1. Kādas Bībeles mācības jūs īpaši iepriecināja, kad bijāt uzzinājuši patiesību?

 VAI atceraties laiku, kad sākāt mācīties Bībeli? Varbūt jūs pārsteidza fakts, ka Dievam ir vārds. Droši vien jūs izjutāt lielu atvieglojumu, kad uzzinājāt, ka nav nekādas elles un Dievs nevienu nemoka. Jūs noteikti iepriecināja cerība, ka nākotnē, kad uz zemes būs izveidota paradīze, jūs varēsiet atkal satikt savus tuviniekus, kas tagad ir miruši, jo Dievs tos cels augšā.

2. Kā Bībeles patiesība ietekmēja jūsu dzīvi? (Efesiešiem 5:1, 2.)

² Jo vairāk jūs iedziļinājāties Bībelē, jo vairāk jūs iemīlējāt Jehovu. Mīlestība pret viņu jūs mudināja uzzināto likt lietā. Jūs sākāt pieņemt lēmumus, kas balstīti uz Bībeles principiem. Jūs saskaņojāt savas domas un rīcību ar Jehovas gribu, jo vēlējāties viņu iepriecināt. Līdzīgi bērnam, kas cenšas līdzināties mīlošam tēvam, jūs centāties arvien vairāk līdzināties debesu Tēvam Jehovam. (Nolasīt Efesiešiem 5:1, 2.)

3. Kādi jautājumi mums jāpārdomā?

³ Ikvienam no mums jāpārdomā šādi jautājumi: vai mūsu mīlestība pret Jehovu tagad ir stiprāka nekā tad, kad kristījāmies? Vai mēs savos uzskatos un rīcībā aizvien vairāk līdzināmies Jehovam, jo īpaši, ja ir runa par mīlestību pret mūsu garīgajiem brāļiem un māsām? Varbūt mūsu ”sākotnējā mīlestība” ir nedaudz atdzisusi — ja tā ir, nedomāsim, ka to vairs nevar mainīt. Tā bija noticis ar daļu pirmā gadsimta kristiešu, bet Jēzus viņiem neatmeta ar roku. Tāda pati ir viņa attieksme pret mums. (Atkl. 2:4, 7.) Viņš zina, ka mūsu mīlestība atkal var kļūt dziļa un sirsnīga, kāda tā bija tad, kad mēs uzzinājām patiesību.

4. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

 ⁴ Šajā rakstā ir apskatīts, ko mēs varam darīt, lai mūsu mīlestība pret Jehovu un ticības biedriem kļūtu aizvien stiprāka. Ko mēs gūstam, ja mūs ar ticības biedriem vieno ciešas mīlestības saites? Ko gūst viņi, ja mēs viņiem izrādām mīlestību? Arī par to ir runa rakstā.

5., 6. Ar kādām grūtībām apustulis Pāvils saskārās kalpošanā, bet kā viņam izdevās nezaudēt prieku?

⁵ Apustulis Pāvils kalpošanā Jehovam izjuta lielu gandarījumu, bet viņam bija arī jāpārvar daudz grūtību. Viņš bieži ceļoja un mēroja lielus attālumus, bet tajos laikos tas nebija viegli. Dažkārt viņš nonāca ”briesmās upēs” un ”briesmās laupītāju dēļ”. Bija reizes, kad pret viņu varmācīgi izturējās patiesības pretinieki. (2. Kor. 11:23—27.) Turklāt Pāvila ticības biedri ne vienmēr pietiekami augstu vērtēja Pāvila pūles. (2. Kor. 10:10; Filip. 4:15.)

⁶ Kā Pāvilam izdevās nezaudēt prieku? Iedziļinādamies Svētajos Rakstos un pārdomādams, ko pats bija pieredzējis, viņš bija labi iepazinis Jehovu un bija pārliecinājies, ka Jehova viņu mīl. (Rom. 8:38, 39; Efes. 2:4, 5.) Pāvils bija dziļi iemīlējis Jehovu. Viņš apliecināja savu mīlestību pret Jehovu, ”kalpojot svētajiem”. (Ebr. 6:10.)

