1. Kā Jehova bieži vien atbild uz savu kalpu lūgšanām?

 KAD kāds Jehovas kalps dedzīgi lūdz viņa palīdzību, Jehova var atbildēt uz šo lūgšanu ar jebkura cita sava kalpa starpniecību. Jehova var pamudināt steigties palīgā gan draudzes vecākos, gan draudzes kalpotājus, gan pionierus, gan citus sludinātājus, gan gados jaunus, gan gados vecus kristiešus, gan brāļus, gan māsas. Jehovas gara rosināti, draudzes vecākie un citi kristieši var kļūt par ”īstu atbalstu” tam, kam tas ir ļoti vajadzīgs. (Kol. 4:11.) Mēs visi esam priecīgi, ka varam šādi kalpot Jehovam un atbalstīt garīgos brāļus un māsas. Arī tad, kad uzliesmo kāda epidēmija, notiek kāda katastrofa un kad Jehovas liecinieki tiek vajāti, mēs varam daudz ko darīt savu ticības biedru labā.

2. Kāpēc epidēmijas laikā nav viegli palīdzēt citiem?

² Epidēmijas vai pandēmijas laikā nav viegli palīdzēt citiem. Piemēram, varbūt mēs gribam apciemot draugus, bet to darīt nav droši. Varbūt mēs gribam uzaicināt uz pusdienām kādu ģimeni, kurai materiālā ziņā klājas grūti, taču arī tas nav iespējams. Ja mūsu pašu ģimenē kāds ir slims vai arī mūsu ģimenei trūkst līdzekļu, mums droši vien liekas, ka mēs nevaram palīdzēt citiem, lai kā to gribētu. Tomēr atcerēsimies: Jehova priecājas, redzot, ka mēs vēlamies palīdzēt ticības biedriem un darām viņu labā visu, kas mūsu spēkos. (Sāl. pam. 3:27; 19:17.)

3. Ko var mācīties no Dezijas draudzes vecākajiem? (Jeremijas 23:4.)

³ Ko var darīt draudzes vecākie. Draudzes vecākajiem pirmām kārtām ir labi jāpazīst ”avis”. (Nolasīt Jeremijas 23:3—5.)  Iepriekšējā rakstā minētā Dezija b sacīja: ”Vecākie, kas pieder pie manas sludinātāju grupas, jau agrāk sadarbojās ar mums visiem sludināšanā un kopā ar mums piedalījās dažādos atpūtas pasākumos.” Tāpēc viņiem nebija grūti palīdzēt Dezijai, kad ar Covid-19 nomira daži viņas radinieki.

4. Kāpēc Dezijas draudzes vecākie spēja viņai palīdzēt, un ko no tā var secināt?

⁴ Vēl Dezija teica: ”Vecākie man bija kļuvuši kā draugi, tāpēc man bija viegli viņiem izstāstīt, kā es jūtos un par ko uztraucos.” Ko no tā var secināt? Draudzes vecākajiem jāinteresējas par ticības biedriem un jācenšas izveidot ar tiem ciešas attiecības, negaidot, kad iestāsies ārkārtas situācija. Ja epidēmijas dēļ vecākie nevar apciemot brāļus un māsas, viņiem jācenšas sazināties ar tiem citos veidos. Dezija atcerējās: ”Reizēm vienas dienas laikā man piezvanīja vai atsūtīja ziņas vairāki vecākie. Lai gan Bībeles panti, ko viņi minēja, man bija labi pazīstami, tie mani dziļi aizkustināja.”

5. Kā vecākie var noskaidrot, kas brāļiem un māsām ir vajadzīgs, un kā viņi tiem var palīdzēt?

⁵ Kā noskaidrot, kas ticības biedriem ir vajadzīgs? Taktiski painteresējieties par to! (Sāl. pam. 20:5.) Apvaicājieties, vai viņiem ir, ko ēst, vai viņiem ir vajadzīgās zāles un vai netrūkst kādu citu nepieciešamu lietu. Vai viņiem nedraud darba zaudējums vai izlikšana no mājām? Varbūt viņiem ir jāpalīdz pieteikties valsts vai pašvaldības piedāvātajai palīdzībai? Dezijai grūtā situācijā materiāli palīdzēja ticības biedri, bet jo īpaši viņu stiprināja draudzes vecāko emocionālais un garīgais atbalsts. ”Vecākie lūdza Jehovu kopā ar mani,” stāstīja Dezija. ”Es vairs lāgā neatceros, ko tieši viņi teica, bet man ir iespiedies atmiņā, kā es jutos pēc tam. Man bija sajūta, ka pats Jehova man saka: ”Tu neesi pamesta.”” (Jes. 41:10, 13.)

