1. Kāda ir daudzu cilvēku attieksme pret darbu?

KĀDA ir attieksme pret darbu lielākajai daļai cilvēku vietā, kur jūs dzīvojat? Daudzās zemēs cilvēki strādā smagāk un garākas stundas kā jebkad agrāk. Tiem, kas pārāk daudz strādā, nereti neatliek laika atpūtai, ģimenei un tam, lai apmierinātu savas garīgās vajadzības. (Sal. Māc. 2:23.) Turpretī citiem vispār nepatīk strādāt, un viņi atrod visdažādākos ieganstus, lai nestrādātu. (Sal. Pam. 26:13, 14.)

2., 3. Kādu paraugu ar savu attieksmi pret darbu ir rādījuši Jehova un Jēzus?

² Pievērsīsim uzmanību, kā Jehovas un Jēzus attieksme pret darbu atšķiras no pasaulē izplatītās nelīdzsvarotās attieksmes. Nav nekādu šaubu, ka Jehovam patīk strādāt. Jēzus uz to skaidri norādīja, sakot: ”Mans Tēvs vēl aizvien strādā, un arī es strādāju.” (Jāņa 5:17.) Mēs varam domāt par to, cik lielu darbu Dievs paveica, radīdams daudzās garīgās būtnes un neizmērojami plašo Visumu. Neskaitāmus pierādījumus Dieva radīšanas darbiem mēs varam redzēt arī uz mūsu skaistās planētas. Psalmu dziesminieks pamatoti teica: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.” (Ps. 104:24.)

³ Jēzus līdzinājās savam Tēvam. Dēls, kas Salamana Pamācību grāmatā ir attēlots kā personificēta gudrība, darbojās kopā ar Dievu, ”kad Viņš darināja debesis”. Dēls bija Jehovas palīgs. (Sal. Pam. 8:27—31.) Daudz vēlāk, kad Jēzus bija uz zemes, viņš paveica ļoti apjomīgu darbu. Jēzus sacīja, ka darbs, ko Jehova viņam bija devis, viņam  bija kā ēdiens. Un tas, ko Jēzus paveica, pierādīja, ka viņu ir sūtījis Dievs. (Jāņa 4:34; 5:36; 14:10.)

4. Ko par atpūtu mēs varam mācīties no Jehovas un Jēzus?

⁴ Vai paraugs, ko, cītīgi strādājot, ir rādījuši Jehova un Jēzus, māca, ka mums nav nepieciešama atpūta? Nepavisam nē. Jehova nekad nepiekūst, tāpēc viņam nav vajadzīga fiziska atpūta. Tomēr, Bībelē ir teikts, ka pēc tam, kad Jehova bija radījis debesis un zemi, ”viņš mitējās un atpūtās”. (2. Moz. 31:17, LB-2012.) Pēc visa spriežot, tas nozīmē, ka Jehova uz kādu laiku pārtrauca darbu, lai priecātos par paveikto. Un, kaut arī Jēzus, kalpodams uz zemes, cītīgi darbojās, viņš atrada laiku atpūtai un kopīgām maltītēm ar draugiem. (Mat. 14:13; Lūk. 7:34.)

5. Kas daudziem sagādā grūtības?

⁵ Bībelē Dieva kalpi tiek mudināti gūt prieku, cītīgi strādājot. Viņa kalpiem jābūt čakliem, nevis slinkiem. (Sal. Pam. 15:19.) Iespējams, jūs strādājat laicīgu darbu, lai apgādātu savu ģimeni. Un visiem Kristus sekotājiem ir pienākums sludināt labo vēsti. Taču katram no mums ir arī vajadzīga atpūta. Vai jums reizēm ir grūti atrast līdzsvaru starp laicīgo darbu, kalpošanu un atpūtu? Kā lai nosaka, cik daudz laika atvēlēt darbam un cik daudz — atpūtai?

