Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jūs atceraties?

Vai jūs atceraties?

Vai jūs uzmanīgi lasījāt šī gada Sargtorņa numurus? Pārbaudiet, vai jūs varat atbildēt uz šiem jautājumiem.

Ko nozīmē ”mainīt savu domāšanas veidu”? (Rom. 12:2.)

Lai mainītu savu domāšanas veidu, mums nepietiek tikai darīt labus darbus. Mums ir arī jāpārbauda, kādi cilvēki mēs esam savā dziļākajā būtībā, un jāveic nepieciešamās izmaiņas, lai saskaņotu savu dzīvi ar Dieva normām. (w23.01, 8., 9. lpp.)

Kā saglabāt līdzsvarotu skatījumu uz to, kas notiek pasaulē?

Mūs interesē notikumi pasaulē, jo mēs vēlamies saskatīt, kā piepildās pravietojumi. Tomēr nebūtu pareizi izteikt kategoriskus minējumus par pasaules notikumu iespējamo attīstību, jo tā mēs varētu graut draudzes vienotību. Apspriežot ar ticības biedriem to, kas notiek pasaulē, mums būtu jābalstās uz Jehovas organizācijas publicētajiem skaidrojumiem. (1. Kor. 1:10; w23.02, 16. lpp.)

Ar ko atšķiras Jēzus kristīšanās no viņa sekotāju kristīšanās?

Tā kā Jēzus, atšķirībā no mums, piedzima Jehovas tautā, viņam nebija jādod solījums kalpot Jehovam. Turklāt Jēzus bija nevainojams, bezgrēcīgs cilvēks, tāpēc viņam nebija jānožēlo grēki. (w23.03, 5. lpp.)

Kas mums jādara, lai citiem būtu vieglāk piedalīties sapulcēs ar atbildēm?

Atbildot īsi un kodolīgi, mēs dosim iespēju izteikties par attiecīgo jautājumu arī citiem. Ja mēs savās atbildēs iekļautu daudz domu, citiem vairs nebūtu, ko piebilst. (w23.04, 23. lpp.)

Kas ir Jesajas 35:8 minētais ”ceļš, ko sauks par svētu ceļu”?

Tas ir simbolisks ceļš, pa kuru ebreji no Babilonijas devās uz tēvzemi. Līdzīgs simbolisks ceļš pastāv arī mūsu laikos. Jau vairākus gadsimtus pirms 1919. gada Jehova sāka gatavot šo ceļu. Starp šī ”svētā ceļa” sagatavošanas darbiem bija arī Bībeles tulkošana un iespiešana. Dieva kalpi pa ”svēto ceļu”, kas ved cauri garīgajai paradīzei, dodas pretī galamērķim. To sasnieguši, viņi pieredzēs visu Dieva solījumu īstenošanos. (w23.05, 15.—19. lpp.)

Par kādām personificētām īpašībām ir runa Sālamana pamācību grāmatas 9. nodaļā?

Šajā nodaļā stāstīts par personificētu muļķību, kuras ”viesi nokāpj kapa dzīlēs”, un par personificētu gudrību, kas aicina iet ”pa sapratnes ceļu”, kurš ved uz dzīvību. (Sāl. pam. 9:1, 6, 13, 18; w23.06, 22.—24. lpp.)

Kā Dieva pazemība un saprātīgums izpaudās attiecībās ar Latu?

Jehova grasījās iznīcināt Sodomu, tāpēc viņš savam kalpam Latam lika bēgt kalnos. Kad Lats lūdza, lai Jehova viņam atļauj paglābties Coārā, Jehova viņam piekāpās. (w23.07, 21. lpp.)

Ko var darīt sieva, ja vīrs skatās pornogrāfiju?

Sievai nav jāvaino sevi. Viņai ir jāstiprina savas attiecības ar Jehovu un jāpārdomā, kas Bībelē stāstīts par sievietēm, kurām Jehova ir sniedzis mierinājumu emocionāli grūtās situācijās. Sieva var palīdzēt vīram izvairīties no situācijām, kurās viņš varētu padoties kārdinājumam. (w23.08, 14.—17. lpp.)

Kā prasme izprast lietas būtību mums palīdzēs atbildēt lēnprātīgi, ja kāds sāk kritizēt mūsu uzskatus?

Ja mūsu sarunas biedrs mums kaut ko pārmet, mums būtu jāieklausās viņa teiktajā un jācenšas izprast, kas īsti viņu uztrauc. Tas mums palīdzēs atbildēt laipni. (w23.09, 17. lpp.)

Kur Marija smēlās spēku uzdevumam, kas viņai bija uzticēts?

Kad Marija uzzināja, ka viņai būs jāuzņemas rūpes par mazuli, kam vēlāk būs jākļūst par Mesiju, viņa vērsās pēc atbalsta pie citiem Dieva kalpiem. Gan eņģelis Gabriēls, gan Marijas radiniece Elizabete teica viņai garīgi stiprinošus vārdus. Arī mūs Jehova var stiprināt ar ticības biedru starpniecību. (w23.10, 15. lpp.)

Kā Jehova atbild uz mūsu lūgšanām?

Jehova ir apsolījis uzklausīt mūsu lūgšanas, bet viņš arī ņem vērā to, kā mūsu lūgumi ir saistīti ar viņa nodomu par cilvēkiem un zemi. (Jer. 29:12.) Arī tad, ja lūgumi ir līdzīgi, Jehova uz tiem var atbildēt dažādi. Taču mēs varam nešaubīties: lai ko mēs pieredzētu, viņš mūs atbalstīs. (w23.11, 21., 22. lpp.)

Vēstulē romiešiem 5:2 ir minēta ”cerība”. Kāpēc tā ir pieminēta vēlreiz 4. pantā?

Kad cilvēks uzzina par Bībelē lasāmajiem solījumiem, viņam rodas cerība, ka zeme tiks pārveidota par paradīzi un tur būs iespējams dzīvot mūžīgi. Bet, pieredzot dažādus pārbaudījumus un tos izturot, viņš pārliecinās, ka Dievs pret viņu ir labvēlīgs, un viņa cerība kļūst arvien nesatricināmāka. (w23.12, 12., 13. lpp.)