1. Kas ir vajadzīgs, lai pārbaudījumos nesalūztu? (Sk. arī attēlu.)

 ”KOKS, kas liecas, tik ātri nelūst.” Šis sakāmvārds liecina, cik svarīga ir spēja pielāgoties. Lai kristieši spētu pārbaudījumos saglabāt prieku, viņiem jābūt saprātīgiem un jāprot pielāgoties. Saprātīgums un spēja pielāgoties palīdz tad, kad kristieša dzīvē kaut kas krasi mainās, un tad, kad kristieša viedoklis kādā jautājumā atšķiras no ticības biedra viedokļa.

2. Kādas īpašības palīdz pielāgoties jaunai situācijai, un par ko ir runa šajā rakstā?

² Jehovas kalpiem ir jābūt ne vien saprātīgiem, bet arī pazemīgiem un iejūtīgiem. Šajā rakstā ir aplūkots, kā minētās īpašības ir palīdzējušas mūsu ticības biedriem, kad viņu dzīvē kaut kas būtiski mainījās, un kā tās var palīdzēt ikvienam no mums. Bet vispirms pievērsīsim uzmanību Jehovas un Jēzus priekšzīmei un apskatīsim, kā saprātīgums ir izpaudies viņu rīcībā.

3. Kas liecina, ka Jehova ir saprātīgs?

³ Bībelē Jehova ir saukts par Klinti, jo viņš ir nelokāms un nesatricināms. (5. Moz. 32:4.) Jehova ir arī saprātīgs. Notikumiem attīstoties, viņš pastāvīgi pielāgojas, lai īstenotos viņa nodoms. Tā kā Jehova cilvēkus ir radījis pēc sava tēla, arī mēs spējam pielāgoties jauniem apstākļiem. Viņš ir licis Bībelē ietvert ļoti labus principus, pēc kuriem vadīties, lai viņa kalpi jebkādos apstākļos pieņemtu gudrus lēmumus. Tātad, kaut arī Jehova ir tik nesatricināms kā klints, viņa rīcība un Bībelē lasāmie principi skaidri liecina, ka viņš ir saprātīgs.

4. Miniet piemēru, kā ir izpaudies Jehovas saprātīgums! (3. Mozus 5:7, 11.)

 ⁴ Jehova it visu dara nevainojami, un viņa rīcībā izpaužas saprātīgums. Viņš nav pārlieku prasīgs un stingrs pret cilvēkiem. Minēsim piemēru, kā Jehovas saprātīgums izpaudās attiecībās ar izraēliešiem. Viņš neprasīja vienādus upurus no visiem — kā turīgiem, tā trūcīgiem. Noteiktās situācijās Jehova ļāva ziedot tādus upurus, kas atbilda konkrētā izraēlieša rocībai. (Nolasīt 3. Mozus 5:7, 11.)

5. Kādi gadījumi skaidri liecina par Jehovas pazemību un iejūtību?

⁵ Jehovas saprātīgums ir cieši saistīts ar pazemību un iejūtību. Jehovas pazemība spilgti izpaudās tad, kad viņš grasījās iznīcināt Sodomu. Ar eņģeļu starpniecību Jehova savam kalpam Latam lika bēgt kalnos. Bet Lats baidījās turp doties. Tāpēc viņš lūdza, lai Jehova viņam ar ģimeni atļautu paglābties Coārā — mazā pilsētiņā, kuru arī bija paredzēts nopostīt. Jehova būtu varējis uzstāt, ka Latam ir jāpaklausa viņa norādījumiem visos sīkumos. Taču Jehova Latam piekāpās, kaut gan tas nozīmēja atstāt Coāru neskartu. (1. Moz. 19:18—22.) Vairākus gadsimtus vēlāk risinājās notikumi, kas skaidri liecināja par Jehovas iejūtību. Viņš bija licis pravietim Jonam paziņot Nīnives bezdievīgajiem iedzīvotājiem, ka pilsēta pavisam drīz tiks nopostīta. Bet tad nīnivieši nožēloja savus grēkus. Jehovam kļuva viņu žēl, un viņš pasaudzēja šo lielo pilsētu. (Jon. 3:1, 10; 4:10, 11.)

