1. Ko Jēzus saviem mācekļiem teica par ”laikmeta nobeigumu”, un uz ko viņš tos mudināja?

 DAŽAS dienas pirms Jēzus nāves mācekļi viņam jautāja: ”Kāda zīme liecinās par.. šī laikmeta nobeigumu?” (Mat. 24:3.) Mācekļi, visticamāk, gribēja uzzināt, kā viņi varēs saprast, ka Jeruzālemes izpostīšana ir pavisam tuvu. Atbildot uz mācekļu jautājumu, Jēzus runāja ne tikai par jūdaisma iekārtas galu, bet arī par ”laikmeta nobeigumu”, kurā dzīvojam mēs. Par to, kad šis laika posms beigsies, Jēzus teica: ”To dienu vai stundu nezina neviens, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, bet tikai Tēvs.” Tāpēc viņš savus mācekļus mudināja: ”Esiet nomodā!” — un: ”Esiet modri!” (Marka 13:32—37.)

2. Kāpēc pirmā gadsimta kristiešiem bija svarīgi saglabāt modrību?

² Ebreju tautības kristiešiem bija svarīgi saglabāt garīgu modrību, jo no tā bija atkarīga viņu dzīvība. Jēzus saviem sekotājiem bija atklājis, kas notiks īsi pirms jūdaisma iekārtas gala: ”Kad jūs ieraudzīsiet Jeruzālemi karaspēka ielenktu, tad ziniet, ka tās iznīcība ir tuvu.” To redzot, viņiem bija jāpaklausa Jēzus norādījumam un jābēg kalnos. (Lūk. 21:20, 21.) Kad romieši izpostīja Jeruzālemi, tie, kas bija ņēmuši vērā Jēzus brīdinājumu, palika dzīvi.

3. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

³ Mēs dzīvojam ļaunās pasaules pēdējās dienās, tāpēc arī mums ir jāpatur skaidrs prāts un jāpaliek modriem. Rakstā ir apskatīts, kā mēs varam saglabāt līdzsvarotu  skatījumu uz to, kas notiek pasaulē, no kā mums ir jāuzmanās un kā mēs varam pēc iespējas labāk izmantot atlikušo laiku.

4. Kāpēc mums būtu jācenšas saskatīt, kā mūsu acu priekšā piepildās Bībeles pravietojumi?

⁴ Mūs interesē notikumi pasaulē, jo mēs vēlamies saskatīt, kā piepildās Bībeles pravietojumi. Jēzus bija minējis daudzus notikumus, kurus redzot viņa sekotājiem bija jāsaprot, ka Sātana pārvaldītās pasaules gals ir tuvu. (Mat. 24:3—14.) Savukārt apustulis Pēteris mudināja pievērst uzmanību pravietojumu piepildījumam, jo tas stiprina ticību. (2. Pēt. 1:19—21.) Bībeles pēdējā grāmata sākas ar vārdiem: ”Atklāsme, ko Jēzum Kristum deva Dievs, lai saviem kalpiem parādītu, kas drīzumā notiks.” (Atkl. 1:1.) Mēs ar lielu interesi vērojam, kas notiek pasaulē, un gribam saprast, kā mūsu acu priekšā piepildās Bībeles pravietojumi. Un droši vien mēs to gribam pārrunāt ar ticības biedriem.

5. No kā mums būtu jāvairās, un kas mums būtu jādara? (Sk. arī attēlus.)

⁵ Kad pārrunājam ar citiem Bībeles pravietojumus, centīsimies neizteikt kategoriskus minējumus par pasaules notikumu iespējamo attīstību, lai nepateiktu kaut ko tādu, kas varētu graut draudzes vienotību. Piemēram, plašsaziņas līdzekļos mēs varbūt dzirdam, ka politiskie līderi runā par to, kā risināt kādu konfliktu un panākt mieru un drošību. Tādā situācijā mums vajadzētu nevis izteikt apgalvojumus par to, vai ar šādām runām piepildās 1. Tesalonikiešiem 5:3 pravietotais vai ne, bet pārbaudīt, kas par šo jautājumu pēdējā laikā ir teikts Jehovas organizācijas literatūrā. Ja mēs sarunās ar ticības biedriem balstāmies uz to, ko ir publicējusi Jehovas organizācija, mēs brāļu un māsu starpā sekmējam vienprātību. (1. Kor. 1:10; 4:6.)

