1., 2. Ko par padomu došanu iemācījās kāds kristietis?

 PIRMS daudziem gadiem divi draudzes vecākie apciemoja kādu mūsu māsu, kas ilgu laiku nebija apmeklējusi draudzes sapulces. Viens no vecākajiem sarunas gaitā pievērsa uzmanību vairākiem Bībeles pantiem par sapulču apmeklēšanu. Mūsu brālis domāja, ka viņiem abiem ir izdevies stiprināt garīgo māsu, bet, kad viņi jau devās prom, māsa izteicās: ”Brāļi, jūs pat nenojaušat, kādas grūtības es tagad pieredzu.” Brāļi viņai bija devuši padomu, nemaz neapjautājoties par to, kā viņai īsti klājas. Tāpēc šī saruna viņu nebija stiprinājusi.

² Atsaukdams atmiņā šo apmeklējumu, mūsu brālis sacīja: ”Toreiz es nospriedu, ka māsai pietrūka cieņas pret mums. Bet vēlāk, domājot par to gadījumu, es sapratu, ka man bija nevis jāķeras pie Bībeles pantu apskatīšanas, bet jāapjautājas māsai, kā viņai klājas un kā es varētu viņai palīdzēt.” Šis draudzes vecākais iemācījās kaut ko vērtīgu. Tagad viņš ir iejūtīgs un izpalīdzīgs draudzes gans.

3. Kas var dot padomus?

 ³ Draudzes vecākajiem kā garīgajiem ganiem ir pienākums citiem dot padomus, kad tas ir nepieciešams. Taču reizēm ir piemēroti, ka padomus dod arī citi kristieši. Piemēram, kāds brālis vai māsa var dot uz Bībeli balstītu padomu tuvam draugam. (Ps. 141:5; Sāl. pam. 25:12.) Gados vecākas māsas var ”pamācīt jaunākās”, piemēram,  tādos jautājumos, kas minēti Titam 2:3—5. Un, protams, vecākiem ir jāaudzina un jāpamāca savi bērni. Kaut arī šis raksts pirmām kārtām ir domāts draudzes vecākajiem, mēs visi varam ņemt vērā tajā izklāstītos principus, kas mums palīdzēs dot citiem padomus tā, lai tie būtu tiešām noderīgi un ticības biedri vēlētos rīkoties saskaņā ar tiem, kā arī lai mūsu padomi viņiem ”priecētu sirdi”. (Sāl. pam. 27:9.)

4. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

⁴ Rakstā ir aplūkoti četri jautājumi. 1. Kāpēc mēs vēlamies dot padomus? 2. Vai vienmēr, kad mēs vēlamies kādu pamācīt, tas tiešām ir jādara? 3. Kam ir pienākums dot padomus? 4. Kā būt labam padomdevējam?

5. Kas palīdz dot padomu tā, lai to būtu viegli uzklausīt? (1. Korintiešiem 13:4, 7.)

⁵ Draudzes vecākie mīl savus garīgos brāļus un māsas. Reizēm viņi parāda kristīgo mīlestību, dodami padomu kādam, kas ir nostājies uz bīstama ceļa. (Gal. 6:1.) Pirms sarunas ar šādu kristieti draudzes vecākais var pārdomāt, ko par mīlestību rakstīja apustulis Pāvils. Viņš minēja: ”Mīlestība ir pacietīga un laipna.” Vēl Pāvils piebilda: ”Tā panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu.” (Nolasīt 1. Korintiešiem 13:4, 7.) Pārdomas par šiem Bībeles pantiem draudzes vecākajam palīdzēs izvērtēt, kāpēc viņš vēlas dot padomu, un runāt ar savu ticības biedru mīlestības garā. Ja cilvēks, kas saņem padomu, jutīs, ka draudzes vecākajam viņš rūp, būs lielāka iespēja, ka viņš labprāt to uzklausīs. (Rom. 12:10.)