6. Kā Jēzus rīcībā izpaudās saprātīgums?

⁶ Jēzus līdzinās savam Tēvam un arī ir saprātīgs. Jehova Jēzu bija sūtījis sludināt ”Izraēla tautas pazudušajām avīm”. Pildīdams šo uzdevumu, Jēzus apliecināja saprātīgumu. Reiz kāda sieviete, kas nebija izraēliete, lūdzās, lai Jēzus izdziedinātu viņas meitu, ko ”briesmīgi moka dēmons”. Jēzus iežēlojās par šo sievieti un izpildīja viņas lūgumu. (Mat. 15:21—28.) Lūk, vēl kāds piemērs. Jēzus saviem sekotājiem bija teicis: ”Ja kāds.. no manis atsakās, arī es no viņa atteikšos.” (Mat. 10:33.) Bet vai tā notika, kad apustulis Pēteris trīs reizes atteicās no Jēzus? Nē, Jēzus ņēma vērā to, ka Pēterim ir stipra ticība un tas nožēloja savu kļūdu. Pēc augšāmcelšanas Jēzus parādījās Pēterim un acīmredzot darīja tam zināmu, ka ir tam piedevis un to mīl. (Lūk. 24:33, 34.)

7. Kāda reputācija, saskaņā ar Filipiešiem 4:5, kristiešiem ir jāiemanto?

⁷ Mēs apskatījām gadījumus, kuros skaidri izpaudās Dieva Jehovas un viņa Dēla saprātīgums. To pašu Jehova prasa  no mums. (Nolasīt Filipiešiem 4:5.) Ir vērts pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai es esmu iemantojis saprātīga cilvēka reputāciju? Vai citi mani uzskata par piekāpīgu? Vai arī ir pilnīgi pretēji — citu acīs es esmu pārlieku stingrs un stūrgalvīgs? Vai nav tā, ka es vienmēr uzstāju uz savu? Vai tomēr es ieklausos citos un, kad vien iespējams, ņemu vērā viņu vēlmes?” Jo saprātīgāki mēs esam, jo vairāk mēs līdzināmies Jehovam un Jēzum. Tālāk apskatīsim, kā būt saprātīgiem, kad mainās mūsu apstākļi, un kā — situācijās, kad citu viedoklis atšķiras no mūsējā.

8. Kā rīkoties, kad pieredzam pārmaiņas? (Sk. arī zemsvītras piezīmē norādīto materiālu.)

⁸ Saprātīgs cilvēks prot pielāgoties jauniem apstākļiem. Ne visas pārmaiņas, ko pieredzam, ir patīkamas. Mūsu dzīve var pat sagriezties kājām gaisā. Piemēram, negaidīti var pasliktināties veselība vai mūsu zemē var krasi mainīties ekonomiskā vai politiskā situācija. (Pulc. 9:11; 1. Kor. 7:31.) Pilnas slodzes kalpotājiem par pārbaudījumu var kļūt tas, ka mainās viņu uzdevumi kalpošanā vai viņi tiek norīkoti kalpot citur. Lai kāda būtu mūsu situācija, mēs spēsim pielāgoties jauniem apstākļiem, ja 1) pieņemsim realitāti, 2) raudzīsimies uz priekšu, 3) domāsim par pozitīvo un 4) palīdzēsim citiem. b Apskatīsim, kā tas ir izdevies dažiem mūsu brāļiem un māsām.

9. Kas palīdzēja kādam misionāru pārim?

⁹ Pieņemsim realitāti. Emanuelu un Frančesku, kādu laulātu pāri, nosūtīja kalpot par misionāriem citā zemē. Kad viņi sāka iepazīt jaunās draudzes brāļus un māsas un mācīties vietējo valodu, izcēlās Covid-19 pandēmija un viņi ar tiem vairs nedrīkstēja tikties klātienē. Tad negaidīti nomira Frančeskas māte. Mūsu māsa ļoti vēlējās būt ar saviem tuviniekiem, bet pandēmijas dēļ tas nebija iespējams. Kas viņai palīdzēja izturēt šo laiku? Pirmkārt, Emanuels un Frančeska kopā lūdza, lai Jehova viņiem palīdz rīkoties gudri un nepadoties raizēm. Jehova atbildēja uz viņu lūgšanām ar savas organizācijas starpniecību. Piemēram, viņus uzmundrināja vārdi, ko videointervijā teica kāds kristietis: ”Jo ātrāk pārslēdzamies uz jaunajiem apstākļiem, jo ātrāk atgriežas prieks un parādās iespēja šos apstākļus izmantot lietderīgi.” c Otrkārt, viņi apņēmās kļūt prasmīgāki sludināšanā pa telefonu. Viņiem pat izdevās atrast cilvēku, kam mācīt Bībeli. Treškārt, viņus atbalstīja brāļi un māsas, un viņi par to bija ļoti pateicīgi. Kāda kristiete viņiem vesela gada garumā katru dienu īsziņā sūtīja kādu domu no Bībeles. Tātad, ja mēs pielāgosimies jauniem apstākļiem, mēs izjutīsim gandarījumu par to, ko spējam darīt.

