Jehova pirmajiem diviem cilvēkiem teica: ”Piepildiet zemi un esiet noteicēji pār to.” (1. Moz. 1:28.) No šiem vārdiem izriet, ka visai zemeslodei bija jākļūst par paradīzi, un Jehovas nodoms nav mainījies. Zeme būs jāpārveido par paradīzi. Taču pēc Armagedona būs citādi apstākļi nekā tie, kādos atradās pirmie divi cilvēki. Pirmajiem diviem cilvēkiem bija jāpaplašina jau esošā paradīze — Ēdenes dārzs —, bet pēc Armagedona vispirms būs jānovāc drupas un jāattīra plašas teritorijas. Tas tiešām būs liels darbs.

Atcerēsimies, kas bija jāpaveic izraēliešiem, kuri atgriezās no Babilonijas. Viņu zeme 70 gadu bija bijusi praktiski neapdzīvota. Jesaja bija pravietojis, ka ar Jehovas atbalstu tēvzemē pārnākušie izraēlieši to atkal padarīs krāšņu. Pravietojumā bija teikts: ”Tās tuksnesi viņš pārvērtīs par Ēdeni, tās klajumu — par Jehovas  dārzu.” (Jes. 51:3.) Izraēliešiem izdevās to paveikt. Arī tiem, kas ”iemantos zemi”, ar Jehovas atbalstu izdosies pārvērst zemi par paradīzi.

Viens veids, kā mēs jau tagad varam apliecināt, ka vēlamies piedalīties paradīzes izveidošanā, ir rūpēties par tīrību un kārtību savā mājoklī un tā apkārtnē. Tas mums ir jādara arī tad, ja kaimiņi to nedara. Ko vēl mēs varam darīt? Mēs varam uzkopt valstības zāli un kongresu namu un veikt šo ēku tehnisko apkopi. Ja apstākļi ļauj, mēs varam pieteikties par brīvprātīgajiem, kas piedalās katastrofas seku likvidēšanā. Tā mēs pierādām, ka esam gatavi palīdzēt saviem garīgajiem brāļiem un māsām. Vēl mēs varētu apgūt kādas prasmes un iemaņas, kas noderēs jaunajā pasaulē.

Kad Jēzus bija piecēlis no nāves Jaira meitiņu, viņš tūlīt pat lika tai dot ēst. (Marka 5:42, 43.) Protams, tas nebija grūti. Bet iztēlojieties, kāds darbs mūs gaida, kad īstenosies Jēzus solījums, ka ”visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi un nāks ārā”! (Jāņa 5:28, 29.) Lai gan Bībelē nav stāstīts par to, kā tiks apmierinātas augšāmcelto fiziskās vajadzības, ir skaidrs, ka viņiem būs jāpalīdz sagādāt uzturu, pajumti un apģērbu.

Kā mēs varam gatavoties darbam, kas mūs gaida nākotnē? Lūk, daži ieteikumi. Kad mūsu draudzi apmeklē rajona pārraugs, mēs varam uzaicināt viņu uz pusdienām. Ja bijušie Bēteles darbinieki vai rajona pārraugi meklē jaunu mājokli, mēs varam viņiem palīdzēt to atrast. Ja netālu no mūsu dzīvesvietas notiks reģionālais vai īpašais kongress, mēs varam pieteikties par brīvprātīgajiem, kas palīdz veikt ar kongresa norisi saistītus darbus, vai arī sagaidīt delegātus.

Balstoties uz to, kas teikts Apustuļu darbos 24:15, var secināt, ka celsies augšā miljardiem cilvēku. Viņu vidū būs ļoti daudz tādu, kas savas dzīves laikā nebija dzirdējuši par patieso Dievu. Pēc augšāmcelšanas viņiem būs iespēja iepazīt Jehovu. a Kas viņus mācīs? To darīs pieredzējuši Dieva kalpi. (Jes. 11:9.) Šo laiku ļoti gaida kāda kristiete, vārdā Šarlote, kas ir sludinājusi kā Eiropā, tā Dienvidamerikā un Āfrikā. Viņa sacīja: ”Būs tik interesanti mācīt augšāmceltos! Kad es lasu par kādu, kas ir dzīvojis agrākos laikos, es bieži vien pieķeru sevi pie domas: ”Ja vien šis cilvēks būtu pazinis Jehovu, viņa dzīve būtu bijusi pilnīgi citāda.” Es tā ilgojos augšāmceltajiem pastāstīt, kas viņiem ir gājis secen!”

Daudz jauna uzzinās arī Jehovas kalpi, kas dzīvoja pirms Jēzus nākšanas uz zemi. Vai gan nebūs aizraujoši stāstīt Daniēlam, kā piepildījās pravietojumi, ko viņš uzrakstīja, bet nesaprata? (Dan. 12:8.) Un vai nebūs prieks pastāstīt Rutei un Naomijai, ka viņu dzimtā piedzima Mesija? Iespēja piedalīties vērienīgajā garīgās izglītības programmā, kad nevienu vairs neietekmēs tagadējā ļaunā pasaule, mums sagādās lielu gandarījumu.

Kā mēs varam tam sagatavoties? Mēs jau tagad varam uzlabot savu mācītprasmi un regulāri sludināt labo vēsti. (Mat. 24:14.) Iespējams, sava cienījamā vecuma vai citu apstākļu dēļ mēs nevaram sludināšanā darīt tik daudz, cik vēlētos, tomēr, ja mēs šobrīd darām visu, kas ir mūsu spēkos, mēs apliecinām, ka būsim gatavi mācīt augšāmceltos.

Ikvienam ir labi pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai es ilgojos ”iemantot zemi”? Vai mani sajūsmina iespēja dot savu ieguldījumu, lai pārveidotu zemi par paradīzi, parūpētos par augšāmceltajiem un mācītu tiem patiesību par Dievu?” Tas, ka mēs jau tagad cenšamies pildīt dažādus uzdevumus, kuri kaut kādā ziņā līdzinās tiem, kas mums būs uzticēti jaunajā pasaulē, liecina, ka mēs esam gatavi ”iemantot zemi”.