Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

26. STUDĒJAMAIS RAKSTS

Vai jūs varat piedalīties mācekļu gatavošanā?

Vai jūs varat piedalīties mācekļu gatavošanā?

”Dievs ir tas, kas darbojas jūsos, dodot jums gan vēlēšanos, gan spēku rīkoties.” (FILIP. 2:13.)

64. DZIESMA ”Ar prieku piedalāmies pļaujā”

IESKATS *

1. Ko Jehova ir izdarījis mūsu labā?

KĀ JŪS kļuvāt par Jehovas lieciniekiem? Vispirms jūs dzirdējāt labo vēsti — varbūt jums to pastāstīja vecāki, darba vai skolas biedri vai kāds, kas sludināja pa mājām. (Marka 13:10.) Pēc tam sludinātāji veltīja daudz laika un pūļu, mācot jums Bībeli. Jūs iemīlējāt Jehovu un uzzinājāt, ka viņš mīl jūs. Jehova jums palīdzēja pieņemt patiesību, un tagad jūs esat Jēzus Kristus mācekļi un jums ir izredzes uz mūžīgu dzīvi. (Jāņa 6:44.) Jūs noteikti esat pateicīgi Jehovam par to, ka viņš bija rosinājis savus kalpus mācīt jums Bībeli un ka viņš arī jums ir ļāvis kļūt par viņa lieciniekiem.

2. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

2 Tagad, kad mēs zinām patiesību, mēs palīdzam arī citiem atrast ceļu, kas ved uz dzīvību. Mums varbūt patīk sludināt pa mājām, bet, iespējams, mēs vilcināmies piedāvāt Bībeles nodarbības vai arī mums nav viegli tās vadīt. Tādā gadījumā mums lieti noderēs šajā rakstā minētie ieteikumi. Rakstā ir apskatīts, kas mūs mudina piedalīties mācekļu gatavošanā. Tāpat ir aplūkots, kā pārvarēt grūtības, kas daudzus attur no Bībeles nodarbību vadīšanas. Vispirms pievērsīsim uzmanību tam, kāpēc mums ir jābūt ne vien labās vēsts sludinātājiem, bet arī Bībeles skolotājiem.

JĒZUS IR LICIS GAN SLUDINĀT, GAN GATAVOT MĀCEKĻUS

3. Kāpēc mēs sludinām?

3 Jēzus saviem sekotājiem deva divus uzdevumus. Pirmkārt, viņš tiem lika sludināt labo vēsti par Dieva valstību. Jēzus paskaidroja mācekļiem, kā to darīt. (Mat. 10:7; Lūk. 8:1.) Viņš tos arī brīdināja, ka cilvēki uz šo vēsti reaģēs dažādi. (Lūk. 9:2—5.) Tāpat viņš paredzēja, ka ”labā vēsts par Dieva valstību tiks sludināta pa visu zemi, lai to dzirdētu visas tautas”. (Mat. 24:14; Ap. d. 1:8.) Lai kāda būtu cilvēku reakcija, Jēzus mācekļiem bija jāstāsta citiem par Dieva valstību un par to, ko tā panāks.

4. Kas vēl, saskaņā ar Mateja 28:18—20, ir jādara Jēzus mācekļiem?

4 Otrkārt, Jēzus lika mācīt cilvēkiem, kas varētu kļūt par viņa sekotājiem, pildīt visu, ko viņš ir norādījis. Bet vai šis darbs bija jāveic tikai pirmajā gadsimtā, kā daži apgalvo? Nē, Jēzus teica, ka tas tiks darīts līdz pat mūsu dienām, līdz ”šī laikmeta nobeigumam”. (Nolasīt Mateja 28:18—20.) Visticamāk, Jēzus šos vārdus sacīja tajā reizē, kad parādījās vairāk nekā 500 mācekļiem. (1. Kor. 15:6.) Atklāsmē, ko Jēzus deva apustulim Jānim, viņš skaidri norādīja, ka visiem viņa mācekļiem ir jāpalīdz cilvēkiem iepazīt Jehovu. (Atkl. 22:17.)

