Pāvils rakstīja: ”Ievērodams bauslību, es esmu nomiris bauslībai, lai dzīvotu Dievam.” (Gal. 2:19.)

Pāvila vārdi šajā pantā ir saistīti ar galveno domu, kas vijas cauri visai vēstulei, kuru viņš rakstīja Romas provinces Galatijas kristiešu draudzēm. Daļu kristiešu bija ietekmējuši viltus skolotāji, kas mācīja, ka cilvēkam, kurš vēlas iegūt glābšanu, ir jāievēro Mozus bauslība, īpaši prasība par apgraizīšanu. Bet Pāvils zināja, ka Dievs vairs neprasa, lai viņa kalpi tiktu apgraizīti. Izmantodams neapstrīdamus argumentus, Pāvils atspēkoja šādas viltus mācības un stiprināja brāļu ticību Jēzus Kristus izpirkuma upurim. (Gal. 2:4; 5:2.)

Bībelē ir skaidri teikts, ka mirušie neko neapzinās un nejūt. (Pulc. 9:5.) Sacīdams: ”Es esmu nomiris bauslībai,” — Pāvils vēlējās norādīt, ka Mozus bauslībai pār viņu vairs nav nekādas varas. Pāvils bija pārliecināts, ka, pateicoties savai ticībai izpirkuma upurim, viņš ir sācis ”dzīvot Dievam”.

Tas kļuva iespējams tāpēc, ka Pāvils ”ievēroja bauslību”. Vai tā nav pretruna? Pāvils taču pats rakstīja, ka ”cilvēku atzīst par taisnu, pamatojoties nevis uz bauslības ievērošanu, bet uz ticību Jēzum Kristum”. (Gal. 2:16.) Nav šaubu, ka Mozus bauslībai bija bijis svarīgs uzdevums. Pāvils galatiešiem rakstīja: ”Tā tika dota vēlāk, lai kļūtu redzami pārkāpumi, un tai bija jābūt spēkā, līdz nāktu pēcnācējs, kam bija dots solījums.” (Gal. 3:19.) Mozus bauslība izraēliešiem palīdzēja saprast, ka nepilnīgi, grēcīgi cilvēki nav spējīgi to ievērot visā pilnībā un ka viņiem ir nepieciešams nevainojams upuris, kas tiktu nests reizi par visām reizēm. Tātad bauslība cilvēkus sagatavoja ”pēcnācēja”, tas ir, Kristus, atnākšanai. Ja cilvēks ticēja Jēzum Kristum, viņš savas ticības dēļ varēja tikt atzīts par taisnu. (Gal. 3:24.) Par tādu tika atzīts Pāvils, jo, pateicoties bauslībai, viņš saprata, ka Jēzus ir Mesija, un sāka viņam ticēt. Tad Pāvils ”nomira bauslībai, lai dzīvotu Dievam”. Mozus bauslībai pār Pāvilu vairs nebija varas, bet Dievam gan bija.

Līdzīgu domu Pāvils minēja savā vēstulē Romas kristiešiem: ”Jūs, mani brāļi, pateicoties Kristus upurim, esat nomiruši bauslībai.. [..] Bet tagad mēs esam atbrīvoti no bauslības un miruši tās likumiem, kas mūs ierobežoja.” (Rom. 7:4, 6.) Tātad šajos pantos un arī Galatiešiem 2:19, kur ir pieminēta nomiršana, nav runa par lāstu, kuram cilvēks bija pakļauts tāpēc, ka nespēja pildīt visas Mozus bauslības prasības. Tieši pretēji, Pāvils uzsvēra, ka ir atbrīvots no bauslības. Tai vairs nebija nekādas varas ne pār viņu, ne pār citiem kristiešiem, kas bija ieguvuši brīvību, pateicoties ticībai Jēzus Kristus izpirkuma upurim.