6. Kā no Marka 6:30—34 ir redzams, ka Jēzum bija līdzsvarots viedoklis par darbu un atpūtu?

⁶ Ir svarīgi, lai mums būtu pareiza attieksme pret darbu. Ķēniņš Salamans, Jehovas iedvesmots, rakstīja: ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.” Viņš minēja dēstīšanu, būvēšanu, raudāšanu, smiešanos, dejošanu un daudz ko citu. (Sal. Māc. 3:1—8.) Ir skaidrs, ka darbs un atpūta ir divas būtiskas dzīves sastāvdaļas. Jēzum bija līdzsvarots viedoklis par darbu un atpūtu. Kādā reizē, kad apustuļi atgriezās no sludināšanas ceļojuma, viņi bija tik aizņemti, ka ”viņiem nebija laika pat paēst”. Jēzus apustuļiem teica: ”Nāciet kopā ar mani savrup uz kādu nomaļu vietu un mazliet atpūtieties!” (Nolasīt Marka 6:30—34.) Kaut arī Jēzum un mācekļiem ne vienmēr izdevās tikt pie plānotās atpūtas, Jēzus zināja, ka viņiem visiem tā ir nepieciešama.

7. Ko mēs varam gūt, pārdomājot to, kas bauslībā bija teikts par sabatu?

⁷ Reizēm mums visiem ir nepieciešama atpūta vai kādas pārmaiņas ikdienas ritmā. To parāda kāds likums, ko Dievs bija devis savai tautai senatnē, — likums par iknedēļas sabatu. Lai gan mēs neesam pakļauti Mozus bauslībai, mēs varam daudz ko mācīties, pārdomājot, kas tajā bija teikts par sabatu. Tas mums var palīdzēt izvērtēt savu attieksmi pret darbu un atpūtu.

8. Kam, saskaņā ar 2. Mozus 31:12—15, bija paredzēta sabata diena?

⁸ Bībelē teikts, ka pēc sešām radīšanas ”dienām” Dievs pārtrauca radīšanas darbus uz zemes. (1. Moz. 2:2.) Tomēr Jehovam patīk strādāt, un citās jomās viņš ir turpinājis darboties. (Jāņa 5:17.) Starp sabatu, kas ik nedēļu bija jāievēro izraēliešiem, un Pirmajā Mozus grāmatā minēto Jehovas atpūtas dienu pastāv zināma līdzība. Dievs teica, ka sabats ir  zīme starp viņu un izraēliešiem. Tā bija pilnīgas atpūtas diena, ”svēta Tam Kungam”. (Nolasīt 2. Mozus 31:12—15.) Aizliegums strādāt attiecās uz visiem, arī uz bērniem, kalpiem un pat mājdzīvniekiem. (2. Moz. 20:10.) Tas ļāva cilvēkiem vairāk uzmanības pievērst garīgiem jautājumiem.

9. Kāds nelīdzsvarots viedoklis par sabatu pastāvēja Jēzus laikā?

⁹ Iknedēļas sabats nāca par labu Dieva tautai, taču Jēzus laikā reliģiskie vadītāji ieviesa ļoti stingrus noteikumus par tā ievērošanu. Viņi apgalvoja, ka sabatā nav atļauts noplūkt pat dažas vārpas vai dziedināt slimu cilvēku. (Marka 2:23—27; 3:2—5.) Šāds viedoklis neatspoguļoja Dieva domas, un Jēzus uz to skaidri norādīja.

