1., 2. Kādā ziņā kristiešiem jālīdzinās seismiski izturīgam debesskrāpim? (1. Korintiešiem 15:58.)

 DIVDESMITĀ gadsimta septiņdesmito gadu beigās Japānas galvaspilsētā Tokijā pāri namu jumtiem lepni pacēlās sešdesmitstāvīgs debesskrāpis. Iedzīvotāji bažījās: kā šī ēka izturēs biežās zemestrīces? Taču satraukumam nebija pamata. Ēka bija projektēta seismiski izturīga, proti, noturīga un vienlaikus ”elastīga”, tāda, kas spēj amortizēt pazemes grūdienu spēku. Kādā ziņā kristiešiem ir jābūt līdzīgiem šādam debesskrāpim?

² Mums jābūt nelokāmiem, tomēr arī ”elastīgiem”. Mēs nedrīkstam piekāpties, ja ir runa par Jehovas likumiem un normām. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:58.) Mēs labprāt paklausām Jehovam un neatkāpjamies no Bībeles principiem. No otras puses, kristiešiem ir jābūt saprātīgiem, proti, gataviem piekāpties, kad situācija to prasa un piekāpšanās nebūtu pretrunā ar Jehovas normām. (Jēk. 3:17.) Kristietis, kas ir iemācījies būt līdzsvarots, nekrīt galējībās — viņš nav pārlieku stingrs, bet nav arī pārlieku pielaidīgs. Šajā rakstā ir aplūkots, kā būt nelokāmiem un nesatricināmiem. Vēl rakstā ir apskatīts, kā Sātans pūlas vājināt mūsu apņēmību palikt uzticīgiem Jehovam un kā mēs Sātanam varam pretoties.

3. Kādi Jehovas likumi ir lasāmi Apustuļu darbos 15:28, 29?

³ Tā kā Jehova ir vislabākais likumdevējs, viņš saviem kalpiem vienmēr dod skaidrus likumus. (Jes. 33:22.) Piemēram, pirmajā gadsimtā Jehova ar vadošās padomes  starpniecību kristiešus mudināja 1) sargāties no elkdievības un pielūgt vienīgi viņu, 2) uzskatīt asinis par svētām un 3) ievērot Svētajos Rakstos noteiktās tikumības normas. (Nolasīt Apustuļu darbus 15:28, 29.) Kā mūsdienās kristieši var būt šajos jautājumos nelokāmi?

4. Kā mēs varam apliecināt pilnīgu uzticību Jehovam? (Atklāsmes 4:11.)

⁴ Mēs sargāmies no elkdievības un pielūdzam vienīgi Jehovu. Jehova no izraēliešiem prasīja pilnīgu uzticību. (5. Moz. 5:6—10.) Kad Sātans kārdināja Jēzu, Jēzus tam atbildēja: ”Ir rakstīts: ”Pielūdz tikai Jehovu, savu Dievu.”” (Mat. 4:8—10.) Tāpēc mēs nepielūdzam nekādus elkus. Mēs arī nedievinām cilvēkus — ne reliģiskos vadītājus, ne politiskos līderus, ne sporta zvaigznes, ne aktierus vai dziedātājus. Mēs pielūdzam vienīgi Jehovu, jo viņš ”ir radījis visu”. (Nolasīt Atklāsmes 4:11.)

5. Kāpēc mēs ievērojam Jehovas likumus un principus, kas saistīti ar dzīvības un asins svētumu?

⁵ Mēs ievērojam Jehovas likumus un principus, kas saistīti ar dzīvības un asins svētumu. Mēs tā rīkojamies tāpēc, ka asinis simbolizē dzīvību, kas ir ļoti dārga dāvana no Dieva. (3. Moz. 17:14.) Kad Jehova atļāva cilvēkiem ēst gaļu, viņš tiem aizliedza lietot uzturā asinis. (1. Moz. 9:4.) Viņš to atkārtoja tad, kad ar Mozus starpniecību deva likumus izraēliešiem. (3. Moz. 17:10.) Pirmajā gadsimtā Jehova ar vadošās padomes starpniecību kristiešiem lika ”atturēties no.. asinīm”. (Ap. d. 15:28, 29.) Mēs esam nelokāmi un paklausām šim likumam arī tad, kad runa ir par ārstēšanu. b

6. Ko mēs darām, lai ievērotu Jehovas noteiktās tikumības normas?

⁶ Mēs ievērojam Jehovas noteiktās tikumības normas. (Ebr. 13:4.) Apustulis Pāvils, izsakoties tēlainā valodā, mudināja kristiešus ”nonāvēt sevī” nepareizas tieksmes. Mēs sargāmies skatīties uz jebko, kas var pamudināt uz netiklību, un neiesaistāmies nekāda veida amorālā rīcībā. (Kol. 3:5; Īj. 31:1.) Kad sastopamies ar kārdinājumu rīkoties nepareizi, mēs nekavējoties atmetam netīras domas un nesākam darīt neko tādu, kas varētu sabojāt mūsu attiecības ar Dievu.

