SENIE izraēlieši gatavojās drīzumā šķērsot Jordānas upi, lai ieietu zemē, ko Dievs viņiem bija apsolījis. Taču tad pie viņiem ieradās negaidītas viešņas. Tās bija sveštautietes, kas bija atnākušas aicināt izraēliešu vīriešus uz svētkiem. Tas varēja šķist lielisks piedāvājums, ko nevajadzētu palaist garām. Iespēja iegūt jaunus draugus, dejot un baudīt garšīgus ēdienus varēja likties ļoti vilinoša. Kaut arī šo sieviešu paražas un morāle atšķīrās no tās, kādu Dievs bauslībā bija licis ievērot izraēliešiem, daži varēja domāt: ”Mūs tas neietekmēs. Mēs būsim piesardzīgi.”

 Kas notika tālāk? Dieva iedvesmotajos Rakstos ir teikts: ”Ļaudis sāka piekopt netiklību ar moābiešu meitām.” Šīs sievietes patiesībā bija vēlējušās panākt, lai uzaicinātie izraēliešu vīrieši pielūgtu viltus dievus. Un viņām tas izdevās. Ir skaidrs, kāpēc Jehovas ”dusmas iedegās pret Israēlu”. (4. Moz. 25:1—3.)

Izraēlieši bija pārkāpuši Dieva doto bauslību divos veidos: 1) viņi pielūdza elkus un 2) iesaistījās netikumīgās attiecībās. Galu galā tūkstošiem izraēliešu zaudēja dzīvību savas nepaklausības dēļ. (2. Moz. 20:4, 5, 14; 5. Moz. 13:7—10.) Īpaši skumji ir tas, ka minētie notikumi risinājās pavisam neilgi pirms ieiešanas Apsolītajā zemē. Ja šie vīrieši nebūtu pārkāpuši Dieva bauslību, nevienam nebūtu jāiet bojā un drīz vien viņi visi būtu varējuši šķērsot Jordānas upi, lai iemantotu Apsolīto zemi. (4. Moz. 25:5, 9.)

Par to, kas bija noticis ar izraēliešiem, apustulis Pāvils rakstīja: ”Šie notikumi ar viņiem ir pamācoši piemēri, un tie ir aprakstīti par brīdinājumu mums, kas dzīvojam laikmetu beigās.” (1. Kor. 10:7—11.) Nav šaubu, Sātans bija priecīgs, ka šie izraēlieši izdarīja smagu grēku un tāpēc zaudēja iespēju ieiet Apsolītajā zemē. Ir gudri ņemt vērā šo brīdinošo piemēru, zinot, ka Sātanam nekas nesagādātu lielāku prieku kā tas, ja mēs zaudētu iespēju dzīvot Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē.

Lai kaitētu patiesajiem kristiešiem, Sātans izmanto tādus paņēmienus, kas jau vairākkārt ir bijuši efektīvi. Kā tika minēts, daudzus izraēliešus viņš ievilināja netikumīgās dzimumattiecībās. Arī mūsdienās netikumība ir ļoti bīstamas lamatas. Viens paņēmiens, kuru šajā ziņā izmanto Sātans, ir pornogrāfija.

Mūsdienās pornogrāfiju ir iespējams skatīties tā, ka par to neuzzina neviens cits cilvēks. Pirms dažiem gadu desmitiem tam, kurš gribēja skatīties pornogrāfiju, bija jāiet uz kinoteātri, kurā tika rādītas nepiedienīgas filmas, vai arī jāapmeklē īpaši veikali, kuros varēja iegādāties pornogrāfiskus materiālus. Bailes tikt pamanītiem daudzus atturēja no šādu vietu apmeklēšanas. Taču mūsdienās cilvēks, kam ir pieejams internets, var skatīties pornogrāfiju savā darba vietā vai pat sēžot automašīnā. Daudzviet pasaulē ir iespējams skatīties pornogrāfiju, nemaz neizejot no mājām.

Turklāt pieeju pornogrāfiskiem materiāliem atvieglo elektroniskās ierīces. Cilvēki amorālas ainas var skatīties savās mobilajās ierīcēs, ejot pa ielu vai braucot sabiedriskajā transportā.

Tā kā vērot pornogrāfiju un slēpt šādu rīcību no citiem ir kļuvis ļoti viegli, pornogrāfija nodara kaitējumu ievērojami lielākā mērogā nekā agrāk. Ļoti liels daudzums cilvēku, kuri skatās pornogrāfiju, sabojā savu laulību, iedragā pašcieņu un aptraipa savu sirdsapziņu. Vēl ļaunāk ir tas, ka viņi apdraud savas attiecības ar Dievu. Var droši apgalvot, ka pornogrāfija nodara lielu postu. Pornogrāfijas skatīšanās sekas var salīdzināt ar dziļām brūcēm, kas dzīst ļoti lēnām un var atstāt nepatīkamas rētas.

