MĒS esam pateicīgi Jehovam par viņa daudzajām dāvanām, tostarp par iespēju pašiem brīvi izlemt, kā šīs dāvanas baudīt. Bībelē arī vīns ir iekļauts starp Dieva dāvanām. Tajā pat ir teikts: ”Ēdienu gatavo, lai tas nestu prieku, un vīns dara dzīvi līksmu.” (Pulc. 10:19; Ps. 104:15.) Tomēr nevienam nav noslēpums, ka alkohols nereti sagādā nopietnas problēmas. Turklāt jautājumā par alkohola lietošanu viedokļi un vispārpieņemtās normas dažādās zemēs un kultūrās ievērojami atšķiras. Kā kristiešiem pieņemt gudrus lēmumus šajā jomā?

Vienalga, kur mēs dzīvojam un kādā vidē esam auguši, mums noteikti nāks par labu, ja savā nostājā un lēmumos balstīsimies uz Dieva viedokli.

Pasaulē netrūkst cilvēku, kas dzer bieži un daudz. Vieni lieto alkoholu tāpēc, ka tas viņiem sniedz patīkamu atslābuma sajūtu, citi alkoholā meklē iespēju aizmirst savas problēmas. Ir vietas, kur dzeršana tiek uzskatīta par brieduma vai vīrišķības pazīmi.

Taču kristiešiem ir jāvadās pēc gudrajiem padomiem, ko ir devis mūsu mīlošais Radītājs. Piemēram, viņš mūs ir brīdinājis, cik bēdīgas sekas ir pārmērīgai alkohola lietošanai. Droši vien mēs esam lasījuši Sālamana pamācības 23:29—35, kur spilgti ir aprakstīts dzērājs un dzeršanas izraisītās problēmas. a Kāds draudzes vecākais, vārdā Daniēls, kas dzīvo vienā no Eiropas valstīm, stāstīja, kāda bija viņa dzīve pirms pievienošanās patieso kristiešu draudzei: ”Pārmērīgas dzeršanas dēļ es pieņēmu sliktus lēmumus un pieredzēju smagus un sāpīgus notikumus, kas ir atstājuši dziļas emocionālas rētas.”

Kā pareizi izmantot savu brīvo gribu, lai pieņemtu gudrus lēmumus par alkohola lietošanu un nepiedzīvotu šādas problēmas? Galvenais ir ņemt vērā Dieva viedokli un ļaut, lai tas nosaka mūsu domāšanu un rīcību.

Ieskatīsimies, kas Bībelē ir teikts par alkoholu, kā arī par iemesliem, kāpēc cilvēki mēdz to lietot.

Bībelē nav nosodīta alkohola lietošana mērenā daudzumā. Gluži pretēji, tajā ir atzīts, ka vīns var sagādāt prieku. Piemēram, Bībelē ir rakstīts: ”Priecīgs ēd savu maizi un dzer savu vīnu ar līksmu sirdi.” (Pulc. 9:7.) Gan Jēzus, gan citi uzticīgi Jehovas kalpi dažkārt dzēra vīnu. (Mat. 26:27—29; Lūk. 7:34; 1. Tim. 5:23.)

Tomēr Bībelē ir novilkta skaidra robeža starp mērenu alkohola lietošanu un piedzeršanos. Tajā nepārprotami ir norādīts: ”Nepiedzerieties.” (Efes. 5:18.) Vēl vairāk, Bībelē ir teikts, ka ”dzērāji.. neiemantos Dieva valstību”. (1. Kor. 6:10.) Kā redzams, Jehova stingri nosoda pārmērīgu dzeršanu un piedzeršanos. Mēs pieņemam lēmumus, balstoties uz Dieva viedokli, nevis akli sekojam tam, kas pieņemts mūsu kultūrā.