7. Kādai ir jābūt mūsu apņēmībai, un kāpēc?

⁷ Jehova vēlas, lai mēs būtu viņam ”no sirds paklausīgi”. (Rom. 6:17.) Viņa likumi mums nāk tikai par labu, un tie nav apstrīdami. (Jes. 48:17, 18; 1. Kor. 6:9, 10.) Mēs vēlamies iepriecināt Jehovu un paužam tādu pašu attieksmi, kāda bija psalmu sacerētājam: ”Taviem norādījumiem esmu apņēmies klausīt vienmēr, līdz pašam galam.” (Ps. 119:112.) Taču Sātans mūsu apņēmību cenšas vājināt. Kā viņš to dara?

8. Kā Sātans cenšas mūs novērst no Jehovas?

⁸ Vajāšanas. Sātans ar patiesības pretinieku starpniecību mēģina mūs ietekmēt gan fiziski, gan psiholoģiski. Viņš vēlas mūs ”aprīt” — panākt, lai mēs novērstos no Jehovas. (1. Pēt. 5:8.) Agrīnie kristieši cieši turējās pie savas ticības, tāpēc viņus vajāja un daudzus no viņiem pat nogalināja. (Ap. d. 5:27, 28, 40; 7:54—60.) Sātans izmanto vajāšanas arī mūsdienās. Par to liecina fakts, ka patiesības pretinieki cenšas traucēt Dieva kalpiem, bet Krievijā un vēl vairākās  zemēs mūsu ticības biedri tiek nežēlīgi vajāti.

9. Kāpēc mums ir jābūt gataviem, ka mūs viltīgi mudinās pārkāpt Jehovas likumus?

⁹ Viltīgi paņēmieni. Sātans izmanto ne tikai atklātus uzbrukumus, bet arī dažādas viltības. (Efes. 6:11.) Minēsim piemēru. Kādam kristietim, ko sauc Roberts, bija vajadzīga nopietna operācija, un viņu ievietoja slimnīcā. Viņš ārstiem darīja zināmu, ka nekādā gadījumā nepiekritīs asins pārliešanai. Ķirurgs bija ar mieru ņemt vērā mūsu brāļa lēmumu. Operācijas priekšvakarā, kad Roberta tuvinieki jau bija aizgājuši, pie viņa atnāca anesteziologs. Viņš Robertam teica, ka, visticamāk, asinis netiks pārlietas, bet katram gadījumam tās turēs gatavībā. Iespējams, viņš domāja, ka tad, kad Roberta tuvinieki ir prom, Roberts savu nostāju mainīs. Taču Roberts palika nelokāms un teica: lai kāda būtu situācija, viņš atsakās no asinīm.

10. Kāpēc ”šīs pasaules gudrība” ir bīstama? (1. Korintiešiem 3:19, 20.)

¹⁰ ”Šīs pasaules gudrība”. Ja mēs pārņemtu neticīgu cilvēku domāšanas veidu, mēs varētu novērsties no Jehovas. (Nolasīt 1. Korintiešiem 3:19, 20.) ”Šīs pasaules gudrība” mudina izdabāt miesas vēlmēm. Pirmajā gadsimtā Pergamā un Tiatīrā bija izplatīta elkdievība un netiklība un turienes draudzēs vairāki kristieši bija pakļāvušies kaitīgai ietekmei. Tāpēc gan Pergamas, gan Tiatīras draudzei Jēzus stingri aizrādīja par to, ka tajās tiek paciesta netiklība. (Atkl. 2:14, 20.) Arī mūsdienās neticīgi cilvēki spiež kristiešus pārņemt nepareizus uzskatus. Tuvinieki vai paziņas varbūt apelē pie mūsu jūtām un mudina uz rīcību, kas nav patīkama Dievam. Piemēram, mums varbūt cenšas iestāstīt, ka Bībeles morāles normas ir novecojušas un ka padoties savām vēlmēm ir normāli.

11. No kā mums jāsargās?

¹¹ Reizēm mums var šķist, ka Jehovas norādījumi nav pietiekami skaidri. Mums pat var rasties kārdinājums ”tiekties pāri tam, kas rakstīts”. (1. Kor. 4:6.) Šādu smagu kļūdu pieļāva ebreju reliģiskie vadītāji pirmajā gadsimtā. Pievienodami bauslībai pašu izdomātus likumus, viņi uzkrāva cilvēkiem ”smagas nastas”. (Mat. 23:4.) Jehova ar Bībeles un savas organizācijas starpniecību mums sniedz skaidrus norādījumus, un nav nekādas vajadzības tiem kaut ko pievienot. (Sāl. pam. 3:5—7.) Tāpēc mēs ”netiecamies pāri tam, kas rakstīts” Bībelē, un neveidojam likumus personiskas izvēles jautājumos.

