1. Kāda nozīme maizei bija Bībeles laikos?

 SENATNĒ daudzām tautām maize bija nozīmīgs pārtikas produkts. (1. Moz. 14:18; Lūk. 4:4.) Tā kā maize bija pamatēdiens, Bībelē dažkārt ar to ir domāta pārtika kā tāda. (Mat. 6:11.) Bībelē var lasīt, ka ar maizi bija saistīti divi no Jēzus paveiktajiem brīnumiem. (Mat. 16:9, 10.) Par vienu no tiem ir stāstīts Jāņa evaņģēlija 6. nodaļā. Aplūkosim, ko no šī notikuma var mācīties!

2. Kāds jautājums apustuļiem radās, un kāpēc?

² Reiz, kad Jēzus apustuļi bija beiguši sludināt un bija ļoti noguruši, Jēzus kopā ar viņiem laivā devās pāri Galilejas jūrai. (Marka 6:7, 30—32; Lūk. 9:10.) Bet ļaudis, uzzinājuši, ka viņi dodas uz kādu nomaļu vietu netālu no Betsaidas, steidzās uz turieni. Drīz vien tur jau bija sapulcējušies tūkstošiem cilvēku. Jēzus par tiem iežēlojās un sāka tiem stāstīt par Dieva valstību un tos dziedināt. Kad tuvojās vakars, mācekļi prātoja, kur gan visi šie cilvēki dabūs kaut ko ēdamu. Iespējams, kādam bija līdzi nedaudz pārtikas, bet lielākajai daļai cilvēku bija jāiet kaut ko nopirkt. (Mat. 14:15; Jāņa 6:4, 5.) Kā šajā situācijā Jēzus rīkojās?

JĒZUS BRĪNUMAINĀ VEIDĀ SAGĀDĀ MAIZI

3. Ko Jēzus lika apustuļiem darīt? (Sk. arī attēlu.)

³ Jēzus apustuļiem teica: ”Viņiem nevajag nekur iet — dodiet jūs viņiem ēst.” (Mat. 14:16.) Tas šķita neiespējami, jo tur bija apmēram pieci tūkstoši vīriešu, bet kopā  ar sievietēm un bērniem varēja būt ap 15 tūkstošiem cilvēku. (Mat. 14:21.) Kā tos visus paēdināt? Tad viens no Jēzus apustuļiem, vārdā Andrejs, sacīja: ”Te ir kāds zēns, kam ir piecas miežu maizes un divas zivtiņas. Bet kas gan tas ir tik daudziem?” (Jāņa 6:9.) Tolaik miežu maizi izraēlieši ēda ikdienā, un to varēja atļauties arī trūcīgie. Savukārt zivtiņas, kas bija līdzi zēnam, visticamāk, bija sālītas un vītinātas. Taču bija pilnīgi skaidrs, ka ar dažām maizēm un pāris zivīm nevar paēdināt tik lielu ļaužu pulku.

4. Ko var mācīties no Jāņa 6:11—13? (Sk. arī attēlus.)

⁴ ”Tad Jēzus lika visiem pa grupām piesēst zaļajā zālē,” teikts Bībelē. (Marka 6:39, 40; nolasīt Jāņa 6:11—13.) Pēc tam Jēzus par maizi un zivīm pateicās savam Tēvam. To darot, Jēzus apliecināja, ka Dievs ir tas, kas sagādā pārtiku, un ka Jēzus par to ir pateicīgs. Tas ir labs atgādinājums mums visiem. Pirms maltītes vienmēr pateiksimies Dievam — gan tad, kad esam vienatnē, gan tad, kad mums apkārt ir citi. Pateicis lūgšanu, Jēzus lika izdalīt pārtiku ļaudīm. Tie ēda, cik vēlējās, un vēl palika pāri. Jēzus negribēja, lai kaut kas ietu zudumā, tāpēc lika mācekļiem savākt pāri palikušo maizi, lai to varētu apēst vēlāk. Centīsimies arī mēs izmantot racionāli to, kas mums ir! Kristieši, kam ir bērni, var ar viņiem pārrunāt šo Bībeles fragmentu, lai palīdzētu viņiem saprast, kāpēc pirms ēdienreizes ir jāpateicas Jehovam un kāpēc ir labi parādīt citiem viesmīlību un būt dāsniem.

