1., 2. Kas mums katram ir jādara, kā ir redzams no tā, ko pieredzēja Anhelito?

VAI jūs esat uzauguši Jehovas liecinieku ģimenē? Ja tā ir, paturiet prātā, ka personiskas attiecības ar Jehovu ir kaut kas tāds, ko jūs nevarat mantot no vecākiem. Neatkarīgi no tā, vai mūsu vecāki kalpo Dievam vai ne, katram no mums pašam ir jāveido draudzība ar Dievu Jehovu.

² Lūk, ko pieredzēja kāds mūsu brālis, kuru sauc Anhelito. Viņa vecāki bija Jehovas liecinieki. Pusaudža gados viņam nebija ciešu attiecību ar Jehovu. Viņš atzīst: ”Es kalpoju Jehovam vienkārši tāpēc, ka vēlējos darīt to, ko darīja pārējie ģimenes locekļi.” Bet tad Anhelito nolēma vairāk laika veltīt Bībeles lasīšanai un pārdomām par lasīto, un viņš sāka biežāk vērsties pie Jehovas lūgšanās. Kāds tam bija iznākums? Anhelito saka: ”Es sapratu, ka vienīgais veids, kā es varu tuvoties savam debesu Tēvam Jehovam, ir pašam viņu iepazīt.” Tas, ko Anhelito pieredzēja, liek domāt par svarīgiem jautājumiem: kāda ir atšķirība starp to, ka cilvēks kaut ko zina par Jehovu, un to, ka viņš Jehovu labi pazīst? Kā mēs varam iepazīt Jehovu?

3. Kāda ir atšķirība starp to, ka cilvēks kaut ko zina par Jehovu, un to, ka viņš Jehovu labi pazīst?

³ Var teikt, ka cilvēks zina par Jehovu, ja viņam ir zināms Dieva vārds vai kaut kas no tā, ko Dievs ir teicis vai  darījis. Taču labi pazīt Jehovu nozīmē kaut ko vairāk. Mums ir jāveltī laiks tam, lai mācītos par Jehovu un viņa brīnišķīgajām īpašībām. Tā mēs varam sākt saprast, kas viņu mudina uz noteiktu rīcību. Šādi mēs mācāmies izvērtēt, vai mūsu domas, lēmumi un rīcība viņam ir patīkami. Kad mēs esam sapratuši, ko Jehova no mums gaida, mums ir jārīkojas saskaņā ar to.

4. Par ko mēs varam pārliecināties, pārdomājot to, ko pieredzēja Bībelē minēti cilvēki?

⁴ Daži mūs var izsmiet par to, ka mēs vēlamies kalpot Jehovam, un tad, kad mēs sākam apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces, viņi var vērsties pret mums vēl lielākā mērā. Bet, ja mēs paļausimies uz Jehovu, viņš mūs nekad nepametīs. Mēs veidosim pamatu draudzībai ar Dievu, kura var pastāvēt mūžīgi. Vai tiešām ir iespējams tik labi iepazīt Jehovu? Jā, tas ir iespējams. To apliecina tas, ko pieredzēja Mozus un ķēniņš Dāvids, kas bija tādi paši nepilnīgi cilvēki kā mēs. Pievērsīsim uzmanību, ko viņi darīja, un noskaidrosim atbildes uz diviem jautājumiem: kā viņi iepazina Jehovu? Ko mēs no viņiem varam mācīties?

5. Kādu lēmumu Mozus pieņēma?

⁵ Mozus izlēma kalpot Dievam. Kad Mozum bija aptuveni 40 gadu, viņš izlēma būt kopā ar Dieva tautu, ebrejiem, nevis būt pazīstams kā ”faraona meitas dēls”. (Ebr. 11:24.) Viņš atteicās no ievērojama stāvokļa sabiedrībā. Nostādamies ebreju pusē, kuri bija vergi Ēģiptē, viņš riskēja sadusmot faraonu — valdnieku, kuram piederēja milzīga vara un kurš tika uzskatīts par dievu. Mozus rīcība liecināja par izcilu ticību. Viņš paļāvās uz Jehovu. Šī paļāvība bija pamats viņa draudzībai ar Jehovu, kura ilga visu viņa mūžu. (Sal. Pam. 3:5.)