7. Kas pirmām kārtām jādara, lai mūsu mīlestība pret Jehovu kļūtu arvien dziļāka?

⁷ Arī mūsu mīlestība pret Jehovu kļūs arvien dziļāka, ja cītīgi pētīsim Bībeli. Lasot Bībeli, centīsimies saprast, ko konkrētajā fragmentā var uzzināt par Jehovu! Padomāsim: kas izlasītajā fragmentā liecina, ka Jehova mūs mīl, un kas no tā, ko esam izlasījuši, mūs rosina atbildēt viņam ar pretmīlestību?

8. Kāpēc lūgšanas mums palīdz iemīlēt Jehovu vēl dziļāk?

⁸ Kas vēl mums jādara? Ik dienu jālūdz Jehova un jārunā ar viņu atklāti un no sirds. (Ps. 25:4, 5.) Jehova katrā ziņā atbildēs uz mūsu lūgšanām. (1. Jāņa 3:21, 22.) Kāda kristiete, vārdā Hana b, kas dzīvo vienā no Āzijas valstīm, teica: ”Sākumā mana mīlestība pret Jehovu balstījās uz zināšanām par viņu, bet, kad es redzēju, kā viņš atbild uz manām lūgšanām, es viņam pieķēros vēl vairāk. Tāpēc es vēlējos dzīvot tā, lai viņam par mani būtu prieks.”

9. Kas liecina, ka Timoteja mīlestība pret ticības biedriem kļuva aizvien stiprāka?

⁹ Kādu laiku pēc pievēršanās kristietībai Pāvils iepazinās ar Timoteju — lielisku, gados jaunu kristieti. Timotejs mīlēja Jehovu un mīlēja cilvēkus. Runādams par Timoteju, Pāvils Filipu draudzes kristiešiem rakstīja: ”Man nav neviena cita, kam būtu tāda attieksme kā viņam un kas patiesi rūpētos par jums.” (Filip. 2:20.) Ievērosim, ka Pāvils uzteica Timoteju nevis par organizatora talantu vai prasmi uzstāties draudzes priekšā, bet gan par Timoteja mīlestību pret brāļiem un māsām. Nav ne mazāko šaubu, ka draudzes, kuras Timotejs apmeklēja, ļoti gaidīja viņa ierašanos. (1. Kor. 4:17.)

10. Kā izpaudās Enas un viņas vīra mīlestība pret ticības biedriem?

¹⁰ Arī mēs cenšamies visdažādākajos veidos palīdzēt ticības biedriem. (Ebr. 13:16.) Lūk, kādu gadījumu atcerējās  iepriekšējā rakstā minētā Ena. Kad viņa ar vīru pēc spēcīgas viesuļvētras bija ieradusies apraudzīt kādu Jehovas liecinieku ģimeni, viņi ieraudzīja, ka vētrā ir iebrucis ģimenes mājas jumts. Viņi uzzināja, ka ģimenei vairs nav tīru drēbju, ko vilkt mugurā. Mīlestība pamudināja Enu un viņas vīru palīdzēt ticības biedriem. Ena stāstīja: ”Mēs paņēmām un izmazgājām viņu drēbes un atvedām atpakaļ, izgludinātas un salocītas. Tas, ko mēs izdarījām, nebija nekas liels, bet tas mūs ar šo ģimeni satuvināja, un mēs joprojām esam labi draugi.” (1. Jāņa 3:17, 18.)

11. a) Kā citus var iespaidot mūsu labestība? b) Kā Jehova raugās uz to, ka palīdzam ticības biedriem? (Sālamana pamācības 19:17.)

