1. Ar ko cilvēki ir pārāki par dzīvniekiem?

VIENA no iezīmēm, ar ko cilvēki ir pārāki par dzīvniekiem, ir sirdsapziņa. Tas ir bijis redzams jau kopš paša cilvēces pirmsākuma. Kad Ādams un Ieva pārkāpa likumu, ko Jehova viņiem bija devis, viņi paslēpās. Tas skaidri parāda, ka viņu sirdsapziņa bija kļuvusi nemierīga.

2. Kādā ziņā mūsu sirdsapziņa līdzinās kompasam? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

² Cilvēki ar slikti apmācītu sirdsapziņu līdzinās kuģim, kura kompass nedarbojas, kā nākas. Vadīties pēc šāda kompasa varētu būt ļoti bīstami. Vējš un okeāna straume viegli varētu novirzīt kuģi no kursa. Labi noregulēts kompass palīdz kapteinim ieturēt pareizu kursu. Mūsu sirdsapziņu var salīdzināt ar kompasu. Tā ir iekšēja izjūta, kura ļauj noteikt, kas ir labs un kas slikts, un vada mūs pareizajā virzienā. Taču, lai sirdsapziņa darbotos, kā nākas, tā ir pareizi ”jānoregulē” jeb jāapmāca.

3. Kas var notikt, ja sirdsapziņa nav pienācīgi apmācīta?

³ Ja cilvēka sirdsapziņa nav pienācīgi apmācīta, tā viņu  nepasargā no nepareizas rīcības. (1. Tim. 4:1, 2.) Šāda sirdsapziņa pat varētu viņu pārliecināt, ka ļauns ir labs. (Jes. 5:20.) Jēzus savus sekotājus brīdināja: ”Nāk stunda, kad katrs, kas jūs nogalinās, domās, ka tā ir kalpojis Dievam.” (Jāņa 16:2.) Tā bija domājuši tie, kas nogalināja Kristus mācekli Stefanu, kā arī daudzi citi pēc viņiem. (Ap. d. 6:8, 12; 7:54—60.) Paradoksālā kārtā, paveicot tik ļaunus noziegumus kā slepkavība, reliģiskie fanātiķi ir pārkāpuši tās personas likumus, kuru viņi, pēc pašu apgalvojuma, pielūdz. (2. Moz. 20:13.) Ir skaidrs, ka šādu cilvēku sirdsapziņa ir neuzticams padomdevējs.

4. Kas mums būtu jādara, lai mūsu sirdsapziņa darbotos pareizi?

⁴ Kas mums būtu jādara, lai mūsu sirdsapziņa darbotos pareizi? Bībelē ietvertie likumi un principi ir ”noderīgi mācībai, aizrādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnīgumā”. (2. Tim. 3:16.) Tāpēc mums ir rūpīgi jāiedziļinās Bībelē, jāpārdomā izlasītais un jāliek uzzinātais lietā. Šādi mēs veidojam savu sirdsapziņu, lai tā aizvien vairāk saskanētu ar Dieva domām un būtu uzticams padomdevējs. Apskatīsim, kā Jehovas likumi un principi mums var palīdzēt veidot sirdsapziņu.

5., 6. Kā mums nāk par labu Dieva likumi?

⁵ Ja vēlamies, lai Dieva likumi mums nāktu par labu, mums nepietiek tikai tos lasīt vai arī zināt, kādi tie ir. Mums tie ir jāmīl un jāciena. Bībelē teikts: ”Ienīstiet ļauno un mīliet labo.” (Am. 5:15.) Kā to panākt? Mums ir jāmācās uz visu raudzīties no Jehovas viedokļa. Lūk, kāds piemērs. Pieņemsim, ka mums ir miega traucējumi. Ārsts mums iesaka mainīt ēšanas paradumus, atvēlēt laiku fiziskām aktivitātēm, kā arī veikt citas izmaiņas dzīvesveidā. Mēs sekojam viņa ieteikumiem un redzam, ka tie palīdz. Vai gan mēs nebūtu ārstam ļoti pateicīgi?

