1., 2. Kādās situācijās cilvēki mēdz raudāt?

 IKVIENS savā dzīvē ir raudājis. Mēs mēdzam raudāt aiz prieka, kad notiek kaut kas labs — piemēram, kad ģimenē piedzimst bērns, kad mūs pārņem siltas atmiņas vai kad pēc ilgāka laika mēs satiekam tuvu draugu.

² Taču lielākoties mēs raudam aiz bēdām un sāpēm. Mēs lejam asaras, kad mūs kāds ir pievīlis un kad esam smagi slimi un ciešam neremdināmas sāpes, un mēs raudam, kad ir nomiris tuvs cilvēks. Tādās reizēs mēs varbūt jūtamies tāpat kā pravietis Jeremija. Kad babiloniešu karaspēks nopostīja Jeruzālemi, Jeremija sacīja: ”Man asaras plūst straumēm. Es raudāšu bez apstājas un nerimšos.” (Raudu dz. 3:48, 49.)

3. Kā Jehova jūtas, redzot, ka viņa kalpi cieš? (Jesajas 63:9.)

³ Jehova ir ievērojis visas asaras, kas dažādu grūtību dēļ ir ritējušas pār mūsu vaigiem. Bībelē ir apliecināts, ka Jehova zina, kādas sāpes un ciešanas katrs no mums pieredz, un viņš uzklausa mūsu palīgā saucienus. (Ps. 34:15.) Turklāt viņa mīlestība un līdzcietība pamudina viņu uz rīcību. Viņš ik brīdi ir gatavs steigties mums palīgā, jo viņu dziļi aizkustina mūsu asaras, gluži tāpat kā mīlošus vecākus aizkustina bērna raudas. (Nolasīt Jesajas 63:9.)

4. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

⁴ Jehova savos Rakstos ir darījis zināmu, kā viņu ir ietekmējušas viņa kalpu bēdas un kādu palīdzību viņš tiem  ir sniedzis. Izpētīsim, kā Jehova mierināja Annu, Dāvidu un Hiskiju, kad viņi pieredzēja smagus brīžus un lēja asaras. Noskaidrosim, ko mēs varam mācīties no viņu pieredzētā un kā Jehova mūs mierina dažādās situācijās, piemēram, kad mūs māc bēdas, kad mūs kāds ir pievīlis un kad mūs ir pārņēmis izmisums.

KAD MŪS MĀC BĒDAS

5. Kā Anna jutās, un kāpēc?

⁵ Bībelē var lasīt par sievieti, vārdā Anna, kuras dzīvē bija daudz bēdu. Viņas vīram bija vēl viena sieva, vārdā Penīna, kas pastāvīgi Annu sāpināja. Annas sirdi nospieda arī tas, ka viņai nebija bērnu. (1. Sam. 1:1, 2.) Penīna, kurai bija vairāki bērni, viņu par to nemitīgi izsmēja. Šī situācija Annu dziļi sarūgtināja, un viņa ”raudāja un neko neēda”. (1. Sam. 1:6, 7, 10.)

6. Ko Anna darīja, lai gūtu mierinājumu?

⁶ Ko Anna darīja, lai gūtu mierinājumu? Aizgājusi uz saiešanas telti, kas tolaik bija patiesās pielūgsmes centrs, un, iespējams, pienākusi pie telts pagalma ieejas, viņa ”lūdza Jehovu un izmisīgi raudāja”, teikdama: ”Ievēro manas bēdas un piemini mani.” (1. Sam. 1:10, 11.) Anna izkratīja sirdi savam debesu Tēvam. Jehovu viņas asaras noteikti ļoti aizkustināja.

7. Kā Anna jutās, kad bija uzticējusi savus pārdzīvojumus Jehovam?

⁷ To, cik karsti Anna lūdza Jehovu, ievēroja arī augstais priesteris Ēlis. Viņš Annai teica, ka Jehova noteikti uzklausīs tās lūgšanu. Kā Anna jutās pēc tam? Guvusi mierinājumu no Ēļa vārdiem, viņa devās prom, ”paēda un vairs nebija drūma”. (1. Sam. 1:17, 18.) Lai gan viņas problēmas vēl nebija atrisinātas, Anna izjuta atvieglojumu. Viņa uzticēja savu nastu Jehovam, un viņš ievēroja savas kalpones sāpes un asaras. Pēc kāda laika Anna ar Jehovas svētību dzemdēja dēlu. (1. Sam. 1:19, 20; 2:21.)

