50. STUDĒJAMAIS RAKSTS
”Tu būsi ar mani paradīzē”
”Patiesi, šodien es tev saku: tu būsi ar mani paradīzē.” (LŪK. 23:43.)
145. DZIESMA ”Dieva apsolītā paradīze”
IESKATS a
1. Ko īsi pirms savas nāves Jēzus apsolīja kādam noziedzniekam? (Lūkas 23:39—43.)
JĒZUS bija piesists pie staba. Līdzās viņam tāds pats sods bija izpildīts arī diviem noziedzniekiem. Viņi visi cieta lielas mokas. (Lūk. 23:32, 33.) Abi noziedznieki nievāja Jēzu, tātad viņi nebija Jēzus mācekļi. (Mat. 27:44; Marka 15:32.) Bet tad viens no viņiem mainīja domas. Viņš lūdza Jēzum: ”Jēzu, atceries mani, kad būsi kļuvis par ķēniņu!” Jēzus atbildēja: ”Patiesi, šodien es tev saku: tu būsi ar mani paradīzē.” (Nolasīt Lūkas 23:39—43.) Kaut arī šis noziedznieks, iespējams, bija dzirdējis Jēzus sludināto vēsti par debesu valstību, nekas neliecina, ka viņš bija kļuvis par Jēzus sekotāju. Turklāt Jēzus neteica, ka šis cilvēks tiks debesu valstībā. (Mat. 4:17.) Jēzus runāja par paradīzi, kas nākotnē tiks izveidota uz zemes. Kāpēc tā var apgalvot?
2. Kas liecina, ka noziedznieks, kas nožēloja savus grēkus, bija ebrejs?
2 Noziedznieks, kas nožēloja savus grēkus, visticamāk, bija ebrejs. Viņš teica otram noziedzniekam: ”Vai tu nemaz nebīsties Dievu? Tu taču esi saņēmis tādu pašu sodu!” (Lūk. 23:40.) Ebreji pielūdza vienu Dievu, bet citās tautās tika pielūgti daudzi dievi. (2. Moz. 20:2, 3; 1. Kor. 8:5, 6.) Ja abi noziedznieki nebūtu bijuši ebreji, tad jautājums varbūt būtu skanējis: ”Vai tu nemaz nebīsties dievus?” Turklāt Jēzus parasti nesludināja cittautiešiem. Viņš pats sacīja: ”Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā tikai pie Izraēla tautas pazudušajām avīm.” (Mat. 15:24.) Jāņem vērā arī tas, ka Jehova tieši izraēliešiem bija darījis zināmu, ka viņš cels augšā mirušos. Noziedznieks, kas bija nožēlojis grēkus, droši vien to zināja un, kā izriet no viņa teiktā, sprieda, ka Dievs piecels Jēzu no nāves un tas valdīs Dieva valstībā. Acīmredzot šis vīrietis cerēja, ka Dievs cels augšā arī viņu.
3. Ar ko noziedzniekam varēja saistīties Jēzus pieminētā paradīze? Paskaidrojiet. (1. Mozus 2:15.)
3 Tā kā minētais noziedznieks acīmredzot bija ebrejs, viņš zināja par paradīzi, kurā bija dzīvojuši Ādams un Ieva. Tātad, kad Jēzus pieminēja paradīzi, noziedznieks, iespējams, iztēlojās krāšņu dārzu uz zemes. (Nolasīt 1. Mozus 2:15.)
4. Par ko mūs rosina domāt tas, ko Jēzus teica pie staba mirstošajam noziedzniekam?
4 Vārdi, ko Jēzus teica pie staba mirstošajam noziedzniekam, var rosināt uz pārdomām par to, kāda dzīve būs paradīzē. Zināmu priekšstatu par paradīzi var iegūt, lasot par izraēliešu dzīvi ķēniņa Sālamana valdīšanas laikā. Kā var redzēt Bībelē, Jēzus sevi salīdzināja ar Sālamanu, un mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka, valdot Jēzum un viņa līdzvaldniekiem, dzīve uz zemes būs brīnišķīga. (Mat. 12:42.) Nav šaubu, ka tie, kas pieder pie ”citām avīm”, vēlas uzzināt, kas jādara, lai dzīvotu paradīzē. (Jāņa 10:16.)