¹¹ Ja mēs izturamies pret citiem ar mīlestību, viņi mūsu labos darbus bieži vien sasaista ar to, ka mēs vēlamies līdzināties Jehovam, un ir mums pateicīgi. Varbūt mēs nemaz neuzzināsim, cik daudz viņiem ir nozīmējusi mūsu labestība. Iepriekšminētā Hana vēl arvien ar siltām jūtām atceras māsas, kas viņai savulaik daudz palīdzēja. Hana stāstīja: ”Viņas ņēma mani līdzi sludināšanā. Viņas brauca man pakaļ, aicināja mani pusdienās vai uz tēju un, lai es bez starpgadījumiem pēc sludināšanas nokļūtu mājās, vienmēr atveda mani atpakaļ. Tikai tagad es saprotu, cik daudz tas no viņām prasīja. Bet šīs māsas to darīja ar vislielāko prieku.” Protams, nav jāgaida, ka citi vienmēr būs mums pateicīgi. Hana teica, ka bieži ir domājusi: kaut viņa varētu atdarīt visām tām māsām par reiz sniegto palīdzību un atbalstu. ”Diemžēl tas nav iespējams, jo nezinu, kur viņas tagad dzīvo,” atzina Hana. ”Bet Jehova viņas redz, un es lūdzu, lai viņš viņām atlīdzina par viņu labestību.” Jehova patiešām redz it  visu, ko darām citu labā, — pat vismazāko labestības izpausmi —, un viņš to uzskata par vērtīgu upuri. Jehova mums noteikti atlīdzinās. (Nolasīt Sālamana pamācības 19:17.)

12. Kā brāļi var izpaust mīlestību pret ticības biedriem? (Sk. arī attēlus.)

¹² Arī brāļi var izpaust mīlestību pret ticības biedriem un tiem palīdzēt. Kāds gados jauns kristietis, vārdā Džordans, savas draudzes vecākajam reiz pavaicāja, kā viņš varētu palīdzēt draudzei. Uzslavējis Džordanu par visu, ko tas jau ir paveicis, vecākais minēja vairākus ieteikumus. Piemēram, viņš ieteica Džordanam ierasties uz sapulcēm jau krietnu laiku iepriekš, lai Džordans paspētu ar visiem sasveicināties. Vēl viņš sacīja, ka būtu labi, ja Džordans censtos biežāk atbildēt sapulcēs, regulāri sludinātu kopā ar savu sludinātāju grupu un palīdzētu ticības biedriem arī praktiski. Džordans tā arī darīja. Viņš apguva jaunas prasmes un vēl dziļāk iemīlēja brāļus un māsas. Gados jaunais brālis bija sapratis, ka viņam jāsāk palīdzēt citiem nevis tad, kad viņu iecels par draudzes kalpotāju, bet tūlīt pat. (1. Tim. 3:8—10, 13.)

13. Kas mudināja kādu kristieti atkal pildīt draudzes vecākā pienākumus?

¹³ Ja kāds brālis ir atcelts no draudzes vecākā vai kalpotāja pienākumu pildīšanas, viņam nav jānolaiž rokas. Jehova atceras visu, ko šis brālis aiz mīlestības ir darījis draudzes labā. (1. Kor. 15:58.) Jehova ievēro arī to, kā šis brālis joprojām izpauž mīlestību ticības biedriem. Kāds brālis, vārdā Kristjans, stāstīja, ka bija sarūgtināts, kad viņu atcēla no draudzes vecākā pienākumu pildīšanas. Tomēr viņš izlēma, ka aiz mīlestības pret Jehovu arī turpmāk darīs kalpošanā visu,  ko spēs. Pēc kāda laika Kristjanu atkal iecēla par draudzes vecāko. Viņš stāstīja, ka sākumā viņš mazliet bažījās. Bet tad viņš nosprieda: ”Ja Jehova savā žēlastībā man ļauj atkal būt draudzes vecākajam, aiz mīlestības pret viņu un pret brāļiem un māsām es labprāt darīšu to, ko viņš vēlas.”