10. Kā rindkopā minētā māsa pielāgojās pārmaiņām?

¹⁰ Raudzīsimies uz priekšu un domāsim par pozitīvo. Kāda rumāņu māsa, vārdā  Kristīna, kas dzīvo Japānā, bija apbēdināta, kad tika izformēta angļu valodas draudze, pie kuras viņa bija piederējusi. Tomēr viņa raudzījās uz priekšu un nolēma no sirds atbalstīt japāņu valodas draudzi, pie kuras viņa tagad piederēja. Viņa palūdza savai bijušajai kolēģei, lai tā viņai palīdz uzlabot japāņu valodas prasmi. Sieviete piekrita mācīt Kristīnai valodu ar Bībeles un brošūras Jūs varat dzīvot mūžīgi palīdzību. Kristīna iemācījās labāk sazināties japāniski, bet viņas bijusī kolēģe sāka interesēties par patiesību. Ko var secināt? Ja mēs raugāmies uz priekšu un domājam par pozitīvo, negaidītas pārmaiņas var nest negaidītas svētības.

11. Kā rīkojās kāda kristiešu ģimene, kad valsti satricināja dziļa ekonomiska krīze?

¹¹ Palīdzēsim citiem. Kāds vīrs un sieva, kas dzīvo valstī, kur Jehovas liecinieku darbība ir aizliegta, pieredzēja materiālas grūtības, jo valsti satricināja dziļa ekonomiska krīze. Kā viņi pielāgojās jaunajiem apstākļiem? Pirmkārt, viņi sāka dzīvot vienkāršāk. Otrkārt, lai nekoncentrētos uz savām problēmām, viņi nolēma nemazināt degsmi sludināšanā. (Ap. d. 20:35.) Vīrs teica: ”Aizņemtība kalpošanā novirzīja mūsu domas no negatīvā un ļāva vairāk domāt par Dieva gribas pildīšanu.” Tātad, ja mainīsies mūsu apstākļi, nepārstāsim sludināt labo vēsti un palīdzēt cilvēkiem arī citos veidos.

12. Ko var mācīties no apustuļa Pāvila?

¹² Prasme pielāgoties ir ļoti noderīga sludināšanā. Mēs uzrunājam dažādu tautību cilvēkus, kam ir visdažādākie uzskati. Apustulis Pāvils prata pielāgoties citiem, un mums no viņa jāmācās. Jēzus Pāvilu bija iecēlis par ”apustuli citām tautām”. (Rom. 11:13.) Tāpēc Pāvils sludināja kā ebrejiem, tā grieķiem un stāstīja labo vēsti gan augsti izglītotiem, gan vienkāršiem ļaudīm, un viņš nevairījās runāt arī ar ierēdņiem un valdniekiem. Lai ietekmētu cilvēku sirdi, Pāvils ”pielāgojās visdažādākajiem cilvēkiem”. (1. Kor. 9:19—23.) Viņš ņēma vērā, pie kādas tautības viņi pieder un kam viņi tic, un runāja ar viņiem tā, lai vēsts par patieso Dievu viņus piesaistītu. Mūsu kalpošana noteikti būs sekmīgāka, ja arī mēs pielāgosimies cilvēkiem, ko uzrunājam.

13. Kāpēc mums jāciena citu viedokļi, kā izriet no 1. Korintiešiem 8:9?

¹³ Saprātīgs cilvēks ciena citu viedokļus. Ir ne viena vien joma, kurās kristiešu viedokļi atšķiras. Piemēram, daudzām kristietēm patīk krāsoties, bet citas dekoratīvo kosmētiku nelieto. Daļa kristiešu mēreni lieto alkoholu, bet citi no tā atturas pavisam. Visi kristieši rūpējas par savu veselību, bet viņi to dara dažādi. Ja mēs uzskatām, ka mūsu viedoklis ir vienīgais pareizais, un cenšamies par to pārliecināt citus kristiešus, mēs veicinām draudzē šķelšanos un varam citiem kļūt par klupšanas akmeni. Garīgi nobrieduši kristieši tā nerīkojas. (Nolasīt 1. Korintiešiem 8:9; 10:23, 24.) Tālāk ir pievērsta uzmanība dažiem Bībeles principiem, kurus izmantojot mēs nekrītam galējībās un veicinām draudzē mieru.