⁶ Līdzīgi arī mūsu Radītājs ir devis likumus, kuri mūs var pasargāt no grēka postošajām sekām un uzlabot mūsu dzīvi. Ir vērts pārdomāt, kā mums nāk par labu tas, ka ievērojam Bībeles likumus, kas attiecas uz melošanu, krāpšanu, zagšanu, netikumību, vardarbību un spiritismu. (Nolasīt Salamana Pamācības 6:16—19; Atkl. 21:8.) Kad pieredzam, kā paklausība Jehovam mums nāk par labu, mūsu mīlestība pret viņu un viņa likumiem aug.

7. Kā mums palīdz pārdomas par Bībelē aprakstītajiem gadījumiem?

⁷ Par laimi, lai mācītos no Dieva likumiem, mums nav pašiem jāpieredz bēdīgās sekas, kādas ir to pārkāpšanai. Mēs varam mācīties no kļūdām, kuras ir pieļāvuši citi un par kurām ir stāstīts Bībelē. Salamana Pamācību grāmatas 1. nodaļas 5. pantā teikts: ”Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas.” Vislabākos padomus mēs varam saņemt no Dieva. Viens veids, kā mēs tos saņemam, ir lasot un pārdomājot Bībelē minētos gadījumus. Piemēram, atcerēsimies, kādas sāpes bija jāpieredz ķēniņam Dāvidam pēc tam, kad viņš nepaklausīja Jehovas likumam un pārkāpa laulību ar Batsebu. (2. Sam. 12:7—14.) Lasot šo Bībelē aprakstīto gadījumu, mēs varētu pārdomāt: ”Kā Dāvids būtu varējis izvairīties no sāpīgajiem pārdzīvojumiem, ko nesa grēks ar Batsebu? Kā es rīkotos, pieredzot līdzīgu kārdinājumu? Vai es bēgtu kā Jāzeps, vai arī es padotos  kārdinājumam kā Dāvids?” (1. Moz. 39:11—15.) Nopietni pārdomājot to, cik bēdīgas ir grēka sekas, mēs mācāmies vēl lielākā mērā ”ienīst ļauno”.

8., 9. a) Kā mums palīdz sirdsapziņa? b) Kā Bībeles principi var palīdzēt mūsu sirdsapziņai?

⁸ Visticamāk, mēs jau turamies pa gabalu no tā, ko Dievs ienīst. Taču ir situācijas, uz kurām neattiecas neviens konkrēts Bībeles likums. Kā tajās noteikt, kāda rīcība būtu pieņemama un patīkama Dievam? Tieši šādās situācijās liela nozīme ir labi apmācītai sirdsapziņai.

⁹ Jehova savā mīlestībā mums ir devis principus, kas var palīdzēt mūsu pēc Bībeles mācītajai sirdsapziņai. Viņš pats ir teicis: ”Es, Tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi pa to ceļu, pa kuru tev jāstaigā.” (Jes. 48:17, 18.) Dziļi pārdomājot Bībeles principus un ļaujot tiem ietekmēt sirdi, mēs labojam un veidojam savu sirdsapziņu. Tas savukārt mums palīdz pieņemt gudrus lēmumus.

10. Kas ir principi, un kā, mācot citus, tos izmantoja Jēzus?

¹⁰ Princips ir skaidrots kā pamatpatiesība, pamatlikums vai pamatnostādne, kas nosaka rīcību vai spriedumus. Jehovas principi mums palīdz saprast viņa domas un to, kāpēc viņš ir devis noteiktus likumus. Savas kalpošanas laikā Jēzus mācīja daudzas pamatpatiesības, kas viņa sekotājiem palīdzētu saprast, kādas sekas var būt noteiktam domāšanas veidam vai rīcībai. Piemēram, viņš mācīja, ka dusmas var novest pie vardarbības un ka iekāre var novest pie netikumības. (Mat. 5:21, 22, 27, 28.) Lai mums būtu pareizi mācīta sirdsapziņa un mēs spētu pieņemt tādus lēmumus, kas sagādā godu Dievam, mums ir jāvadās pēc Bībeles principiem. (1. Kor. 10:31.)

