1. Ko apustulis Pāvils atzina?

APUSTULIS Pāvils atklāti atzina, ka viņš reizēm jutās vājš *. Viņš rakstīja, ka viņa ”ārējais cilvēks izdilst”, ka viņam ir jācīnās ar sevi, lai rīkotos pareizi, un ka Jehova ne vienmēr atbild uz viņa lūgšanām tā, kā viņš ir cerējis. (2. Kor. 4:16; 12:7—9; Rom. 7:21—23.) Pāvils arī minēja, ka viņa pretinieki viņu uzskatīja par nevarīgu. Tomēr viņš nepieļāva, ka citu negatīvais viedoklis par viņu vai viņa paša vājības liktu viņam justies nevērtīgam. (2. Kor. 10:10—12, 17, 18.)

2. Ko svarīgu Pāvils bija sapratis, kā var redzēt no 2. Korintiešiem 12:9, 10?

² Pāvils bija sapratis kaut ko ļoti svarīgu — cilvēks var būt stiprs pat tad, kad viņš jūtas vājš. (Nolasīt 2. Korintiešiem 12:9, 10.) Jehova Pāvilam teica, ka viņa spēks ”kļūst pilnīgs vājumā”, kas nozīmē, ka viņa spēks var kompensēt Pāvila nespēku. Vispirms apskatīsim, kāpēc mums nav pārlieku jāpārdzīvo, kad pretinieki mūs apvaino.

3. Kāpēc mēs varam ”rast patiku.. apvainojumos”?

³ Ir skaidrs, ka nevienam no mums nepatīk, ja viņu apvaino. Taču, ja pretinieki mūs apvaino un mēs pārlieku pārdzīvojam par to, ko viņi saka, mums var nolaisties rokas. (Sal. Pam. 24:10.) Kā mums būtu jāreaģē uz pretinieku apvainojumiem? Līdzīgi Pāvilam, mēs varam ”rast patiku..  apvainojumos”. (2. Kor. 12:10.) Apvainojumi un pretestība liecina, ka mēs esam patiesie Jēzus mācekļi. (1. Pēt. 4:14.) Jēzus teica, ka viņa sekotāji tiks vajāti. (Jāņa 15:18—20.) Tā notika ar kristiešiem pirmajā gadsimtā. Tolaik tie, kurus bija ietekmējusi grieķu kultūra, uz kristiešiem skatījās no augšas. Jūdi kristiešus uzskatīja par ”neizglītotiem un vienkāršiem cilvēkiem”; piemēram, daži no viņiem šādi izteicās par Pēteri un Jāni. (Ap. d. 4:13.) Kristieši varēja šķist vāji. Viņiem nebija ne politiskas ietekmes, ne militāra spēka, un pārējie cilvēki uz viņiem raudzījās kā uz izstumtajiem.

4. Kā agrīnie kristieši reaģēja uz pretinieku negatīvo attieksmi pret viņiem?

⁴ Vai agrīnie kristieši ļāva, lai pretinieku negatīvā attieksme viņus apturētu? Nē, tā nebija. Piemēram, apustuļi Pēteris un Jānis uzskatīja par godu, ka tika vajāti tāpēc, ka sekoja Jēzum un mācīja citiem par viņu. (Ap. d. 4:18—21; 5:27—29, 40—42.) Jēzus mācekļiem nebija iemesla kaunēties. Atskatoties pagātnē, ir redzams, ka šie pazemīgie pirmā gadsimta kristieši cilvēces labā ir paveikuši daudz vairāk nekā jebkurš no viņu pretiniekiem. Piemēram, Dieva iedvesmotās Bībeles daļas, ko daži no šiem kristiešiem ir sarakstījuši, joprojām palīdz un dod cerību miljoniem cilvēku. Un Dieva valstība, par kuru viņi sludināja, tagad jau ir nodibināta, un drīz tā valdīs pār visu zemi. (Mat. 24:14.) Romas impērija — varenais politiskais spēks, kas vajāja kristiešus, — jau sen ir nogrimusi vēsturē, turpretī šie kristieši tagad ir ķēniņi debesīs. Agrīno Kristus sekotāju pretinieki ir miruši, un, ja viņi kādreiz tiks piecelti no nāves, pār viņiem valdīs tā pati valstība, ko sludināja viņu ienīstie kristieši. (Atkl. 5:10.)

