Armēnijā kāda nekristīta sludinātāja, vārdā Haikanuša, netālu no savas mājas atrada pasi. Tajā iekšā bija vairākas debetkartes un liela naudas summa. Viņa pastāstīja par savu atradumu vīram, kas arī bija nekristīts sludinātājs.

Haikanušai un viņas vīram materiālā ziņā klājās grūti, un viņiem bija parādi. Tomēr viņi izlēma aiznest visu atrasto uz adresi, kas bija norādīta pasē. Vīrietis, kas bija pazaudējis pasi, un viņa ģimene bija bezgala pārsteigti. Haikanuša un viņas vīrs paskaidroja, ka viņi rīkojas godīgi, jo mācās Bībeli. Viņi izmantoja iespēju pastāstīt ģimenei par Jehovas lieciniekiem un iedeva dažas uz Bībeli balstītas publikācijas.

Ģimenes locekļi vēlējās atalgot Haikanušu, uzdāvinot viņai kādu naudas summu, bet Haikanuša atteicās. Nākamajā dienā pie Haikanušas un viņas vīra ieradās minētā vīrieša sieva un uzstāja, lai Haikanuša pieņemtu briljanta gredzenu kā ģimenes pateicības apliecinājumu.

Par Haikanušas un viņas vīra godīgumu būtu pārsteigti arī daudzi citi cilvēki. Bet vai Jehova bija pārsteigts? Kāds ir viņa viedoklis par abu sludinātāju godīgumu? Vai viņiem bija vērts rīkoties godīgi?

Nav grūti atbildēt uz minētajiem jautājumiem. Jehovas kalpi ir pārliecināti, ka viņš labas īpašības vērtē daudz augstāk nekā dimantus, zeltu un citus dārgumus. Tātad Jehovas viedoklis par to, kas ir vērtīgs un kas nav, ievērojami atšķiras no viedokļa, kāds ir lielākajai daļai cilvēku. (Jes. 55:8, 9.) Jehovas kalpi uzskata, ka ir bezgala vērtīgi atspoguļot viņa īpašības.

To var redzēt no vārdiem, kas Bībelē ir teikti par ”saprašanu” jeb spriestspēju un par gudrību. Salamana Pamācību grāmatas 3. nodaļā, no 13. līdz 15. pantam, var lasīt: ”Svētīts, kas gudrību rod, un tas, kurš iemanto saprašanu, jo tā nes vairāk peļņas nekā sudrabs un vairāk guvuma nekā zelts, tā vērtīgāka par dārgakmeņiem — nekas, ko tu kāro, nav tai līdzināms.” (LB-2012.) Ir pilnīgi skaidrs, ka Jehova šādas īpašības vērtē daudz augstāk par jebkādiem dārgumiem.

Bet ko var teikt par godīgumu?

Jehova pats ir godīgs, un viņš ”nevar melot”. (Tit. 1:2.) Pirmajā gadsimtā Jehova iedvesmoja apustuli Pāvilu rakstīt ebreju tautības kristiešiem: ”Mēs esam pārliecināti, ka mums ir tīra sirdsapziņa, jo mēs it visā vēlamies rīkoties godīgi.” (Ebr. 13:18.)

Jēzus Kristus šajā ziņā rādīja labu priekšzīmi. Piemēram, kad augstais priesteris Kajafa pavēlēja Jēzum: ”Zvēri pie dzīvā Dieva un saki mums: vai tu esi Kristus, Dieva Dēls?”, Jēzus godīgi atzina, ka viņš ir Mesija, lai gan tas sinedrijam deva iespēju vainot viņu zaimošanā un tāpēc piespriest viņam nāvessodu. (Mat. 26:63—67.)

Mums ir jāpārdomā, vai mēs paliksim godīgi situācijās, kad, noklusējot dažus faktus vai nedaudz sagrozot informāciju, mēs materiālā ziņā būtu ieguvēji.

Tagadējos laikos, kad tik daudz cilvēku ir ”patmīlīgi, mantkārīgi”, nav viegli būt godīgiem. (2. Tim. 3:2.) Ja ir iestājusies finanšu krīze vai ja ir grūti atrast darbu, daudziem rodas šaubas, vai ir vērts būt godīgiem, un daži uzskata, ka tādā gadījumā ir pieļaujams zagt, krāpties vai izmantot  kādus citus negodīgus paņēmienus materiāla labuma gūšanai. Šāds priekšstats ir tik izplatīts, ka, daudzuprāt, tad, kad ir iesaistīta nauda, par godīgumu nevar būt ne runas. Pat daži kristieši šajā ziņā ir pieņēmuši sliktus lēmumus un, tiecoties pēc ”negodīgas peļņas”, ir zaudējuši savu labo reputāciju draudzē. (1. Tim. 3:8; Tit. 1:7.)

