1. Kāpēc daudzi Jehovas kalpi reizēm jūtas vientuļi?

 LAIKU pa laikam daudzi no mums jūtas vientuļi. Vieniem šī sajūta drīz vien pāriet, turpretī citus tā nepamet ilgu laiku. Mēs varam justies vieni pat tad, ja mums visapkārt ir daudz cilvēku. Dažiem kristiešiem ir grūti iejusties jaunā draudzē. Citi, kam ir ciešas attiecības ar tuviniekiem, cieš no vientulības sajūtas, kad viņi pārceļas uz citu dzīvesvietu, tālu prom no tiem, kas viņiem mīļi. Vēl citi skumst pēc tuva cilvēka, kas ir aizmidzis nāves miegā. Bet daži Dieva kalpi, īpaši tie, kas nesen uzzinājuši patiesību, jūtas vientuļi tāpēc, ka no viņiem ir novērsušies ģimenes locekļi un draugi, kam nepatīk viņu ticība.

2. Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

² Jehova mūs labi pazīst, un viņš mūs pilnībā saprot. Viņš redz, kad mēs jūtamies vientuļi, un vēlas mums palīdzēt. Kā viņš to dara? Ko mēs paši varam darīt, lai pārvarētu šādas sajūtas? Kā mēs varam palīdzēt ticības biedriem, kurus māc vientulība? Noskaidrosim!

3. Kas liecina, ka Jehovam nebija vienalga, kā jutās Elija?

³ Jehovam nav vienalga, kā jūtas viņa kalpi. Viņš ir tuvu ikvienam no mums, un viņš ievēro, kad esam nomākti. (Ps. 145:18, 19.) To labi ilustrē kāds gadījums pravieša Elijas dzīvē. Izraēla tautas vēsturē bija iestājies grūts laiks, un Jehovas kalpi tika nežēlīgi vajāti. Cilvēki, kuru rokās bija liela vara un kuri nepielūdza Jehovu, īpaši vērsās pret Eliju un gribēja viņu nogalināt. (1. Ķēn. 19:1, 2.) Turklāt  Elijam šķita, ka viņš ir palicis vienīgais, kas kalpo Jehovam, ka vairs nav neviena cita Jehovas pravieša. Tas viņu dziļi nomāca. (1. Ķēn. 19:10.) Jehova nekavējoties rīkojās — viņš sūtīja eņģeli, lai tas Elijam darītu zināmu, ka Elija nav vienīgais, kas kalpo Jehovam. Eņģelis pravietim pavēstīja, ka zemē vēl ir daudz dievbijīgu izraēliešu. (1. Ķēn. 19:5, 18.)

4. Kā Marka 10:29, 30 lasāmais solījums atspoguļo Jehovas rūpes par viņa kalpiem, no kuriem ir novērsušies draugi un tuvinieki?

⁴ Jehova labi zina, ka daži, izvēloties kalpot viņam, kaut ko arī zaudē. Daži varbūt vairs neizjūt drauga plecu, jo agrākie draugi un pat tuvinieki, kas nevēlas uzklausīt Bībeles patiesību, no viņiem ir novērsušies. Reiz apustulis Pēteris, iespējams, nedaudz noraizējies, Jēzum vaicāja: ”Mēs visu esam atstājuši un tev sekojuši. Kas mums par to būs?” (Mat. 19:27.) Jēzus, mierinādams savus mācekļus, apsolīja, ka tie iegūs lielu garīgu ģimeni. (Nolasīt Marka 10:29, 30.) Mūsu debesu Tēvs Jehova ir apsolījis, ka viņš nekad nepametīs tos, kas viņam kalpo. (Ps. 9:10.) Pārdomāsim, kā mēs varam cīnīties ar vientulības sajūtu un kā Jehova mums šajā ziņā palīdz.

5. Kāpēc mums jācenšas bieži pārdomāt to, kā Jehova mūs atbalsta?

⁵ Domāsim par to, kā Jehova mūs atbalsta. (Ps. 55:22.) Tas mums palīdzēs līdzsvaroti raudzīties uz savu situāciju. Kāda neprecēta kristiete, vārdā Kerola b, kurai neviens tuvinieks nav Jehovas liecinieks, sacīja: ”Atskatoties atpakaļ un pārdomājot, kā Jehova grūtos brīžos man ir palīdzējis, es tiešām saprotu, ka neesmu viena. Tas man dod drošības sajūtu un pārliecību, ka Jehova man vienmēr palīdzēs.”

6. Kā 1. Pētera 5:9, 10 var palīdzēt tiem, kas cīnās ar vientulības sajūtu?

⁶ Domāsim par to, kā Jehova palīdz citiem mūsu brāļiem un māsām. (Nolasīt 1. Pētera 5:9, 10.) Kāds mūsu brālis, vārdā Hirosi, kurš jau daudzus gadus ir  Jehovas liecinieks, bet no kura radiniekiem neviens tā arī nav pieņēmis patiesību, dalījās pārdomās: ”Nav grūti pamanīt, ka nevienam draudzē dzīve nav ideāla. Tomēr mēs visi cenšamies kalpošanā Jehovam darīt pašu labāko, un tas ir liels uzmundrinājums visiem, kam trūkst tuvinieku atbalsta.”