5. Kādu salīdzinājumu Pāvils izmantoja 1. Korintiešiem 3:6—9?

5 Apustulis Pāvils mācekļu gatavošanu salīdzināja ar labības audzēšanu, paskaidrodams, ka mums jādara kaut kas vairāk nekā tikai jāsēj patiesības sēklas. Pāvils Korintas kristiešiem rakstīja: ”Es iestādīju, Apolls aplaistīja.” Pēc tam Pāvils piebilda: ”Jūs esat Dieva tīrums.” (Nolasīt 1. Korintiešiem 3:6—9.) Mēs esam darbinieki ”Dieva tīrumā”, un mēs ne vien sējam patiesības sēklas, bet arī regulāri rūpējamies par iesēto un to laistām. (Jāņa 4:35.) Taču mēs atzīstam, ka Dievs ir tas, kas audzē.

6. Kas jādara Bībeles skolotājam?

6 Mēs meklējam tos, kam ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi”. (Ap. d. 13:48.) Lai šie cilvēki kļūtu par Kristus mācekļiem, mums viņiem jāpalīdz 1) saprast Bībeles mācības, 2) piekrist tām un 3) likt lietā uzzināto. (Jāņa 17:3; Kol. 2:6, 7; 1. Tes. 2:13.) Ikviens kristietis var palīdzēt Bībeles skolniekiem, izturoties pret tiem sapulcēs laipni, sirsnīgi un ar mīlestību. (Jāņa 13:35.) Bībeles skolotājam bieži vien ir jāveltī daudz laika un pūļu, lai Bībeles skolnieks spētu mainīt dziļi iesakņojušos paradumus vai uzskatus. (2. Kor. 10:4, 5.) Var paiet daudz mēnešu, līdz cilvēks veic visas nepieciešamās izmaiņas un ir gatavs kristīties. Bet pūlēties noteikti ir vērts!

GATAVOT MĀCEKĻUS MŪS MUDINA MĪLESTĪBA

7. Kāpēc mēs ar prieku sludinām un gatavojam mācekļus?

7 Kāpēc mēs ar prieku sludinām un gatavojam mācekļus? Pirmkārt, tāpēc, ka mīlam Jehovu. Kad mēs no visas sirds pūlamies pildīt Jēzus norādījumu sludināt un gatavot mācekļus, mēs pierādām, ka mīlam Dievu. (1. Jāņa 5:3.) Padomāsim: mīlestība pret Jehovu mūs ir mudinājusi sludināt pa mājām. Droši vien nebija viegli sākt to darīt. Vai jūs nejutāt zināmu satraukumu, kad sludināšanā pirmo reizi piezvanījāt pie kādas mājas durvīm? Visticamāk, tā bija. Bet jūs zinājāt, ka Jēzus vēlas, lai jūs sludinātu, un jūs to darījāt. Un ar laiku jums noteikti kļuva vieglāk sludināt pa mājām. Bet ko var teikt par Bībeles nodarbību vadīšanu? Vai šis uzdevums jūs mazliet biedē? Tā varētu būt. Bet atcerēsimies, ka tad, ja mēs lūdzam, lai Jehova mums palīdzētu pārvarēt nedrošību un piedāvāt cilvēkiem Bībeles nodarbības, viņš var rosināt mūsos vēlēšanos gatavot mācekļus.