12. Kā Sātans izmanto ”tukšu maldināšanu”?

¹² Maldināšana. Lai piemānītu cilvēkus un šķeltu sabiedrību, Sātans izmanto ”tukšu maldināšanu” un ”šīs pasaules uzskatus”. (Kol. 2:8.) Pirmajā gadsimtā pie šādiem maldiem piederēja uz cilvēku gudrību balstīta filozofija, ebreju reliģisko vadītāju mācības, kas bija pretrunā ar Svētajiem Rakstiem, kā arī uzskats, ka kristiešiem ir jāievēro Mozus bauslība. Tas viss novērsa cilvēku uzmanību no patiesās gudrības avota Jehovas. Mūsdienās Sātans izmanto plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai izplatītu sazvērestības teorijas un politisko līderu popularizētās viltus ziņas. Ļoti daudz nepatiesu ziņu parādījās, kad sākās Covid-19 pandēmija. c Jehovas liecinieki, kas ņēma  vērā organizācijas norādījumus, aiztaupīja sev nevajadzīgas raizes, ko pieredzēja tie, kuri noticēja dezinformācijai. (Mat. 24:45.)

13. Kāpēc mums vienmēr jāpatur prātā, kas ir svarīgākais?

¹³ Centieni novērst mūsu uzmanību. Mums vienmēr jāpatur prātā, ”kas ir svarīgākais”. (Filip. 1:9, 10.) Pretējā gadījumā mēs pārāk daudz laika un spēka veltīsim tam, kas nav tik būtisks. Tādas neatņemamas dzīves sastāvdaļas kā ēšana, dzeršana, atpūta, izklaide un laicīgais darbs varētu novērst mūsu uzmanību no kalpošanas Jehovam, ja mēs pieļautu, ka tās kļūst par svarīgāko dzīvē. (Lūk. 21:34, 35.) Mūs ik dienu apber ziņas par politiskām nesaskaņām un nemieriem. Nepieļausim, ka tās novērstu mūsu uzmanību no Dieva valstības! Ja mēs šādām ziņām veltītu pārāk daudz laika, mēs domās sāktu atbalstīt kādu no politiskajām pusēm. Ar visiem iepriekš minētajiem paņēmieniem Sātans mēģina vājināt mūsu apņēmību rīkoties pareizi. Tālāk ir apskatīts, kā mēs varam viņam pretoties un palikt nelokāmi.

14. Kas mums jāpārdomā, lai mēs paliktu nelokāmi?

¹⁴ Pārdomāsim, kāpēc mēs apsolījām kalpot Jehovam un kristījāmies. Mēs spērām šos soļus tāpēc, ka vēlējāmies nostāties Jehovas pusē. Atsauksim atmiņā, kā mēs pārliecinājāmies, ka esam atraduši patiesību. Mēs ieguvām precīzas zināšanas par Jehovu. Tām vairojoties, auga mūsu cieņa pret Jehovu, un mēs iemīlējām viņu kā savu debesu Tēvu. Mūsu ticība kļuva arvien stiprāka, un mēs izjutām pamudinājumu nožēlot grēkus. Mēs pārtraucām rīkoties nepareizi un saskaņojām savu dzīvi ar Dieva gribu. Kad sapratām, ka Dievs mums ir piedevis grēkus, mēs izjutām milzīgu atvieglojumu. (Ps. 32:1, 2.) Mēs sākām apmeklēt draudzes sapulces un stāstīt citiem par to, ko esam uzzinājuši no Bībeles. Tagad,  būdami kristīti Jehovas kalpi, mēs ejam pa ceļu, kas ved uz dzīvību, un esam apņēmušies uz tā palikt vienmēr. (Mat. 7:13, 14.)

15. Kāpēc ir jāpēta Bībele un jāpārdomā uzzinātais?

¹⁵ Pētīsim Bībeli un pārdomāsim uzzināto. Tāpat kā koks ar dziļām saknēm iztur lielas vētras, mēs paliksim nelokāmi, ja mūsu ticība dziļi sakņosies Dieva vārdos. Gadiem ejot, koka saknes stiepjas dziļumā un plašumā. Kad mēs pētām Bībeli un pārdomājam uzzināto, mūsu ticība kļūst arvien stiprāka un vairojas mūsu pārliecība, ka Dieva gribas pildīšana ir labākais dzīves ceļš. (Kol. 2:6, 7.) Pārdomāsim, kā Jehovas norādījumi ir palīdzējuši viņa kalpiem senatnē, kā arī to, kā Jehova viņus ir aizsargājis. Piemēram, Ecehiēls uzmanīgi vēroja parādību, kurā eņģelis rūpīgi mērīja templi, un šī parādība viņu stiprināja. Arī mums ir vērtīgi iedziļināties šajā parādībā, jo tā palīdz saprast, kā mēs varam atbalstīt patiesā Dieva pielūgsmi. d (Eceh. 40:1—4; 43:10—12.) Tātad arī mums ir svarīgi veltīt laiku Bībeles pētīšanai.