6. Ko mēs varam mācīties no Mozus dzīves?

⁶ Ko mēs no tā varam mācīties? Arī mums visiem kādā dzīves brīdī ir jāizlemj: vai mēs kalposim Dievam un būsim kopā ar viņa tautu? Mums varbūt kaut ko nākas upurēt, lai kalpotu Dievam, un mēs varam saskarties ar izsmieklu vai pat naidīgumu no to cilvēku puses, kuri nepazīst Jehovu. Taču, ja mēs paļaujamies uz mūsu debesu Tēvu, mēs varam nešaubīties, ka viņš mūs atbalstīs!

7., 8. Ko Mozus turpināja darīt?

⁷ Mozus turpināja iepazīt Jehovas īpašības un pildīt viņa gribu. Piemēram, kad Jehova Mozum lika izvest izraēliešus no Ēģiptes, Mozum trūka pārliecības par savām spējām un viņš vairākkārt Jehovam teica, ka jūtas nepiemērots šim uzdevumam. Dievs pret Mozu izturējās ar patiesu iejūtību un sniedza viņam palīdzību. (2. Moz. 4:10—16.) Iznākumā Mozus spēja paziņot faraonam iespaidīgas vēstis par Jehovas sprieduma izpildi. Mozus arī redzēja, kā Jehova liek lietā savu spēku, izglābdams izraēliešus un iznīcinādams faraonu un viņa karaspēku Sarkanajā jūrā. (2. Moz. 14:24—28; Ps. 136:15.)

⁸ Kad Mozus bija izvedis izraēliešus no Ēģiptes, tie pastāvīgi par kaut ko sūdzējās. Tomēr Mozus varēja vērot, ar cik lielu pacietību Jehova izturas pret savu tautu, ko bija atbrīvojis no verdzības. (Ps. 78:40—43.) Mozus arī redzēja, kā Jehova parāda izcilu pazemību, būdams  gatavs mainīt savas domas, kad Mozus viņam to lūdza. (2. Moz. 32:9—14.)

9. Cik ciešas, kā redzams no Ebrejiem 11:27, bija Mozus attiecības ar Jehovu?

⁹ Mozus attiecības ar Jehovu kļuva tik ciešas, it kā viņš spētu redzēt savu debesu Tēvu. (Nolasīt Ebrejiem 11:27.) Par to, cik tuvas šīs attiecības bija, Bībelē ir teikts: ”Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu.” (2. Moz. 33:11.)

10. Kas ir jādara, lai labi iepazītu Jehovu?

¹⁰ Ko mēs no tā varam mācīties? Lai labi iepazītu Jehovu, mums ne tikai jāuzzina vairāk par viņa īpašībām, bet arī jāpilda viņa griba. Jehovas griba mūsdienās ir tāda, lai ”visdažādākie cilvēki tiktu izglābti un pilnībā iepazītu patiesību”. (1. Tim. 2:3, 4.) Viens veids, kā mēs varam pildīt Dieva gribu, ir mācīt par viņu citiem.

11. Kā, sludinot un mācot citiem par Jehovu, mēs varam viņu labāk iepazīt?

¹¹ Bieži vien ir tā, ka, sludinot un mācot citiem par Jehovu, mēs paši viņu iepazīstam labāk. Piemēram, mēs skaidri redzam pierādījumus Jehovas līdzjūtībai, kad viņš mūs vada pie tiem, kuru sirds ir pareizi noskaņota. (Jāņa 6:44; Ap. d. 13:48.) Vērojot, kā tie, kam mēs mācām Bībeli, atbrīvojas no sliktiem paradumiem un sāk apvilkt jauno cilvēku, mēs pārliecināmies par Dieva vārdu spēku. (Kol. 3:9, 10.) Un mēs redzam, kā izpaužas viņa pacietība. Cilvēkiem, kas dzīvo mūsu draudzes teritorijā, viņš atkal un atkal dod iespēju uzzināt par viņu un tikt izglābtiem. (Rom. 10:13—15.)

12. Ko Mozus lūdza Jehovam, kā redzams no 2. Mozus 33:13, un kāpēc?

¹² Mozus augstu vērtēja savu draudzību ar Jehovu. Pat pēc tam, kad Mozus Dieva vārdā bija veicis varenus darbus, šis dievbijīgais vīrs lūdza, lai Jehova tam dod iespēju iepazīt viņu labāk. (Nolasīt 2. Mozus 33:13.) Kad Mozus izteica šo lūgumu, viņam bija pāri 80 gadiem, tomēr viņš saprata, ka viņam joprojām ir daudz, ko uzzināt par savu mīlošo debesu Tēvu.

