1., 2. a) Kādas svinības tiek rīkotas dažās valstīs, un kas bija gaviļu gads? (Sk. ” Kas bija gaviļu gads?”.) b) Par ko runāja Jēzus, kā redzams no Lūkas 4:16—19?

DAŽĀS valstīs tiek rīkotas īpašas svinības, lai atzīmētu karaļa vai karalienes valdīšanas 50. gadadienu. Svinības var ilgt dienu, nedēļu vai pat ilgāk, tomēr galu galā tās beidzas, un prieks, ko tās ir sagādājušas, drīz vien aizmirstas.

² Arī senajiem izraēliešiem katrs piecdesmitais gads sniedza īpašu iemeslu priekam. Tas bija gaviļu gads, kas izraēliešiem dāvāja brīvību. Kāpēc mums par to būtu jāinteresējas? Tāpēc, ka tas mums liek domāt par to, ko Jehova ir darījis, lai mēs varētu būtu brīvi uz visiem laikiem. Par šo brīvību runāja arī Jēzus. (Nolasīt Lūkas 4:16—19.)

3. Kā izraēliešiem nāca par labu gaviļu gads, kā var redzēt no 3. Mozus 25:8—12?

³ Mēs varam labāk saprast, par kādu brīvību runāja Jēzus, ja vispirms aplūkojam, kas Bībelē ir teikts par gaviļu gadu, ko Dievs bija licis ievērot savai tautai senatnē. Jehova izraēliešiem teica: ”Jums jāsvētī piecdesmitais gads un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī.” (Nolasīt 3. Mozus 25:8—12.) Iepriekšējā rakstā bija apskatīts, kā izraēliešiem nāca par labu iknedēļas sabats. Bet kā viņiem nāca par labu gaviļu gads?  Piemēram, iztēlosimies, ka kāds izraēlietis bija nokļuvis parādos. Lai tos nomaksātu, viņš bija spiests pārdot savu īpašumu. Zemei, ko viņš bija pārdevis, gaviļu gadā bija jātiek viņam atdotai. Tā viņš varēja ”atgūt atpakaļ savu īpašumu”, un viņa bērniem paredzētais mantojums netika zaudēts. Kāds cits izraēlietis, kas bija nokļuvis materiālās grūtībās un nevarēja atdot parādus, varbūt bija spiests pārdot verdzībā kādu no saviem bērniem vai pats kļūt par vergu. Gaviļu gadā vergs atguva brīvību un varēja ”atgriezties atpakaļ savā ciltī”. Tāpēc neviens nenonāca verdzībā uz visu atlikušo dzīvi un bez kādas cerības. Tas parāda, cik ļoti Jehovam rūpēja viņa kalpi.

4., 5. Kāpēc mums būtu jāpievērš uzmanība tam, kas Bībelē teikts par gaviļu gadu?

⁴ Ko vēl deva gaviļu gads? Jehova izraēliešiem teica: ”Tavā tuvumā nevajadzētu būt nevienam nabagam, jo tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par mantojumu un īpašumu.” (5. Moz. 15:4, LB-65.) Kāds gan tas ir pretstats situācijai mūsdienās, kad bagātie bieži kļūst tikai bagātāki un trūcīgie — tikai trūcīgāki!

⁵ Būdami kristieši, mēs neesam pakļauti Mozus bauslībai. Tas nozīmē, ka mums nav jāievēro likums par gaviļu gadu — reizi piecdesmit gados jāatbrīvo kalpi, jāatlaiž parādi un jāatdod atpakaļ citam piederējusi zeme. (Rom. 7:4; 10:4; Efes. 2:15.) Tomēr mums ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kas Bībelē teikts par gaviļu gadu. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka tas mums palīdz pārdomāt, ko Jehova ir darījis, lai dāvātu mums brīvību.

6. Kāpēc mums ir nepieciešama atbrīvošana?

⁶ Mums visiem ir nepieciešama atbrīvošana, jo mēs atrodamies ļoti nežēlīgā verdzībā — grēka verdzībā. Tā kā mēs esam grēcinieki, mēs novecojam, slimojam un mirstam. Par skumjo stāvokli,  kādā atrodas cilvēce, daudziem nākas pārliecināties, ielūkojoties spogulī vai vēršoties pie ārsta. Mēs arī izjūtam sāpīgus pārdzīvojumus, kad izdarām kādu grēku. Apustulis Pāvils atzina, ka viņš ir ”sagūstīts” un ”pakļauts grēka likumam, kas ir [viņa] locekļos”. Viņš piebilda: ”Ak, es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izglābs no šīs miesas, kurai jāmirst tādā nāvē?” (Rom. 7:23, 24.)