7. Kā mums palīdz lūgšanas?

⁷ Turēsimies pie labiem garīgiem paradumiem. Mums ir atklāti jāstāsta Jehovam, kā mēs jūtamies. (1. Pēt. 5:7.) Kāda gados jauna kristiete, vārdā Masjela, kas sajutās vientuļa, kad vienīgā no savas ģimenes nostājās patiesības pusē, atzina, ka cīņā ar vientulības sajūtu viņai ļoti palīdzēja karstas lūgšanas. Viņa teica: ”Es pārliecinājos, ka Jehova man ir īsts tēvs. Es viņu lūdzu katru dienu, lūdzu daudz reižu dienā un vienmēr atklāti stāstīju, kā jūtos.”

8. Kā mums palīdz Bībeles lasīšana un pārdomas par izlasīto?

⁸ Ir svarīgi regulāri lasīt Bībeli un censties īpaši pārdomāt tos fragmentus, kas spilgti apliecina, ka Jehova mūs mīl. Kāda mūsu māsa, vārdā Bjanka, kuras tuvinieki bieži izteica savu neapmierinātību ar viņas ticību, sacīja: ”Man tiešām palīdz tas, ka es Bībelē un mūsu literatūrā lasu par Dieva kalpiem, kas ir bijuši līdzīgā situācijā, un pārdomāju, kā viņi ir izturējuši.” Daži kristieši cenšas iegaumēt Bībeles pantus, kas sniedz lielu mierinājumu, piemēram, Psalmu 27:10 un Jesajas 41:10. Citi, gatavojoties draudzes sapulcēm vai lasot Bībeli, klausās sapulcē apskatāmā materiāla vai Bībeles audioierakstus, jo tas viņiem mazina vientulības sajūtu.

9. Kā mums nāk par labu draudzes sapulces?

⁹ Mums jācenšas regulāri apmeklēt draudzes sapulces. Tas, ko varam dzirdēt sapulcēs, mūs vienmēr stiprina, turklāt tajās mēs varam labāk iepazīties ar brāļiem un māsām. (Ebr. 10:24, 25.) Iepriekšminētā Masjela stāstīja: ”Es esmu ļoti kautrīga, bet esmu apņēmusies neizlaist nevienu sapulci un katrā sapulcē vismaz vienu reizi atbildēt. Tā es jūtos piederīga draudzei.”

10. Kāpēc ir svarīgi veidot draudzību ar ticības biedriem?

¹⁰ Veidosim draudzību ar ticības biedriem. Meklēsim draudzē tādus draugus, no kuriem mēs varam mācīties, pat ja mums ar viņiem ir liela gadu starpība vai viņi pieder pie citas kultūras. Kā uzsvērts Bībelē, tiem, kas ir gados, piemīt gudrība. (Īj. 12:12.) Bet arī no gados jaunākiem  kristiešiem var daudz ko mācīties. Dāvids bija daudz jaunāks par Jonatānu, tomēr viņi abi kļuva par tuviem draugiem. (1. Sam. 18:1.) Dāvids un Jonatāns viens otram palīdzēja kalpot Jehovam arī nopietnās grūtībās. (1. Sam. 23:16—18.) ”Mūsu ticības biedri patiešām var kļūt par mūsu garīgo ģimeni — par tēviem, mātēm, brāļiem un māsām,” sacīja kāda mūsu māsa, vārdā Irīna, kas savu radu vidū joprojām ir vienīgā Jehovas lieciniece. ”Jehova var pamudināt ticības biedrus mums sniegt nepieciešamo atbalstu,” viņa piebilda.

11. Kas mums jādara, lai iedraudzētos ar citiem?

¹¹ Iedraudzēties ar citiem reizēm nav viegli, īpaši tad, ja mēs esam kautrīgi. Kāda bikla māsa, vārdā Ratna, kuras tuvinieki bija neapmierināti ar to, ka viņa kļuva par Jehovas liecinieci, teica: ”Man bija jāatzīst, ka man ir vajadzīga manu garīgo brāļu un māsu palīdzība un atbalsts.” Iespējams, mums nav viegli kādam stāstīt, kā mēs jūtamies, taču atklāta domu apmaiņa ir tas, ar ko sākas draudzība. Mūsu draugi grib mūs uzmundrināt un atbalstīt, bet viņi to nespēs, ja mēs nedarīsim viņiem zināmu, kā viņi to var izdarīt.

12. Kāds ir viens no veidiem, kā iegūt draugus?

¹² Viens no labākajiem veidiem, kā iegūt draugus, ir sludināt ar ticības biedriem. Jau iepriekš minētā Kerola stāstīja: ”Sludinot ar māsām un kopā veicot citus teokrātiskus uzdevumus, es esmu ieguvusi daudz labu draudzeņu. Ar viņu starpniecību Jehova mani neskaitāmas reizes ir stiprinājis.” Noteikti ir vērts censties veidot draudzību ar ticības biedriem. Jehova var pamudināt mūsu draugus rīkoties, lai mūs atbalstītu un mēs spētu cīnīties ar sāpīgām izjūtām, piemēram, ar vientulību. (Sāl. pam. 17:17.)