6. Kādā ziņā apustulis Pāvils ir labs paraugs?

⁶ Apustulis Pāvils bija lielisks draudzes vecākais. Piemēram, kad kristiešiem Tesalonikā bija nepieciešami padomi, Pāvils nevilcinājās tos dot. Taču savās vēstulēs Pāvils sākumā izcēla viņu uzticīgo kalpošanu, mīlestības pilnās pūles un izturību. Viņš arī apliecināja, ka izprot viņu apstākļus, atzīdams, ka viņu dzīvē ir daudz grūtību un viņiem jāpanes vajāšanas. (1. Tes. 1:3; 2. Tes. 1:4.) Pāvils pat norādīja, ka Tesalonikas kristieši ir labs paraugs citiem. (1. Tes. 1:8, 9.) Cik gan viņi bija priecīgi par šādām uzslavām! Nav ne mazāko šaubu, ka Pāvils sirsnīgi mīlēja savus ticības biedrus. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņš Tesalonikas kristiešiem spēja dot ļoti labus padomus. (1. Tes. 4:1, 3—5, 11; 2. Tes. 3:11, 12.)

7. Kāpēc dažus padomus ir grūti uzklausīt?

⁷ Kas var notikt, ja padomu nedod ar mīlestību? Kāds pieredzējis draudzes vecākais norādīja: ”Daži atraida padomus nevis tāpēc, ka tie nav vietā, bet tāpēc, ka tie netiek doti ar mīlestību.” Padomu noteikti ir vieglāk uzklausīt, ja tas tiek dots aiz mīlestības, nevis tāpēc, ka padomdevēju kaut kas ir aizkaitinājis.

8. Ko ir labi apdomāt, lai saprastu, vai dot kādam padomu vai ne?

⁸ Draudzes vecākajiem nebūtu jāsteidzas dot padomus. Sākumā būtu labi apdomāt: ”Vai šajā situācijā tiešām kaut kas ir jāsaka? Vai tas, ko dara šis cilvēks, no tiesas nav pareizi? Vai tiek pārkāpts kāds Bībeles princips? Vai arī ir runa tikai par atšķirīgiem viedokļiem?”  Vecākie rīkojas gudri, ja sargās ”runāt pārsteidzīgi”. (Sāl. pam. 29:20.) Ja vecākais nav pārliecināts, vai būtu jādod padoms, ir labi vērsties pie kāda cita vecākā un apjautāties, vai, viņaprāt, ticības biedrs nepārkāpj kādu Bībeles principu. (2. Tim. 3:16, 17.)

9. Kā var palīdzēt Pāvila vārdi, ja apsveram, vai dot kādam padomu par ārējo izskatu? (1. Timotejam 2:9, 10.)

⁹ Lūk, kāds piemērs. Draudzes vecāko uztrauc ticības biedra ģērbšanās stils. Vecākajam būtu labi apsvērt, vai tiek pārkāptas Bībeles normas. Lai neuzspiestu citiem savu personisko viedokli, viņam būtu jāpavaicā, ko par šo jautājumu domā vēl kāds vecākais vai cits garīgi nobriedis kristietis. Lemjot par to, vai padoms ir vajadzīgs, viņi var apskatīt, kas par ģērbšanos ir teikts 1. vēstulē Timotejam. (Nolasīt 1. Timotejam 2:9, 10.) Pāvils minēja vispārīgu principu, norādīdams, ka kristiešiem jāģērbjas ”kārtīgi, piedienīgi un prātīgi”. Viņš neizveidoja sarakstu, pēc kura kristiešiem jāvadās. Pāvils apzinājās, ka ikvienam kristietim ir tiesības ģērbties pēc savas gaumes, ja vien apģērba izvēlē viņš ievēro Bībeles principus. Apsverot, vai ir nepieciešams dot padomu, vecākajiem ir jānosaka, vai konkrētais kristietis ģērbjas kārtīgi un piedienīgi.

10. Kas jāpatur prātā, ja kristieši pieņem dažādus lēmumus?

¹⁰ Ir jāpatur prātā, ka divi nobrieduši kristieši var pieņemt divus dažādus lēmumus, taču tie abi var būt saskaņā ar Bībeles principiem. Mums nebūtu jāuzspiež citiem ticības biedriem savs personiskais viedoklis. (Rom. 14:10.)