8. Kas vēl, kā izriet no Marka 6:34, mūs mudina gatavot mācekļus?

8 Otrkārt, mācīt citiem Bībeles patiesību mūs mudina mīlestība pret tuvāko. Reiz Jēzus un viņa mācekļi pēc ilgas sludināšanas jutās noguruši. Viņiem bija vajadzīga atpūta, un viņi devās uz kādu nomaļu vietu, bet ļaudis viņus atrada. Jēzum kļuva to žēl, un ”viņš tiem sāka daudz ko mācīt”. (Nolasīt Marka 6:34.) Jēzus rīkojās pašaizliedzīgi. Viņš saprata, kā šie cilvēki jutās. Jēzus zināja, cik daudz ciešanu ir viņu dzīvē un cik ļoti viņiem ir nepieciešama cerība, un Jēzus vēlējās viņiem palīdzēt. Mūsdienās cilvēki ir līdzīgā situācijā. Lai gan daudzi izskatās apmierināti ar dzīvi, arī viņiem ir savas problēmas un ir vajadzīga cerība uz labāku nākotni. Šie cilvēki ir kā noklīdušas avis, kas palikušas bez gana. Apustulis Pāvils par šādiem cilvēkiem rakstīja, ka viņiem nav cerības un viņi ir bez Dieva. (Efes. 2:12.) Viņi atrodas uz ”ceļa, kas ved uz bojāeju”. (Mat. 7:13.) Ja mēs pārdomājam mūsu apkaimē dzīvojošo cilvēku stāvokli, mīlestība un līdzjūtība mūs mudina viņiem palīdzēt. Labākais veids, kā to varam darīt, ir piedāvāt viņiem mācīties Bībeli.

9. Kā Jehova mums var palīdzēt, kā redzams Filipiešiem 2:13?

9 Varbūt jūs vilcināties piedāvāt citiem Bībeles nodarbības, jo zināt, ka to vadīšana prasa daudz laika. Ja tā ir, jūs varat stāstīt par savām bažām Jehovam. Lūdziet, lai viņš vairo jūsu vēlēšanos meklēt atsaucīgus cilvēkus un mācīt tiem Bībeli. (Nolasīt Filipiešiem 2:13.) Apustulis Jānis rakstīja, ka Dievs atbild uz lūgšanām, kuras ir saskaņā ar Dieva gribu. (1. Jāņa 5:14, 15.) Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova vairos mūsu vēlēšanos gatavot mācekļus.

CITAS GRŪTĪBAS

10., 11. Kāpēc daži kristieši vilcinās piedāvāt Bībeles nodarbības?

10 Mēs nopietni izturamies pret uzdevumu mācīt citiem Bībeles patiesību, lai gan mums varbūt ir jāsaskaras ar šķēršļiem, kuru dēļ mēs nevaram piedalīties šajā darbā tik daudz, cik vēlētos. Apskatīsim, kādas grūtības var rasties un kā tās pārvarēt.

11 Mūsu apstākļi. Ir sludinātāji, kas ir krietni gados vai kam ir slikta veselība. Tādā situācijā ir vērts padomāt par to, ko mēs esam sapratuši Covid-19 pandēmijas laikā. Daudzi ir pārliecinājušies, ka Bībeles nodarbības var vadīt arī attālināti. Tātad ir iespējams mācīt kādam Bībeli, pat neizejot no savām mājām. Šai metodei ir vēl kāda priekšrocība. Daži cilvēki gribētu iepazīt Bībeli, bet viņiem nav laika tad, kad daudzi no mums parasti dodas sludināt. Taču, iespējams, viņi var izbrīvēt laiku Bībeles nodarbībām no rīta vai vakarā. Vai mēs nevarētu tam pielāgoties? Jēzus ar Nikodēmu garīgus jautājumus pārrunāja naktī, jo tādu laiku bija izvēlējies Nikodēms. (Jāņa 3:1, 2.)

12. Kas var mazināt mūsu nedrošību par savām spējām mācīt kādam Bībeli?

12 Nedrošība par savām spējām. Varbūt kādam šķiet, ka ir nepieciešams iegūt vairāk zināšanu un prasmju, lai mācītu citiem Bībeli. Tādā gadījumā ir vērts pārdomāt trīs faktus, kas var vairot mūsu pārliecību. Pirmkārt, Jehova uzskata, ka mēs esam piemēroti, lai mācītu citiem Bībeli. (2. Kor. 3:5.) Otrkārt, Jēzus, kam ”ir dota visa vara debesīs un uz zemes”, mums ir licis gatavot mācekļus. (Mat. 28:18.) Tas liecina, ka viņš mums uzticas. Treškārt, mēs noteikti varam saņemt palīdzību. Jēzum viņa Tēvs bija mācījis, ”ko teikt un ko runāt”, un arī mums ir pieejama šāda palīdzība. (Jāņa 8:28; 12:49.) Vēl mēs varam lūgt, lai sludinātāju grupas pārraugs, kāds prasmīgs pionieris vai pieredzējis sludinātājs mums palīdz uzsākt un vadīt Bībeles nodarbības. Viena iespēja, kā iegūt pārliecību par saviem spēkiem, ir piedalīties šādu sludinātāju vadītajās nodarbībās.