5. Kāpēc, kā redzams no Jāņa 15:19, cilvēki pasaulē uz mums raugās no augšas?

⁵ Arī mēs reizēm tiekam nievāti, izsmieti un uzskatīti par neizglītotiem un vājiem. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka mēs, būdami Jehovas kalpi, nepārņemam attieksmi, kāda ir cilvēkiem ap mums. Mēs cenšamies būt pazemīgi, lēnprātīgi un paklausīgi. Bet pasaulē tiek apbrīnoti tie, kas ir lepni, augstprātīgi un dumpīgi. Mēs arī neiesaistāmies politikā un nepievienojamies nevienas valsts bruņotajiem spēkiem. Mēs atšķiramies no šīs pasaules, tāpēc citi mūs uzskata par zemākiem. (Nolasīt Jāņa 15:19; Rom. 12:2.)

6. Ko Jehova paveic ar savu kalpu starpniecību?

⁶ Kaut arī pasaulē mūs uzskata par vājiem, Jehova ar mūsu starpniecību paveic apbrīnojamus darbus. Viņš īsteno lielāko sludināšanas kampaņu cilvēces vēsturē. Viņa kalpi izdod visvairāk tulkotos un visplašāk izplatītos žurnālus pasaulē un izmanto Bībeli, lai miljoniem cilvēku palīdzētu uzlabot dzīvi. Viss gods par to pienākas Jehovam, kurš izmanto šķietami vājus cilvēkus, lai paveiktu šādus iespaidīgus darbus. Bet ko var teikt par katru no mums atsevišķi? Vai Jehova arī katram no mums var palīdzēt būt stipram? Ja tā ir, kas mums jādara, lai saņemtu viņa palīdzību? Pievērsīsim uzmanību, ko mēs varam mācīties no apustuļa Pāvila priekšzīmes.

7. Ko mēs mācāmies, domājot par Pāvila priekšzīmi?

⁷ Viena būtiska atziņa, ko mēs gūstam, domājot par apustuļa Pāvila priekšzīmi,  ir šāda: kalpojot Jehovam, mums nebūtu jāpaļaujas uz saviem spēkiem un spējām. No cilvēciskā viedokļa Pāvilam bija pamats būt lepnam un pašpaļāvīgam. Viņš bija uzaudzis Tarsā, kādas Romas provinces galvaspilsētā. Tā bija pārticīga pilsēta, kas bija plaši pazīstama kā izglītības centrs. Turklāt Pāvils bija mācījies pie Gamaliēla, kas bija viens no sava laika cienījamākajiem jūdu reliģiskajiem vadītājiem. (Ap. d. 5:34; 22:3.) Pāvils bija ieguvis zināmu ietekmi jūdu sabiedrībā. Viņš sacīja: ”Jūdu ticībā es guvu lielākus panākumus par daudziem vienaudžiem savā tautā.” (Gal. 1:13, 14; Ap. d. 26:4.) Tomēr Pāvils nepaļāvās uz sevi.

8. Kā, saskaņā ar Filipiešiem 3:8, Pāvils raudzījās uz to, ko bija atstājis, un kādā ziņā viņš ”rada patiku vājībās”?

⁸ Pāvils labprāt atteicās no tā, kas viņu padarīja svarīgu un ietekmīgu citu acīs. Uz to, ko viņš agrāk bija uzskatījis par priekšrocībām, viņš raudzījās kā uz ”atkritumiem”. (Nolasīt Filipiešiem 3:8.) Kļuvis par Kristus sekotāju, Pāvils pieredzēja daudz grūtību. Viņu ienīda viņa paša tautieši. (Ap. d. 23:12—14.) Un cilvēki, kas, tāpat kā viņš, bija Romas pilsoņi, viņu sita un ieslodzīja cietumā. (Ap. d. 16:19—24, 37.) Bez tam Pāvils sāpīgi apzinājās savu grēcīgumu. (Rom. 7:21—25.) Tomēr viņš nevis pieļāva, ka savu trūkumu vai pretinieku dēļ viņš pārstātu sekot Kristum, bet gan ”rada patiku vājībās”. Kā tas bija iespējams? Tieši tad, kad viņš bija vājš, viņš izjuta, kā viņa dzīvē izpaužas Dieva spēks. (2. Kor. 4:7; 12:10.)