7. Kādu pravietojumu par atbrīvošanu izteica Jesaja?

⁷ Mēs varam būt ļoti pateicīgi, ka Dievs ir parūpējies par to, lai mēs varētu tikt atbrīvoti no grēka verdzības. Galvenā loma tajā ir Jēzum. Astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras pravietis Jesaja rakstīja par izcilu nākotnē gaidāmu atbrīvošanu. Tās laikā tiks panākts daudz vairāk nekā gaviļu gados senajā Izraēlā. Viņa pravietojumā teikts: ”Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu.” (Jes. 61:1.) Uz ko šis pravietojums norādīja?

8. Uz ko attiecās Jesajas pravietojums par atbrīvošanu?

⁸ Jesajas izteiktais svarīgais pravietojums par atbrīvošanu kaut kādā mērā sāka piepildīties, kad Jēzus bija uzsācis savu kalpošanu. Ieradies Nācaretē — pilsētā, kurā viņš bija uzaudzis —, viņš iegāja sinagogā un tur sanākušajiem ebrejiem nolasīja iepriekš minētos Jesajas vārdus: ”Pār mani ir Jehovas gars, jo viņš man ir uzdevis paziņot labo vēsti trūcīgajiem, viņš mani ir sūtījis pasludināt, ka gūstekņi atgūs brīvību un aklie — acu gaismu, atbrīvot satriektos un pasludināt Jehovas labvēlības gadu.” Tad Jēzus šos vārdus attiecināja uz sevi. (Lūk. 4:16—19, 21.) Kā viņš piepildīja šo pravietojumu?

9. Uz kādu brīvību Jēzus laikā daudzi cerēja?

⁹ Brīvību, par kuru bija pravietojis Jesaja un lasījis Jēzus, cilvēki varēja sākt izjust mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Jēzus to apstiprināja, paziņodams: ”Šodien šie Rakstu vārdi, ko jūs nupat dzirdējāt, ir piepildījušies.” (Lūk. 4:21.) Daudzi, kas dzirdēja Jēzus lasītos vārdus, iespējams, ilgojās pēc politiskām  pārmaiņām — pēc atbrīvošanās no Romas varas. Iespējams, pēc tā ilgojās arī Jēzus mācekļi. Vēlāk divi no viņiem par Jēzu teica: ”Mēs cerējām, ka viņš būs tas, kas atbrīvos Izraēlu.” (Lūk. 24:13, 21.) Taču mēs zinām, ka Jēzus savus sekotājus nevis mudināja dumpoties pret romiešu smago jūgu, bet gan mācīja ”dot ķeizaram to, kas pienākas ķeizaram”. (Mat. 22:21.) Kā tad Jēzus tajā laikā dāvāja cilvēkiem brīvību?

10. No kā Jēzus palīdzēja cilvēkiem atbrīvoties?

¹⁰ Dieva dēls nāca, lai palīdzētu cilvēkiem iegūt brīvību divos veidos. Pirmkārt, Jēzus cilvēkiem palīdzēja atbrīvoties no reliģisko vadītāju mācībām, kas tiem bija kā smaga nasta. Daudzi ebreji tajā laikā atradās dažādu tradīciju un maldīgu uzskatu gūstā. (Mat. 5:31—37; 15:1—11.) Tie, kas sevi uzskatīja par garīgiem vadītājiem, garīgā ziņā bija akli. Noraidījuši Mesiju un viņa piedāvāto garīgo gaismu, tie palika tumsā un grēkā. (Jāņa 9:1, 14—16, 35—41.) Ar savām mācībām un labo priekšzīmi Jēzus pazemīgiem cilvēkiem atklāja, kā viņi var iegūt garīgu brīvību. (Marka 1:22; 2:23—3:5.)

11. Kāds bija otrs veids, kā Jēzus cilvēkiem pavēra iespēju tikt atbrīvotiem?

¹¹ Otrkārt, Jēzus cilvēcei pavēra iespēju tikt atbrīvotai no iedzimtā grēka verdzības. Uz Jēzus upura pamata Dievs varēja piedot to cilvēku grēkus, kuri apliecināja ticību izpirkuma upurim. (Ebr. 10:12—18.) Jēzus sacīja: ”Ja Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.” (Jāņa 8:36.) Šī brīvība nenoliedzami bija pārāka par to, kādu izraēlieši varēja izjust gaviļu gadā. Piemēram, cilvēks, kas gaviļu gadā atguva brīvību, pēc laika atkal varēja kļūt par vergu, un, pat ja tā nenotika, viņš galu galā nomira.