KĀDA BŪS DZĪVE PARADĪZĒ?
5. Kas jums nāk prātā, kad domājat par dzīvi paradīzē?
5 Kas jums nāk prātā, kad domājat par dzīvi paradīzē? Iespējams, jūs iztēlojaties skaistu, Ēdenes dārzam līdzīgu parku. (1. Moz. 2:7—9.) Varbūt jums nāk prātā Mihas grāmatā lasāmais pravietojums, kur par Dieva kalpiem ir teikts: ”Ikviens sēdēs zem sava vīnogulāja un vīģes koka.” (Mih. 4:3, 4.) Vēl varbūt jūs iedomājaties par Bībelē ietvertajiem solījumiem, ka pārtika būs pārpilnībā. (Ps. 72:16; Jes. 65:21, 22.) Iespējams, jūs iztēlojaties sevi skaistā dārzā sēžam pie galda, kas vai lūst no garšīgiem ēdieniem. Jūs sajūtat dažādu augu un puķu smaržu. Skan tuvinieku un draugu smiekli, un viņu vidū noteikti ir tie, kas ir piecelti no mirušajiem. Tās nav tukšas fantāzijas — tāda būs dzīve, kad pār zemi valdīs Dieva valstība. Paradīzē mums būs arī patīkams un aizraujošs darbs.
6. Kas būs jādara paradīzē? (Sk. attēlu.)
6 Jehova mūs ir radījis tā, lai mēs darbā rastu gandarījumu. (Pulc. 2:24.) Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā uz zemes būs īpaši daudz darāmā. Visiem, kas būs palikuši dzīvi lielajā postā, kā arī miljoniem augšāmcelto būs vajadzīgs apģērbs, uzturs un pajumte. Turklāt būs jākopj zeme, lai visu zemeslodi pārveidotu par paradīzi, — tas ir uzdevums, kas bija uzticēts jau Ādamam un Ievai. Viena no aizraujošākajām nodarbēm būs iespēja mācīt par Jehovu un viņa nodomu tiem augšāmceltajiem, kuri savas dzīves laikā nebija iepazinuši Jehovu, un stāstīt par Jehovas nodoma īstenošanos dievbijīgajiem cilvēkiem, kas bija dzīvojuši pirms Jēzus nākšanas uz zemi.
7. Par ko mēs varam nešaubīties, un kāpēc?
7 Kad uz zemes būs izveidota paradīze, valdīs miers un pārticība un viss būs labi organizēts. Mēs varam par to nešaubīties tāpēc, ka Jehova saviem kalpiem ir ļāvis gūt priekšstatu par to, kāda būs dzīve, kad pār visu zemi valdīs viņa Dēls. Dzīvi paradīzē palīdz iztēloties apstākļi, kādi valdīja Izraēlā ķēniņa Sālamana laikā.
APSTĀKĻI SĀLAMANA LAIKĀ PALĪDZ IZTĒLOTIES, KĀDA DZĪVE BŪS PARADĪZĒ
8. Kā Psalmā 37:10, 11, 29 lasāmie vārdi piepildījās drīz pēc to uzrakstīšanas? (Sk. arī ”Lasītāju jautājumus” šajā žurnāla numurā.)