5. Ko ļaudis gribēja darīt, un kā rīkojās Jēzus?

 ⁵ Ļaudis pārsteigti klausījās, kā Jēzus māca, un tos dziļi iespaidoja viņa paveiktie brīnumi. Mozus savulaik bija teicis, ka Dievs iecels īpašu pravieti, tāpēc izraēlieši sprieda, vai tik Jēzus nav apsolītais pravietis. (5. Moz. 18:15—18.) Iespējams, viņiem likās, ka Jēzus būtu lielisks valdnieks, kas varētu nodrošināt pārtiku visai tautai, tāpēc viņi grasījās ”ar varu iecelt viņu par ķēniņu”. (Jāņa 6:14, 15.) Ja Jēzus būtu pieļāvis, ka viņu ieceļ par valdnieku romiešu pārvaldītajā Jūdejā, viņš būtu iesaistījies politikā. Jēzum tas nebija pieņemami, tāpēc viņš ”viens pats atkal uzkāpa kalnā”. Tātad viņš nepakļāvās apkārtējo spiedienam un neiesaistījās politikā. Kā mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei?

6. Kā mēs varam paust tādu nostāju, kāda bija Jēzum? (Sk. arī attēlu.)

⁶ Mums, protams, neviens nelūdz brīnumainā veidā sagādāt maizi vai kādu izdziedināt, un neviens mūs nespiež kandidēt uz valsts vadītāja amatu. Bet varbūt kāds cenšas mūs pārliecināt, ka ir jāiet uz vēlēšanām, un mudina mūs nostāties tāda politiķa pusē, kas, viņaprāt, varētu kaut ko mainīt uz labo pusi. Tomēr Jēzus nostāja tādā jautājumā bija nepārprotama — viņš nekādi neiesaistījās politikā. Viņš pat kādā citā reizē  teica: ”Mana valstība nepieder pie šīs pasaules.” (Jāņa 17:14; 18:36.) Kristieši cenšas atspoguļot Jēzus domāšanas veidu un seko viņa paraugam. Mēs no sirds atbalstām Dieva valstību, lūdzam par to un stāstām par to citiem. (Mat. 6:10.) Ko vēl var mācīties no Jāņa evaņģēlija 6. nodaļā lasāmā notikuma, kad Jēzus brīnumainā veidā sagādāja maizi?

”KO NOZĪMĒ NOTIKUMS AR MAIZĒM”

7. Ko Jēzus darīja, un kā mācekļi to uztvēra? (Jāņa 6:16—20.)

⁷ Kad Jēzus bija paēdinājis sanākušos ļaudis, viņš apustuļiem lika sēsties laivā un doties uz Kapernaumu. Bet Jēzus pats uzkāpa kalnā, tā izvairīdamies no ļaudīm, kas viņu gribēja iecelt par ķēniņu. (Nolasīt Jāņa 6:16—20.) Mācekļi vēl bija ceļā, kad sāka pūst stiprs vējš un jūrā sacēlās viļņi. Tad viņi ”ieraudzīja Jēzu ejam pa jūras virsu”. Jēzus Pēterim teica, lai tas nāk viņam pretī. (Mat. 14:22—31.) Līdzko Jēzus iekāpa laivā, vētra norima. Mācekļi pārsteigti teica: ”Tu patiešām esi Dieva Dēls.” a (Mat. 14:33.) Bet viņi vēl arvien neatskārta, kāda ir saistība starp tikko redzēto brīnumu un to, kas bija noticis iepriekš. Lūk, ko rakstīja Marks: ”Mācekļi ļoti brīnījās, jo nebija izpratuši, ko nozīmē notikums ar maizēm, un viņiem joprojām bija grūti visu aptvert.” (Marka 6:50—52.) Viņi nesaprata, ka spēku veikt brīnumus Jēzum dod Jehova. Bet drīz vien Jēzus pats pieminēja notikumu ar maizēm un paskaidroja kaut ko būtisku.

8., 9. Kāpēc ļaudis devās meklēt Jēzu? (Jāņa 6:26, 27.)

⁸ Nākamajā dienā ļaudis atkal atnāca uz vietu, kur Jēzus viņus bija paēdinājis, taču viņu tur neatrada. Viņi sakāpa laivās, kas tikko bija ieradušās no Tiberijas, un devās uz Kapernaumu meklēt Jēzu. (Jāņa 6:22—24.) Vai viņi tā rīkojās tāpēc, ka vēlējās uzzināt vairāk par Dieva valstību? Nebūt ne. Pēc visa spriežot, galvenokārt viņi meklēja Jēzu tāpēc, ka cerēja atkal dabūt maizi. Kāpēc tā var apgalvot?