9. Kā mums būtu jāraugās uz to, kas mūs padara šķietami vājākus par citiem?

⁹ Ja mēs vēlamies saņemt spēku no Jehovas, mums nebūtu jāuzskata, ka mūsu vērtību nosaka tas, kādi ir mūsu fiziskie spēki, izglītība, izcelsme vai materiālais stāvoklis. Šie faktori nav tas, kas mūs padara noderīgus Jehovam. Starp Dieva kalpiem ”nav daudz tādu, kas būtu gudri no cilvēku viedokļa, nav daudz vareno,  nav daudz dižciltīgo”. Gluži pretēji, Jehova ir izvēlējies izmantot ”to, kas pasaulē vājš”. (1. Kor. 1:26, 27.) Tāpēc, ja kādā no iepriekš minētajām jomām jūs šķietami neesat tik labā stāvoklī kā citi, neuzskatiet to par šķērsli kalpošanā Jehovam. Uzskatiet to par iespēju izjust Jehovas spēku savā dzīvē. Piemēram, ja jūs jūtaties nedroši, kad citi uzbrūk jūsu uzskatiem, lūdziet Jehovam drosmi aizstāvēt savu ticību. (Efes. 6:19, 20.) Ja jūs cīnāties ar kādu hronisku slimību, lūdziet, lai Jehova jums dod spēku, kas vajadzīgs lai kalpotu viņam tik lielā mērā, cik jūs varat. Ar katru reizi, kad jūs redzēsiet, kā Jehova jums palīdz, jūsu ticība augs un jūs kļūsiet stiprāki.

10. Kāpēc mums būtu jāiedziļinās tajā, kas Bībelē stāstīts par uzticīgiem Dieva kalpiem, piemēram, par tiem, kas minēti Ebrejiem 11:32—34?

¹⁰ Pāvils cītīgi iedziļinājās Dieva Rakstos. Viņš bija ne tikai uzzinājis no tiem daudz faktu, bet arī mācījies no labiem paraugiem, par kuriem tajos stāstīts. Rakstīdams vēstuli ebreju kristiešiem, Pāvils viņus aicināja domāt par priekšzīmi, kādu bija rādījuši daudzi uzticīgi Jehovas kalpi. (Nolasīt Ebrejiem 11:32—34.) Padomāsim par vienu no šiem Dieva kalpiem — ķēniņu Dāvidu. Viņš ne tikai saskārās ar pretestību no ienaidnieku puses, bet arī pieredzēja to, ka pret viņu nostājas daži no viņa agrākajiem draugiem. Apskatot, ko pieredzēja Dāvids, mēs redzēsim, kāpēc pārdomas par viņa dzīvi Pāvilam varēja dot spēku, un noskaidrosim, kā mēs varam līdzināties Pāvilam.

11. Kāpēc Dāvids varēja šķist vājš? (Sk. vāka attēlu.)

¹¹ Fiziski spēcīgais karotājs Goliāts Dāvidu uzskatīja par vāju. Ieraudzījis Dāvidu, viņš pret to izturējās nicīgi. Goliāts bija augumā lielāks, labāk bruņots un labāk apmācīts karošanai. Bet Dāvids bija tikai jauns zēns, kas šķita slikti sagatavots cīņai. Taču savu šķietamo vājumu Dāvids pārvērta spēkā. Viņš paļāvās uz spēku no Jehovas, un viņš sakāva savu ienaidnieku. (1. Sam. 17:41—45, 50.)

12. Ar kādām grūtībām Dāvids saskārās?

¹² Dāvids pieredzēja vēl kaut ko tādu, kas viņam varēja likt justies vājam un bezspēcīgam. Viņš uzticīgi kalpoja Saulam, ko Jehova bija svaidījis par izraēliešu ķēniņu. Lai gan sākumā Sauls cienīja Dāvidu, vēlāk, lepnības pārņemts, viņš sāka to apskaust. Sauls pret Dāvidu izturējās slikti un pat mēģināja to nogalināt. (1. Sam. 18:6—9, 29; 19:9—11.)

13. Kā Dāvids rīkojās, pieredzot netaisnīgu izturēšanos no ķēniņa Saula puses?

¹³ Lai gan Sauls pret Dāvidu izturējās netaisnīgi, Dāvids nepārstāja cienīt Jehovas svaidīto ķēniņu. (1. Sam. 24:7.) Viņš nevainoja Jehovu par slikto, ko darīja Sauls. Dāvids paļāvās, ka Jehova viņam dos spēku izturēt šo grūto situāciju. (Ps. 18:1, 2.)

14. Ko, līdzīgi Dāvidam, pieredzēja Pāvils?

¹⁴ Apustulis Pāvils saskārās ar kaut ko līdzīgu tam, ko bija pieredzējis Dāvids. Pāvila pretinieki bija daudz spēcīgāki par viņu. Daudzi ietekmīgi tālaika politiskie un reliģiskie vadītāji viņu ienīda. Viņi bieži panāca, ka Pāvils tika sists un ieslodzīts cietumā. Līdzīgi kā tas bija Dāvida gadījumā, pret Pāvilu slikti izturējās arī tie, kam bija jābūt viņa draugiem.  Daži kristiešu draudzē pat nostājās pret viņu. (2. Kor. 12:11; Filip. 3:18.) Taču Pāvils uzveica visas šīs grūtības. Kādā ziņā? Par spīti pretestībai, viņš turpināja sludināt. Viņš palika uzticīgs brāļiem un māsām arī tad, kad tie viņam sagādāja vilšanos. Un, kas ir galvenais, līdz pat mūža galam viņš saglabāja uzticību Dievam. (2. Tim. 4:8.) Viņš to visu spēja, jo paļāvās nevis uz saviem spēkiem, bet gan uz Jehovu.