8., 9. Kāpēc mums jācenšas apmeklēt sapulces? (Ebrejiem 10:24, 25; sk. arī attēlu.)

⁸ Ko no tā var mācīties? Daudzi no mums pieredz sāpīgus pārdzīvojumus. Varbūt kādam nāve ir laupījusi tuvu cilvēku — ģimenes locekli vai draugu. Tādos brīžos ir dabiski vēlēties pabūt vienam. Taču, ja mēs, neraugoties uz emocionālo spēku izsīkumu, saņemsimies un aiziesim uz sapulci, mēs tur noteikti gūsim mierinājumu, tāpat kā to guva Anna, kad apmeklēja saiešanas telti. (Nolasīt Ebrejiem 10:24, 25.) Kad esam sapulcē un klausāmies uzmundrinošas  domas no Bībeles, Jehova mums palīdz ar tām aizstāt mūsu negatīvās domas. Tā mēs varam saglabāt emocionālu līdzsvaru, pat ja situācija tik drīz neuzlabojas.

⁹ Valstības zālē mēs satiekam brāļus un māsas. Viņi ar vārdiem un darbiem apliecina, ka jūt mums līdzi un mūs mīl, un tas mums liek justies labāk. (1. Tes. 5:11, 14.) Par to pārliecinājās arī kāds speciālais pionieris, kam nomira sieva. Viņš stāstīja: ”Kad par viņu iedomājos, es joprojām nespēju valdīt asaras. Tādos brīžos man ir grūti būt cilvēkos. Tomēr, kad aizeju uz sapulci, es saņemu mierinājumu, kas man tik ļoti ir vajadzīgs. Brāļu un māsu sirsnīgie un pārdomātie vārdi man ir kā balzams dvēselei. Reizēm pirms sapulces es jūtos pavisam nožēlojami, bet, kad esmu valstības zālē, es vienmēr jūtos labāk.” Ja esam atnākuši uz sapulci, Jehova var pamudināt ticības biedrus mūs atbalstīt.

10. Kā grūtos brīžos mums var palīdzēt Annas piemērs?

¹⁰ Anna atguva sirdsmieru, kad bija izstāstījusi Jehovam visu, kas uz sirds. Arī mēs labprāt ”uzticam.. visas savas raizes” Jehovam, jo zinām, ka viņš mūs uzklausīs un mums palīdzēs. (1. Pēt. 5:7.) Kāda mūsu māsa, kuras vīru nogalināja laupītāji, pastāstīja: ”Man sirds vai plīsa no bēdām un likās, ka nekas to nespēs dziedēt. Bet es sirsnīgi lūdzu savu mīlošo debesu Tēvu Jehovu un atguvu mieru. Dažkārt es nevarēju atrast īstos vārdus, bet es zinu, ka viņš mani saprata. Kad es emocionālā ziņā biju sagrauta, es karsti lūdzu, lai viņš man palīdz. Tūlīt pat es izjutu, kā manā sirdī ielīst miers, un es atkal spēju dzīvot tālāk.” Kad stāstām Jehovam visu, kas mums sāp, viņš labi saprot mūsu pārdzīvojumus un jūt mums līdzi. Varbūt Jehova mūsu problēmu uzreiz neatrisinās, bet viņš katrā ziņā nomierinās mūsu raižu mākto sirdi. (Ps. 94:19; Filip. 4:6, 7.) Turklāt mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu izturība tiks atalgota. (Ebr. 11:6.)

KAD MŪS KĀDS IR PIEVĪLIS

11. Kā Dāvids jutās, kad saskārās ar naidīgu attieksmi un nodevību?

¹¹ Arī ķēniņa Dāvida dzīvē bija smagas situācijas, kuru dēļ viņš nespēja valdīt asaras. Viņš saskārās ar naidīgu attieksmi un pat nodevību — pret viņu vērsās daži ģimenes locekļi un draugi. (1. Sam. 19:10, 11; 2. Sam. 15:10—14, 30.) Kādā grūtā brīdī viņš rakstīja: ”Esmu paguris savās nopūtās, augu nakti asarās mirkst mana gulta, savu guļvietu es slaku asarām.” Kāpēc Dāvids bija tik bēdīgs? Kā redzams no Dāvida vārdiem, tas bija viņa ”ienaidnieku dēļ”. (Ps. 6:6, 7.) Citu cilvēku rīcības dēļ Dāvids cieta tādas sāpes, ka viņam asaras plūda straumēm.