⁹ Kad ļaudis netālu no Kapernaumas atrada Jēzu, viņš tiem bez aplinkiem teica: ”Jūs mani meklējat.. tāpēc, ka ēdāt maizi un paēdāt.” No Jēzus vārdiem ir redzams, ka cilvēkus vadīja vēlme apmierināt savas materiālās vajadzības. ”Pūlieties, lai iegūtu nevis tādu ēdienu, kas bojājas, bet gan neiznīcīgu ēdienu, kas ļauj iemantot mūžīgu dzīvi,” Jēzus tos mudināja. (Nolasīt Jāņa 6:26, 27.) Viņš norādīja, ka šādu ēdienu tiem var piešķirt viņa Tēvs. Noteikti bija pārsteidzoši dzirdēt, ka pastāv ēdiens, kas var dot mūžīgu dzīvi! Par kādu ēdienu Jēzus runāja, un kā viņa klausītāji to varēja iegūt?

10. Par kādu ”Dievam patīkamu darbu” Jēzus runāja?

¹⁰ Jēzus klausītāji acīmredzot domāja, ka no viņiem tiek gaidīti kaut kādi darbi, kas ļautu iegūt šādu ēdienu. Ļoti iespējams, viņiem prātā bija darbi, kas viņiem bija jāveic saskaņā ar Mozus bauslību. Bet Jēzus viņiem teica: ”Dievam patīkams darbs ir tas, ka jūs ticat viņa  sūtītajam.” (Jāņa 6:28, 29.) Jēzus jau iepriekš bija minējis, ka cilvēkiem, lai ”iegūtu mūžīgu dzīvi”, ir jātic tam, ko Dievs ir sūtījis. (Jāņa 3:16—18.) Un vēlāk viņš par to atklāja vairāk. (Jāņa 17:3.)

11. Kas liecināja, ka ebreju domas joprojām aizņēma ēdiens? (Psalms 78:24, 25.)

¹¹ Ebrejiem, kas dzirdēja Jēzus vārdus, bija grūti pieņemt domu, ka viņiem ir jāveido ticība Jēzum. Viņi Jēzum vaicāja: ”Kādu zīmi tu parādīsi, lai mēs tev ticētu?” (Jāņa 6:30.) Viņi sacīja, ka Mozus laikā Dievs viņu tēviem deva mannu, ko var salīdzināt ar maizi. (Neh. 9:15; Jāņa 6:31; nolasīt Psalmu 78:24, 25.) Kā redzams, viņu domas joprojām aizņēma ēdiens. Kad Jēzus pēc tam runāja par ”maizi no debesīm”, kas atšķirībā no mannas var dot mūžīgu dzīvi, viņi pat nepavaicāja, ko Jēzus ar to gribēja teikt. (Jāņa 6:32.) Viņus tik ļoti nodarbināja viņu ikdienas vajadzības, ka viņi neieklausījās tajā, ko Jēzus gribēja viņiem paskaidrot.

KAM IR JĀBŪT SVARĪGĀKAJAM MŪSU DZĪVĒ

12. Kam, saskaņā ar Jēzus vārdiem, ir jābūt galvenajam mūsu dzīvē?

¹² No Jāņa evaņģēlija 6. nodaļas mēs varam mācīties kaut ko ļoti būtisku. Nekas mums nedrīkst būt svarīgāks par paklausību Dievam un labām attiecībām ar viņu. Jēzus uz to norādīja, kad viņu kārdināja Sātans. (Mat. 4:3, 4.) Arī Kalna runā viņš uzsvēra, ka cilvēkiem ir jāapzinās savas garīgās vajadzības. (Mat. 5:3.) Tāpēc mums ir jāpārdomā, vai mūsu dzīves centrā ir attiecības ar Jehovu vai arī mūsu vēlmes.

13. a) Kas Bībelē teikts par ēdienu? b) Kādam brīdinājumam ir būtiski pievērst uzmanību? (1. Korintiešiem 10:6, 7, 11.)