13. Kāds ir viens veids, kā mēs varam parādīt, ka augstu vērtējam draudzību ar Dievu?

¹³ Ko mēs no tā varam mācīties? Lai arī cik ilgi mēs kalpotu Jehovam, mēs nekad nedrīkstam uzskatīt savas attiecības ar viņu par pašsaprotamām. Viens veids, kā mēs varam parādīt, ka augstu vērtējam draudzību ar Dievu, ir runāt ar viņu lūgšanās.

14. Kāpēc lūgšanām ir būtiska nozīme tajā, lai mēs varētu labāk iepazīt Dievu?

¹⁴ Ciešas attiecības nav iedomājamas bez labas domu apmaiņas. Tāpēc, lai uzturētu ciešu draudzību ar Dievu, mums bieži jāvēršas pie viņa lūgšanās, nebaidoties viņam atklāt savas dziļākās domas un jūtas. (Efes. 6:18.) Krista, kas dzīvo Turcijā, saka: ”Mana mīlestība pret Jehovu un paļāvība uz viņu aug ar katru reizi, kad es viņam lūgšanā atklāju savas domas un pēc tam redzu, kā viņš mani atbalsta. Es esmu varējusi vērot, kā Jehova atbild uz manām lūgšanām, un tas man ir palīdzējis raudzīties uz viņu kā uz savu Tēvu un draugu.”

15. Kā Jehova raksturoja ķēniņu Dāvidu?

¹⁵ Ķēniņš Dāvids piedzima Jehovas tautā. Tomēr viņš darīja kaut ko vairāk nekā tikai sekoja reliģiskajām tradīcijām,  ko ievēroja viņa ģimene. Viņš izveidoja personiskas attiecības ar Dievu Jehovu, un Jehovam viņš bija ļoti mīļš. Jehova pats par Dāvidu teica: ”Vīrs, kurš tīkams manai sirdij.” (Ap. d. 13:22.) Kā Dāvids kļuva tik tuvs Jehovam?

16. Ko Dāvids mācījās, vērojot radīto?

¹⁶ Dāvids mācījās par Jehovu, vērojot radīto. Zēna gados Dāvids daudz laika pavadīja, ganīdams sava tēva aitas. Iespējams, tieši tajā laikā viņš sāka vairāk domāt par Jehovas radīšanas darbiem. Piemēram, naktīs Dāvids varēja vērot zvaigznēm nosētās debesis. Taču viņš redzēja kaut ko vairāk par zvaigznēm. Viņš saskatīja īpašības, kādas piemīt tam, kurš šīs zvaigznes bija radījis. Dāvids rakstīja: ”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.” (Ps. 19:2, 3.) Domādams par to, kā ir radīti cilvēki, viņš saskatīja Jehovas izcilo gudrību. (Ps. 139:14.) Pārdomas par Jehovas darbiem viņā raisīja bijību. (Ps. 139:6.)

17. Ko mēs varam mācīties, domājot par radīto?

¹⁷ Ko mēs no tā varam mācīties? Interesēsimies par radīto. Pievērsīsim uzmanību tam, cik brīnišķīga ir pasaule, ko Jehova ir veidojis. Savās ikdienas gaitās domāsim, ko Jehovas radītais — augi, dzīvnieki un cilvēki — mums atklāj par viņu. Tad mēs katru dienu varēsim kaut ko iemācīties par mūsu mīlošo debesu Tēvu. (Rom. 1:20.) Un mūsu mīlestība pret viņu ar katru dienu padziļināsies.

18. Ko Dāvids atzina, kā ir redzams no 18. psalma?

¹⁸ Dāvids saskatīja, kā Jehova viņam palīdz. Piemēram, kad Dāvids, sargādams sava tēva aitas, uzveica lauvu un lāci, viņš apzinājās, ka Jehova bija tas, kurš viņam palīdzēja stāties pretī šiem bīstamajiem plēsējiem. Kad Dāvids sakāva vareno milzi Goliātu, viņš saprata, ka viņu ir vadījis Jehova. (1. Sam. 17:37.) Un, kad viņš izbēga no skaudīgā ķēniņa Saula, viņš atzina, ka patiesībā viņu ir izglābis Jehova. (Ps. 18:1.) Ja Dāvids būtu bijis lepns, viņš varbūt uzskatītu, ka to visu ir paveicis saviem spēkiem. Bet viņš bija pazemīgs un tāpēc spēja saskatīt, kā Jehova viņam palīdz. (Ps. 138:6.)

