1. Kāpēc mums ir jāņem vērā Jēzus brīdinājums?

PRAVIETOJUMĀ par pēdējām dienām Jēzus teica: ”Esiet uzmanīgi, lai jūsu sirdīm nekļūtu par slogu.. dzīves raizes.” (Lūk. 21:34.) Mums ir jāņem vērā šis brīdinājums. Tas ir svarīgi, jo mēs neesam pasargāti no grūtībām, kādas šajās pēdējās dienās pieredz visi cilvēki.

2. Kādas grūtības pieredz mūsu ticības biedri?

² Reizēm cilvēku vienlaikus var piemeklēt vairākas nopietnas problēmas. Lūk, divi piemēri. Džonu *, kādu mūsu ticības biedru, kas cieš no multiplās sklerozes, pēc 19 laulībā pavadītiem gadiem pameta sieva. Pēc tam abas viņa meitas pārstāja kalpot Jehovam. Kāds laulāts pāris, Bobs un Linda, pieredzēja citas grūtības. Viņi abi zaudēja darbu, un tad viņi zaudēja arī savu māju. Lindai tika diagnosticēta kāda bīstama sirdskaite, turklāt viņa saslima arī ar kādu autoimūnu slimību, kas skāra viņas locītavas.

3. Par ko mēs, saskaņā ar Filipiešiem 4:6, 7, varam būt pārliecināti?

³ Mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu Radītājs un mīlošais debesu Tēvs, Jehova, saprot, kā mūs ietekmē raizes un grūtības. Un viņš vēlas mums palīdzēt. (Nolasīt Filipiešiem 4:6, 7.) Viņa Rakstos ir minēti daudzi gadījumi, kas parāda, kādas grūtības senatnē pieredzēja viņa kalpi. Tajos arī var lasīt, kā Jehova viņiem palīdzēja. Apskatīsim dažus piemērus.

4. Kādas grūtības Elija pieredzēja, un kādu attieksmi viņš saglabāja?

⁴ Elija, kurš kalpoja Jehovam ļoti sarežģītā laikā, ne reizi vien pieredzēja nopietnas grūtības. Ahabs, kārtējais Dievam neuzticīgais izraēliešu ķēniņš, bija apprecējis Izebeli — ļaunu sievieti, kas pielūdza Baalu. Ahabs un Izebele veicināja to, ka Izraēlā izplatījās Baala kults, un lika nogalināt daudzus Jehovas praviešus. Taču Elijam izdevās paglābties. Paļaudamies uz Jehovu, viņš arī palika dzīvs, kad zemi piemeklēja liels bads. (1. Ķēn. 17:2—4, 14—16.) Turklāt viņš apliecināja paļāvību uz Jehovu, kad stājās pretī Baala praviešiem un citiem cilvēkiem, kas to pielūdza. Viņš mudināja izraēliešus kalpot Jehovam. (1. Ķēn. 18:21—24, 36—38.) Elija noteikti izjuta, kā Jehova visās šajās grūtībās viņu atbalsta un sargā.

5., 6. Kā, saskaņā ar 1. Ķēniņu 19:1—4, Elija jutās, un kā Jehova viņam parādīja savu mīlestību?

⁵ Nolasīt 1. Ķēniņu 19:1—4. Kaut arī Elija bija drosmīgi izturējis dažādus pārbaudījumus, viņš nobijās, kad ķēniņiene Izebele draudēja viņu nogalināt. Tāpēc viņš bēga uz Bēršebas apkaimi. Elija kļuva tik nomākts, ka lūdzās, kaut varētu mirt. Kāpēc viņš tā jutās? Elija bija nepilnīgs cilvēks ”ar tādām pašām jūtām kā mums”. (Jēk. 5:17, zemsv. piez.) Varbūt viņu bija pārņēmusi spriedze un milzīgs fizisks nogurums. Pēc visa spriežot, Elija domāja, ka viņa centieni veicināt  tīro pielūgsmi ir bijuši veltīgi, ka Izraēlā nekas nav uzlabojies un ka viņš ir vienīgais cilvēks, kas joprojām kalpo Jehovam. (1. Ķēn. 18:3, 4, 13; 19:10, 14.) Mūs varētu izbrīnīt, ka šāds uzticīgs Dieva pravietis tā jutās. Taču Jehova viņu labi saprata.

⁶ Jehova nenorāja Eliju par to, ka tas bija paudis savas izjūtas. Gluži pretēji, viņš tam palīdzēja atgūt spēkus. (1. Ķēn. 19:5—7.) Vēlāk Jehova ar mīlestību palīdzēja Elijam mainīt domāšanu. Jehova ļāva Elijam ieraudzīt, cik liels ir viņa spēks. Pēc tam viņš norādīja, ka Izraēlā vēl ir 7000 cilvēku, kas ir atteikušies pielūgt Baalu. (1. Ķēn. 19:11—18.) Šādi Jehova Elijam parādīja savu mīlestību.