Daži domā, ka spēj izdzert lielu daudzumu alkohola nepiedzeroties. Taču tāda domāšana ir ļoti bīstama. Bībelē ir skaidri pateikts, ka nodošanās ”pārmērīgai vīna dzeršanai” var novest no ceļa kā morālā, tā garīgā ziņā. (Tit. 2:3; Sāl. pam. 20:1.) Jēzus  brīdināja, ka dzeršana cilvēkam var maksāt dzīvi Dieva jaunajā pasaulē. (Lūk. 21:34—36.) Kā neiekrist pārmērīgas alkohola lietošanas slazdā?

Ir bīstami ļaut, lai mūsu attieksmi pret alkoholu nosaka kultūra, kurā esam uzauguši. Ja runa ir par ēšanu un dzeršanu, ir gudri rīkoties tā, kā ir patīkami Jehovam. Bībelē izskan atgādinājums: ”Vai ēdat vai dzerat, vai darāt kaut ko citu, visu dariet Dievam par godu.” (1. Kor. 10:31.) Lūk, daži jautājumi un Bībeles principi, kas kristiešiem būtu jāpārdomā.

Vai es lietoju alkoholu tāpēc, lai iederētos starp citiem? 2. Mozus 23:2 ir teikts: ”Neseko pūlim.” Jehova brīdināja izraēliešus, lai tie neseko tādu cilvēku piemēram, kuri viņam nav patīkami. Šie vārdi ir aktuāli arī kristiešiem mūsdienās. Ja ļausim apkārtējiem noteikt, kāda ir mūsu attieksme pret alkoholu un kādus lēmumus mēs pieņemam, var gadīties, ka mēs sāksim pārkāpt Jehovas normas un attālināsimies no viņa. (Rom. 12:2.)

Vai es dzeru, lai pierādītu, ka esmu stiprs un vīrišķīgs? Dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka nav nekas nosodāms dzert bieži un daudz. (1. Pēt. 4:3.) Taču ievērojiet, kāds pamudinājums izskan 1. Korintiešiem 16:13: ”Esiet modri, stingri stāviet ticībā, esiet vīrišķīgi, kļūstiet stipri!” Vai tiešām alkohols kādu padara stipru? Gluži otrādi — alkohols notrulina uztveri un traucē skaidri spriest un rīkoties saprātīgi. Tātad pārmērīga dzeršana ir nevis spēka, bet vājuma pazīme. Jesajas 28:7 sacīts, ka tie, kas novirzās no ceļa, apskurbuši no reibinošiem dzērieniem, streipuļo un aplami spriež.

Patiess spēks nāk no Jehovas, un, lai to saņemtu, ir jābūt modriem un stingri jāstāv ticībā. (Ps. 18:32.) Tas nozīmē, ka kristiešiem ir jābūt uzmanīgiem un jārīkojas izlēmīgi, lai pasargātu sevi no visa, kas viņiem var kaitēt garīgā ziņā. Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš pierādīja, ka viņam piemīt šāds Jehovas dāvāts spēks, un daudzi viņu cienīja kā patiesi stipru un drosmīgu cilvēku.

 Vai es lietoju alkoholu, lai aizbēgtu no problēmām? Kādā psalmā, uzrunājot Jehovu, ir rakstīti šādi Dieva iedvesmoti vārdi: ”Kad raizes mani māca, tavs mierinājums mani iepriecēja.” (Ps. 94:19.) Ja jūs nomāc bēdas un raizes, meklējiet mierinājumu pie Jehovas, nevis slīciniet tās alkoholā. Ļoti svarīgi ir lūgt Jehovu atkal un atkal. Daudzi atzīst, ka ir vērtīgi arī lūgt praktiskus padomus un atbalstu garīgi nobriedušiem draugiem. Mēģinājumi risināt problēmas ar alkohola palīdzību var vājināt apņēmību turēties pie augstām morāles normām un rīkoties pareizi. (Hoz. 4:11.) Jau pieminētais Daniēls atceras: ”Mani mocīja trauksme un vainas apziņa. Es dzēru, lai noslāpētu šīs sajūtas, bet problēmas tikai vairojās, un es zaudēju draugus un pašcieņu.” Kas galu galā Daniēlam palīdzēja? ”Es sapratu, ka man ir vajadzīgs Jehova, nevis alkohols,” viņš stāstīja. ”Tikai tad es beidzot spēju ķerties pie problēmu risināšanas un tās pārvarēt.” Jehova vienmēr ir gatavs mums palīdzēt, pat ja situācija šķiet bezcerīga. (Filip. 4:6, 7; 1. Pēt. 5:7.)