6. Kā ikviens Jehovas kalps var palīdzēt citiem? (Sk. attēlu.)

⁶ Ko var darīt citi. Gādāt par savām ”avīm” Jehova ir uzticējis draudzes vecākajiem, bet citam citu uzmundrināt un atbalstīt Jehova mudina itin visus kristiešus. (Gal. 6:10.) Tos, kas ir saslimuši, iepriecina pat neliela kristīgas mīlestības izpausme. Bērni var uzzīmēt un aizsūtīt saslimušajam brālim vai māsai kādu kartīti, jauni un enerģiski kristieši var viņa  vietā iepirkties vai izdarīt kaut ko citu. Varbūt mēs varam pagatavot un aiznest saslimušajam ēdienu? Protams, tad, kad plosās kāda epidēmija, visiem draudzē ir vajadzīgs uzmundrinājums. Lai to sniegtu, mēs varētu pēc sapulcēm vēl nedaudz uzkavēties un parunāties ar brāļiem un māsām, vienalga, vai mēs apmeklējam sapulces klātienē vai ar videokonferences starpniecību. Neaizmirsīsim, ka uzmundrinājums ir vajadzīgs arī draudzes vecākajiem, kas epidēmijas vai pandēmijas laikā brāļu un māsu labā dara vēl vairāk nekā parasti. Piemēram, daži Jehovas liecinieki uzraksta vecākajiem kartīti ar pateicības vārdiem. Ir lieliski, ka ikviens cenšas uzmundrināt un stiprināt citus. (1. Tes. 5:11.)

7. Kā cilvēka dzīvi var pārvērst katastrofa?

⁷ Katastrofa vienā mirklī var sagriezt cilvēka dzīvi kājām gaisā. Cilvēki zaudē iedzīvi, pajumti un pat ģimenes locekļus. No tādām nelaimēm nav pasargāti arī kristieši. Kā mēs varam palīdzēt ticības biedriem, kas ir pieredzējuši kādu katastrofu?

8. Kas būtu jādara draudzes vecākajiem, un kas — vīriem?

⁸ Ko var darīt draudzes vecākie. Palīdziet ticības biedriem būt gataviem ārkārtas situācijām! Draudzē ikvienam ir jāzina, kā rīkoties, lai paglābtos, un kā sazināties ar vecākajiem. Iepriekšējā rakstā minētā Mārgrita sacīja: ”Sapulces daļā, kurā tiek runāts par draudzes vajadzībām, vecākie mūs brīdināja, ka meža ugunsnedrošais periods vēl nav beidzies. Mums norādīja, ka tādā gadījumā, ja varas iestādes liek evakuēties vai ja mēs paši redzam, ka situācija kļūst bīstama, mums nekavējoties jāpamet mājas.” Šie norādījumi izskanēja īstajā laikā, jo rajonā, kur dzīvo Mārgrita, jau pēc piecām nedēļām izcēlās plašs savvaļas ugunsgrēks. Būtu vērtīgi, ja Jehovas liecinieku ģimenēs tiktu pārrunāts, kā ārkārtas gadījumā jārīkojas ikvienam ģimenes loceklim, — vīri var izlemt šim nolūkam veltīt kādu vakaru, kas paredzēts Jehovas pielūgsmei. Ja gan vecāki, gan bērni būs gatavi ārkārtas situācijām, katastrofas gadījumā viņi neapjuks.

9. Ko draudzes vecākie dara, lai ārkārtas situācijā organizētu palīdzību ticības biedriem?

⁹ Ikvienam sludinātāju grupas pārraugam jāpārliecinās, ka viņam ir pieejama sludinātāju kontaktinformācija, un laiku pa laikam jāpārbauda, vai tā nav novecojusi. Ja notiks kāda katastrofa, viņi varēs sazināties ar visiem savas grupas sludinātājiem, lai noskaidrotu, kas katram vajadzīgs. Kad tas ir noskaidrots, šī informācija jānodod draudzes vecāko koordinatoram, kas savukārt sazināsies ar rajona pārraugu. Kopīgiem spēkiem šie brāļi vislabākajā veidā parūpēsies par Jehovas ”avīm”. Mārgritas rajona pārraugs pēc postošā ugunsgrēka pusotru diennakti palika nomodā, koordinēdams draudžu vecāko darbību. (2. Kor. 11:27.) Viņiem bija jāsazinās ar aptuveni 450 brāļiem un māsām, kas bija evakuējušies. Visiem, kam nebija, kur nakšņot, tika atrasta pajumte.