19. Ko mēs varam mācīties no Dāvida?

¹⁹ Ko mēs no tā varam mācīties? Nepietiek tikai lūgt Jehovam palīdzību. Mums ir arī jācenšas saskatīt, kad un kā viņš mums to sniedz. Ja mēs pazemīgi atzīsim savu spēju robežas, mēs skaidri saskatīsim, ka Jehova mums palīdz paveikt to, ko mēs saviem spēkiem nespētu. Katrreiz, kad mēs redzam, kā Jehova mūs atbalsta, mūsu attiecības ar viņu nostiprinās. Par to ir pārliecinājies kāds mūsu brālis, vārdā Aizaks, kas dzīvo Fidži salās un jau daudzus gadus ir kalpojis Jehovam. Viņš saka: ”Atskatoties uz savu dzīvi, es varu redzēt, kā Jehova man ir palīdzējis kopš laika, kad es sāku mācīties Bībeli, līdz pat šai dienai. Tāpēc Jehova man ir ļoti reāls.”

20. Ko var mācīties no tā, kā Dāvids izveidoja ciešas attiecības ar Jehovu?

²⁰ Dāvids centās līdzināties Jehovam. Mēs esam radīti ar spēju atspoguļot Jehovas īpašības. (1. Moz. 1:26.) Jo vairāk mēs uzzinām par Jehovas īpašībām, jo lielākā mērā spējam viņam līdzināties. Dāvids bija labi iepazinis savu debesu Tēvu, tāpēc attiecībās ar citiem  spēja atspoguļot viņa īpašības. Piemēram, kad Dāvids bija grēkojis pret Jehovu — pārkāpis laulību ar Batsebu un pēc tam panācis viņas vīra nāvi —, Jehova viņam parādīja žēlsirdību. (2. Sam. 11:1—4, 15.) Kāpēc tā bija? Tas bija tāpēc, ka Dāvids pats bija žēlsirdīgi izturējies pret citiem. Tā kā Dāvidam bija ļoti ciešas attiecības ar Jehovu, viņš kļuva par vienu no vislabākajiem Izraēlas ķēniņiem, ar kuru Jehova vēlāk salīdzināja citus ķēniņus. (1. Ķēn. 15:11; 2. Ķēn. 14:1—3.)

21. Kāds, saskaņā ar Efesiešiem 4:24 un 5:1, būs iznākums tam, ja mēs centīsimies ”līdzināties Dievam”?

²¹ Ko mēs no tā varam mācīties? Mums ir ”jālīdzinās Dievam”. Tas mums ne tikai pašiem nāk par labu, bet arī palīdz viņu labāk iepazīt. Veidojot savu personību pēc Dieva personības parauga, mēs apliecinām, ka esam viņa bērni. (Nolasīt Efesiešiem 4:24; 5:1.)

22., 23. Kas notiks, ja mēs liksim lietā to, ko mācāmies par Jehovu?

²² Kā mēs esam apskatījuši, Jehova mums ļauj sevi iepazīt ar radītā un ar savu Rakstu starpniecību. Tajos var lasīt par daudziem uzticīgiem Dieva kalpiem, kuriem mēs varam līdzināties, piemēram, par Mozu un Dāvidu. Tomēr no mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs izmantosim Jehovas sagādātās iespējas viņu iepazīt un centīsimies uzzināt par viņu pēc iespējas vairāk.

²³ Mēs vienmēr varēsim mācīties par Jehovu. (Sal. Māc. 3:11.) Taču svarīgākais ir nevis tas, cik daudz mēs par viņu zinām, bet gan tas, ko mēs ar šīm zināšanām darām. Ja mēs liekam lietā to, ko mācāmies, un cenšamies līdzināties mūsu mīlošajam debesu Tēvam, viņš turpinās mums tuvoties. (Jēk. 4:8.) Savos Rakstos viņš ir apsolījis, ka nekad nepametīs tos, kas viņu meklē.