14. Pēc kādiem Bībeles principiem kristieši vadās, ja ir runa par ārējo izskatu?

 ¹⁴ Ārējais izskats. Attiecībā uz ārējo izskatu Jehova saviem kalpiem ir devis principus, nevis stingrus norādījumus. Mums ir jāģērbjas tā, kā pienākas Dieva kalpiem, proti, ”kārtīgi, piedienīgi un prātīgi”. (1. Tim. 2:9, 10; 1. Pēt. 3:3.) Tāpēc mēs necenšamies ar savu ģērbšanās stilu izcelties. Tā kā Bībelē par ārējo izskatu ir atrodami noderīgi principi, draudzes vecākie sargās izdomāt likumus. Kādā draudzē vairāki gados jauni brāļi, sekodami modei, bija pārņēmuši matu sakārtojuma veidu, kas izskatījās ļoti nevīžīgi, un draudzes vecākie domāja, kā taktiski atrisināt šo problēmu, neieviešot savus likumus. Rajona pārraugs draudzes vecākajiem ieteica, lai tie gados jaunos brāļus mudina padomāt par šādu jautājumu: kam auditorija pievērš vairāk uzmanības — tam, ko viņi saka no skatuves, vai arī viņu ārējam izskatam? Ja ārējam izskatam, tad ir skaidrs, ka ar to kaut kas nav kārtībā. Šāda pieeja atrisināja minēto problēmu. d

15. Kādi Bībeles likumi un principi jāņem vērā, ja ir runa par ārstēšanos? (Romiešiem 14:5.)

¹⁵ Rūpes par veselību. Katram kristietim pašam jāizlemj, kā rūpēties par veselību. (Gal. 6:5.) Bībelē ir tikai daži konkrēti norādījumi, kuriem noteikti jāklausa, lemjot par ārstēšanās veidu, piemēram, ir jāatturas no asinīm un jāsargās no spiritisma. (Ap. d. 15:20; Gal. 5:19, 20.) Viss pārējais ir katra paša ziņā. Daļa kristiešu atzīst tikai tradicionālo medicīnu, turpretī citi izvēlas alternatīvas ārstēšanas metodes. Lai cik  pārliecināti mēs būtu par savas izvēles pareizību, mēs nedrīkstam aizmirst, ka ikvienam ir tiesības pieņemt pašam savus lēmumus veselības aprūpes jautājumos, un mums šie lēmumi ir jāciena. Paturēsim prātā, ka 1) visiem cilvēkiem nevainojama veselība būs tikai tad, kad pār zemi valdīs Dieva valstība (Jes. 33:24); 2) ikvienam kristietim ir ”jārīkojas saskaņā ar savu pārliecību” (nolasīt Romiešiem 14:5); 3) mēs nedrīkstam ne nosodīt citus, ne kļūt tiem par klupšanas akmeni (Rom. 14:13); 4) mēs mīlam ticības biedrus un tāpēc savas tiesības kaut ko brīvi izlemt neuzskatām par svarīgākām kā draudzes vienotība (Rom. 14:15, 19, 20). Ja ņemsim to visu vērā, mums būs labas attiecības ar brāļiem un māsām un draudzē nebūs nesaskaņu.

16. Kā izpaužas draudzes vecāko saprātīgums un piekāpība? (Sk. arī attēlu.)

¹⁶ Jo īpaši draudzes vecākajiem ir jābūt saprātīgiem un piekāpīgiem. (1. Tim. 3:2, 3.) Draudzes vecākajam, kuram ir vairāk gadu nekā citiem, nebūtu jāuzskata, ka šī iemesla dēļ viņa priekšlikumi vienmēr ir jāpieņem. Saprātīgs vecākais apzinās, ka Jehova ar savu garu var pamudināt jebkuru vecāko izteikt priekšlikumu, kas nāks par labu draudzei. Tādos gadījumos, kad dažu vecāko viedoklis atšķiras no vairākuma viedokļa un vairākuma priekšlikums nav pretrunā ar Bībeles principiem, šie daži vecākie atbalsta vairākuma priekšlikumu.

17. Ko mēs gūstam, ja esam saprātīgi?

¹⁷ Ja esam saprātīgi, ieguvums ir ļoti liels. Mums ir labas attiecības ar brāļiem un māsām, un draudzē nav nesaskaņu. Mums sagādā prieku, ka mūsu ticības biedri ir tik dažādi. Bet vislielāko prieku mums sagādā apziņa, ka, cenzdamies būt saprātīgi, mēs līdzināmies brīnišķīgajam Dievam Jehovam.