1., 2. Kas bija Cadoks? (1. Laiku 12:22, 26—28.)

 VAIRĀK nekā 340 tūkstoši izraēliešu vīru bija sapulcējušies pie Hebronas, lai ieceltu Dāvidu par ķēniņu. Kalnainajā apvidū ap Hebronu viņi palika trīs dienas — viņi runājās, līksmoja un dziesmās slavēja Jehovu. (1. Laiku 12:39.) Starp viņiem bija kāds jauneklis, vārdā Cadoks. Šajā ļaužu pūlī viņš ne ar ko neizcēlās, taču Jehova viņu ievēroja. (Nolasīt 1. Laiku 12:22, 26—28.)

² Cadoks bija priesteris, un Bībelē viņš bieži ir minēts kopā ar augsto priesteri Abjatāru. Cadoks ir saukts arī par ”redzētāju”, tātad viņš spēja noskaidrot Jehovas domas par dažādiem jautājumiem, un Jehova viņam deva lielu gudrību. (2. Sam. 15:27.) Ļaudis nāca pie Cadoka pēc padoma. Turklāt viņš bija ļoti drosmīgs, un tieši šī viņa personības iezīme ir aplūkota rakstā.

3. a) Kāpēc Jehovas kalpiem jābūt drosmīgiem? b) Kāds jautājums ir apskatīts šajā rakstā?

³ Tagad, kad strauji tuvojas ļaunās pasaules gals, Sātans aizvien niknāk uzbrūk Dieva kalpiem. (1. Pēt. 5:8.) Mums jābūt drosmīgiem un ar paļāvību uz Jehovu jāgaida, kad viņš darīs galu Sātana ļaunajai pasaulei. (Ps. 31:24.) Kā mēs varam būt tikpat drosmīgi, kāds bija Cadoks?

ATBALSTĪSIM DIEVA VALSTĪBU

4. Kādās situācijās izpaužas Jehovas kalpu drosme? (Sk. arī attēlu.)

⁴ Visi Jehovas kalpi no sirds atbalsta viņa valstību. Tiesa, tas ne vienmēr ir viegli. (Mat. 6:33.) Lai dzīvotu pēc  Jehovas normām un sludinātu labo vēsti, ir jābūt drosmīgiem. (1. Tes. 2:2.) Drosme ir vajadzīga arī tāpēc, ka sabiedrību arvien vairāk šķeļ politiskas nesaskaņas, bet mēs vēlamies palikt politiski neitrāli. (Jāņa 18:36.) Tā kā Jehovas liecinieki neiesaistās politikā un atsakās pildīt militāro dienestu, daudzi no viņiem ir cietuši lielus materiālus zaudējumus, pieredzējuši nežēlīgu izturēšanos un tikuši ieslodzīti.

5. Kas liecina, ka Cadoks bija drosmīgs?

⁵ Cadoks bija ieradies Hebronā, lai būtu klāt, kad Dāvids tiek celts par ķēniņu. Bet viņš tur ieradās bruņots, lai vajadzības gadījumā aizstāvētu ķēniņu ar ieročiem rokās. (1. Laiku 12:38.) Viņš bija gatavs stāties kaujas ierindā un doties cīņā, ja izraēliešiem uzbruktu ienaidnieki. Tā kā Cadoks bija priesteris, viņš droši vien nebija pieredzējis karotājs, taču pieredzes trūkumu ar uzviju atsvēra viņa drosme.

6. Ko Cadoks varēja mācīties no Dāvida? (Psalms 138:3.)

⁶ Kāpēc Cadoks bija tik drosmīgs? Viņš pazina daudz drosmīgu izraēliešu, un šo vīru drošsirdība noteikti bija vairojusi Cadoka vēlēšanos būt tādam pašam. Viens no tādiem vīriem bija Dāvids. Dāvids drosmīgi ”vadīja izraēliešus karagājienos”, tāpēc visi izraēlieši viņu atbalstīja. (1. Laiku 11:1, 2.) Dāvids vienmēr paļāvās uz Jehovu un bija pārliecināts, ka Jehova viņam palīdzēs uzveikt ienaidniekus. (Ps 28:7; nolasīt Psalmu 138:3.) Drosmīgi vīri bija arī Jojada, viņa dēls Benāja, kas bija varonīgs karotājs, kā arī 22 vadoņi no Cadoka dzimtas, kuri atbalstīja Dāvidu. (1. Laiku 11:22—25; 12:26—28.) Visi šie vīri bija cieši apņēmušies iecelt Dāvidu par ķēniņu un viņu aizstāvēt.