11., 12. Ko ir labi apsvērt, ja kādam ir vajadzīgs padoms, un kāpēc?

¹¹ Kad ir skaidrs, ka padoms tiešām jādod, var rasties jautājums: kam ir pienākums to darīt? Ja ir jāpamāca precēta kristiete vai kāds bērns, vecākajam būtu jāvēršas pie ģimenes galvas, jo, visticamāk, šis kristietis pats vēlēsies aprunāties ar sievu vai bērnu. b Bet varbūt ģimenes galva tomēr vēlas, lai padomu dod draudzes vecākais, taču viņš pats grib būt klāt sarunas laikā. Ja jāpamāca kāda gados jauna kristiete, reizēm būtu ieteicams, ka to darītu nevis draudzes vecākais, bet, kā minēts  trešajā rindkopā, kāda gados vecāka māsa.

¹² Ir jāņem vērā vēl kāds faktors. Draudzes vecākajam ir jāapsver, vai konkrētajai  sarunai viņš būs īstais cilvēks. Varbūt šoreiz būtu labāk, ja to darītu kāds cits vecākais? Piemēram, cilvēkam ar zemu pašvērtējumu droši vien būs vieglāk uzklausīt padomu, ja to sniegs draudzes vecākais, kas pats ir saskāries ar līdzīgām emocionālām problēmām. Šāds vecākais noteikti spēs iejusties ticības biedra situācijā, un viņa padomu būs vieglāk uzklausīt. Protams, ikvienam draudzes vecākajam ir pienākums stiprināt brāļus un māsas, kā arī pamudināt tos veikt nepieciešamās izmaiņas. Tāpēc, kad situācija to prasa, padoms ir jādod, pat ja draudzes vecākajam nav lielas pieredzes.

13., 14. Kāpēc draudzes vecākajiem ir jāprot klausīties?

¹³ Būsim labi klausītāji. Gatavojoties sarunai, draudzes vecākais var pārdomāt šādus jautājumus: ”Kādi ir mana ticības biedra apstākļi? Kā viņam klājas? Vai nevarētu būt, ka viņš pieredz kādas grūtības, par kurām es neko nezinu? Kas viņam tieši šobrīd ir vajadzīgs visvairāk?”

¹⁴ Tiem, kas dod kādam padomu, noteikti jāņem vērā norādījums, kas lasāms Jēkaba 1:19. Jēkabs rakstīja: ”Ikvienam jābūt naskam klausīties, gausam runāt, gausam dusmoties.” Draudzes vecākajam var šķist, ka viņš zina visus faktus, bet kā ir patiesībā? Sālamana pamācībās 18:13 ir teikts: ”Kas atbild, pirms ir uzklausījis visu līdz galam, rīkojas muļķīgi un piedzīvo kaunu.” Ir labi uzzināt visus faktus no cilvēka paša. Tāpēc ir svarīgi uzklausīt cilvēku un tikai pēc tam kaut ko teikt. Atcerēsimies, ko secināja raksta sākumā minētais draudzes vecākais. Viņš saprata, ka vispirms viņam bija jāapjautājas, kā māsai klājas un kā viņai varētu palīdzēt, nevis uzreiz jāapspriež iepriekš sagatavoti Bībeles panti. Ja draudzes vecākie noskaidros visus faktus, viņi, visticamāk, patiešām stiprinās savus ticības biedrus un tiem palīdzēs.

15. Kā draudzes vecākie var likt lietā principu, kas atrodams Sālamana pamācībās 27:23?

¹⁵ Labi iepazīsim brāļus un māsas un interesēsimies, kā viņiem klājas. Kā bija minēts iepriekš, labam padomdevējam ir jādara kaut kas vairāk nekā tikai jānolasa daži Bībeles panti un jāsniedz daži ieteikumi. Brāļiem un māsām ir jājūt, ka draudzes vecākie no sirds interesējas par viņiem, saprot viņus un vēlas viņiem palīdzēt. (Nolasīt Sālamana pamācības 27:23.) Vecākajiem ir jācenšas iedraudzēties ar savas draudzes brāļiem un māsām.