13. Kāpēc mums ir jāmācās vadīt Bībeles nodarbības citādi?

13 Grūti pielāgoties jaunām metodēm un palīglīdzekļiem. Veids, kā mēs vadām Bībeles nodarbības, ir mainījies. Lai prasmīgi izmantotu mūsu galveno palīglīdzekli Bībeles nodarbību vadīšanā — grāmatu Jūs varat dzīvot mūžīgi —, ir nepieciešams gan gatavoties nodarbībām citādi, gan tās vadīt citādi. Nodarbībās ir jānolasa mazāk materiāla nekā iepriekš, bet vairāk ir jārunā ar Bībeles skolnieku. Mācot mēs tagad bieži izmantojam video un citus mūsu vietnē publicētos materiālus, kā arī lietotni JW Library®. Ja mēs īsti neprotam lietot šos palīglīdzekļus, mēs varam palūgt, lai kāds sludinātājs mums iemāca ar tiem rīkoties. Protams, ieradumam ir liels spēks un nav viegli kaut ko sākt darīt citādi. Bet ar Jehovas un ticības biedru palīdzību mēs spēsim pielāgoties jaunām metodēm un palīglīdzekļiem un gūsim prieku no Bībeles nodarbību vadīšanas. Kāds pionieris atzina, ka jaunais veids, kā mēs vadām Bībeles nodarbības, ir ”aizraujošs kā Bībeles skolniekam, tā skolotājam”.

14. Kas mums jāpatur prātā, ja sludinām teritorijā, kur daudzi nevēlas uzklausīt mūsu sludināto vēsti, un kāpēc mūs var uzmundrināt 1. Korintiešiem 3:6, 7?

14 Dzīvojam vietā, kur maz cilvēku vēlas mācīties Bībeli. Daļa cilvēku ir vienaldzīgi vai pat negatīvi noskaņoti pret mūsu sludināto vēsti. Kas mums var palīdzēt saglabāt pozitīvu nostāju, ja mēs kalpojam šādā teritorijā? Paturēsim prātā, ka cilvēku apstākļi mūsu nedrošajā pasaulē var negaidīti mainīties un tie, kurus agrāk Bībele nav interesējusi, var sākt interesēties par garīgiem jautājumiem. (Mat. 5:3.) Daži, kas agrāk vienmēr atteicās no mūsu literatūras, vēlāk ir piekrituši mācīties Bībeli. Turklāt, kā mēs zinām, Jehova ir ”pļaujas Kungs”. (Mat. 9:38.) Viņš ir tas, kas ”audzē”, bet viņš vēlas, lai mēs joprojām ”stādītu un laistītu”. (1. Kor. 3:6, 7.) Ir uzmundrinoši apzināties, ka pat tādā gadījumā, ja mēs pagaidām nevadām Bībeles nodarbības, Jehova mūs atalgo par mūsu pūlēm, nevis par iznākumu. *

GŪSIM PRIEKU, GATAVOJOT MĀCEKĻUS

Pārmaiņas, kādas var notikt cilvēka dzīvē tāpēc, ka mēs sludinām labo vēsti un gatavojam mācekļus. (Sk. 15.—17. rindkopu) *