Ir svarīgi ņemt vērā, ka Jehova mums piedāvā aizsardzību no šīm Sātana lamatām. Ja mēs vēlamies to saņemt, mums, atšķirībā no iepriekš minētajiem izraēliešiem, ir jāklausa viņam. (2. Moz. 19:5.) Mums jāapzinās, ka Dievam derdzas pornogrāfija. Kāpēc tā var apgalvot?

Likumiem, ko Dievs bija devis izraēliešiem, tālaika pasaulē nebija nekā līdzīga. Tie bija kā mūris, kas izraēliešus varēja nošķirt no apkārtējām tautām un pasargāt no to riebīgajām paražām. (5. Moz. 4:6—8.) Šie  likumi skaidri parādīja, ka Jehova ienīst netikumību.

Uzskaitījis kaimiņtautu amorālos paradumus, Jehova izraēliešiem paziņoja: ”Pēc Kānaāna zemes parauga, kur Es jūs vedīšu, jūs nedrīkstat darīt.. [..] Arī zeme ir apgānījusies, un Es pie tās piemeklēšu viņu pārkāpumus.” Izraēliešu svētā Dieva acīs kanaāniešu dzīvesveids bija tik netīrs, ka zemi, kurā viņi dzīvoja, Jehova uzskatīja par apgānītu. (3. Moz. 18:3, 25.)

Kaut arī Jehova sodīja kanaāniešus, citas tautas turpināja dzīvot netikumīgi. Vairāk nekā 1500 gadus vēlāk Pāvils par cilvēkiem, kuru vidū dzīvoja kristieši, rakstīja, ka tie ir ”zaudējuši jebkādas kauna jūtas” un pat ”ir ieslīguši nekautrīgā rīcībā un alkatīgi nododas visādai netīrībai”. (Efes. 4:17—19.) Mūsdienās par daudziem cilvēkiem var teikt to pašu. Tāpēc patiesā Dieva kalpiem ir jādara viss iespējamais, lai neskatītos šādu cilvēku netikumīgos darbus.

Pornogrāfija liecina par klaju necieņu pret Dievu. Viņš cilvēkus ir radījis pēc sava tēla un līdzības un dāvājis tiem spēju apzināties, kas ir piedienīgi un kas ne. Savā gudrībā Dievs ir noteicis normas jautājumos, kas skar dzimumattiecības. Viņa nodoms bija tāds, lai šādas attiecības būtu baudas avots laulāto starpā. (1. Moz. 1:26—28; Sal. Pam. 5:18, 19.) Ko var teikt par tiem, kas gatavo vai izplata pornogrāfiskus materiālus? Viņi klaji ignorē Dieva morāles normas un parāda necieņu pret viņu. Jehova tiesās visus, kas gatavo vai izplata amorāla satura materiālus, tā pārkāpdami viņa normas. (Rom. 1:24—27.)

Bet ko var teikt par cilvēkiem, kas apzināti skatās pornogrāfiju vai lasa šāda veida materiālus? Kāds var uzskatīt, ka tā ir nekaitīga izklaide. Tomēr šādi tiek atbalstīti tie, kas klaji ignorē Jehovas normas. Visdrīzāk cilvēks, kas sāk skatīties pornogrāfiju, par to pat neaizdomājas. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka patiesā Dieva kalpiem pret pornogrāfiju ir jāizjūt spēcīga nepatika. Bībelē ir lasāms mudinājums: ”Jūs, kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu!” (Ps. 97:10.)

Pat tiem, kas nevēlas skatīties pornogrāfiju, tas var nenākties viegli. Mēs esam  nepilnīgi, tāpēc mums, iespējams, ir jācīnās ar nepareizām seksuālām vēlmēm. Turklāt mēs varētu sākt sevi pārliecināt, ka pornogrāfijas skatīšanās nav nekas slikts. (Jer. 17:9.) Tomēr daudzi, kas ir kļuvuši par kristiešiem, šajā cīņā ir guvuši uzvaru. Šī apziņa var vairot jūsu spēkus, ja arī jūs cīnāties ar kārdinājumu skatīties pornogrāfiju. Pievērsīsim uzmanību, kā Dieva Raksti var palīdzēt neiekrist šajās Sātana lamatās.

Kā tika minēts iepriekš, daudzi izraēlieši padevās nepareizām vēlmēm un pieredzēja bēdīgas sekas. Kaut kas līdzīgs var notikt arī mūsdienās. Jēzus pusbrālis Jēkabs brīdināja par šādām briesmām. Viņš rakstīja: ”Ikviens tiek pārbaudīts ar to, ka viņu vilina un kārdina viņa paša iekāre. Kad iekāre ir kļuvusi auglīga, tā dzemdē grēku.” (Jēk. 1:14, 15.) Ja kāds ļauj savā sirdī augt nepareizām vēlmēm, viņš visdrīzāk agri vai vēlu izdarīs grēku. Tāpēc mums amorālas domas ir jādzen prom, nevis jāļauj tām kavēties savā prātā.