7. a) Kā var vairoties mūsu drosme? b) Ko var mācīties no mūsu brāļa Nsilu? (Sk. vietnē jw.org publicēto video Patiesajiem kristiešiem ir vajadzīga drosme, lai saglabātu neitralitāti.)

 ⁷ Arī mūsu drosme var vairoties, ja pārdomājam, cik drošsirdīgi ir rīkojušies citi Jehovas kalpi. Jēzus Kristus kategoriski atteicās iesaistīties Sātana pārvaldītajā politiskajā sistēmā. (Mat. 4:8—11; Jāņa 6:14, 15.) Viņam nebija ne mazāko šaubu, ka Jehova viņam vienmēr dos drosmi, lai viņš spētu rīkoties pareizi. Mēs varam smelties drosmi, domājot par visiem tiem gados jaunajiem Jehovas lieciniekiem, kas ir atteikušies pildīt militāro dienestu un iesaistīties politiskās norisēs. Par daudziem no viņiem var lasīt vietnē jw.org.

PALĪDZĒSIM TICĪBAS BIEDRIEM

8. Kad vecākajiem jo īpaši ir vajadzīga drosme, lai palīdzētu ticības biedriem?

⁸ Jehovas kalpi labprāt cits citam palīdz. (2. Kor. 8:4.) Reizēm tāda rīcība prasa drosmi. Draudzes vecākie apzinās, ka tad, ja valstī ir sākusies karadarbība, ticības biedriem ir vajadzīgs stiprinājums, atbalsts un, visticamāk, arī praktiska palīdzība. Viņi rūpējas, lai brāļiem un māsām būtu pieejams garīgais uzturs un pirmās nepieciešamības preces. Vecākie mīl savus brāļus un māsas, tāpēc viņi tiem cenšas sagādāt visu vajadzīgo, pat ja tas ir saistīts ar risku. (Jāņa 15:12, 13.) Tā rīkodamies, viņi līdzinās priesterim Cadokam.

9. Ko Dāvids Cadokam lika darīt, kā var lasīt 2. Samuēla 15:27—29? (Sk. arī attēlu.)

⁹ Pievērsīsim uzmanību kādam gadījumam Dāvida dzīvē. Viņa dēls Absaloms bija sarīkojis sazvērestību, jo pats gribēja kļūt par ķēniņu, un Dāvida dzīvība bija briesmās. (2. Sam. 15:12, 13.) Dāvidam nekavējoties bija jāpamet Jeruzāleme, un viņš teica kalpiem: ”Nāciet,  mums jābēg! Citādi mums nav izredžu paglābties no Absaloma!” (2. Sam. 15:14.) Viņi jau bija ceļā, bet tad Dāvids iedomājās, ka vismaz kādam ir jādodas atpakaļ, lai uzzinātu, ko Absaloms ir nodomājis darīt tālāk. Tāpēc Dāvids Cadoku ar dažiem citiem priesteriem sūtīja atpakaļ uz Jeruzālemi. (Nolasīt 2. Samuēla 15:27—29.) Viņiem bija jāizturas ļoti piesardzīgi, jo viņu uzdevums bija saistīts ar briesmām. Ja viltīgais, patmīlīgais un atriebīgais Absaloms uzzinātu, ka Cadoks un tā biedri cenšas izdibināt viņa stratēģiju, viņu dzīvība būtu apdraudēta.

10. Kā Cadoks un viņa biedri palīdzēja Dāvidam izglābties?

¹⁰ Dāvidam radās plāns, kurā viņš iesaistīja ne vien Cadoku, bet arī Hūšaju — vēl vienu uzticamu draugu. (2. Sam. 15:32—37.) Hūšajs ieradās Jeruzālemē un izlikās, ka grib atbalstīt Absalomu. Iemantojis Absaloma uzticību, viņš tam ieteica tādu rīcības plānu, kas dotu Dāvidam laiku sagatavoties kaujai. Pēc tam viņš par šo plānu pastāstīja Cadokam un Abjatāram. (2. Sam. 17:8—16.) Tiem savukārt izdevās nodot šo ziņu Dāvidam. (2. Sam. 17:17.) Tā Cadoks un viņa biedri ar Jehovas atbalstu palīdzēja Dāvidam izglābties. (2. Sam. 17:21, 22.)