12. Kas bija pirmie, kuri sāka izjust Jēzus pasludināto brīvību?

¹² Mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos Jehova svaidīja ar svēto garu apustuļus un citus dievbijīgus vīriešus un sievietes. Viņš tos pieņēma par saviem dēliem, lai tie nākotnē varētu tikt piecelti dzīvei debesīs un valdītu kopā ar Jēzu. (Rom. 8:2, 15—17.) Šie cilvēki bija pirmie, kuri sāka izjust brīvību, ko Jēzus pasludināja Nācaretes sinagogā. Šie vīrieši un sievietes vairs neatradās jūdu reliģisko vadītāju aplamo mācību un tradīciju gūstā. Dievs  viņus arī uzskatīja par brīviem no iedzimtā grēka, kas ved nāvē. Simboliskais gaviļu gads, kas sākās ar Kristus sekotāju svaidīšanu mūsu ēras 33. gadā, beigsies, kad būs beigusies Kristus tūkstoš gadu valdīšana. Kas tiks panākts šajā laikā?

13., 14. Kas vēl bez svaidītajiem kristiešiem var iegūt Jēzus pasludināto brīvību?

¹³ Mūsdienās miljoniem godprātīgu cilvēku no visām tautībām pieder pie ”citām avīm”. (Jāņa 10:16.) Dievs viņus nav izraudzījis, lai viņi valdītu debesīs kopā ar Jēzu. Tomēr viņiem ir uz Bībeli balstīta cerība mūžīgi dzīvot uz zemes.

¹⁴ Arī tad, ja mums ir cerība dzīvot uz zemes, mēs gūstam daudz ko tādu, kas ir tiem, kuri valdīs debesu valstībā. Tā kā mēs ticam Jēzus upurim, mēs varam lūgt Jehovam, lai viņš piedod mūsu grēkus. Tas mums ļauj iegūt taisnīgu stāvokli un tīru sirdsapziņu Dieva priekšā. (Efes. 1:7; Atkl. 7:14, 15.) Un padomāsim, kā mums nāk par labu tas, ka mēs esam atbrīvojušies no nebībelisku uzskatu gūsta. Jēzus teica: ”Jūs iepazīsiet patiesību un patiesība jūs atbrīvos.” (Jāņa 8:32.) Cik gan mēs varam būt priecīgi, ka mums ir šāda brīvība!

15. Kādu brīvību un svētības mēs varam gaidīt nākotnē?

 ¹⁵ Mēs varam gaidīt vēl lielāku brīvību. Drīzā nākotnē Jēzus iznīcinās viltus reliģiju un darīs galu netaisnīgajai cilvēku valdīšanai. Dievs pasargās ”lielu pulku” cilvēku, kas viņam kalpo, un pēc tam dāvās viņiem iespēju pieredzēt svētības paradīzē uz zemes. (Atkl. 7:9, 14.) Neskaitāmi cilvēki tiks piecelti no nāves. Tie, kas kalpos Jehovam, atbrīvosies no visām Ādama grēka sekām. (Ap. d. 24:15.)

16. Kāda izcila atbrīvošana gaida cilvēci?

¹⁶ Savas tūkstoš gadu valdīšanas laikā Jēzus un viņa līdzvaldnieki palīdzēs cilvēkiem iegūt nevainojamu fizisko un garīgo veselību. Tāpat kā gaviļu gads, arī tūkstoš gadu valdīšana būs atbrīvošanas un atjaunošanas laiks. Visi cilvēki, kas uzticīgi kalpos Jehovam, iegūs pilnību un būs brīvi no grēka.

17. Kas Jesajas 65:21—23 ir pravietots par Dieva kalpiem? (Sk. attēlu uz vāka.)

¹⁷ Par to, kādi būs apstākļi uz zemes, pravietiski ir runāts Jesajas 65:21—23. (Nolasīt.) Dieva kalpi nedzīvos dīkā. Bībelē norādīts, ka viņi veiks vērtīgu darbu, kas sniegs gandarījumu. Mēs varam būt pārliecināti, ka pēc tūkstošgades beigām ”radība tiks atbrīvota no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu cildeno brīvību”. (Rom. 8:21.)

18. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka mūs gaida brīnišķīga nākotne?

¹⁸ Jehova gādāja, lai izraēlieši varētu līdzsvarot darbu un atpūtu, un līdzīgi viņš gādās par saviem kalpiem gaidāmās Kristus tūkstošgadu valdīšanas laikā. Ir skaidrs, ka mums būs laiks garīgām nodarbēm. Kalpošana Dievam ir būtisks priekšnoteikums, lai mēs būtu laimīgi jau tagad, un tāpat tas būs jaunajā pasaulē. Visi dievbijīgie cilvēki Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā varēs izjust prieku, kalpojot Dievam un veicot darbu, kas sniedz gandarījumu.