. Šādi pāri apliecina, ka laulība var būt godājama. Mums sagādā prieku, ka tūkstošiem vīru un sievu pierāda, cik patiesi ir Dieva vārdi: ”Cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi abi būs viena miesa.” (Efes. 5:31, 33.)