10. Kāpēc vecākajiem jāgādā par ticības biedriem garīgā un emocionālā ziņā? (Jāņa 21:15.)

¹⁰ Draudzes vecākajiem ir pienākums gādāt par ticības biedriem garīgā un emocionālā ziņā. (1. Pēt. 5:2.) Kad ir notikusi kāda katastrofa, viņiem vispirms jāpārliecinās, ka ikviens ir drošībā un ka visiem brāļiem un māsām ir, ko ēst, ir apģērbs un ir pajumte. Taču jāņem vērā, ka tiem, kas ir piedzīvojuši katastrofu, vēl ilgi pēc notikušā ir vajadzīgs garīgs un emocionāls atbalsts.  (Nolasīt Jāņa 21:15.) Kādas filiāles komitejas loceklis, vārdā Herolds, kas ir ticies ar daudziem brāļiem un māsām, kas cietuši katastrofās, sacīja: ”Atgūšanās prasa laiku. Viņu dzīve pamazām nokārtojas, bet viņiem atkal un atkal uzpeld atmiņas par bojāgājušajiem tuviniekiem, par kādām lietām, kas viņiem ir bijušas dārgas, vai par to, kā viņi paši tikai par mata tiesu ir izglābušies no nāves. Šīs atmiņas ir ļoti sāpīgas. Tādas izjūtas neliecina, ka šiem Jehovas lieciniekiem trūkst ticības, nē, tā ir dabiska reakcija uz notikušo.”

11. Kā draudzes vecākie palīdz ģimenēm, kas ir pieredzējušas kādu katastrofu?

¹¹ Bībelē ir lasāms norādījums: ”Raudiet ar tiem, kas raud,” — un draudzes vecākie to ņem vērā. (Rom. 12:15.) Tiem, kas pieredzējuši kādu katastrofu, ir svarīgi dzirdēt, ka Jehova un ticības biedri tos joprojām mīl. Draudzes vecākie palīdz šādām ģimenēm saglabāt labus garīgus paradumus: lūgt Jehovu, iedziļināties Bībelē, apmeklēt sapulces un sludināt. Viņi atgādina vecākiem, ka tiem ir jāpalīdz saviem bērniem domāt par to, ko nevar sagraut neviena katastrofa. Bērniem ir jāatceras, ka Jehova ir viņu draugs, kas vienmēr būs līdzās, un ka plašā garīgo brāļu un māsu saime ir gatava sniegt atbalstu, lai kas ar viņiem notiktu. (1. Pēt. 2:17.)

12. Kā citi var palīdzēt, ja ir notikusi kāda katastrofa? (Sk. attēlu.)

¹² Ko var darīt citi. Ja katastrofa ir notikusi netālu no mūsu dzīvesvietas, griezīsimies pie savas draudzes vecākajiem, lai uzzinātu, ko mēs varam darīt lietas labā. Iespējams, mēs varam piedāvāt uz kādu laiku naktsmājas ticības biedriem, kam bija jāpamet savas mājas, vai arī brīvprātīgajiem, kas ieradušies, lai piedalītos katastrofas seku likvidēšanā. Varbūt mēs varam katastrofā cietušajiem sludinātājiem piegādāt pārtiku un citas nepieciešamās preces. Bet kā palīdzēt tad, ja katastrofa ir notikusi tālu no mūsu dzīvesvietas? Mēs varam lūgt Jehovu par tiem brāļiem un māsām, kas cietuši katastrofā. (2. Kor. 1:8—11.) Vēl mēs varam ziedot pasaules mēroga darbam, jo no šim mērķim ziedotajiem līdzekļiem tiek sniegta palīdzība katastrofās cietušajiem. (2. Kor. 8:2—5.) Ja mūsu apstākļi ļauj doties uz katastrofas vietu, mēs varam apvaicāties draudzes vecākajiem par iespēju piedalīties katastrofas seku likvidēšanā. Ja mūs uzaicinās to  darīt, mūs droši vien arī apmācīs, lai mēs būtu pēc iespējas noderīgāki.

13. Ar kādām grūtībām mūsu ticības biedri sastopas valstīs, kurās mūsu darbība ir aizliegta?

¹³ Arī valstīs, kurās Jehovas liecinieku darbība ir aizliegta, mūsu ticības biedri saskaras ar ekonomiskām grūtībām, slimo un zaudē tuviniekus. Taču aizliegums padara viņu situāciju vēl sarežģītāku. Draudzes vecākie nevar viņus brīvi apmeklēt un uzmundrināt. Piemēram, tāda situācija izveidojās iepriekšējā rakstā minētā Andreja sludinātāju grupā. Kādai māsai bija spiedīgi materiālie apstākļi, turklāt viņa cieta satiksmes negadījumā. Viņai tika veiktas vairākas operācijas, un viņa nevarēja strādāt. Par spīti aizliegumam un pandēmijai, kas tobrīd plosījās, brāļi darīja visu iespējamo, lai palīdzētu šai māsai, un arī Jehova ievēroja visu, kas notiek viņas dzīvē.