Tomēr lielum lielā daļa kristiešu cenšas līdzināties Jēzum. Viņi saprot, ka Dievam tīkamas īpašības ir daudz svarīgākas nekā jebkāda bagātība vai personisks izdevīgums. Tāpēc, piemēram, kristīgi jaunieši skolā nešpiko. (Sal. Pam. 20:23.) Lai gan Haikanušas godīgums tika atalgots, tā nenotiek vienmēr. Taču mums jāatceras: rīkoties godīgi ir pareizi no Dieva viedokļa. Godīgums mums ļauj saglabāt tīru sirdsapziņu, kas patiešām ir vērtīgs ieguvums.

Par to liecina arī gadījums, ko pieredzēja kāds mūsu brālis, vārdā Gagiks. Viņš stāstīja: ”Kad vēl nebiju kļuvis par kristieti, es strādāju lielā uzņēmumā, kura īpašnieks izvairījās no nodokļu maksāšanas, uzrādot tikai nelielu daļu no uzņēmuma peļņas. Man kā izpilddirektoram bija pienākums ”vienoties” par to ar nodokļu inspektoru, proti, piekukuļot viņu, lai viņš neziņotu par uzņēmuma krāpnieciskajām darbībām. Tā es biju iemantojis negodīga cilvēka reputāciju. Kad es uzzināju Bībeles patiesību, es vairs negribēju rīkoties negodīgi, lai gan es saņēmu ļoti labu algu par savu darbu. Es nolēmu atvērt pats savu uzņēmumu, un jau pirmajā dienā es to reģistrēju saskaņā ar visām likuma prasībām. Un es vienmēr maksāju visus nodokļus.” (2. Kor. 8:21.)

Gagiks turpināja: ”Mani ienākumi saruka apmēram uz pusi, tāpēc man nebija viegli uzturēt ģimeni. Bet tagad es jūtos laimīgs. Man ir tīra sirdsapziņa Jehovas priekšā. Es rādu labu paraugu saviem abiem dēliem, un man ir uzticēti atbildīgi pienākumi draudzē. Nodokļu inspektoru un sadarbības partneru acīs man ir godīga cilvēka reputācija.”

Jehova mīl cilvēkus, kas izpauž viņa brīnišķīgās īpašības, to vidū godīgumu, un tādā veidā sagādā viņam slavu. (Tit. 2:10.) Viņš ir apsolījis, ka palīdzēs šādiem cilvēkiem. Jehova iedvesmoja ķēniņu Dāvidu rakstīt: ”Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Ps. 37:25.)

Lūk, kā tas bija redzams dievbijīgās Rutes dzīvē. Viņa nepameta savu sirmo vīramāti, bet gan uzticīgi palika kopā ar to. Rute bija ar mieru pārcelties uz Izraēlu, kur viņa varēja pielūgt patieso Dievu. (Rut. 1:16, 17.) Izraēlā Rute apliecināja sevi kā godīgu un čaklu sievieti. Viņa uzcītīgi lasīja tīrumā palikušās vārpas, uz ko viņai bija tiesības saskaņā ar Mozus bauslību. To pašu, ko vēlāk pieredzēja Dāvids, piedzīvoja arī Rute un Naomija — viņas pārliecinājās, ka Jehova neatstāj savus kalpus. (Rut. 2:2—18.) Ievērības cienīgi ir tas, ka Jehova Rutes labā paveica kaut ko vairāk nekā tikai palīdzēja viņai materiālā ziņā. Viņš izraudzījās Ruti par ķēniņa Dāvida un pat par apsolītā Mesijas priekšteci! (Rut. 4:13—17; Mat. 1:5, 16.)

Dažiem Jehovas kalpiem ir ļoti grūti nopelnīt iztiku. Taču viņi nemeklē vieglus un negodīgus risinājumus, bet ir gatavi cītīgi un smagi strādāt. Tā viņi parāda, ka vērtē  Dieva brīnišķīgās īpašības, tostarp godīgumu, daudz augstāk nekā jebkādus materiālus labumus. (Sal. Pam. 12:24; Efes. 4:28.)

Tāpat kā senatnē Rute paļāvās uz Jehovas spēju palīdzēt, arī mūsdienās kristieši visā pasaulē paļaujas uz Jehovas atbalstu. Viņi nešaubīgi tic, ka piepildīsies Bībelē rakstītais Dieva solījums: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu.” (Ebr. 13:5.) Jehova neskaitāmas reizes ir pierādījis, ka viņš spēj palīdzēt tiem, kam klājas grūti, bet kas vienmēr rīkojas godīgi. Viņš pilda savu solījumu gādāt, lai viņa kalpiem būtu dzīvei nepieciešamais. (Mat. 6:33.)

Nav noliedzams, ka cilvēki augstu vērtē dimantus un citus dārgakmeņus. Bet mūsu debesu Tēvs daudz, daudz augstāk vērtē to, ka mēs rīkojamies godīgi un izpaužam arī citas viņam tīkamas īpašības!