8 Dieva iedvesmots, ķēniņš Dāvids rakstīja, kāda būs dzīve, kad nākotnē valdīs kāds gudrs un dievbijīgs valdnieks. (Nolasīt Psalmu 37:10, 11, 29.) Mēs sludināšanā bieži izmantojam 37. psalma 11. pantu, kad stāstām cilvēkiem par paradīzi, un mums ir pamatots iemesls tā darīt, jo uz šiem vārdiem, runādams par nākotni, savā Kalna runā atsaucās Jēzus. (Mat. 5:5.) Bet Dāvida vārdi norādīja arī uz to, kāda bija gaidāma dzīve Izraēlā ķēniņa Sālamana laikā. Tad Dieva kalpi tiešām baudīja mieru un labklājību un viņu zemē ”plūda piens un medus”. Dievs bija teicis: ”Ja jūs pildīsiet manus rīkojumus.. ..jūs ēdīsiet maizi, cik tīk, un dzīvosiet savā zemē drošībā. Zemei es došu mieru, un jūs iesiet gulēt, ne no viena nebaidīdamies.” (3. Moz. 20:24; 26:3, 5, 6.) Šis solījums piepildījās Sālamana laikā. (1. Laiku 22:9; 29:26—28.) Turklāt izraēlieši varēja cerēt, ka vairs nebūs ļauno. (Ps. 37:10.) Tātad vārdi, kas lasāmi Psalmā 37:10, 11, 29, īstenojās pagātnē, un tie īstenosies arī nākotnē.
9. Ko par Sālamana valsti teica Sābas ķēniņiene?
9 Ziņas par mieru un labklājību, kas valdīja izraēliešu zemē, bija sasniegušas tālo Sābu, tāpēc šīs zemes valdniece devās uz Jeruzālemi pie Sālamana, lai pati savām acīm redzētu, kā dzīvo tauta viņa valstī. (1. Ķēn. 10:1.) Vizītes beigās viņa izsaucās: ”Man nebija pastāstīta pat ne puse! [..] Laimīgi ir tavi ļaudis, un laimīgi ir tavi kalpi, kas vienmēr ir tavā priekšā un dzird tavu gudrību!” (1. Ķēn. 10:6—8.) Bet tas, ko Bībelē lasām par apstākļiem senajā Izraēlā, sniedz tikai nelielu ieskatu tajā, ko Jehova paveiks visas cilvēces labā, kad pār zemi valdīs viņa Dēls Jēzus.
10. Kādā ziņā Jēzus ir pārāks par Sālamanu?
10 Jēzus visādā ziņā ir nesalīdzināmi pārāks par Sālamanu. Sālamans bija grēcīgs cilvēks, kas pieļāva smagas kļūdas, kuru dēļ galu galā cieta visa tauta. Bet Jēzus ir nevainojams valdnieks, un viņš nekad nekļūdās. (Lūk. 1:32; Ebr. 4:14, 15.) Viņš palika uzticīgs Jehovam pat ārkārtīgi smagos pārbaudījumos, kādus viņam lika pieredzēt Sātans, un pierādīja, ka viņš nekad negrēkos un nedarīs neko tādu, kas kaitētu viņa pavalstniekiem. Mēs esam priecīgi, ka Jehova mums ir dāvājis tādu ķēniņu.
11. Kas palīdzēs Jēzum?
11 Jēzum būs 144 tūkstoši līdzvaldnieku, kas kopā ar viņu rūpēsies par cilvēkiem un īstenos uz zemes Jehovas nodomu. (Atkl. 14:1—3.) Jēzus līdzvaldnieki būs ļoti iejūtīgi, jo, dzīvodami uz zemes, viņi paši ir pieredzējuši daudz grūtību un pārbaudījumu. Tālāk ir apskatīts, ko tieši darīs Jēzus līdzvaldnieki.
KO DARĪS JĒZUS LĪDZVALDNIEKI
12. Ko Jehova liks darīt 144 tūkstošiem Jēzus līdzvaldnieku?
12 Jēzum un viņa līdzvaldniekiem būs jāpaveic grandiozs uzdevums. Ķēniņam Sālamanam bija jāgādā par vairākiem miljoniem cilvēku, kas dzīvoja viņa valstī. Bet Dieva valstības valdniekiem būs jārūpējas par miljardiem cilvēku, kas apdzīvos visu zemeslodi. Iespēja to darīt būs liels gods un liela atbildība.