10. Ko par Jēzus attieksmi pret sabatu var uzzināt no Mateja 12:9—12?

¹⁰ Jēzus un viņa sekotāji, kas bija ebreji, ievēroja sabatu, jo bija pakļauti Mozus bauslībai. * Tomēr Jēzus gan ar vārdiem, gan darbiem parādīja, ka sabatā nav nepareizi izpaust laipnību un palīdzēt citiem. Viņš skaidri teica: ”Ir atļauts sabatā darīt labu.” (Nolasīt Mateja 12:9—12.) Viņš neuzskatīja, ka, esot laipni un palīdzot citiem, Dieva kalpi pārkāptu likumu par sabatu. Jēzus rīcība uzsvēra ļoti svarīgu iemeslu, kāpēc Dievs bija devis sabatu. Atpūta no ikdienas darbiem  Dieva tautai ļāva galveno uzmanību pievērst garīgiem jautājumiem. Jēzus bija uzaudzis ģimenē, kurā sabats noteikti tika izmantots, lai tuvotos Jehovam. To var secināt no tā, kas ir teikts par Jēzu, kad viņš ieradās Nācaretē, pilsētā, kurā bija uzaudzis. Bībelē rakstīts: ”Viņš pēc sava paraduma sabatā iegāja sinagogā. Tur viņš piecēlās, lai lasītu.” (Lūk. 4:15—19.)

11. Kādu labu paraugu Jēzum rādīja Jāzeps?

¹¹ Jāzeps, mācot savam audžudēlam Jēzum namdara amatu, noteikti centās viņam iemācīt arī to, kāda ir Dieva attieksme pret darbu. (Mat. 13:55, 56.) Un Jēzus varēja redzēt, kā Jāzeps dienu no dienas cītīgi strādā, lai apgādātu savu kuplo ģimeni. Vēlāk Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Strādnieks ir savas algas cienīgs.” (Lūk. 10:7.) Ir skaidrs, ka viņš zināja, kas ir smags darbs.

12. No kādiem Bībeles pantiem var redzēt, kāda bija Pāvila attieksme pret darbu?

¹² To pašu var teikt par apustuli Pāvilu. Viņa galvenā nodarbošanās bija liecināt par Jēzu un to, ko Jēzus bija mācījis. Taču Pāvils arī strādāja, lai sevi uzturētu. Tesalonikas kristieši labi zināja, ka viņš bija ”dienu un nakti smagi un grūti” strādājis, lai nevienu ”neapgrūtinātu ar lieliem izdevumiem”. (2. Tes. 3:8; Ap. d. 20:34, 35.) Minēdams savu darbu, viņš, iespējams, domāja telšu taisīšanu. Kad viņš uzturējās Korintā, viņš palika pie Akila un Priskillas un ”strādāja kopā ar tiem”, jo ”viņi bija telšu taisītāji”. Vārdi, ka Pāvils strādāja ”dienu un nakti”, nenozīmē, ka viņš strādāja bez apstājas. Ik pa laikam Pāvils pārtrauca savu darbu, piemēram, sabatā. Šajā dienā viņam pavērās iespējas sludināt ebrejiem, kuri, tāpat kā viņš, sabatā nestrādāja. (Ap. d. 13:14—16, 42—44; 16:13; 18:1—4.)

13. Ko mēs varam mācīties no Pāvila priekšzīmes?

¹³ Apustulis Pāvils ir rādījis labu paraugu. Viņam bija jāstrādā laicīgs darbs, tomēr viņš regulāri piedalījās ”svētajā darbā” — ”sludināja Dieva labo vēsti”. (Rom. 15:16; 2. Kor. 11:23.) Viņš mudināja arī citus darīt tāpat. Tāpēc viņš varēja teikt, ka Akils un Priskilla bija viņa ”darbabiedri Kristū Jēzū”. (Rom. 12:11; 16:3.) Pāvils mudināja korintiešus, lai tiem ”vienmēr ir darba pilnas rokas Kunga darbā”. (1. Kor. 15:58; 2. Kor. 9:8.) Jehova pat iedvesmoja apustuli Pāvilu uzrakstīt: ”Ja kāds negrib strādāt, lai tad arī neēd.” (2. Tes. 3:10.)