Ja jūs jūtat, ka jūs vilina netīras domas, rīkojieties nekavējoties. Jēzus teica: ”Ja tava roka vai kāja tev kļūst par iemeslu grēkam, nocērt to un aizmet.. Tāpat, ja tava acs tev kļūst par iemeslu grēkam, izrauj to un aizmet.” (Mat. 18:8, 9.) Jēzus ar to nebija domājis, ka mums būtu jāsakropļo savs ķermenis. Šādi viņš norādīja uz nepieciešamību rīkoties ātri un izlēmīgi — noteikt, kas izraisa nepareizas domas, un veikt nepieciešamās izmaiņas. Kā var likt lietā šo padomu, ja ir runa par pornogrāfiju?

Ja jūs ieraugāt kādu nepiedienīgu attēlu vai ainu, nenospriediet, ka tas jūs neietekmēs. Nekavējoties novērsiet skatienu. Izslēdziet televizoru, datoru vai mobilo ierīci uzreiz. Vērsiet savas domas uz to, kas ir tīrs. Tā rīkojoties, jūs spēsiet kontrolēt savas domas, nevis ļausiet nepareizām vēlmēm kontrolēt jūs.

Kā rīkoties, ja jūs esat sekmīgi pārtraukuši skatīties pornogrāfiju, taču reizēm jūsu prātā  uzpeld agrāk redzētās ainas? Pornogrāfiskas ainas un amorālas domas cilvēka atmiņā var iespiesties uz ilgu laiku. Tās var uzpeldēt ļoti negaidīti. Ja tā notiek, jums var rasties vēlme darīt kaut ko netīru, piemēram, masturbēt. Tāpēc esiet gatavi tam, ka šādas domas jūsu prātā var ienākt pēkšņi un ka jums ar tām būs jācīnās.

Stipriniet apņēmību domāt un rīkoties tā, kā būtu patīkami Dievam. Sekojiet apustuļa Pāvila priekšzīmei. Viņš rakstīja: ”Es situ un izkalpinu sevi.” (1. Kor. 9:27.) Neļaujiet netīrām vēlmēm sevi paverdzināt. Bībelē teikts: ”Pārvērtieties, atjaunojot savu prātu, lai pārliecinātos, kāda ir Dieva griba — kas ir labs, viņam patīkams un pilnīgs.” (Rom. 12:2.) Paturiet prātā, ka, domājot un rīkojoties saskaņā ar Dieva gribu, jūs gūsiet daudz lielāku gandarījumu, nekā izdabājot grēcīgām tieksmēm.

Mēģiniet iemācīties no galvas noteiktus Bībeles pantus. Ja jūsu prātā ienāk nepareizas domas, centieties domāt par šiem pantiem. Tādas Rakstu vietas kā, piemēram, Psalms 119:37, Jesajas 52:11, Mateja 5:28, Efesiešiem 5:3, Kolosiešiem 3:5 un 1. Tesalonikiešiem 4:4—8 jums palīdzēs saskaņot savas domas šajā jautājumā ar Jehovas viedokli un rīkoties tā, kā būtu patīkami viņam.

Ko darīt, ja kādu reizi rodas šķietami nepārvarama vēlme skatīties kaut ko amorālu vai domāt par to? Ņemiet vērā Jēzus priekšzīmi. (1. Pēt. 2:21.) Pēc tam, kad Jēzus bija kristījies, viņu vairākkārt kārdināja Sātans. Ko darīja Jēzus? Viņš neatlaidīgi pretojās Sātanam. Uz katru Sātana kārdinājumu Jēzus atbildēja, citējot kādu Rakstu vietu. Viņš teica: ”Ej projām, Sātan!”, un Sātans viņu atstāja. Tāpat kā Jēzus nekad nepadevās cīņā ar Sātanu, nepadodieties arī jūs! (Mat. 4:1—11.) Sātans un viņa pasaule arī turpmāk mēģinās piesārņot jūsu prātu ar netīrām domām. Taču nenolaidiet rokas. Ar Jehovas palīdzību jūs varat gūt uzvaru šajā cīņā.

Neatlaidīgi turpiniet lūgt Jehovas palīdzību. Pāvils sacīja: ”It visā dariet savus lūgumus zināmus Dievam lūgšanās un karstās lūgsnās līdz ar pateicību, un Dieva miers, kas pārspēj visu sapratni, sargās jūsu sirdi un prātu Kristū Jēzū.” (Filip. 4:6, 7.) Dievs jums var dāvāt mieru, kas palīdz cīņā ar grēcīgām tieksmēm. Ja jūs tuvosieties Jehovam, ”viņš tuvosies jums”. (Jēk. 4:8.)

Tuvas attiecības ar Visuma Augstāko valdnieku ir vislabākā aizsardzība no jebkādām Sātana lamatām. Jēzus sacīja: ”Nāk šīs pasaules valdnieks [Sātans]. Bet viņam nav varas pār mani.” (Jāņa 14:30.) Kāpēc Jēzum bija šāda pārliecība? Agrāk viņš bija paskaidrojis: ”Tas, kas mani ir sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo es allaž daru to, kas viņam patīk.” (Jāņa 8:29.) Ja jūs rīkosieties pa prātam Jehovam, viņš jūs nekad neatstās. Sargieties no pornogrāfijas lamatām, un jūs nekļūsiet par Sātana upuriem!