Izlasīsim Tiesnešu 11:30—40. Kā Jefta un viņa meita pildīja, ko bija apsolījuši Jehovam?

Izpētīsim kontekstu. Kāda bija seno izraēliešu attieksme pret solījumiem, ko viņi bija devuši Jehovam? (4. Moz. 30:2.) Kas liecināja, ka Jeftam un viņa meitai ir stipra ticība? (Tiesn. 11:9—11, 19—24, 36.)

Izpētīsim dziļāk. Ko Jefta apsolīja Jehovam, un ko viņš ar to bija domājis? (w16.04 7. lpp., 12. rk.) Kādus upurus bija gatavi nest Jefta un viņa meita, lai izpildītu Jehovam doto solījumu? (w16.04 7., 8. lpp., 14.—16. rk.) Kādus solījumus var dot kristieši? (w17.04 5.—8. lpp., 10.—19. rk.)

Pārdomāsim, kādas atziņas var gūt. Apdomāsim šādus jautājumus:

• Kas palīdz pildīt solījumu kalpot Jehovam mūžīgi? (w20.03 13. lpp., 20. rk.)

• No kā mēs būtu gatavi atteikties, lai varētu vairāk laika veltīt kalpošanai?

• Kā vairot apņēmību pildīt to, ko savā kāzu dienā esam apsolījuši dzīvesbiedram? (Mat. 19:5, 6; Efes. 5:28—33.)