15. Kāds ir mūsu mērķis, un kā mēs to varam sasniegt?

¹⁵ Vai jums nākas paciest apvainojumus vai naidīgu izturēšanos no klasesbiedru, darba kolēģu vai kādu tuvinieku puses? Vai varbūt kāds no draudzes pret jums ir izturējies slikti? Ja tā ir, padomājiet par Dāvida un Pāvila priekšzīmi. Jūs varat ”uzvarēt ļaunu ar labu”. (Rom. 12:21.) Ja cilvēki pret jums ir noskaņoti naidīgi, jums nav ar viņiem jācīnās, kā Dāvids cīnījās ar Goliātu. Jūsu mērķim jābūt uzvarēt ļaunu, cenšoties palīdzēt cilvēkiem saprast Bībeli un iepazīt Jehovu. Lai to sasniegtu, jums ir jāpamatojas uz Bībeli, kad atbildat uz cilvēku jautājumiem, jāizturas laipni un ar cieņu pret tiem, kas pret jums izturas slikti, un jācenšas darīt labu visiem, pat saviem ienaidniekiem. (Mat. 5:44; 1. Pēt. 3:15—17.)

16., 17. Ko Pāvils nekad neaizmirsa?

¹⁶ Pirms apustulis Pāvils kļuva par Kristus mācekli, viņš bija augstprātīgs jauns cilvēks, kas vajāja tā sekotājus. (Ap. d. 7:58; 1. Tim. 1:13.) Jēzus pats apturēja Pāvilu, kas tolaik bija pazīstams kā Sauls, lai viņš vairs neuzbruktu kristiešu draudzēm. Kad Pāvils bija ceļā uz Damasku, Jēzus uzrunāja viņu no debesīm un padarīja viņu aklu. Lai atgūtu redzi, Pāvils bija spiests meklēt palīdzību pie tiem pašiem cilvēkiem, kurus viņš iepriekš bija vajājis. Viņš pazemīgi pieņēma palīdzību no kāda Kristus mācekļa, vārdā Hananja, kurš atjaunoja Pāvilam redzi. (Ap. d. 9:3—9, 17, 18.)

 ¹⁷ Ar laiku Pāvils kļuva par labi pazīstamu kristiešu draudzes locekli, bet viņš nekad neaizmirsa mācību, ko bija guvis ceļā uz Damasku, kad ar viņu bija runājis Jēzus. Pāvils saglabāja pazemību un labprāt pieņēma palīdzību no brāļiem un māsām. Viņš atzina, ka tie viņam bija ”īsts atbalsts”. (Kol. 4:10, 11.)

18. Kāpēc mēs reizēm varētu vilcināties pieņemt palīdzību no citiem?

¹⁸ Ko mēs varam mācīties no Pāvila? Kad mēs sākām iepazīt patiesību, mēs, visticamāk, labprāt pieņēmām palīdzību no citiem, jo sapratām, ka garīgā ziņā esam kā mazi bērni, kuriem vēl daudz kas jāmācās. (1. Kor. 3:1, 2.) Taču kā ir tagad? Ja mēs kalpojam Jehovam jau daudzus gadus un esam ieguvuši lielu pieredzi, mums varbūt vairs nav tik viegli pieņemt palīdzību, jo īpaši, ja to piedāvā kāds, kas nekalpo Jehovam tik ilgi kā mēs. Tomēr, lai mūs stiprinātu, Jehova bieži izmanto mūsu brāļus un māsas. (Rom. 1:11, 12.) Mums ir svarīgi atzīt šo faktu, ja vēlamies saņemt spēku, kas nāk no Jehovas.

19. Kā Pāvils spēja paveikt apbrīnojamus darbus?

¹⁹ Kļuvis par kristieti, Pāvils paveica apbrīnojamus darbus. Kā viņš to spēja? Viņš bija sapratis, ka nav svarīgi tas, kāda ir cilvēka izcelsme, fiziskie spēki, materiālais stāvoklis vai izglītība. Cilvēkam ir jābūt pazemīgam un jāpaļaujas uz Jehovu — tad viņš spēs paveikt daudz laba. Centīsimies līdzināties Pāvilam, 1) paļaujoties uz Jehovu, 2) mācoties no uzticīgiem Dieva kalpiem, par kuriem stāstīts Bībelē, un 3) pieņemot ticības biedru palīdzību. Ja mēs tā rīkosimies, tad, lai cik vāji mēs justos, Jehova mūs darīs stiprus.