15. Kā jūtas Jehova, kad cilvēks sāk mācīties Bībeli un rīkojas saskaņā ar uzzināto?

15 Jehovam sagādā prieku, ja kāds pieņem Bībeles patiesību un dalās uzzinātajā ar citiem. (Sāl. pam. 23:15, 16.) Cik gan priecīgs ir Jehova, redzot, kā sludināšana vēršas plašumā! Piemēram, 2019./2020. kalpošanas gadā, kad pasauli pārņēma pandēmija, Bībeles nodarbības tika vadītas 7 705 765 cilvēkiem un cilvēku grupām. Pateicoties Bībeles nodarbībām, 241 994 cilvēki deva solījumu kalpot Jehovam un kristījās. Šie jaunie mācekļi tagad paši vada Bībeles nodarbības un gatavo Kristus mācekļus. (Lūk. 6:40.) Nav šaubu, ka, piedaloties šajā vērienīgajā darbā, mēs ielīksmojam Jehovu.

16. Kādu mērķi var izvirzīt ikviens sludinātājs?

16 Mācekļu gatavošana prasa laiku un pūles, bet ar Jehovas palīdzību mēs varam sniegt savu ieguldījumu tajā, lai Bībeles skolnieki iemīlētu mūsu debesu Tēvu. Vai ikviens no mums nevarētu izvirzīt mērķi mācīt Bībeli vismaz vienam cilvēkam? Ja sludināšanā katrā piemērotā brīdī piedāvāsim cilvēkiem mācīties Bībeli, iespējams, mēs būsim patīkami pārsteigti par iznākumu. Jehova noteikti svētīs mūsu pūles.

17. Ko var sniegt Bībeles nodarbību vadīšana?

17 Mums tiešām ir brīnišķīga iespēja sludināt labo vēsti un mācīt citiem Bībeles patiesību! Piedalīšanās šajā darbā sagādā dziļu prieku un gandarījumu. Apustulis Pāvils, kas daudziem tesalonikiešiem bija palīdzējis kļūt par Kristus mācekļiem, viņiem rakstītajā vēstulē pauda savas jūtas šādi: ”Kas ir mūsu cerība, prieks un vainags, ar ko mēs leposimies mūsu Kunga Jēzus priekšā viņa klātbūtnes laikā? Vai gan tie neesat jūs? Patiešām, jūs esat mūsu gods un prieks!” (1. Tes. 2:19, 20; Ap. d. 17:1—4.) Daudzi mūsdienās ir jutušies tāpat. Kāda kristiete, vārdā Stefānija, kas kopā ar vīru daudziem Bībeles skolniekiem ir palīdzējusi kļūt par kristītiem Jehovas kalpiem, teica: ”Nav lielāka prieka kā palīdzēt cilvēkiem, lai viņi ar laiku varētu veltīt savu dzīvi Jehovam.”

57. DZIESMA ”Sludinām visdažādākajiem cilvēkiem”

^ 5. rk. Jehova mums ir uzdevis ne vien sludināt cilvēkiem labo vēsti, bet arī mācīt tiem pildīt visu, ko Jēzus ir licis. Kas mūs mudina to darīt? Ar kādām grūtībām mēs saskaramies, sludinot labo vēsti un gatavojot mācekļus? Kā mēs varam tās pārvarēt? Rakstā ir sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.

^ 14. rk. Vairāk informācijas par to, ko ikviens var darīt, lai kādam, kas ir sācis mācīties Bībeli, palīdzētu kļūt par Jehovas kalpu, var atrast 2021. gada marta Sargtorņa rakstā ”Kā draudze var palīdzēt Bībeles skolniekiem kļūt par kristītiem Jehovas kalpiem.

^ 53. rk. ATTĒLOS: pārmaiņas, kādas var notikt cilvēka dzīvē, ja viņš mācās Bībeli. Cilvēkam, kas nepazīst Jehovu, šķiet, ka dzīvei nav nekādas jēgas. Viņu uzrunā Jehovas liecinieki, un viņš piekrīt mācīties Bībeli. Pateicoties Bībeles nodarbībām, šis vīrietis kļūst par kristītu Jehovas kalpu. Pēc kāda laika viņš pats kādam māca Bībeli. Galu galā viņi visi dzīvo paradīzē.