11. Kā viena kristieša sirdsapziņa var atšķirties no cita kristieša sirdsapziņas?

¹¹ Noteiktos jautājumos divi kristieši, kas ir mācījuši savu sirdsapziņu pēc Bībeles, var pieņemt pilnīgi pretējus lēmumus. Piemēram, tā varētu notikt jautājumā par alkoholisko dzērienu lietošanu. Bībelē netiek nosodīta mērena alkohola lietošana. Tomēr tajā ir brīdinājums nelietot alkoholu pārmērīgi, kā arī nepiedzerties. (Sal. Pam. 20:1; 1. Tim. 3:8.) Vai tas nozīmē, ka kristietim, pieņemot lēmumu par alkohola lietošanu, nav jāņem vērā nekādi citi faktori kā vienīgi mērenība? Tā spriest nebūtu pareizi. Kristietim, kuram sirdsapziņa ļauj lietot alkoholu, būtu jāņem vērā arī citu sirdsapziņa.

12. Kā vārdi no Romiešiem 14:21 mums palīdz cienīt citu cilvēku sirdsapziņu?

¹² Apustulis Pāvils, norādīdams, ka kristiešiem ir jāņem vērā citu sirdsapziņa, rakstīja: ”Labāk ir neēst gaļu un nedzert vīnu, nedz vispār darīt kaut ko tādu, kas tavam brālim būtu par klupšanu.” (Rom. 14:21.) Vai mēs labprāt atteiktos no tā, uz ko mums ir tiesības, ja zinātu, ka tas var paklupināt mūsu brāli, kura sirdsapziņa atšķiras no mūsējās? Mēs noteikti tā darītu. Daži mūsu ticības biedri, kuri pirms patiesības uzzināšanas mēdza pārmērīgi lietot alkoholu, tagad ir nolēmuši pilnībā atturēties no alkoholisko dzērienu lietošanas. Mēs noteikti nevēlētos darīt neko tādu, kas kādu mūsu ticības biedru varētu pamudināt atgriezties pie rīcības, kura viņam nodarītu lielu postu. (1. Kor. 6:9, 10.) Ja kāds mūsu ticības biedrs, ko esam uzaicinājuši ciemos, ir pateicis, ka nevēlas  alkoholu, būtu nepareizi censties viņu pierunāt to lietot. Šāda rīcība neliecinātu par mīlestību.

13. Kādu paraugu, darbojoties valstības labā, ir rādījis Timotejs?

¹³ Kad Timotejam bija ap 20 gadiem, viņš piekrita tādai sāpīgai procedūrai kā apgraizīšana, jo nevēlējās kļūt par klupšanas akmeni ebrejiem, kuriem grasījās sludināt. Savā attieksmē viņš līdzinājās apustulim Pāvilam. (Ap. d. 16:3; 1. Kor. 9:19—23.) Vai arī jūs, līdzīgi Timotejam, esat gatavi uzupurēties citu labā?

14., 15. a) Kas ir nepieciešams, lai sasniegtu kristīgo briedumu? b) Kā mīlestības parādīšana ir saistīta ar kristīgo briedumu?

¹⁴ Ikvienam kristietim ir ”jāatstāj pamatmācības par Kristu” un ”jātiecas uz briedumu”. (Ebr. 6:1.) Tas nenotiek pats no sevis. Lai sasniegtu kristīgo briedumu, ir jāiegulda pūles. Mums ir jāpadziļina savas zināšanas un izpratne. Tāpēc mēs regulāri tiekam mudināti katru dienu lasīt Bībeli. (Ps. 1:1—3.) Vai jūs cenšaties to darīt? Lasot Bībeli katru dienu, jūs padziļināsiet savu izpratni par Jehovas likumiem un principiem.