16. Kas liecināja, ka Robertam ir ”nelokāma sirds”? (Psalms 112:7.)

¹⁶ Gādāsim, lai mūsu sirds būtu nelokāma. Ķēniņš Dāvids apliecināja stipru mīlestību pret Jehovu šādiem vārdiem: ”Mana sirds ir nelokāma, Dievs.” (Ps. 57:7.) Arī mūsu sirds var būt ”nelokāma, pilna paļāvības uz Jehovu”. (Nolasīt Psalmu 112:7.) Padomāsim, kā iepriekšminētajam Robertam palīdzēja paļāvība uz Jehovu. Kad viņam pateica, ka asinis tomēr katram gadījumam tiks turētas gatavībā, viņš nekavējoties atbildēja, ka tad, ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka viņam tiks pārlietas asinis, viņš tūlīt pat dosies prom no slimnīcas. Vēlāk viņš sacīja: ”Tajā brīdī man nebija ne mazāko šaubu, un es neuztraucos.”

17. Ko var mācīties no tā, kā rīkojās Roberts? (Sk. arī attēlu.)

 ¹⁷ Roberts bija nelokāms, jo viņš bija izlēmis, kā rīkosies, jau ilgu laiku pirms nonākšanas slimnīcā. Kas viņam palīdzēja pieņemt Dievam patīkamu lēmumu? Pirmkārt, viņš vēlējās iepriecināt Jehovu. Otrkārt, viņš bija izpētījis, kas par dzīvību un asinīm teikts Bībelē un mūsu organizācijas literatūrā. Treškārt, viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka Jehova par paklausību viņu atalgos. Arī mūsu sirds var būt nelokāma jebkādos pārbaudījumos.

18. Ko mēs varam mācīties no Baraka? (Sk. arī vāka attēlu.)

¹⁸ Paļausimies uz Jehovu. Ko mēs varam mācīties no Baraka, par kuru stāstīts Bībelē? Viņš guva iespaidīgu uzvaru tāpēc, ka paļāvās uz Jehovu un pildīja viņa norādījumus. Tajā laikā Izraēlā ”nebija manāms ne vairogs, ne šķēps”, tomēr Jehova izraēliešiem lika doties kaujā pret labi bruņotu kanaāniešu karaspēku, kuru vadīja virspavēlnieks Sisera. (Tiesn. 5:8.) Ar pravietes Deboras starpniecību Jehova Barakam lika doties uz Kišonas ieleju, lai tur stātos pretī Siseram un viņa 900 kaujas ratiem. Lai arī Siseras karaspēkam, kurā bija tik daudz kaujas ratu, līdzenumā bija liels pārspēks, Baraks paklausīja Jehovas norādījumam. Kad Baraks ar kareivjiem devās lejā no Tābora kalna, Jehova lika gāzties lietum, un kanaāniešu kaujas rati iestiga dubļos. Jehova izraēliešiem dāvāja pārliecinošu uzvaru. (Tiesn. 4:1—7, 10, 13—16.) Jehova dāvās uzvaru arī mums, ja paļausimies uz viņu un viņa pārstāvjiem, ar kuru starpniecību viņš mūs vada. (5. Moz. 31:6.)

19. Kāpēc ir svarīgi palikt nelokāmiem?

¹⁹ Kamēr vien pastāvēs ļaunā pasaule, mums būs jācīnās, lai paliktu nelokāmi. (1. Tim. 6:11, 12; 2. Pēt. 3:17.) Neļausim Sātanam satricināt mūsu ticību ne ar vajāšanām, ne ar viltīgiem paņēmieniem, ne ar ”šīs pasaules gudrību”, ne ar maldināšanu, ne ar centieniem novērst mūsu uzmanību no svarīgākā. (Efes. 4:14.) Mums ir jābūt nelokāmiem, pilnībā jāpaļaujas uz Jehovu un bez mazākās svārstīšanās jāpaklausa viņa norādījumiem. Bet mums ir jābūt arī saprātīgiem, un nākamajā rakstā ir apskatīts, ko par saprātīgumu mēs varam mācīties no Jehovas un Jēzus.