1. Kas ir ”Dieva miers”, un kā tas mums palīdz? (Filipiešiem 4:6, 7.)

 VAI jūs zināt, kas ir ”Dieva miers”? Lielākā daļa cilvēku to nemaz nezina. Dieva miers ir dziļš iekšējs miers, ko sniedz ciešas attiecības ar debesu Tēvu un kas dāvā drošības sajūtu. (Nolasīt Filipiešiem 4:6, 7.) Tiem, kam ir Dieva miers, ir ciešas attiecības ar ”miera Dievu”, un ar visiem, kas mīl Dievu. (1. Tes. 5:23.) Dieva kalpi pazīst savu debesu Tēvu un viņam paklausa, tāpēc tad, kad viņi pieredz ārkārtas situācijas, Dieva miers viņiem palīdz nepadoties raizēm.

2. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka pat smagās situācijās ir iespējams izjust ”Dieva mieru”?

² Var rasties jautājums: vai tiešām ir iespējams saglabāt iekšēju mieru arī ārkārtas situācijās, piemēram, kad ir uzliesmojusi kāda epidēmija, notikusi kāda katastrofa, izcēlušies pilsoņu nemieri vai vajāšanas? Tādās situācijās ir dabiski, ka uzmācas bailes. Tomēr Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Lai jūsu sirdis nesatraucas un neizbīstas!” (Jāņa 14:27.) Jehovas kalpi no sirds cenšas sekot šim Jēzus norādījumam, un ar Jehovas palīdzību viņiem izdodas saglabāt mieru pat ļoti smagos pārbaudījumos.

3. Kā cilvēkus var ietekmēt epidēmija vai pandēmija?

³ Epidēmija vai pandēmija var krasi mainīt mūsu dzīvi. Piemēram, daudzus cilvēkus ļoti ietekmēja Covid-19 pandēmija. Kādā pētījumā noskaidrojās, ka vairāk nekā puse aptaujāto pandēmijas laikā cieta no miega traucējumiem. Covid-19 pandēmija daudzos izraisīja raizes un  nomāktību, tās laikā pieauga alkohola un narkotiku lietošana, vardarbība ģimenēs un pašnāvības mēģinājumu skaits. Kā mazināt savas raizes un saglabāt mieru, kad plosās kāda bīstama slimība?

4. Kā mums palīdz tas, ka mēs zinām, ko Jēzus pravietoja par pēdējām dienām?

⁴ Jēzus pravietoja, ka pēdējās dienās ”vietu vietām” būs ”sērgas”. (Lūk. 21:11.) Tā kā mēs to zinām, mēs neesam pārsteigti par faktu, ka pasaulē uzliesmo bīstamas slimības. Mēs saprotam, ka viss notiek tieši tā, kā bija pravietojis Jēzus. Tāpēc mēs ņemam vērā Jēzus norādījumu: ”Neizbīstieties!” (Mat. 24:6.)

5. a) Par ko mums jālūdz, ja vietā, kur dzīvojam, sāk plosīties bīstama slimība? (Filipiešiem 4:8, 9.) b) Ko kādai kristietei deva tas, ka viņa klausījās Bībeles audioierakstus, un ko mēs no tā varam mācīties?

⁵ Kad visapkārt sāk plosīties kāda slimība, nav nekas neparasts, ka cilvēkiem uzmācas neziņa par nākotni un viņus varbūt pat pārņem panika. To izjuta kāda kristiete, vārdā Dezija b. Ar Covid-19 nomira viņas tēvocis, brālēns un ģimenes ārsts, un Dezija baidījās, ka arī viņa inficēsies un inficēs savu māti, kas ir jau krietni gados. Turklāt viņa raizējās, ka pandēmijas dēļ zaudēs darbu, un viņa uztraucās, ko tādā gadījumā iesāks un kā spēs iztikt. Šīs domas viņai nedeva mieru, un vakaros viņa nevarēja aizmigt. Bet kā Dezijai izdevās atgūt iekšēju mieru? Viņa lūdza, lai Jehova viņai palīdzētu nomierināties un domāt pozitīvi. (Nolasīt Filipiešiem 4:8, 9.) Dezija uzklausīja Jehovu, klausīdamās Bībeles audioierakstus. Viņa teica: ”Lasītāju mierīgās balsis man palīdzēja atgūt mieru un lika domāt par Jehovas žēlsirdību.” (Ps. 94:19.)