13. Ko īpašu darīs Jēzus līdzvaldnieki?
13 Tāpat kā Jēzus, arī viņa līdzvaldnieki būs ķēniņi un priesteri. (Atkl. 5:10.) Kad bija spēkā Mozus bauslība, priesteri palīdzēja tautai sargāt veselību un stiprināt ticību un attiecības ar Dievu. Tā kā Mozus bauslība bija ”gaidāmo labo lietu ēna”, ir loģiski secināt, ka Jēzus līdzvaldnieki palīdzēs Dieva kalpiem uz zemes būt veseliem un stiprināt attiecības ar Dievu. (Ebr. 10:1.) Patlaban mēs nezinām, kā debesu ķēniņi un priesteri sazināsies ar Dieva valstības pavalstniekiem, taču mēs varam būt pārliecināti, ka paradīzē visi saņems vajadzīgos norādījumus. (Atkl. 21:3, 4.)
KAS ”CITĀM AVĪM” JĀDARA, LAI DZĪVOTU PARADĪZĒ?
14. Kas liecina, ka kristieši, kas pieder pie ”citām avīm”, un kristieši, kas pieder pie ”mazā ganāmpulciņa”, ir vienoti?
14 Tos, kam ir izredzes valdīt kopā ar Jēzu debesīs, viņš nosauca par ”mazo ganāmpulciņu”. (Lūk. 12:32.) Taču Jēzus pieminēja vēl kādu savu sekotāju grupu — ”citas avis”. Jēzus teica, ka šīs abas grupas veidos ”vienu ganāmpulku”, tātad būs vienotas. (Jāņa 10:16.) Jau tagad šīs grupas cieši sadarbojas, un tā tas turpināsies arī tad, kad uz zemes būs izveidota paradīze. Protams, ”mazais ganāmpulciņš” tad būs debesīs, bet ”citas avis” mājos uz zemes, kur tām būs izredzes dzīvot mūžīgi. Bet kristiešiem, kas pieder pie ”citām avīm”, jau tagad ir jādara kaut kas svarīgs, lai nākotnē varētu dzīvot paradīzē.
15. a) Kā ”citas avis” atbalsta Kristus svaidītos brāļus? b) Ko mēs varam mācīties no attēlā redzamā kristieša?
15 Noziedzniekam, kas mira līdzās Jēzum un nožēloja grēkus, nebija iespējas pilnībā apliecināt savu pateicību Jēzum. Taču kristiešiem, kas pieder pie ”citām avīm”, ir ļoti daudz iespēju pierādīt savu mīlestību pret Jēzu. Piemēram, šie kristieši var no sirds atbalstīt viņa svaidītos brāļus. Jēzus teica, ka cilvēki tiks vērtēti pēc to attieksmes pret viņa svaidītajiem brāļiem. (Mat. 25:31—40.) Kā var atbalstīt svaidītos kristiešus? To var darīt, dedzīgi sludinot labo vēsti un gatavojot mācekļus. (Mat. 28:18—20.) Mēs cenšamies sludināšanā izmantot visus mums sagādātos palīglīdzekļus, piemēram, grāmatu Jūs varat dzīvot mūžīgi. Ja jūs šobrīd nevienam nemācāt Bībeli, ir labi izvirzīt mērķi piedāvāt Bībeles nodarbības visiem, kurus tas varētu interesēt.
