Tie attēlo debesu pulkus, kas bija iesaistīti Jeruzālemes nopostīšanā un kas tiks izmantoti, lai iznīcinātu Sātana ļauno pasauli Armagedonā. Kāds pamats ir šim precizētajam skaidrojumam?

Pēc tam, kad Ecēhiēls parādībā bija redzējis, kādas negantības atkritušie izraēlieši dara Jeruzālemē pirms tās nopostīšanas, viņam tika dots redzējums par citiem notikumiem, kuru kulminācija bija šī nopostīšana (tā notika 607. gadā p.m.ē.). Viņš redzēja sešus vīrus ar ”graujamiem ieročiem” rokās. To vidū Ecēhiēls redzēja arī kādu vīru, kas bija ”ģērbies linu audeklā” un kam pie jostas bija ”rakstāmie rīki”. (Ecēh. 8:6—12; 9:2, 3.) Šim cilvēkam tika dots uzdevums: ”Ej pa pilsētu.. un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā.” Tad tiem, kam bija ”graujamie ieroči”, tika dots norādījums nonāvēt visus pilsētas iedzīvotājus, kuriem nebija šīs zīmes. (Ecēh. 9:4—7.) Ko mēs varam uzzināt, pārdomājot šo redzējumu, un ko attēlo vīrs ar ”rakstāmajiem rīkiem”?

Šis pravietojums Ecēhiēlam tika dots 612. gadā p.m.ē., un pirmo reizi tas piepildījās jau pēc pieciem gadiem, kad babiloniešu karaspēks iznīcināja Jeruzālemi. Lai gan Jehova ļāva pagāniskajiem babiloniešiem iznīcināt pilsētu, tomēr viņi bija tikai Jehovas sprieduma izpildītāji. (Jer. 25:9, 15—18.) Jehova viņus izmantoja, lai sodītu savu atkritušo tautu. Taču viņš nesodīja visus bez izšķirības. Taisnajiem nebija jāiet bojā kopā ar ļaunajiem. Jehova savā mīlestībā parūpējās, lai tiktu izglābti tie izraēlieši, kam nebija pieņemamas negantības, kādas notika pilsētā.

Ecēhiēls nepiedalījās ne cilvēku iezīmēšanā, nedz arī ļauno iznīcināšanā. Jehovas sprieduma izpildi vadīja eņģeļi. Šis pravietojums mums palīdz saprast, kas tobrīd notika garīgajā sfērā. Jehova bija pilnvarojis eņģeļus ne vien pārraudzīt ļauno cilvēku iznīcināšanu, bet arī nošķirt taisnos un pasargāt tos no bojāejas. *

Agrāk mūsu publikācijās bija skaidrots, ka šī redzējuma mūsdienu piepildījumā vīrs ar rakstāmrīkiem attēlo ar garu svaidīto kristiešu atlikumu un ka cilvēki, kas ir labvēlīgi noskaņoti pret viņiem sludināto vēsti, jau tagad saņem zīmi, kas norāda, ka viņi tiks glābti. Taču pēdējos gados mēs esam sapratuši, ka šī pravietojuma skaidrojums ir jāprecizē. Kā var lasīt Mateja evaņģēlija 25. nodaļas 31. līdz 33. pantā, cilvēkus tiesā Jēzus. Viņš būs tas, kas lielā posta laikā pasludinās galīgo spriedumu, nošķirot avīm līdzīgos cilvēkus, kas tiks glābti, no āžiem līdzīgajiem, kuriem būs jāiet bojā.

Kāds ir Ecēhiēla redzējuma precizētais skaidrojums, un ko mēs varam mācīties no šī redzējuma?

1. Laikposmā pirms Jeruzālemes iznīcināšanas Ecēhiēls līdz ar Jeremiju pildīja sarga pienākumus, gluži tāpat kā senāk to bija darījis Jesaja. Tagad, pirms lielā posta sākuma, Jehova ar nelielas svaidīto kalpu grupas starpniecību sagādā garīgo uzturu savai tautai un brīdina cilvēkus par gaidāmajiem notikumiem. Šī brīdinājuma izplatīšanā piedalās arī visi Kristus saimes ļaudis. (Mat. 24:45—47.)

2. Ecēhiēls nevienam neuzvilka uz pieres zīmi, kas liecinātu, ka šis cilvēks tiks izglābts, un to nedara arī Dieva kalpi mūsdienās. Viņi tikai  paziņo Jehovas brīdinošo vēsti — tā ir daļa no sludināšanas, ko vada eņģeļi. (Atkl. 14:6.)

3. Ecēhiēla laikā neviens cilvēks nesaņēma zīmi uz pieres. Tāpat tas ir arī mūsu dienās. Bet kas cilvēkiem jādara, lai, tēlaini runājot, viņi tiktu atzīmēti glābšanai? Viņiem jāatsaucas labvēlīgi uz sludināšanu, jāveido sevī kristīgā personība, jādod solījums kalpot Jehovam un uzticīgi jāatbalsta Kristus brāļi. (Mat. 25:35—40.) Visi, kas tā rīkosies, lielā posta laikā saņems simbolisku zīmi, kas liecinās, ka viņi tiks izglābti.

4. Pravietojuma mūsdienu piepildījumā vīrs ar rakstāmrīkiem, kurš atzīmē cilvēkus glābšanai, attēlo Jēzu Kristu. Lielā pulka locekļi saņems zīmi, kad lielā posta laikā tiks atzīti par avīm. Tas nozīmē, ka viņi būs atzīti par cienīgiem saņemt mūžīgu dzīvi uz zemes. (Mat. 25:34, 46.) *

5. Pravietojuma mūsdienu piepildījumā seši vīri ar ”graujamiem ieročiem” rokās attēlo debesu karapulkus, ko vada Jēzus. Drīz šie karapulki iznīcinās ne vien Dieva pretiniekus, bet arī visu ļaunumu. (Ecēh. 9:2, 6, 7; Atkl. 19:11—21.)

Tas, ko mēs uzzinājām, stiprina mūsu pārliecību, ka Jehova neiznīcina taisnos kopā ar ļaunajiem. (2. Pēt. 2:9; 3:9.) Turklāt mēs vēl labāk saprotam, cik liela nozīme mūsu dienās ir sludināšanai. Ikvienam ir jādzird brīdinājums, pirms nāk gals! (Mat. 24:14.)