6. Ko mēs gūstam tāpēc, ka iedziļināmies Bībelē un apmeklējam draudzes sapulces?

⁶ Epidēmijas, bez šaubām, ietekmē mūsu ikdienu, tomēr mēs nedrīkstam pieļaut, ka tāpēc mēs sāktu retāk iedziļināties Bībelē un apmeklēt sapulces. Mūsu literatūrā un videomateriālos mēs varam uzzināt par daudziem brāļiem un māsām, kuru apstākļi līdzinās mūsējiem un kuri kalpo Jehovam ļoti dedzīgi. (1. Pēt. 5:9.) Draudzes sapulces mums palīdz vairāk domāt par to, kas rakstīts Bībelē. Tajās mums ir iespēja uzmundrināt citus un arī pašiem saņemt uzmundrinājumu. (Rom. 1:11, 12.) Kad mēs domājam par to, kā Jehova atbalsta savus kalpus, kas ir slimi, izjūt bailes vai  jūtas vientuļi, nostiprinās mūsu ticība un pārliecība, ka viņš atbalstīs arī mūs.

7. Ko var mācīties no apustuļa Jāņa?

⁷ Uzturēsim ciešas attiecības ar brāļiem un māsām! Epidēmijas laikā varbūt ir noteikts, ka mums ir jāievēro savstarpēja fiziska distance. Ja mēs nevaram būt kopā ar ticības biedriem, mēs varbūt jūtamies līdzīgi apustulim Jānim, kas ilgojās satikt savu draugu Gaju, bet tas nebija iespējams. (3. Jāņa 13, 14.) Jānis to labi saprata, tāpēc viņš uzrakstīja Gajam vēstuli. Ja mēs esam tādā situācijā, kad nav iespējams personiski satikt brāļus un māsas, tad zvanīsim viņiem, veiksim videozvanus vai sūtīsim viņiem elektroniskus ziņojumus. Uzturot ciešu kontaktu ar ticības biedriem, mēs jutīsimies drošāk un mierīgāk. Bet tad, kad par kaut ko īpaši raizējamies, būtu labi sazināties ar draudzes vecākajiem un ļaut, lai viņi mūs stiprina. (Jes. 32:1, 2.)

8. Ko mēdz izjust tie, kas ir pieredzējuši kādu katastrofu?

⁸ Tie, kas ir pieredzējuši plūdus, zemestrīci vai ugunsgrēku, vēl ilgi pēc notikušā mēdz izjust trauksmi. Īpaši grūti ir tiem, kam ir gājuši bojā tuvinieki vai kas ir zaudējuši visu iedzīvi. Viņus māc bēdas, un viņiem varbūt uzmācas bezcerība vai pat dusmas. Bet šādas emocijas nenozīmē, ka cilvēkam trūkst ticības vai ka viņš ir materiālistiski noskaņots, — pieredzētā nelaime ir smags trieciens. Ir cilvēki, kas uzskata, ka tādās situācijās ir dabiski krist izmisumā. (Īj. 1:11.) Taču, lai kas arī notiktu, Dieva kalpi var izjust iekšēju mieru.

9. Kā tas, ko teica Jēzus, mums palīdz būt gataviem dažādām katastrofām?

⁹ Pasaulē daudzi domā, ka katastrofas neskars viņus personīgi, taču mēs zinām, ka katastrofas notiks aizvien biežāk un dažas no tām varētu skart arī mūs. Jēzus pravietoja, ka pirms ļaunās pasaules gala notiks ”stipras zemestrīces” un citas katastrofas. (Lūk. 21:11.) Viņš paredzēja, ka ”izplatīsies ļaunums”. Tieši tā arī notiek — pieaug noziedzība, vardarbība un tiek īstenoti terorakti. (Mat. 24:12.) Jēzus neteica: ja šādas nelaimes pieredz viņa sekotāji, tas notiek tāpēc, ka Jehova viņus ir pametis. Daudzi Jehovas kalpi ir cietuši kādās katastrofās. (Jes. 57:1; 2. Kor. 11:25.) Jehova mūs nepasargā no visām nelaimēm, taču viņš mums dāvā visu, kas vajadzīgs, lai mēs nezaudētu iekšēju mieru.

10. Kāpēc var teikt, ka sagatavošanās ārkārtas situācijai liecina par mūsu paļāvību uz Jehovu? (Sālamana pamācības 22:3.)