7. Kādu pārliecību mūsos vieš pārdomas par to, kā Jehova palīdzēja Elijam?

⁷ Vai jūs pieredzat kādu grūtu situāciju, kas jums sagādā spriedzi? Ir mierinoši zināt, ka Jehova saprata Elijas jūtas. Tas dod pārliecību, ka viņš saprot arī mūsu pārdzīvojumus. Viņš zina, ko mēs spējam un ko ne. Viņš pat zina, ko mēs domājam un kā mēs jūtamies. (Ps. 103:14; 139:3, 4.) Ja mēs, sekodami Elijas priekšzīmei, paļausimies uz Jehovu, viņš mums palīdzēs tikt galā ar grūtībām, kas mums laupa mieru. (Ps. 55:23.)

8. Kā Jehova mums palīdz tikt galā ar raizēm un spriedzi?

⁸ Izjūtot raizes un spriedzi, ir viegli sākt domāt, ka situācija nekad nemainīsies uz labo pusi, un kļūt nomāktiem. Ja tā notiek, atcerieties, ka Jehova jums var palīdzēt tikt galā ar raizēm un nemieru. Kā viņš to dara? Jehova jūs aicina stāstīt viņam par visu, kas jūs satrauc. Un viņš atbildēs uz jūsu lūgumiem pēc palīdzības. (Ps. 5:4; 1. Pēt. 5:7.) Tāpēc stāstiet Jehovam par savām raizēm un dariet to bieži. Dievs nerunās ar jums tā, kā viņš runāja ar Eliju, bet viņš to darīs ar Bībeles un savas organizācijas starpniecību. Notikumi, par kuriem jūs lasāt Bībelē, jums var sniegt mierinājumu un cerību. Turklāt jūs var uzmundrināt ticības biedri. (Rom. 15:4; Ebr. 10:24, 25.)

9. Kā mums var palīdzēt uzticami draugi?

⁹ Aicinādams Eliju daļu pienākumu uzticēt Elīsam, Jehova Elijam deva biedru, kas tam bija ļoti nepieciešams un kas varēja to atbalstīt un stiprināt. Līdzīgi arī mēs, runājot par savām raizēm ar kādu uzticamu draugu, varam gūt atvieglojumu un stiprinājumu. (2. Ķēn. 2:2; Sal. Pam. 17:17.) Ja jums ir sajūta, ka jums nav neviena, kam uzticēt savas raizes, lūdziet, lai Jehova jums palīdz atrast garīgi nobriedušu ticības biedru, kas jums varētu sniegt emocionālu atbalstu.

10. Kā Elijas pieredzētais mums sniedz cerību, un kā mums var palīdzēt solījums, kas lasāms Jesajas 40:28, 29?

¹⁰ Jehova palīdzēja Elijam pārvarēt raizes un nemieru un turpināt uzticīgi viņam kalpot vēl daudzus gadus. Elijas pieredzētais mums var sniegt cerību. Mēs varam piedzīvot smagu raižu un spriedzes periodus, kas mūs var izsmelt fiziski un emocionāli. Tomēr, ja mēs paļausimies uz Jehovu, viņš mums dos spēku, kas ir nepieciešams, lai turpinātu kalpot viņam. (Nolasīt Jesajas 40:28, 29.)

11.—13. Kas sagādāja raizes trim Dieva kalpiem senatnē, un kā viņi tāpēc jutās?

¹¹ Arī citi Bībelē minēti cilvēki ir izjutuši lielu spriedzi. Piemēram, Anna bēdājās,  jo viņai nebija bērnu un viņas vīra otrā sieva viņu nesaudzīgi izsmēja. (1. Sam. 1:2, 6.) Anna jutās tik nomākta, ka raudāja un zaudēja ēstgribu. (1. Sam. 1:7, 10.)

¹² Ķēniņš Dāvids ne reizi vien pieredzēja lielas raizes un nemieru. Padomāsim, ar kādām grūtībām viņš saskārās. Viņu māca vainas apziņa par daudzajām kļūdām, ko viņš bija pieļāvis. (Ps. 40:13.) Viņa mīļotais dēls Absaloms sacēlās pret viņu un galu galā gāja bojā. (2. Sam. 15:13, 14; 19:1.) Un viens no Dāvida tuvākajiem draugiem nodeva viņu. (2. Sam. 16:23—17:2; Ps. 55:13—15.) Daudzos no Dāvida sarakstītajiem psalmiem atspoguļojas gan viņa smagie pārdzīvojumi, gan viņa nešaubīgā paļāvība uz Jehovu. (Ps. 38:6—11; 94:17—19.)