¹⁵ Vissvarīgākais likums, kas kristiešiem ir dots, ir mīlestības likums. Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi — ja jūsu starpā būs mīlestība.” (Jāņa 13:35.) Jēzus pusbrālis Jēkabs mīlestību nosauca par ”ķēnišķīgo likumu”. (Jēk. 2:8.) Pāvils sacīja, ka ”mīlestība ir bauslības piepildījums”. (Rom. 13:10.) Mūs nepārsteidz tas, ka Bībelē mīlestība ir īpaši izcelta, jo tajā ir teikts, ka ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.) Dieva mīlestība nav tikai jūtas. Apustulis Jānis rakstīja: ”Lūk, kā pret mums ir izpaudusies Dieva mīlestība: Dievs ir sūtījis pasaulē savu vienīgo Dēlu, lai mēs ar viņa starpniecību iegūtu dzīvību.” (1. Jāņa 4:9.) Mīlestība Dievu mudināja uz rīcību. Apliecinot mīlestību pret Jehovu un viņa Dēlu, mūsu brāļiem un māsām, kā arī citiem cilvēkiem, mēs parādām, ka esam nobrieduši kristieši. (Mat. 22:37—39.)

16. Kāpēc, tiecoties pēc brieduma, mēs aizvien augstāk vērtējam principus?

 ¹⁶ Jo lielāks ir mūsu kristīgais briedums, jo augstāk mēs vērtējam principus. Tas ir tāpēc, ka likumi parasti attiecas uz konkrētu situāciju, bet principus var izmantot daudz plašāk un attiecināt uz dažādām situācijām. Piemēram, bērns nesaprot, cik bīstama var būt slikta sabiedrība, tāpēc, lai pasargātu bērnu, vecāki viņam izvirza zināmus noteikumus. (1. Kor. 15:33.) Taču, bērnam pieaugot, viņa spriestspēja attīstās, un viņš iemācās attiecināt Bībeles principus uz dažādām situācijām savā dzīvē. Tas palīdz viņam pašam pieņemt gudrus lēmumus par sabiedrības izvēli. (Nolasīt 1. Korintiešiem 13:11; 14:20.) Jo vairāk mēs domājam par Bībeles principiem, jo uzticamāka kļūst mūsu sirdsapziņa. Mēs aizvien skaidrāk saprotam, kāda rīcība dažādās situācijās būtu patīkama Dievam.

17. Kāpēc var teikt, ka mums ir viss nepieciešamais, lai pieņemtu gudrus lēmumus?

¹⁷ Mums ir viss nepieciešamais, lai pieņemtu gudrus lēmumus, kas būtu patīkami Jehovam. Liekot lietā Bībelē atrodamos likumus un principus, mēs ”būsim lietpratīgi visā, pilnīgi sagatavoti ikvienam labam darbam”. (2. Tim. 3:16, 17.) Tāpēc centīsimies saskatīt šos principus, lai varētu ”izprast, kāda ir Jehovas griba”. (Efes. 5:17.) Izmantosim mums sagādātos Bībeles studēšanas palīglīdzekļus, piemēram, Jehovas liecinieku izdevumu tematisko rādītāju, Pētīšanas palīgu Jehovas lieciniekiem, Sargtorņa tiešsaistes bibliotēku, programmu Watchtower Library un lietotni JW Library. Šie palīglīdzekļi ir veidoti tā, lai mēs varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu no iedziļināšanās Bībelē gan personiski, gan kopā ar ģimeni.

18. Kādas svētības mēs varam gūt, rīkojoties saskaņā ar Jehovas likumiem un principiem?

¹⁸ Ievērojot Jehovas likumus un principus, mēs gūstam daudz svētību. 119. psalmā, no 97. līdz 100. pantam, ir teikts: ”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas. Gudrāku par maniem ienaidniekiem mani dara Tavi baušļi, jo tie ir vienumēr pie manis. Es esmu labāk izmācīts nekā visi mani skolotāji, jo es pārdomāju Tavas liecības. Es esmu gudrāks nekā vecie, jo es turu Tavas pavēles.” Ja atvēlēsim laiku, lai pārdomātu Dieva likumus un principus, mēs spēsim rīkoties aizvien gudrāk. Pieliekot pūles un ļaujot tiem veidot mūsu sirdsapziņu, mēs spēsim sasniegt ”Kristus pilnības pakāpi savā izaugsmē”. (Efes. 4:13.)