14. Ko mēs varam mācīties no kādas gruzīnu māsas?

¹⁴ Jehovas kalpi mīl ne vien savus ticības biedrus, bet arī citus cilvēkus. (Mat. 22:37—39.) Kāda kristiete, vārdā Elena, kas dzīvo Gruzijā, stāstīja: ”Kad biju kļuvusi par sludinātāju, es sludināju aiz mīlestības pret Jehovu. Bet, augot manai mīlestībai pret Jehovu, auga arī mana mīlestība pret cilvēkiem. Es centos stādīties priekšā, ar kādām problēmām viņi sastopas, un saprast, kādi jautājumi viņus interesētu. Jo vairāk es centos par to domāt, jo vairāk es vēlējos palīdzēt cilvēkiem.” (Rom. 10:13—15.)

15., 16. Kā atalgojas mūsu pūles palīdzēt citiem? (Sk. arī attēlu.)

¹⁵ Ja mēs izrādām mīlestību ticības biedriem, mūsu pūlēm var būt tik labi augļi, kādus pat nebijām iztēlojušies. Covid-19 pandēmijas laikā kāds kristietis, vārdā Paolo, un viņa sieva daudzām gados vecām māsām palīdzēja apgūt viedierīces, lai viņas varētu sludināt. Galu galā izmantot viedierīces iemācījās arī kāda māsa, kurai sākumā gāja īpaši grūti, un  viņa ar viedierīces palīdzību uzaicināja uz Atceres vakaru savus radiniekus. Atceres vakara runu videokonferencē noklausījās veseli 60 mūsu māsas radinieki. Tātad Paolo un viņa sievas pūles bija bagātīgi atalgojušās. Gados vecā māsa vēlāk Paolo rakstīja: ”Liels paldies, ka jūs mūs mācāt! Es nekad neaizmirsīšu jūsu pūles. Tas man liek domāt par Jehovas lielo mīlestību pret mums, vecajām māsām.”

¹⁶ Paolo saprata kaut ko ļoti būtisku, proti: mīlestība ir daudz svarīgāka par zināšanām vai iedzimtām spējām. Viņš sacīja: ”Kalpodams par rajona pārraugu, es esmu teicis daudz runu, un sludinātāji tās varbūt jau ir aizmirsuši, bet viņi joprojām atceras, kā es viņiem esmu palīdzējis.”

17. Kāpēc vēl ir labi būt izpalīdzīgiem?

¹⁷ Ja palīdzam citiem, ieguvēji esam arī mēs paši. Par to pārliecinājās mūsu brālis Džonatans, kas dzīvo Jaunzēlandē. Kādā tveicīgā sestdienas pēcpusdienā viņš ieraudzīja pionieri, kurš sludināja viens pats. Džonatans nolēma, ka turpmāk sestdienu pēcpusdienās viņš dosies sludināt kopā ar šo brāli. Viņam pat prātā nenāca, cik daudz viņš pats no tā gūs. Džonatans pastāstīja: ”Tolaik man ne visai patika sludināt. Bet, sadarbojoties ar šo pionieri, es vēroju, kā sludina viņš, redzēju, cik daudz cilvēku uzzina labo vēsti, un sludināšana man pašam sāka sagādāt lielāku prieku. Mēs sadraudzējāmies. Draudzība ar šo pionieri ir sekmējusi manu garīgo izaugsmi, man ir iepaticies sludināt, un es esmu vēl vairāk tuvojies Jehovam.”

18. Ko Jehova vēlas?

¹⁸ Jehova vēlas, lai mēs arvien dziļāk iemīlētu viņu un cilvēkus. Kā tika apskatīts šajā rakstā, mēs varam padziļināt mīlestību pret Jehovu, lasīdami Bībeli un pārdomādami izlasīto, kā arī ik dienu lūgdami Jehovu. Savukārt brāļus un māsas mēs aizvien vairāk iemīlam, kad tiem palīdzam. To visu darot, mēs tuvojamies Jehovam un mūsu attiecības ar brāļiem un māsām kļūst aizvien ciešākas. Mūsu draudzība ar Jehovu un mūsu ticības biedriem varēs ilgt mūžīgi!