16. Kā būt labam padomdevējam?

¹⁶ Draudzes vecākie nedrīkst radīt  priekšstatu, ka viņi ir ļoti aizņemti un ka viņi vēlas aprunāties ar ticības biedriem tikai tad, ja tie ir jāpamāca. Viņiem jācenšas regulāri aprunāties ar brāļiem un māsām un jābūt gataviem palīdzēt, kad tie pieredz grūtības. ”Tādā gadījumā jums izveidosies ciešas attiecības,” atzina kāds pieredzējis draudzes vecākais. ”Un, ja jums būs jādod kādam padoms, to darīt būs daudz vieglāk.” Savukārt ticības biedram to noteikti būs vieglāk uzklausīt.

17. Kad draudzes vecākajiem ir īpaši svarīgi būt pacietīgiem un laipniem?

¹⁷ Būsim pacietīgi un laipni. Pacietība un laipnība īpaši ir vajadzīgas tad, ja kāds sākumā nevēlas uzklausīt uz Bībeli balstītu padomu. Vecākajam ir jāuzmanās, lai viņš nekļūtu aizkaitināts, ja ticības biedrs uzreiz nerīkojas saskaņā ar tam doto ieteikumu. Atcerēsimies, ka par Jēzu tika pravietots: ”Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs un tikko kvēlojošu dakti neizdzēsīs.” (Mat. 12:20.) Draudzes vecākais personiskās lūgšanās var pieminēt ticības biedru, kurš jāpamāca, un lūgt, lai Jehova tam palīdz saprast, kāpēc padoms ir dots, un palīdz likt to lietā. Iespējams, šim kristietim ir vajadzīgs kāds laiks, lai apdomātu, kas viņam tika sacīts. Ja vecākais būs pacietīgs un laipns, ticības biedrs uztvers padoma būtību un nejutīsies aizskarts par veidu, kā padoms ir dots. Protams, padomam vienmēr ir jābūt balstītam uz Bībeli.

18. a) Kas jāpatur prātā tiem, kas dod padomus? b) Kādi jautājumi vecākiem būtu jāpārrunā, pirms viņi dod padomus bērniem?

¹⁸ Mācīsimies no savām kļūdām. Tā kā mēs neesam pilnīgi, mums neizdosies it visās situācijās likt lietā šajā rakstā minētos ieteikumus. (Jēk. 3:2.) Mēs pieļausim kļūdas, bet mums jācenšas no tām mācīties. Ja brāļi un māsas jutīs, ka mēs viņus mīlam, viņiem droši vien būs  viegli mums piedot kādus neapdomīgus vārdus vai rīcību. (Sk. arī ” Ieteikumi vecākiem”.)

19. Kas mums jādara, lai iepriecinātu garīgos brāļus un māsas?

¹⁹ Padomu došana nav viegls uzdevums. Nepilnīgi ir gan tie, kas citus pamāca, gan tie, kam tiek doti padomi. Tāpēc centīsimies neaizmirst šajā rakstā apskatītos principus! Ir svarīgi, lai mēs dotu padomus aiz mīlestības un lai mēs to darītu tikai tad, kad tas tiešām ir vajadzīgs. Turklāt mums jāapsver, vai mēs esam tie, kam jārunā ar ticības biedru. Centīsimies uzdot jautājumus un uzmanīgi klausīties, lai saprastu, ar kādām grūtībām sastopas ticības biedrs. Paraudzīsimies uz situāciju no šī cilvēka viedokļa! Vienmēr būsim laipni un izturēsimies draudzīgi pret garīgajiem brāļiem un māsām. Mēs vēlamies ne tikai dot labus padomus, bet arī ”priecēt sirdi” tiem, kam padomi tiek doti. (Sāl. pam. 27:9.)