11. Kas jāņem vērā, kad palīdzam ticības biedriem, tāpat kā to darīja Cadoks?

¹¹ Reizēm mums ir jāpalīdz ticības biedriem, kas ir nonākuši bīstamā situācijā, proti, jārīkojas līdzīgi Cadokam. Kas mums ir jāņem vērā? 1. Sekosim norādījumiem. Mums obligāti jāseko filiāles norādījumiem, jo bīstamās situācijās ir īpaši svarīgi palikt vienotiem. (Ebr. 13:17.) Draudzes vecākajiem jāpārzina jaunākie mūsu organizācijas norādījumi par to, kā sagatavoties katastrofām un ko darīt katastrofas gadījumā. (1. Kor. 14:33, 40.) 2. Būsim drosmīgi, bet piesardzīgi. (Sāl. pam. 22:3.) Liksim lietā veselo saprātu  un lieki neriskēsim. 3. Paļausimies uz Jehovu. Tā kā Jehovam rūp ikviens viņa kalps, ar viņa atbalstu mēs spēsim palīdzēt ticības biedriem arī bīstamās situācijās.

12., 13. Ko var secināt no tā, ko pieredzēja rindkopās minētie brāļi? (Sk. arī attēlu.)

¹² Lūk, kā rīkojās divi mūsu ukraiņu brāļi, kas bija uzņēmušies piegādāt ticības biedriem ūdeni un pārtiku. Viens no viņiem, vārdā Viktors, stāstīja: ”Vispirms mums bija jāsameklē pārtika, ko nogādāt brāļiem un māsām. Kad bijām devušies ceļā, bieži vien dzirdējām šāvienus. Kāds brālis, ko satikām, mums ziedoja ievērojamu daudzumu pārtikas produktu, ar ko daudzi sludinātāji varētu iztikt krietnu laiku. Kad mēs krāvām produktus busiņā, apmēram 20 metru no mums zemē nokrita šāviņš, kas, par laimi, neuzsprāga. Es visu dienu lūdzu Jehovam, lai viņš man dod drosmi un es varētu palīdzēt ticības biedriem.”

¹³ Otrs brālis, ko sauc Vitālijs, stāstīja: ”Kad pirmo reizi vedu produktus ticības biedriem, es braucu veselas 12 stundas. Visu ceļu es lūdzu Jehovu.” Viņš piebilda: ”Man tiešām bija vajadzīga drosme.” Vitālijs rīkojās drosmīgi, bet viņš nebija pārgalvīgs. ”Es lūdzu, lai Jehova man dod gudrību un palīdz rīkoties saprātīgi. Es braucu tikai pa tiem ceļiem, kurus varas iestādes bija atzinušas par drošiem. Manu ticību ļoti nostiprināja tas, ka es redzēju, kā brāļi un māsas sadarbojas. Viņi vāca nost no ceļiem šķēršļus, gādāja humāno palīdzību un krāva visu atnesto busiņā. Lai kur mēs ierastos, brāļi un māsas mūs paēdināja un izguldīja,” atcerējās Vitālijs.

PALIKSIM UZTICĪGI JEHOVAM

14. Kā mūs var ietekmēt tuva cilvēka lēmums pamest Jehovu?

¹⁴ Ja kāds ģimenes loceklis vai tuvs draugs pamet Jehovu, mēs ļoti pārdzīvojam. (Ps. 78:40; Sāl. pam. 24:10.) Jo ciešākas ir bijušas mūsu attiecības ar šo cilvēku, jo grūtāk ir samierināties ar notikušo. Līdzīgs pārbaudījums bija jāiztur Cadokam, bet viņš palika uzticīgs Jehovam.