6. Ko palīdz saprast 2. Pētera 3:11—13 lasāmie vārdi?

⁶ Nolasīt 2. Pētera 3:11—13. Domājot par Bībeles pravietojumiem, ņemsim vērā apustuļa Pētera vārdus! Tie mums palīdz saglabāt līdzsvarotu nostāju. Viņš aicināja ticības biedrus ”turēt acu priekšā Jehovas dienu”. Ja mēs tā darām, mēs cenšamies nevis noskaidrot ”dienu un stundu”, kad sākies Armagedons, bet dzīvot ”svēti un dievbijīgi” visu atlikušo laiku. (Mat. 24:36; Lūk. 12:40.) Mēs vēlamies dzīvot pēc Jehovas principiem un pārliecināties, ka visu, ko darām kalpošanā, mēs darām aiz dziļas mīlestības pret viņu. Tāpēc mums ir jāizvērtē tas, kā mēs dzīvojam.

7. Kā mēs varam parādīt, ka ņemam vērā Jēzus brīdinājumu? (Lūkas 21:34.)

⁷ Jēzus saviem mācekļiem lika pievērst uzmanību ne vien notikumiem pasaulē, bet arī tam, kā viņi dzīvo. Tas ir skaidri redzams no vārdiem, kas lasāmi Lūkas 21:34. (Nolasīt.) Viņš teica: ”Esiet uzmanīgi.” To sacīdams, viņš norādīja uz briesmām, kas var apdraudēt mūsu attiecības ar Jehovu. Ja mēs pamanām sevī kaut ko, par ko brīdināja Jēzus, mums jāveic nepieciešamās izmaiņas,  ”lai paliktu Dieva mīlestībā”. (Sāl. pam. 22:3; Jūd. 20, 21.)

8. Kādu padomu apustulis Pāvils deva Efesas kristiešiem?

⁸ Arī apustulis Pāvils aicināja kristiešus izvērtēt pašiem sevi. Piemēram Efesas kristiešiem viņš teica: ”Uzmanīgi raugieties, lai jūs dzīvotu nevis kā negudri, bet kā gudri.” (Efes. 5:15, 16.) Mūsu attiecības ar Jehovu pastāvīgi tiek apdraudētas, tāpēc ir labi ņemt vērā Bībelē lasāmo padomu: ”Centieties izprast, kāda ir Jehovas griba.” (Efes. 5:17.)

9. Kā noskaidrot Jehovas viedokli kādā jautājumā?

⁹ Bībelē nav stāstīts par visu, kas var apdraudēt mūsu draudzību ar Jehovu. Bieži vien mums ir jāpieņem lēmumi tādos jautājumos, par kuriem Bībelē nekas konkrēts nav teikts. Lai izdarītu gudru izvēli, mums jāpūlas saprast, kāda ir Jehovas griba. To var uzzināt, regulāri iedziļinoties Bībelē un pārdomājot tajā teikto. Lai mēs spētu rīkoties gudri arī tādās situācijās, par kurām Bībelē nav konkrētu likumu, mums ir jācenšas saprast, kas Jehovam ir pieņemams un kas ne, un jāiegūst ”Kristus prāts”. (1. Kor. 2:14—16.) Dažkārt briesmas ir skaidri pamanāmas, bet citreiz tās nav tik viegli saskatīt.

10. No kā mums jāsargās?

¹⁰ Kā izriet no Bībeles, mums ir jāsargās no flirtēšanas, piedzeršanās, pārēšanās, aizvainojoša runas veida, izklaides, kas popularizē vardarbību, pornogrāfijas un tamlīdzīgām lietām. (Ps. 101:3.) Mūsu pretinieks Sātans nesnauž — viņš pastāvīgi meklē iespējas, kā sabojāt mūsu draudzību ar Jehovu. (1. Pēt. 5:8.) Ja neesam uzmanīgi, Sātans mūsu prātā un sirdī var ”iesēt” skaudību, negodīgumu, alkatību, naidu, augstprātību un aizvainojumu. (Gal. 5:19—21.) Sākumā tie varbūt ir tikai šādu noslieču iedīgļi. Taču, ja mēs tūlīt pat sevī neizskaudīsim šādas noslieces, tās kā nezāles mūsos iesakņosies arvien dziļāk. (Jēk. 1:14, 15.)