¹⁰ Ja mēs jau iepriekš būsim izdomājuši, kā rīkoties ārkārtas gadījumā, tad mēs spēsim saglabāt mieru. Vai šāda sagatavošanās liecina, ka mēs nepaļaujamies uz Jehovu? Nē, tā nav! Tieši pretēji, tāda rīcība liecina par paļāvību uz Jehovu, uz viņa spēju parūpēties par saviem kalpiem. No Bībeles izriet, ka ir gudri būt gataviem iespējamām nelaimēm. (Nolasīt Sālamana pamācības 22:3.) Dieva organizācija mūs pastāvīgi mudina būt gataviem ārkārtas situācijām. Par to mēs lasām žurnālu rakstos un dzirdam draudzes sapulcēs, turklāt īstajā laikā mēs saņemam dažādus norādījumus. c Tātad, ja mēs paļaujamies uz  Jehovu, mēs ņemam vērā viņa organizācijas norādījumus un cenšamies būt gatavi ārkārtas situācijām.

11. Ko var mācīties no Mārgritas?

¹¹ Lūk, kāds piemērs. Rajonā, kur dzīvo kāda kristiete, vārdā Mārgrita, izcēlās meža ugunsgrēks, un varas iestādes lika iedzīvotājiem evakuēties. Tā kā ļoti daudzi cilvēki vienlaicīgi devās prom no turienes, uz ceļiem izveidojās milzīgi sastrēgumi un satiksme apstājās. Gaisā sabiezēja melni dūmi, tāpēc Mārgritai bija jāpaliek savā automašīnā. Bet viņa bija gatavojusies ārkārtas situācijām. Viņa somā turēja karti, lai vajadzības gadījumā viegli atrastu citu ceļu, pa kuru tikt prom, un iepriekš bija pat izbraukusi šo ceļu. Tā viņai izdevās izkļūt no apdraudētā rajona, un viņa palika dzīva.

12. Kāpēc mēs ņemam vērā norādījumus par drošību?

¹² Lai pasargātu iedzīvotājus un nodrošinātu kārtību, varas iestādes ārkārtas situācijās var izsludināt komandantstundu, likt evakuēties vai ievērot citus norādījumus. Daļa cilvēku nelabprāt pakļaujas varas iestāžu norādījumiem, piemēram, vilcinās atstāt mājas, jo uztraucas par savu mantu. Kā šādās situācijās rīkojas kristieši? Bībelē ir teikts: ”Kunga dēļ pakļaujieties ikvienai cilvēku iedibinātai varai: gan ķēniņam kā augstākajam, gan pārvaldniekiem, ko viņš ir iecēlis.” (1. Pēt. 2:13, 14.) Arī Dieva organizācija mums sniedz nepieciešamos norādījumus, kā mēs varētu sevi pasargāt. Mums regulāri tiek atgādināts, ka ir jāiedod draudzes vecākajiem sava kontaktinformācija, lai ārkārtas gadījumā viņi ar mums varētu sazināties. Vai mēs to esam izdarījuši? Ārkārtas situācijā mēs varam saņemt norādījumu palikt mājās vai arī norādījumu evakuēties, kā arī informāciju, kā pašiem saņemt palīdzību un kādā veidā un kad palīdzēt citiem. Ja mēs neņemam vērā mums sniegto vadību, mēs pakļaujam briesmām ne vien savu dzīvību, bet arī draudzes vecāko dzīvību. Paturēsim prātā, ka viņi gādā par mums. (Ebr. 13:17.) Mārgrita sacīja: ”Es izglābos tikai tāpēc, ka paklausīju draudzes vecāko  un mūsu organizācijas norādījumiem. Es esmu par to pilnīgi pārliecināta.”

13. Kā daudziem kristiešiem, kam ir bijis jāatstāj mājas, izdodas saglabāt sirdsmieru un prieku?

¹³ Daudzi kristieši, kam kādas katastrofas, kara vai pilsoņu nemieru dēļ ir bijis jāatstāj mājas, ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un tūlīt pat ir iesaistījušies garīgā darbībā. Tāpat kā pirmā gadsimta kristieši, kas tika izklīdināti vajāšanu dēļ, arī šie mūsu ticības biedri dedzīgi ”sludina labo vēsti — Dieva vārdus”. (Ap. d. 8:4.) Sludināšana viņiem palīdz galveno uzmanību pievērst Dieva valstībai, nevis savām grūtībām, un tā viņiem izdodas saglabāt sirdsmieru un prieku.

14. Kā vajāšanas var iespaidot Dieva kalpus?

¹⁴ Kad ir izcēlušās vajāšanas, mēs vairs nevaram brīvi satikties ar ticības biedriem un atklāti sludināt un pat ikdienas gaitās mūs varbūt māc bailes, ka mūs apcietinās. Tāpēc mēs varam zaudēt sirdsmieru. Mēs varētu sākt uztraukties par to, ko nesīs nākamā diena. Tā justies ir pilnīgi dabiski, tomēr mums jāuzmanās, lai mēs vajāšanās nezaudētu ticību. Brīdinošus vārdus par to teica Jēzus. (Jāņa 16:1, 2.) Bet kā vajāšanās saglabāt mieru?