¹³ Kāds psalmu sacerētājs sāka apskaust ļaunus cilvēkus par viņu bezrūpīgo dzīvi. Iespējams, viņš bija kāds no levīta Asafa pēcnācējiem, kas kalpoja Jeruzālemes templī. Šis psalmu sacerētājs izjuta iekšēju spriedzi, kuras dēļ viņš sāka justies nelaimīgs un neapmierināts. Viņš pat sāka šaubīties, vai ir vērts kalpot Dievam. (Ps. 73:2—5, 7, 12—14, 16, 21.)

14., 15. Ko mēs varam mācīties no trīs minēto Dieva kalpu piemēra?

¹⁴ Visi trīs tikko minētie Jehovas kalpi paļāvās uz Dievu un meklēja viņa palīdzību. Viņi vērsās pie Jehovas dedzīgās lūgšanās. Viņi atklāti stāstīja Jehovam, kāpēc viņi jūtas noraizējušies un nomākti. Un viņi nepārstāja doties uz Jehovas pielūgsmes vietu. (1. Sam. 1:9, 10; Ps. 55:23; 73:17 *; 122:1.)

¹⁵ Jehova katram no viņiem parādīja  līdzjūtību. Bībelē norādīts, ka Anna ieguva sirdsmieru. (1. Sam. 1:18.) Savukārt ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj.” (Ps. 34:20.) Un psalmu sacerētājs vēlāk izteicās, ka Jehova viņu ”tur pie.. labās rokas”, ar mīlestību sniedzot viņam vadību. Viņš dziedāja: ”Bet es — Dieva tuvumā man ir labi, pie Dieva Kunga es tveros!” (LB-2012.) (Ps. 73:23, 24, 28.) Ko mēs no tā mācāmies? Reizēm mēs varam pieredzēt ļoti nopietnas grūtības un izjust raizes un spriedzi. Taču mēs varam nepadoties raizēm, ja pārdomājam, kā Jehova ir palīdzējis citiem, ar paļāvību vēršamies pie viņa lūgšanās un paklausīgi darām to, ko viņš no mums prasa. (Ps. 143:1, 4—8.)

16., 17. a) Kāpēc mēs nedrīkstētu norobežoties no Jehovas un viņa tautas? b) Kā mēs varam atgūt spēkus?

¹⁶ No trim iepriekš minētajiem Dieva kalpiem mēs varam mācīties vēl kaut ko svarīgu — mēs nedrīkstam norobežoties no Jehovas un viņa tautas. (Sal. Pam. 18:1.) Nensija, kas pieredzēja ārkārtīgi smagus brīžus, kad viņu bija pametis vīrs, sacīja: ”Bieži bija dienas, kad es nevēlējos  nevienu redzēt un ne ar vienu runāt. Tomēr, jo vairāk es norobežojos no citiem, jo nomāktāka es jutos.” Daudz kas mainījās, kad Nensija meklēja iespējas palīdzēt citiem, kam klājās grūti. Viņa stāsta: ”Es uzklausīju citus, kad viņi dalījās ar mani savās raizēs. Es pamanīju, ka, vairāk jūtot līdzi citiem, man daudz mazāk gribējās žēlot sevi.”

¹⁷ Mēs varam atgūt spēkus, apmeklējot draudzes sapulces. Esot sapulcēs, mēs dodam Jehovam iespējas mums palīdzēt un mūs mierināt. (Ps. 86:17.) Tajās viņš mūs stiprina ar sava svētā gara, savu Rakstu un savu kalpu starpniecību. Draudzes sapulces mums ļauj ”gūt savstarpēju uzmundrinājumu”. (Rom. 1:11, 12.) Kāda mūsu māsa, vārdā Sofija, teica: ”Jehova un mūsu brāļu saime man palīdz nepadoties. Īpaši svarīgas man ir draudzes sapulces. Es esmu sapratusi: jo aktīvāk es piedalos kalpošanā un draudzes darbībā, jo labāk es spēju tikt galā ar raizēm un spriedzi.”

18. Ko Jehova mums var dot, kad jūtamies nomākti?

¹⁸ Kad jūtamies nomākti, paturēsim prātā, ka Jehova ne tikai apsola pilnīgu atbrīvošanu no raizēm nākotnē, bet ir gatavs mums sniegt savu palīdzību un atbalstu jau tagad. Viņš mums dod ”gan vēlēšanos, gan spēku” cīnīties ar nomāktību un bezcerību. (Filip. 2:13.)

19. Kāds solījums ir ietverts Romiešiem 8:37—39?

¹⁹ Nolasīt Romiešiem 8:37—39. Apustuļa Pāvila vārdi apliecina, ka nekas mūs nespēj šķirt no Dieva mīlestības. Bet kā mēs varam palīdzēt ticības biedriem, kas pieredz grūtus brīžus? Nākamajā rakstā ir apskatīts, kā mēs varam līdzināties Jehovam, parādot līdzjūtību un atbalstot tos, kas izjūt raizes un bēdas.