16. Ko mēs varam darīt jau tagad, lai dzīvotu paradīzē?
16 Mums jau tagad, kamēr vēl nav izveidota paradīze, jācenšas būt patīkamiem Jehovam. Jau tagad mums jācenšas būt godīgiem un it visā jāievēro mērenība. Mums jābūt uzticīgiem Jehovam, precētiem kristiešiem ir jābūt uzticīgiem arī dzīvesbiedram, un mums visiem ir jāmīl savi ticības biedri. Jo vairāk mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar Dieva normām jau tagad, jo vieglāk to būs darīt paradīzē. Tāpat mēs varam attīstīt citas īpašības, kā arī prasmes un iemaņas, kas mums lieti noderēs jaunajā pasaulē. (Sk. rakstu ”Vai mēs esam gatavi ”iemantot zemi?”” šajā žurnāla numurā.)
17. Kāpēc nedrīkst pieļaut, ka mūs pārņemtu vainas apziņa par smagiem grēkiem, ko no sirds esam nožēlojuši?
17 Mēs nedrīkstam ”tīši grēkot” un aizbildināties ar to, ka par mums ir samaksāts izpirkums. (Ebr. 10:26—31.) Taču mēs nedrīkstam arī pieļaut, ka mūs pārņemtu vainas apziņa par pagātnē izdarītiem smagiem grēkiem, ko no sirds esam nožēlojuši. Ja mēs esam izmantojuši Jehovas piedāvāto palīdzību, kā arī esam mainījušies, mums nav jāšaubās, ka Jehova mums ir piedevis šos grēkus. (Jes. 55:7; Ap. d. 3:19.) Ir ļoti mierinoši paturēt prātā Jēzus vārdus: ”Es esmu atnācis aicināt nevis taisnos, bet grēciniekus.” (Mat. 9:13.) Izpirkuma upura vērtība ir tik liela, ka tas var apklāt visus grēkus, ko no sirds esam nožēlojuši.
JŪS VARAT DZĪVOT MŪŽĪGI PARADĪZĒ!
18. Ko jūs gribētu pajautāt noziedzniekam, kas nožēloja grēkus?
18 Vai jūs varat sevi iztēloties paradīzē sarunājamies ar noziedznieku, kas nožēloja grēkus? Noteikti gan jums, gan viņam būs vēlēšanās paust atzinību par sagādāto izpirkumu. Droši vien jums gribēsies viņam pajautāt par Jēzus pēdējām dzīves stundām un par to, kā viņš jutās, kad izdzirdēja Jēzus atbildi uz viņa lūgumu. Savukārt viņš varbūt jums pajautās, kāda bija dzīve ļaunās pasaules pēdējās dienās. Noteikti būs aizraujoši mācīt Dieva Rakstus šādiem cilvēkiem. (Efes. 4:22—24.)
19. Kāpēc dzīve paradīzē nebūs garlaicīga? (Sk. vāka attēlu.)
19 Dzīve paradīzē nekad nebūs garlaicīga. Mēs iepazīsim dažnedažādus cilvēkus, un mums būs darbs, kas sniegs lielu gandarījumu. Pats svarīgākais ir tas, ka mēs aizvien labāk iepazīsim mūsu debesu Tēvu un priecāsimies par visu, ko viņš sagādā. Visu mūžību mēs uzzināsim kaut ko jaunu par Jehovu, un mums būs iespēja arvien labāk iepazīt visu, ko viņš ir radījis. Jo ilgāk mēs dzīvosim, jo dziļāka kļūs mūsu mīlestība pret viņu. Mēs esam bezgala pateicīgi Jehovam un Jēzum par šīm brīnišķīgajām nākotnes izredzēm!
22. DZIESMA ”Valstība valda — lai tā nāk!”
a Vai jūs bieži domājat par to, kāda dzīve būs paradīzē? To darīt ir ļoti stiprinoši. Jo vairāk mēs pārdomāsim, ko Jehova ir apsolījis, jo lielāks būs mūsu entuziasms, kad stāstīsim citiem par jauno pasauli. Šis raksts stiprinās mūsu ticību tam, ka drīz uz visas zemes būs izveidota paradīze.
b ATTĒLOS: kristietis, kas gaida jauno pasauli, kad varēs mācīt augšāmceltos, jau tagad māca Bībeli citiem.