15. Kāpēc mums nav jābaidās no vajāšanām? (Jāņa 15:20; 16:33.)

¹⁵ Bībelē ir teikts: ”Visi, kas vēlas dievbijīgi dzīvot, būdami Kristus Jēzus sekotāji, tiks vajāti.” (2. Tim. 3:12.) Šie vārdi nedeva mieru kādam mūsu brālim, vārdā Andrejs, kad Jehovas liecinieku darbība viņa valstī tika aizliegta. Viņš sprieda: ”Mūsu ir ļoti daudz. Mūs visus taču nevar apcietināt!” Bet šī doma viņu nenomierināja, tieši otrādi — tā viņā izraisīja vēl lielākas raizes. Citi brāļi, ko viņš pazina, pilnībā paļāvās uz Jehovu un neprātoja, vai viņi tiks apcietināti vai ne. Viņi apzinājās, ka viņus var apcietināt, tomēr viņi nebija tik ļoti uztraukušies kā Andrejs. Tāpēc Andrejs nolēma vairāk paļauties uz Jehovu. Tā viņš atguva mieru. Kaut arī Andreja grūtības nav beigušās, viņš izjūt prieku. To pašu  varam pieredzēt arī mēs. Lai gan Jēzus teica, ka viņa sekotāji tiks vajāti, viņa vārdi mums iedveš pārliecību, ka mēs noteikti varam palikt uzticīgi Jehovam. (Nolasīt Jāņa 15:20; 16:33.)

16. Kas mums jāņem vērā, kad Jehovas liecinieku darbība valstī ir ierobežota vai aizliegta?

¹⁶ Ja mūsu valstī Jehovas liecinieku darbība tiek ievērojami ierobežota vai pat aizliegta, filiāle un draudzes vecākie dod jaunus norādījumus. Tie ir domāti, lai mūs pasargātu, lai nodrošinātu, ka mēs pastāvīgi saņemtu garīgo uzturu, un lai mēs iespēju robežās varētu sludināt. Ņemsim tos vērā pat tad, ja mēs līdz galam neizprotam, kāpēc ir doti tieši tādi norādījumi! (Jēk. 3:17.) Neizpaudīsim informāciju par brāļiem un māsām un par draudzes darbību tiem, kam nav tiesību to zināt. (Pulc. 3:7.)

17. Kādu priekšzīmi ir rādījuši Jēzus apustuļi?

¹⁷ Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Sātans karo ar Dieva kalpiem, ir tas, ka viņi ”liecina par Jēzu”. (Atkl. 12:17.) Nepieļausim, ka Sātans un viņa pasaule mūs iebiedētu! Sludināšana mums sagādā prieku un palīdz saglabāt iekšēju mieru. Kad pirmajā gadsimtā varasvīri aizliedza apustuļiem sludināt, apustuļi paziņoja, ka viņi klausīs Dievam. Viņi sludināja labo vēsti, un tas viņiem sagādāja prieku. (Ap. d. 5:27—29, 41, 42.) Ja valstī, kurā dzīvojam, Jehovas liecinieku darbība ir ierobežota, mums sludinot ir jābūt piesardzīgiem. (Mat. 10:16.) Bet, ja mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, mēs izjutīsim gandarījumu, ko sniedz apziņa, ka mēs iepriecinām Jehovu un stāstām cilvēkiem vēsti, kas var glābt dzīvību.

18. Kas mums var sniegt patiesu mieru?

¹⁸ Mēs varam saglabāt mieru, pat pieredzot ļoti lielas grūtības. Paturēsim prātā, ka mums ir nepieciešams Dieva miers — miers, ko var sniegt vienīgi mūsu debesu Tēvs. Kad uzliesmo epidēmija, notiek kāda katastrofa vai Jehovas liecinieki tiek vajāti, it visā paļausimies uz Jehovu. Saglabāsim ciešu saikni ar Jehovas organizāciju un domāsim par brīnišķīgo nākotni! Bībelē ir apsolīts: ”Miera Dievs būs ar jums.” (Filip. 4:9.) Nākamajā rakstā ir apskatīts, kā mēs varam palīdzēt grūtībās nonākušiem ticības biedriem saglabāt Dieva mieru.