15. Kāds pārbaudījums bija jāiztur Cadokam? (1. Ķēniņu 1:5—8.)

¹⁵ Cadoks pieredzēja, kā no Jehovas novērsās viņa draugs Abjatārs. Tas notika ķēniņa Dāvida mūža nogalē. Lai gan Jehova bija teicis, ka nākamais ķēniņš būs Sālamans, pēc troņa sāka tīkot Adonja — cits Dāvida dēls. (1. Laiku 22:9, 10.) Abjatārs nostājās Adonjas pusē. (Nolasīt 1. Ķēniņu 1:5—8.) Šāds solis nozīmēja neuzticību ne vien Dāvidam, bet arī Jehovam. Nav grūti iztēloties, cik ļoti sāpināts jutās Cadoks. Viņš taču apmēram četrdesmit gadu bija kalpojis ar Abjatāru plecu pie pleca. (2. Sam. 8:17.) Viņi abi kopā bija rūpējušies par Dieva šķirstu. (2. Sam. 15:29.) Viņi abi bija atbalstījuši ķēniņu Dāvidu un bija veikuši daudz dažādu uzdevumu kalpošanā. (2. Sam. 19:11—14.)

16. Kas Cadokam palīdzēja palikt uzticīgam Jehovam?

¹⁶ Cadoks palika uzticīgs Jehovam par spīti Abjatāra neuzticībai. Dāvids zināja, ka uz Cadoku var paļauties. Kad Dāvids padzirdēja par Adonjas sazvērestību, viņš ataicināja pie sevis Cadoku, Nātānu un Benāju un lika tiem svaidīt par ķēniņu viņa dēlu Sālamanu. (1. Ķēn. 1:32—34.) Šajā situācijā Cadokam drosmi  noteikti deva tas, ka viņam līdzās bija citi Jehovas kalpi, piemēram, Nātāns, kas arī atbalstīja ķēniņu Dāvidu. (1. Ķēn. 1:38, 39.) Kad Sālamans bija kļuvis par ķēniņu, viņš ”Abjatāra vietā.. iecēla priesteri Cadoku”. (1. Ķēn. 2:35.)

17. Kā mēs varam līdzināties Cadokam, ja kāds mums tuvs cilvēks izlemj pamest Jehovu?

¹⁷ Pat tad, ja kāds mums tuvs cilvēks izlemj pamest Jehovu, mēs nedrīkstam pieļaut, ka ciestu mūsu attiecības ar debesu Tēvu. Mācīsimies no Cadoka! (Joz. 24:15.) Jehova mums dos gan drosmi, gan spēku. Sirsnīgi lūgsim viņu un uzturēsim ciešas attiecības ar ticības biedriem! Jehovam ir dārgs ikviens viņa kalps, un viņš katrā ziņā atalgos visus, kas paliek viņam uzticīgi. (2. Sam. 22:26.)

18. Ko var mācīties no Marko un Sidses?

¹⁸ Mūsu brālim Marko un viņa sievai Sidsei ļoti sāpēja sirds, kad viņu abas meitas, jau būdamas pieaugušas, pārstāja kalpot Jehovam. Marko teica: ”No bērnu pirmās dzīves dienas vecāki viņus bezgala mīl un ir gatavi darīt visu, lai viņus pasargātu. Tāpēc vecāku sirds vai lūst aiz sāpēm, kad bērni izlemj atstāt Jehovu.” Kā Marko un Sidse izturēja šo pārbaudījumu? ”Mēs visu laiku izjutām Jehovas atbalstu: kad es biju vājš, sieva bija stipra, un, kad viņa bija vāja, es biju stiprs,” sacīja Marko. Sidse atzina: ”Ja Jehova mums nebūtu devis spēku, mēs nebūtu izturējuši.” Viņa stāstīja: ”Sākumā es notikušajā vainoju sevi. Es lūgšanās Jehovam stāstīju, kā jūtos. Pēc dažām dienām es satiku kādu māsu, kuru nebiju redzējusi gadiem ilgi. Viņa pienāca pie manis, uzlika rokas man uz pleciem un, skatīdamās man tieši acīs, teica: ”Sidse, vienmēr paturi prātā, ka tā nav tava vaina!” Ar Jehovas palīdzību es spēju saglabāt prieku.”

19. Par ko mēs varam būt pārliecināti?

¹⁹ Jehova vēlas, lai visi viņa kalpi būtu tikpat drosmīgi kā Cadoks. (2. Tim. 1:7.) Viņš ir apsolījis, ka mūs atbalstīs un dos mums spēku, tāpēc mums nav jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem vien. Ikreiz, kad mums ir vajadzīga drosme, lūgsim to Jehovam! Ar viņa palīdzību mēs spēsim būt tikpat drosmīgi, kāds bija Cadoks. (1. Pēt. 5:10.)