12. Par ko bija pārliecināts Dāvids, kā var lasīt Psalmā 56:8?

¹² Par spīti dzīves likstām Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova viņu mīl. Viņš rakstīja: ”Jehova sadzirdēs manas raudas!” (Ps. 6:8.) Kādā citā Dāvida psalmā var lasīt ļoti aizkustinošus vārdus par to, cik iejūtīgs ir Jehova. (Nolasīt Psalmu 56:8.) Dāvids sacīja, ka Jehova visas viņa asaras ir savācis ”savā traukā” un ”ierakstījis.. grāmatā”. Dāvids bija pilnīgi pārliecināts, ka Jehova pamana un atceras viņa ciešanas. Mīlošais debesu  Tēvs ievēroja ne tikai grūtības, ko Dāvids pieredzēja, bet arī to, kādas sirdssāpes tas Dāvidam sagādāja.

13. Kas jātur prātā, kad citi liek mums vilties? (Sk. arī attēlu.)

¹³ Ko no tā var mācīties? Daudzi no mums cieš emocionālas sāpes tāpēc, ka ir citos smagi vīlušies. Varbūt kāds ir draudzējies un cerējis izveidot ģimeni, bet draudzība ir izjukusi. Varbūt kādu ir pametis dzīvesbiedrs. Varbūt kādam tuvs cilvēks ir pārstājis kalpot Jehovam. Kāds kristietis, kura sieva pārkāpa laulību un viņu pameta, sacīja: ”Es nespēju noticēt notikušajam! Mani pārņēma nevērtīguma sajūta, un es biju nomākts un dusmīgs.” Ja mūs kāds ir pievīlis, mūs var mierināt apziņa, ka Jehova mūs neatstās. Minētais kristietis atzina: ”Es esmu sapratis, ka attiecības ar cilvēkiem var izjukt, bet Jehova ir mūsu Klints. Lai kas mūsu dzīvē notiktu, Jehova vienmēr ir līdzās. Viņš nepametīs tos, kas viņam ir uzticīgi.” (Ps. 37:28.) Ir mierinoši zināt, ka Jehovas mīlestība ir daudz stiprāka par cilvēku mīlestību. Tas, ka cilvēki mūs pieviļ, protams, ir sāpīgi, taču viņu nodevība nekādi neietekmē to, cik spēcīgi mūs mīl Jehova. (Rom. 8:38, 39.) Lai kā pret mums būtu izturējušies cilvēki, mēs varam būt pārliecināti par sava debesu Tēva mīlestību pret mums.

14. Kādu mierinājumu mēs varam rast Psalmā 34:18?

¹⁴ Kad mūs kāds ir pievīlis, mēs varam rast mierinājumu Dāvida vārdos, kas lasāmi Psalmā 34:18. (Nolasīt.) Kādā Bībeles komentārā ir teikts, ka ar tiem, ”kam nomākts gars”, ir domāti ”tādi cilvēki, kas no nākotnes negaida neko labu”. Kā Jehova palīdz šādiem cilvēkiem? Jehova ir kā mīlošs tēvs, kas apskauj un mierina savu bērnu, kad tas ir satraucies. Viņš mums vienmēr ir blakus, jūt mums līdzi un ir gatavs palīdzēt, kad mūs kāds ir pievīlis un mēs esam emocionāli sagrauti. Viņš ļoti vēlas mūs mierināt un dziedēt mūsu salauzto sirdi. Lai mums būtu vieglāk izturēt pašreizējās grūtības, viņš mums atgādina, kādas svētības mūs gaida nākotnē. (Jes. 65:17.)

KAD MŪS IR PĀRŅĒMIS IZMISUMS

15. Kāpēc Hiskija gauži raudāja?

¹⁵ Kad Jūdas ķēniņam Hiskijam bija 39 gadi, viņš smagi saslima. Jehova lika pravietim Jesajam doties pie Hiskijas un  pavēstīt, ka tas drīz mirs. (2. Ķēn. 20:1.) Izdzirdējis šo briesmīgo vēsti, Hiskija sāka gauži raudāt, un viņu pārņēma bezcerības sajūta. Tad viņš sāka karsti lūgt Jehovu. (2. Ķēn. 20:2, 3.)