14. Ko Jēzus bija domājis ar vārdiem, kas lasāmi Jāņa 14:12?

¹⁴ Vissvarīgākais darbs šajās pēdējās dienās ir sludināšana un mācekļu gatavošana. Jēzus pat bija paredzējis, ka viņa sekotāji paveiks lielākus darbus nekā viņš. (Nolasīt Jāņa 14:12.) Viņš nebija domājis, ka mēs veiksim brīnumus, kā to darīja viņš. Jēzus vārdi nozīmēja, ka viņa sekotāji sludinās un mācīs cilvēkus plašākā teritorijā, vairāk cilvēkiem un ilgāk, nekā to darīja viņš pats.

15. Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā, un kāpēc?

¹⁵ Ja jūs strādājat laicīgu darbu, padomājiet: ”Vai man ir cītīga darbinieka reputācija? Vai es izpildu darbus laikā un veicu tos pēc labākās sirdsapziņas?” Ja jūs varat atbildēt apstiprinoši, jūs, visticamāk, iemantosiet sava darba devēja uzticēšanos. Jūs arī padarīsiet vēsti par  valstību pievilcīgāku tiem, kas jūs vēro. Ja runa ir par sludināšanu un mācīšanu, būtu svarīgi pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai es esmu pazīstams ar to, ka veicu šo darbu cītīgi? Vai es labi sagatavojos tam, lai uzsāktu sarunas sludināšanā? Vai es pēc iespējas ātrāk apmeklēju tos, kas ir parādījuši interesi? Un vai es regulāri piedalos dažādos kalpošanas veidos?” Ja jūsu atbildes ir apstiprinošas, kalpošana jums sniegs prieku.

16. Kā attieksme, kāda Jēzum un apustuļiem bija pret atpūtu, atšķiras no tās, kāda daudziem ir mūsdienās?

¹⁶ Jēzus zināja, ka viņam un apustuļiem reizēm ir nepieciešams atpūsties. Tomēr daudzi cilvēki Jēzus laikā, tāpat kā tas ir mūsdienās, bija kā bagātnieks Jēzus līdzībā. Šis vīrietis sev teica: ”Atpūties, ēd, dzer un priecājies!” (Lūk. 12:19; 2. Tim. 3:4.) Viņš galvenokārt vēlējās atpūsties un baudīt dzīvi. Turpretī Jēzus un apustuļi nekoncentrējās uz savu vēlmju apmierināšanu.

17. Kā mēs izmantojam no darba brīvo laiku?

¹⁷ Mēs cenšamies līdzināties Jēzum, izmantodami no darba brīvo laiku ne tikai atpūtai, bet arī tam, lai sludinātu un apmeklētu draudzes sapulces. Mācekļu gatavošana un sapulču apmeklēšana mums ir tik svarīgas, ka mēs pieliekam visas pūles, lai tajās regulāri piedalītos. (Ebr. 10:24, 25.) Arī tad, kad mēs esam atvaļinājumā, mēs neatkāpjamies no sava paraduma apmeklēt sapulces, lai arī kur mēs būtu, un mēs meklējam iespējas uzsākt sarunas par Bībeli ar tiem, ko sastopam. (2. Tim. 4:2.)

18. Ko mūsu ķēniņš Jēzus Kristus vēlas, lai mēs darītu?

¹⁸ Mēs esam ļoti pateicīgi, ka mūsu ķēniņš Jēzus Kristus negaida no mums vairāk, kā mēs spējam, un palīdz mums veidot līdzsvarotu attieksmi pret darbu un atpūtu. (Ebr. 4:15.) Viņš vēlas, lai mums būtu iespēja atpūsties. Viņš arī vēlas, lai mēs cītīgi strādātu, gādājot par savām materiālajām vajadzībām, un piedalītos mācekļu gatavošanā — darbā, kas sniedz jaunus spēkus. Nākamajā rakstā ir pievērsta uzmanība tam, ko Jēzus ir darījis, lai atbrīvotu mūs no kādas nežēlīgas verdzības.