49. STUDĒJAMAIS RAKSTS
147. DZIESMA ”Ir apsolīta mūžīga dzīve”
Kā var iegūt mūžīgu dzīvi
”Mana Tēva griba ir tāda, lai katrs, kas atzīst Dēlu un tic viņam, iegūtu mūžīgu dzīvi.” (JĀŅA 6:40.)
TĒMA
Kādas izredzes, pateicoties izpirkuma upurim, paveras svaidītajiem kristiešiem un ”citām avīm”.
1. Kāpēc daudzi netic, ka ir iespējams dzīvot mūžīgi?
DAUDZI cilvēki rūpējas par savu veselību, tāpēc cenšas sabalansēt savu uzturu un atvēlēt laiku fiziskiem vingrinājumiem, bet viņi apzinās, ka ar laiku viņi tik un tā novecos un nomirs. Tomēr Jēzus teica, ka ir iespējams ”iegūt mūžīgu dzīvi”. (Jāņa 3:16; 5:24.)
2. Kas Jāņa evaņģēlija 6. nodaļā ir teikts par mūžīgu dzīvi? (Jāņa 6:39, 40.)
2 Jāņa evaņģēlija 6. nodaļā var lasīt, ka Jēzus brīnumainā veidā sagādāja maizi un zivis un paēdināja tūkstošiem cilvēku. a Šis notikums cilvēkus noteikti ļoti iespaidoja. Bet tas, ko Jēzus nākamajā dienā sacīja ļaudīm, kuri, sekodami Jēzum, bija ieradušies Kapernaumā, kas atradās Galilejā, viņus pārsteidza vēl jo vairāk. Jēzus saviem klausītājiem teica, ka viņš cels augšā mirušos un tie varēs iegūt mūžīgu dzīvi. (Nolasīt Jāņa 6:39, 40.) Jēzus teiktais nozīmē, ka mēs atkal varēsim satikt savus draugus un tuviniekus, kas ir miruši, — viņi tiks piecelti no nāves un varēs dzīvot mūžīgi. Taču tas, ko Jēzus teica tālāk, daudziem klausītājiem likās grūti saprotams. Šie vārdi mulsina cilvēkus arī mūsdienās.
3. Ko Jēzus teica par sevi, kā var lasīt Jāņa 6:51?
3 Ļaudis, kas bija sapulcējušies Kapernaumā, bija saskatījuši līdzību starp Jēzus sagādāto maizi un mannu, ar ko Jehova bija ēdinājis viņu tēvus. Viņi zināja, ka Svētajos Rakstos manna ir saukta par ”maizi no debesīm”. (Ps. 105:40; Jāņa 6:31.) Tāpēc Jēzus pieminēja mannu, lai paskaidrotu viņiem kaut ko svarīgu. Lai gan mannu izraēliešiem brīnumainā veidā bija sagādājis pats Dievs, tie, kas to ēda, ar laiku tik un tā nomira. (Jāņa 6:49.) Nosaukdams sevi par ”īsto maizi no debesīm”, ”Dieva maizi” un ”dzīvības maizi”, Jēzus norādīja uz būtisku atšķirību starp sevi un mannu. (Jāņa 6:32, 33, 35.) Viņš teica: ”Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēd šo maizi, dzīvos mūžīgi.” (Nolasīt Jāņa 6:51.) Jēzus vārdi viņa klausītājos raisīja neizpratni. Viņi nesaprata, kā Jēzus sevi varēja saukt par ”maizi”, kas nākusi no debesīm, turklāt vēl par tādu, kura labāka par mannu, ko Dievs izraēliešiem bija devis tuksnesī. Lai palīdzētu viņiem to saprast, Jēzus sacīja: ”Šī maize ir mana miesa.” Ko Jēzus vārdi nozīmē? Ja izpratīsim šo vārdu jēgu, mums kļūs skaidrs, kas no mums tiek prasīts, lai mēs varētu iemantot mūžīgu dzīvi.
KO NOZĪMĒ JĒZUS VĀRDI ”ES ESMU DZĪVĀ MAIZE” UN ”ŠĪ MAIZE IR MANA MIESA”
4. Kāpēc daudzi ebreji bija nepatīkami pārsteigti par Jēzus vārdiem?
4 Daudzi no ebrejiem, dzirdēdami, ka maize, kas viņiem jāēd, ir Jēzus miesa, ko viņš ”atdos par pasaules dzīvību”, bija nepatīkami pārsteigti. Viņi, iespējams, domāja, ka Jēzus tiešām liks viņiem ēst savu miesu. Tas taču būtu kanibālisms! (Jāņa 6:52.) Bet tad Jēzus pateica kaut ko tādu, kas viņa klausītājus samulsināja vēl vairāk: ”Ja jūs neēdat Cilvēka dēla miesu un nedzerat viņa asinis, jūs neiegūsiet dzīvību.” (Jāņa 6:53.)
5. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jēzus nelika ļaudīm dzert savas asinis tiešā nozīmē?
5 Norādījumu, ka asinis nedrīkst lietot uzturā, Jehova bija devis jau Noasam. (1. Moz. 9:3, 4.) Pēc vairākiem gadsimtiem Jehova šo norādījumu iekļāva Mozus bauslībā. Tajā bija teikts, ka ”ikviens, kas ēd jebkādas asinis, ir jāsoda ar nāvi”. (3. Moz. 7:27.) Jēzus pats ievēroja bauslību un mudināja citus to darīt. (Mat. 5:17—19.) Tāpēc nav iedomājams, ka Jēzus ebrejiem liktu ēst viņa miesu un dzert viņa asinis tiešā nozīmē. Teikdams šos pārsteidzošos vārdus, Jēzus darīja zināmu, kā ir iespējams ”iegūt mūžīgu dzīvi”. (Jāņa 6:54.)
6. Kas palīdz secināt, ka Jēzus vārdi par viņa miesu un asinīm jāsaprot pārnestā nozīmē?
6 Ir skaidrs, ka Jēzus runāja par savu miesu un asinīm pārnestā nozīmē. Līdzīgu paņēmienu viņš bija izmantojis jau agrāk. Piemēram, kādai samarietei viņš bija teicis: ”Tam, kas dzers manis doto ūdeni, vairs nekad neslāps — ūdens, ko es tam došu, viņā kļūs par mutuļojošu avotu, no kura plūst ūdens mūžīgai dzīvei.” b (Jāņa 4:7, 14.) Jēzus vārdi nenozīmēja, ka samariete varētu iegūt mūžīgu dzīvi, vienkārši padzeroties no kādas īpašas akas. Tas palīdz saprast, ka, arī runādams ar ļaudīm Kapernaumā, Jēzus tiem nelika ēst viņa miesu un dzert viņa asinis tiešā nozīmē.
KAD VĒL JĒZUS RUNĀJA PAR SAVU MIESU UN ASINĪM
7. Ko daudzi reliģiozi cilvēki domā par Jēzus vārdiem, kas lasāmi Jāņa 6:53?
7 Daudzu konfesiju piederīgie domā, ka Jēzus vārdiem, kas lasāmi Jāņa 6:53, ir cieša saistība ar to, kas jādara Kunga mielastā. Pie tāda secinājuma viņi ir nonākuši tāpēc, ka arī tajā vakarā, kad Jēzus iedibināja Kunga mielastu, viņš runāja par savu miesu un asinīm. (Mat. 26:26—28.) Viņi uzskata, ka pilnīgi visiem, kas apmeklē šo pasākumu, ir jāēd maize un jādzer vīns, kas tiek pasniegti klātesošajiem. Vai tāds viedoklis ir pareizs? To ir ļoti svarīgi noskaidrot, jo ik gadu visā pasaulē Kunga mielastu apmeklē miljoniem cilvēku. Salīdzinot to, kas minēts Jāņa 6:53, ar Jēzus vārdiem, ko viņš teica, iedibinādams Kunga mielastu, mēs pamanīsim vairākas būtiskas atšķirības.