16. Kā Jehova atbildēja uz Hiskijas sirsnīgo lūgšanu?

¹⁶ Hiskijas lūgšana ļoti aizkustināja Jehovu, tāpēc Jehova teica: ”Es esmu dzirdējis tavu lūgšanu un esmu redzējis tavas asaras. Es tevi izdziedināšu.” Jehova apžēlojās par Hiskiju un ar Jesajas starpniecību viņam apsolīja: ”Es pielikšu tavam mūžam vēl piecpadsmit gadus un izglābšu tevi un šo pilsētu [t.i., Jeruzālemi] no Asīrijas valdnieka rokām.” (2. Ķēn. 20:4—6.)

17. Kā Jehova mūs atbalsta, kad cīnāmies ar nopietnām veselības problēmām? (Psalms 41:3; sk. arī attēlu.)

¹⁷ Ko no tā var mācīties? Daudzi no mums cīnās ar nopietnām veselības problēmām. Ja mūs pārņem sajūta, ka esam nonākuši bezcerīgā situācijā, atklāti stāstīsim Jehovam par visu, kas mūs nomāc. Neraizēsimies, ja lūgšanas laikā nespējam apvaldīt raudas, — Jehova vienmēr ir gatavs mūs uzklausīt. Bībelē ir teikts, ka ”līdzjūtības Tēvs un visa mierinājuma Dievs” mūs mierinās ”visās mūsu bēdās”. (2. Kor. 1:3, 4.) Mēs, protams, negaidām, ka Jehova jau tagad novērsīs mūsu problēmas, bet mēs varam būt pārliecināti, ka viņš mūs atbalstīs. (Nolasīt Psalmu 41:3.) Ar svētā gara starpniecību viņš mums var dot spēku, gudrību un sirdsmieru, lai mēs spētu tikt galā ar savu smago situāciju. (Sāl. pam. 18:14; Filip. 4:13.) Spēku izturēt mums dod arī Bībelē lasāmais solījums, ka pienāks laiks, kad neviens vairs neslimos. (Jes. 33:24.)

18. Kurš Bībeles pants jūs stiprina grūtās situācijās? (Sk. arī ” Bībeles panti, kas mierina”.)

¹⁸ Hiskiju mierināja Jehovas vārdi. Arī mēs varam rast atveldzi Jehovas vārdos, ko viņš ir licis pierakstīt Bībelē. Kad mūs ir pārņēmis izmisums, Jehovas mierinošie vārdi mums var dot jaunus spēkus. (Rom. 15:4.) Kad kādai mūsu māsai, kas dzīvo Rietumāfrikā, diagnosticēja vēzi, viņa bieži raudāja. Viņa stāstīja: ”Bībeles pants, kas mani jo īpaši mierina, ir Jesajas 26:3. Dzīvē mēdz būt situācijas, kuras mēs nekādi nevaram ietekmēt, bet šis pants man atgādina, ka Jehova dod iekšēju mieru un palīdz izturēt jebkādus pārbaudījumus.” Padomāsim, kuri Bībeles panti mūs varētu stiprināt sevišķi grūtās situācijās, varbūt pat tādās, no kurām mēs neredzam izeju.

19. Kas mūs gaida nākotnē?

 ¹⁹ Mēs dzīvojam ļaunās pasaules pēdējās dienās, tāpēc mūs vēl gaida dažādas grūtības. Bet, kā liecina tas, ko pieredzēja Anna, Dāvids un Hiskija, Jehova redz mūsu bēdas un asaras un no sirds jūt mums līdzi. Viņu iepriecina tas, ka mēs par spīti visiem pārbaudījumiem saglabājam uzticību viņam. Kad mums klājas grūti, stāstīsim par savām raizēm Jehovam. Vēl ir svarīgi nenorobežoties no ticības biedriem un meklēt mierinājumu Bībelē. Ja mēs saglabāsim uzticību Jehovam, viņš mūs atalgos par mūsu izturību. Savā laikā ”viņš noslaucīs visas asaras” no mūsu acīm. (Atkl. 21:4.) Tad mūs vairs nemāks bēdas, neviens mūs nepievils un mūs nepārņems izmisums. Pār mūsu vaigiem ritēs tikai prieka asaras.