Ja mēs mēdzam lietot alkoholu, ir labi izanalizēt savus paradumus, pārdomājot vairākus jautājumus. Padomāsim: ”Vai kāds no ģimenes locekļiem vai tuviem draugiem ir izteicis bažas par maniem dzeršanas paradumiem?” Ja tā ir, varbūt, pašiem nemanot, alkohola lietošana mums ir kļuvusi par problēmu. ”Vai es esmu sācis dzert vairāk nekā agrāk?” Tā varētu būt norāde, ka mums sāk veidoties atkarība no alkohola. ”Vai man ir grūti dažas dienas vai ilgāk iztikt bez alkohola?” Tas var nozīmēt, ka dzeršana jau ir kļuvusi par noturīgu paradumu vai atkarību. Tādā gadījumā mums, iespējams, ir vajadzīga profesionāla palīdzība, lai uzveiktu problēmu.

Ņemot vērā risku, kas saistīts ar alkohola lietošanu, daži kristieši ir izlēmuši no tā pilnīgi atturēties. Citi varbūt nedzer alkoholiskos dzērienus tāpēc, ka viņiem tie negaršo. Ja kāds ir pieņēmis šādu lēmumu, cienīsim viņa izvēli un viņu nekritizēsim.

 Daži kristieši, kas reizēm lieto alkoholu, paši sev nosaka konkrētus ierobežojumus. Kāds varbūt nosprauž robežu, cik daudz alkohola viņš vienā reizē drīkst izdzert vai cik bieži viņš to var atļauties lietot — piemēram, ne biežāk kā reizi nedēļā vai nelielā daudzumā ēdienreizēs. Cits nolemj, ka viņš dzers nedaudz alus vai vīna, bet pilnīgi atturēsies no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, pat no kokteiļiem, kuru sastāvā tie ir. Šādas skaidras robežas, ko cilvēks pats sev nosaka, palīdz izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Un, ja nobriedis kristietis ir pieņēmis šādu lēmumu un cieši pie tā turas, viņam nekādā gadījumā nav jājūtas neērti un nav jāuztraucas, ko citi par viņu domās.

Ir svarīgi arī būt iejūtīgiem pret citiem. Romiešiem 14:21 ir teikts: ”Labāk ir neēst gaļu un nedzert vīnu, kā arī nedarīt neko citu, kas tavam brālim būtu par klupšanu.” Kā mēs varam sekot šim padomam? Apliecināsim kristīgu mīlestību. Ja redzam, ka alkohola lietošana kādu var aizskart, neuzstāsim uz savām tiesībām un tajā reizē nedzersim alkoholiskos dzērienus. Tas liecinās, ka mēs cienām citu jūtas un meklējam nevis savu, bet cita labumu. (1. Kor. 10:24.)

Ir vēl kāds aspekts, kas kristiešiem ir jāņem vērā. Daudzās valstīs pastāv likumi, kas ierobežo alkohola lietošanu, un kristiešiem tie ir jāievēro. Piemēram, likumā varbūt ir noteikts minimālais vecums, no kura drīkst lietot alkoholiskos dzērienus, vai arī ir aizliegts vadīt automašīnu vai strādāt ar noteiktiem mehānismiem un iekārtām, ja asinīs ir alkohols. (Rom. 13:1—5.)

Jehova mums ļauj pašiem izlemt, kā mēs izmantosim viņa dāvanas. Mēs varam brīvi izvēlēties, ko ēdīsim un ko dzersim. Pierādīsim, ka augstu vērtējam šo brīvību, pieņemdami tādus lēmumus, kas iepriecina mūsu debesu Tēvu.