11. Kādas situācijas slēpj sevī briesmas, un kāpēc?

¹¹ Pastāv arī slēptas briesmas — piemēram, briesmas, kas saistītas ar sabiedrības izvēli. Iztēlosimies šādu situāciju. Jūs strādājat kopā ar kādu, kas nav jūsu ticības biedrs. Jūs esat laipni un izpalīdzīgi, jo jūs gribat, lai šis cilvēks būtu labās domās par Jehovas lieciniekiem. Šad un tad jūs piekrītat kopā papusdienot. Pēc kāda laika tas jau ir kļuvis par regulāru paradumu. Reizēm sarunas ievirzās nevēlamā gultnē, bet jūs mēģināt no tām izvairīties. Ar laiku tādas sarunas jūs vairs īpaši neuztrauc. Tad kādu dienu kolēģis jūs uzaicina pēc darba kopā iedzert, un jūs šo uzaicinājumu pieņemat. Galu galā jūs sākat domāt līdzīgi savam kolēģim. Visticamāk, nebūs ilgi jāgaida, kad jūs rīkosieties līdzīgi viņam. Protams, mēs izturamies laipni un ar cieņu pret visiem cilvēkiem, taču mums jāpatur prātā, ka tie, ar kuriem mēs pavadām kopā daudz laika, mūs spēcīgi ietekmē. (1. Kor. 15:33.) Ja, ņemot vērā Jēzus brīdinājumu, esam uzmanīgi, mēs nepavadām daudz laika ar cilvēkiem, kas nedzīvo saskaņā ar Jehovas normām. (2. Kor. 6:15.) Būsim modri un sargāsimies arī no tādām briesmām, kas nav tik viegli pamanāmas!

12. Kas bija jādara pirmā gadsimta kristiešiem, gaidot ”laikmeta nobeigumu”?

¹² Gaidīdami ”laikmeta nobeigumu”, pirmā gadsimta kristieši nesēdēja rokas klēpī salikuši. Jēzus tiem bija uzticējis svarīgu uzdevumu — viņš tiem bija licis sludināt labo vēsti ”Jeruzālemē, visā Jūdejā un Samarijā un līdz pat tālākajiem zemes nostūriem”. (Ap. d. 1:6—8.) Jēzus sekotājiem bija ļoti daudz darāmā! Viņi ar visu sirdi nodevās sludināšanai, un tas bija vislabākais veids, kā viņi varēja izmantot savu laiku.

13. Kāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā mēs izmantojam laiku? (Kolosiešiem 4:5.)

¹³ Nolasīt Kolosiešiem 4:5. Ir svarīgi izvērtēt, kā mēs izmantojam laiku. Ikviens no mums var saskarties ar ”neparedzētiem apstākļiem”. (Pulc. 9:11.) Turklāt mūsu dzīve var negaidīti aprauties.

14., 15. Kāds ir vislabākais veids, kā izmantot laiku? (Ebrejiem 6:11, 12.) (Sk. arī attēlu.)

¹⁴ Vislabākais veids, kā mēs varam izmantot laiku, ir pildīt Jehovas gribu un stiprināt draudzību ar viņu. (Jāņa 14:21.) Mums ir jārīkojas saskaņā ar Pāvila mudinājumu: ”Esiet nelokāmi un  nesatricināmi, un lai jums vienmēr ir darba pilnas rokas Kunga darbā.” (1. Kor. 15:58.) Tā dzīvojot, mums nekas nebūs jānožēlo, jo mēs būsim sekmīgi ”izturējuši līdz galam”, vienalga, vai tas būs mūsu mūža gals vai ļaunās pasaules gals. (Mat. 24:13; Rom. 14:8.)

¹⁵ Jēzus vada labās vēsts sludināšanu, kas noris visā pasaulē. Viņš pilda, ko ir solījis. Ar Jehovas organizācijas starpniecību Jēzus mūs apmāca un sagādā mums palīglīdzekļus, kas nepieciešami sludināšanai. (Mat. 28:18—20.) Savukārt mēs, gaidīdami, kad Jehova darīs galu ļaunajai pasaulei, čakli sludinām un gatavojam mācekļus, kā arī saglabājam modrību. Ņemsim vērā apustuļa Pāvila vārdus, kas lasāmi Ebrejiem 6:11, 12, un centīsimies ”līdz galam saglabāt nešaubīgu cerību”! (Nolasīt.)

16. Ar kādu attieksmi mēs gaidām Jehovas dienu?

¹⁶ Jehova ir noteicis dienu un stundu, kad viņš iznīcinās Sātana pārvaldīto pasauli. Kad šis brīdis pienāks, Jehova nekavējoties īstenos savus solījumus, kas lasāmi Bībelē. Reizēm mums var šķist, ka ļaunās pasaules gals kavējas. Taču mēs varam būt droši, ka Jehovas diena nenovēlosies. (Hab. 2:3.) Tāpēc ”cerēsim uz Jehovu” un ”pacietīgi gaidīsim uz Dievu, savu Glābēju”! (Mih. 7:7.)