8. Vai Jēzus vārdi, kas lasāmi Jāņa 6:53, ir attiecināmi uz Kunga mielastu? Paskaidrojiet. (Sk. arī attēlus.)
8 Sākumā pievērsīsim uzmanību divām atšķirībām. Pirmkārt, padomāsim, kad un kur Jēzus teica to, kas lasāms Jāņa 6:53—56. Šos vārdus viņš teica 32. gadā, uzrunādams ebrejus, kas bija sapulcējušies pie viņa Galilejā. Tas bija apmēram gadu pirms tam, kad viņš ar apustuļiem ieradās Jeruzālemē un iedibināja Kunga mielastu. Otrkārt, atcerēsimies, pie kā Jēzus vērsās Galilejā. Lielākajai daļai viņa klausītāju vairāk interesēja nevis tas, ko Jēzus viņiem mācīja, bet gan iespēja dabūt ēdienu. (Jāņa 6:26.) Kad Jēzus pateica kaut ko tādu, ko cilvēkiem bija grūti saprast, viņu ticība sašķobījās. Pat daži Jēzus mācekļi viņu pameta. (Jāņa 6:14, 36, 42, 60, 64, 66.) Savukārt tad, kad Jēzus ar saviem 11 uzticīgajiem apustuļiem atzīmēja pirmo Kunga mielastu, situācija bija pavisam citāda. Lai gan apustuļi līdz galam nesaprata visu, ko Jēzus viņiem mācīja, viņi bija pārliecināti, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kas ir atnācis no debesīm. (Mat. 16:16.) Jēzus viņus pamatoti uzslavēja: ”Jūs esat palikuši ar mani manos pārbaudījumos.” (Lūk. 22:28.) Jau šīs divas atšķirības vien ļauj atspēkot apgalvojumu, ka Jēzus, teikdams vārdus, kas lasāmi Jāņa 6:53, paskaidroja, kas jādara Kunga mielastā. Tālāk ir apskatīti vēl citi iemesli, kāpēc var teikt, ka abās minētajās situācijās Jēzus nerunāja par vienu un to pašu.
KO JĒZUS VĀRDI NOZĪMĒ MUMS
9. Kam bija domāti vārdi, ko Jēzus teica, iedibinādams Kunga mielastu?
9 Kunga mielasta laikā Jēzus padeva apustuļiem neraudzētu maizi un sacīja, ka tā simbolizē viņa miesu. Pēc tam viņš tiem pasniedza vīnu, sacīdams, ka tas attēlo viņa ”asinis, kas apstiprina līgumu”. (Marka 14:22—25; Lūk. 22:20; 1. Kor. 11:24.) Pievērsīsim uzmanību: Jēzus pieminētais jaunais līgums tika noslēgts ar samērā nelielu cilvēku grupu — ar garīgo Izraēlu, kas kopā ar Jēzu valdīs ”Dieva valstībā”. (Ebr. 8:6, 10; 9:15.) Līguma noslēgšanas brīdī Jēzus apustuļi tā nozīmi līdz galam neizprata. Taču pēc neilga laika, kad viņi tika svaidīti ar svēto garu un kļuva par jaunā līguma dalībniekiem, viņi visā pilnībā saprata, ka nākotnē viņi kopā ar Jēzu būs debesīs. (Jāņa 14:2, 3.)
10. Pie kā Jēzus vērsās Kunga mielasta laikā, bet ko viņš uzrunāja Galilejā? (Sk. arī attēlu.)
10 Tas, ko Jēzus teica Kunga mielasta laikā, attiecas uz ”mazo ganāmpulciņu”. (Lūk. 12:32.) Pirmie ”mazā ganāmpulciņa” locekļi bija apustuļi, kas bija kopā ar Jēzu tajā vakarā, kad viņš iedibināja Kunga mielastu. Viņiem Jēzus lika ēst maizi un dzert vīnu. Vēlāk šajā Jēzus sekotāju grupā tika iekļauti arī citi kristieši. Arī viņiem Kunga mielastā ir jāēd maize un jādzer vīns, un arī viņi būs debesīs kopā ar Jēzu. Iedibinādams Kunga mielastu, Jēzus runāja ar apustuļiem, bet Galilejā viņš uzrunāja lielu ļaužu pulku, un tas, ko viņš teica tajā reizē, attiecas uz neskaitāmiem cilvēkiem, kas vēlas tuvoties Jehovam.
11. Kas liecina, ka tas, ko Jēzus teica ļaudīm Galilejā, attiecas uz neskaitāmiem cilvēkiem, kas vēlas kalpot Dievam?
11 Lielākā daļa cilvēku, ar kuriem 32. gadā Jēzus runāja Galilejā, bija atnākuši pie viņa galvenokārt tāpēc, ka vēlējās, lai viņš tiem sagādātu maizi. Tomēr Jēzus viņu uzmanību pievērsa kaut kam svarīgākam. Viņš tiem paskaidroja, ka ir kaut kas daudz labāks par maizi — kaut kas tāds, kas var dot mūžīgu dzīvi. Jēzus sacīja, ka dzīvot mūžīgi varēs pat tie, kas ir miruši, jo viņš tos ”pēdējā dienā” cels augšā. To teikdams, viņš nedomāja par nelielu kristiešu grupu, kā tas bija Kunga mielastā. Galilejā Jēzus runāja par mūžīgu dzīvi, ko var iegūt visi cilvēki. Tāpēc viņš teica: ”Šī maize ir mana miesa, ko es atdošu par pasaules dzīvību.” (Jāņa 6:51.)