14. Kā izpaužas draudzes vecāko paļāvība uz Jehovu?

¹⁴ Ko var darīt draudzes vecākie. Andrejs lūdza Jehovu un darīja visu, kas bija viņa spēkos. Kā Jehova atbildēja uz lūgšanām? Jehova pamudināja rīkoties vairākus Jehovas lieciniekus, kuriem, salīdzinot ar Andreju, bija lielākas iespējas palīdzēt māsai. Daži viņu veda pie ārstiem, bet citi palīdzēja finansiāli. Jehova svētīja viņu pūles — ar šo drosmīgo ticības biedru starpniecību māsa saņēma visu, kas viņai bija vajadzīgs. (Ebr. 13:16.) Vecākie, ja mūsu darbība ir ierobežota, lūdziet, lai talkā nāk arī citi kristieši! (Jer. 36:5, 6.) Galvenais, paļaujieties uz Jehovu, jo viņš jums noteikti palīdzēs gādāt par viņa ”avīm”!

15. Kā saglabāt vienotību, kad mūsu darbība ir ierobežota vai aizliegta?

¹⁵ Ko var darīt citi. Pastāvot mūsu darbības aizliegumam, mēs nevaram tikties lielās grupās. Tādā gadījumā mums ir īpaši jāpūlas saglabāt labas attiecības ar brāļiem un māsām. Atcerēsimies, ka mūsu ienaidnieks ir Sātans, nevis mūsu ticības biedri, un neļausim viņam izraisīt šķelšanos mūsu starpā! Nepievērsīsim uzmanību ticības biedru kļūdām, bet, ja mums ar kādu rodas domstarpības, centīsimies tās nekavējoties atrisināt. (Sāl. pam. 19:11; Efes. 4:26.) Būsim gatavi palīdzēt cits citam! (Tit. 3:14.) Palīdzība, ko ticības biedri  sniedza iepriekšminētajai māsai, ļoti saliedēja viņas grupas sludinātājus. (Ps. 133:1.)

16. Kā mēs varam palīdzēt tiem brāļiem un māsām, kas tiek vajāti, kā izriet no Kolosiešiem 4:3, 18?

¹⁶ Valstīs, kur mūsu darbība ir ierobežota vai aizliegta, Jehovam dedzīgi kalpo daudz mūsu brāļu un māsu. Daži ticības dēļ pat atrodas ieslodzījumā. Mēs varam lūgt Jehovu gan par viņiem, gan par viņu tuviniekiem, gan par tiem ticības biedriem, kas, riskēdami ar brīvību, gādā par viņiem garīgi un fiziski, kā arī nodrošina juridisku palīdzību. c (Nolasīt Kolosiešiem 4:3, 18.) Lūgšanām patiešām ir liels spēks. (2. Tes. 3:1, 2; 1. Tim. 2:1, 2.)

17. Kā var sagatavoties vajāšanām?

¹⁷ Mēs jau tagad kopā ar savu ģimeni varam gatavoties iespējamām vajāšanām. (Ap. d. 14:22.) Tas nenozīmē, ka mums jācenšas iztēloties, kas slikts ar mums varētu notikt. Stiprināsim savas attiecības ar Jehovu un palīdzēsim to darīt arī saviem bērniem! Ja nespējam tikt galā ar raižpilnām domām, vērsīsimies pie Jehovas un atklāti stāstīsim viņam, kā jūtamies. (Ps. 62:7, 8.) Pārrunāsim ar ģimenes locekļiem, kāpēc mēs varam paļauties uz Jehovu. d Ja vecāki ir darījuši visu, lai sagatavotos iespējamām vajāšanām, un ja viņi paļaujas uz Jehovu, bērni jūtas droši un pasargāti.

18. Kas mūs gaida nākotnē?

¹⁸ Dieva miers mums dod drošības sajūtu. (Filip. 4:6, 7.) Pasaulē plosās epidēmijas, notiek dažādas katastrofas un Jehovas kalpi tiek vajāti, bet Dieva miers mums palīdz visu izturēt. Jehova mums ir dāvājis draudzes vecākos, kas par mums gādā, kā arī mīlošu brāļu un māsu saimi, kurā cits citam palīdz. Tā kā mēs jau tagad izjūtam Dieva mieru, mūs nebaida pārbaudījumi, ar kādiem sastapsimies nākotnē, to vidū lielais posts. (Mat. 24:21.) Lielā posta laikā mums būs jāsaglabā miers un jāpalīdz arī citiem saglabāt mieru. Bet pēc tam mums vairs nebūs jāpieredz ārkārtas situācijas. Mēs izjutīsim īstu mieru, kas nekad nezudīs, kā to bija paredzējis Jehova. (Jes. 26:3, 4.)