¹³ Nav nepareizi lūgt par to, kas mums ir vajadzīgs, un, kad esam to dabūjuši, par to priecāties. (Lūk. 11:3.) Bībelē teikts, ka ”cilvēkam nav nekā labāka kā ēst un dzert un rast gandarījumu savā darbā” un ka ”tas ir no Dieva”. (Pulc. 2:24; 8:15; Jēk. 1:17.) Bet ir jāuzmanās, lai manta un nauda mums nekļūtu par svarīgāko dzīvē. To var labi redzēt no apustuļa Pāvila vārdiem. Vēstulē Korintas kristiešiem viņš minēja notikumus no izraēliešu tautas vēstures, arī to, kas bija noticis pie Sīnāja kalna. Viņš to darīja, brīdinādams kristiešus, lai tie ”netīkotu pēc ļauna, kā tīkoja viņi [izraēlieši]”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 10:6, 7, 11.) Izraēliešu negausības dēļ pat brīnumainā veidā sagādātais ēdiens viņiem nāca par ļaunu. (4. Moz. 11:4—6, 31—34.) Bet toreiz, kad izraēlieši izveidoja zelta teļu, bija skaidri redzams, ka ēst, dzert un priecāties viņiem ir svarīgāk nekā būt paklausīgiem Jehovam. (2. Moz. 32:4—6.) Pāvils pieminēja šos notikumus, lai brīdinātu kristiešus, jo tuvojās 70. gads, kad tika nopostīta Jeruzāleme un Jehovas templis. Mēs dzīvojam laikā, kad strauji tuvojas ļaunās pasaules gals, tāpēc Pāvila vārdos ir jāieklausās arī mums.

14. Vai jaunajā pasaulē būs jāraizējas par ”dienišķo maizi”? Paskaidrojiet.

¹⁴ Jēzus mācīja lūgt par ”dienišķo maizi” un par to, lai Dieva griba ”notiek uz zemes, tāpat kā debesīs”. (Mat. 6:9—11.) Kāda aina jums nāk prātā, domājot par laiku, kad Dieva griba notiks  uz zemes? Bībelē teikts, ka, valdot Dieva valstībai, visiem cilvēkiem būs laba pārtika. Piemēram, no Jesajas 25:6—8 izriet, ka tur būs papilnam gardu un izmeklētu ēdienu. Savukārt Psalmā 72:16 teikts: ”Uz zemes labība būs pārpilnībā, pat kalnu virsotnēs tās būs atliku likām.” Iztēlojieties, ka jūs jau esat jaunajā pasaulē un cepat savu mīļāko maizi vai izmēģināt kādu jaunu recepti. Jūsu dēstītajā vīna dārzā ir ienākusies bagātīga raža, un jūs baudāt tā augļus. (Jes. 65:21, 22.) Tāda iespēja būs itin visiem cilvēkiem.

15. Kas būs jāapgūst augšāmceltajiem cilvēkiem? (Jāņa 6:35.)

¹⁵ Nolasīt Jāņa 6:35. Padomāsim vēlreiz par tiem, kas ēda maizi un zivis, ko Jēzus bija sagādājis. Kas šos cilvēkus gaida? Daudzi no viņiem neticēja Jēzum, taču tos, kas tiks piecelti no nāves, mēs satiksim jaunajā pasaulē. (Jāņa 5:28, 29.) Šiem cilvēkiem būs jāizprot, ko nozīmē Jēzus vārdi: ”Es esmu dzīvības maize. Kas nāk pie manis, tas nekad nebūs izsalcis.” (Jāņa 6:35.) Viņiem būs jāveido ticība tam, ka Jēzus ir atdevis savu dzīvību par izpirkuma upuri. Lai mācītu augšāmceltos cilvēkus un bērnus, kas, ļoti iespējams, piedzims jaunajā pasaulē, tiks īstenota plaša garīgās izglītības programma. Mēs viņiem palīdzēsim uzzināt patiesību par Jehovu un viņa nodomu, un tas mums sagādās daudz lielāku prieku nekā garšīgs ēdiens.

16. Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁶ Šajā rakstā ir aplūkotas dažas atziņas, ko var gūt no Jāņa evaņģēlija 6. nodaļas. Taču šajā nodaļā ir lasāms vēl daudz kas cits, ko Jēzus pieminēja saistībā ar mūžīgu dzīvi. Ebrejiem, kas klausījās Jēzus vārdos, bija jāņem vērā dzirdētais, un tas ir jādara arī mums. Nākamajā rakstā ir runa par to, ko vēl var mācīties no Jāņa evaņģēlija 6. nodaļas.