12. Kas ir vajadzīgs, lai iegūtu mūžīgu dzīvi?
12 Vai, runādams ar ebrejiem Galilejā, Jēzus domāja, ka pilnīgi visi cilvēki iegūs mūžīgu dzīvi? Nē, dzīvot mūžīgi varēs tikai tie, kas ”ēd šo maizi”, proti, kas tic Jēzum. Mūsdienās daudzi apgalvo, ka tic Jēzum, un pat sauc viņu par savu Glābēju, bet ir vajadzīgs kaut kas vairāk par vārdiem. (Jāņa 6:29.) Ebreji, kas bija atnākuši klausīties Jēzū, sākumā viņam ticēja, bet jau pēc brīža viņu ticība pagaisa.
13. Kas ir vajadzīgs, lai kļūtu par Jēzus sekotāju?
13 Lielākā daļa no tiem, kuri bija atnākuši pie Jēzus, palika pie viņa tikai tāpēc, ka viņš tos brīnumainā veidā dziedināja un paēdināja, kā arī stāstīja daudz ko tādu, ko viņiem bija patīkami dzirdēt. Tomēr, kā Jēzus paskaidroja, viņš nebija nācis uz zemi tikai tādēļ, lai palīdzētu cilvēkiem praktiskā ziņā. Viens no galvenajiem viņa mērķiem bija mācīt cilvēkus, lai tie varētu kļūt par viņa sekotājiem. Cilvēkiem bija ”jānāk” pie Jēzus — viņiem bija jāpieņem tas, ko Jēzus mācīja, un jāizmanto uzzinātais dzīvē. (Jāņa 5:40; 6:44.)
14. Kā izredzes uz mūžīgu dzīvi ir saistītas ar Jēzus doto izpirkumu?
14 Runādams ar ebrejiem Galilejā, Jēzus paskaidroja, ka mūžīga dzīve būs iespējama tāpēc, ka viņš upurēs savu dzīvību — ziedos savu miesu un asinis. Viņa klausītājiem bija jāveido ticība Jēzus dotajam izpirkumam, un arī mums ir ”jāatzīst Dēls un jātic viņam”. (Jāņa 6:40.) Šī doma ir uzsvērta arī Jāņa 6:53, kur Jēzus piemin savu miesu un savas asinis. Izpirkums ļauj iegūt mūžīgu dzīvi neskaitāmiem cilvēkiem. (Efes. 1:7.)
15., 16. Ko var uzzināt, izpētot Jāņa evaņģēlija 6. nodaļu?
15 Notikumi, kas aprakstīti Jāņa evaņģēlija 6. nodaļā, ļauj labi iepazīt Jēzu — tie liecina, ka viņam rūp cilvēki un viņš vēlas tiem palīdzēt. Jēzus dziedināja slimos, stāstīja par Dieva valstību un sagādāja cilvēkiem ēdienu. (Lūk. 9:11; Jāņa 6:2, 11, 12.) Bet pats galvenais: viņš paskaidroja, ka viņš ir ”dzīvības maize”. (Jāņa 6:35, 48.)
16 Kristieši, kas pieder pie ”citām avīm”, Jēzus Kristus nāves atceres vakarā neiebauda maizi un vīnu. (Jāņa 10:16.) Tomēr pārnestā nozīmē viņi ēd ”dzīvības maizi” — viņi apliecina ticību Jēzus izpirkuma upurim. (Jāņa 6:53.) Savukārt ar garu svaidītie kristieši šī pasākuma laikā iebauda maizi un vīnu. Tā viņi apliecina, ka ir kļuvuši par jaunā līguma dalībniekiem un debesu valstības mantiniekiem. Tātad visi kristieši — gan ar garu svaidītie, gan tie, kas pieder pie ”citām avīm”, — var daudz ko mācīties, izpētot Jāņa evaņģēlija 6. nodaļu. Tajā ir uzsvērts, ka visiem, kas grib dzīvot mūžīgi, ir vajadzīga stipra ticība.
150. DZIESMA ”Meklējiet glābšanu, ko dod Dievs”
a Jāņa 6:5—35 ir apskatīts iepriekšējā rakstā.
b Ūdens, par kuru Jēzus runāja, attēlo visu, ko Jehova ir sagādājis, lai cilvēki varētu dzīvot mūžīgi.