13. Kāds pienākums ir ikvienam kristietim?

¹³ Ikvienam kristietim ir pienākums dot savu ieguldījumu, lai veicinātu draudzē sirsnīgu gaisotni un lai neviens nejustos atstāts un neievērots. (Jāņa 13:35.) Tas, ko mēs sakām un darām, var spēcīgi ietekmēt citus. Lūk, ko teica kāda mūsu māsa: ”Kad es iepazinu patiesību, draudze kļuva par manu ģimeni. Bez ticības biedru atbalsta es nebūtu kļuvusi par Jehovas liecinieci.” Ko mēs varam darīt, lai tie, kuru tuvinieki nav Jehovas liecinieki, justos draudzē iederīgi?

14. Kā mēs varam iedraudzēties ar citiem, īpaši ar jaunpienācējiem?

¹⁴ Uzņemsimies iniciatīvu. Draudzīgas attiecības parasti sākas ar sirsnīgu sasveicināšanos. (Rom. 15:7.) Taču ir skaidrs, ka ir jādara kaut kas vairāk, lai izveidotos cieša draudzība. Mums ir jābūt laipniem un patiesi jāinteresējas par citiem, īpaši par jaunpienācējiem. Cienīsim viņu tiesības uz privātumu, tomēr centīsimies saprast, ar kādām grūtībām viņi saskaras. Dažiem varbūt ir grūti runāt par savām izjūtām, tāpēc nebūsim uzmācīgi — rūpīgi apdomāsim, ko pajautāt, un pēc tam uzmanīgi klausīsimies. Piemēram, mēs varam painteresēties, kā viņi ir uzzinājuši patiesību.

15. Ko garīgi nobrieduši kristieši var darīt ticības biedru labā?

¹⁵ Ja garīgi nobrieduši kristieši, īpaši draudzes vecākie, interesējas par citiem, tad draudze kļūst garīgi stipra. Kāda mūsu māsa, vārdā Melisa, kurai Bībeles patiesību mācīja māte, sacīja: ”Ir grūti  izteikt vārdos, cik daudz man nozīmē to brāļu atbalsts, kuri man ir kļuvuši par garīgiem tēviem. Es vienmēr varu vērsties pie viņiem, kad jūtu, ka man ar kādu ir jāaprunājas.” Kāds gados jauns brālis, vārdā Maurisio, kurš sajutās pamests, kad viņa kādreizējais Bībeles skolotājs pārstāja apmeklēt sapulces, teica: ”Man ļoti palīdzēja tas, ka draudzes vecākie interesējās par mani. Viņi ar mani bieži sarunājās. Mēs kopā sludinājām, un viņi mēdza stāstīt, ko vērtīgu ir uzzinājuši, iedziļinoties Bībelē. Mēs pat kopā sportojām.” Vēlāk gan Melisa, gan Maurisio uzsāka pilnas slodzes kalpošanu.

16., 17. Kā mēs varam palīdzēt ticības biedriem?

¹⁶ Palīdzēsim citiem. (Gal. 6:10.) ”Bieži vien nekas vairāk nav vajadzīgs kā neliela laipnības izpausme,” ir secinājis kāds misionārs, vārdā Leo, kas sludina zemē, kura atrodas tālu no viņa dzimtās puses. ”Man nāk prātā kāda reize, kad es biju iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā. Kad es tajā dienā beidzot biju pārradies mājās, es jutos pilnīgi izsists no sliedēm. Bet tad kāda ģimene mani uzaicināja vakariņās. Es neatceros, ko mēs ēdām, bet atceros, cik iejūtīgi viņi manī klausījās. Pēc tam es jutos daudz labāk!”

¹⁷ Mums visiem patīk dažādi teokrātiski pasākumi, piemēram, kongresi, un viens iemesls ir tāds, ka mēs tajos varam pabūt kopā ar brāļiem un māsām un pārrunāt domas, kas izskanējušas kongresa runās. Tomēr iepriekšminētā Kerola atzina: ”Man parasti ir grūti atrasties kongresos.” Viņa turpināja: ”Kaut arī tur ir simtiem un pat tūkstošiem brāļu un māsu, bieži vien viņi ir kopā ar saviem ģimenes locekļiem. Un tad es vēl skaudrāk izjūtu savu vientulību.” Citiem nav viegli aiziet uz kongresu drīz pēc tam, kad viņi ir zaudējuši dzīvesbiedru. Ja mēs pazīstam kādu brāli vai māsu, kas šādi jūtas, būtu jauki viņu uzaicināt nākamajā kongresā būt kopā ar mums un mūsu ģimenes locekļiem.

18. Kā mēs varam likt lietā principu, kas lasāms 2. Korintiešiem 6:11—13?

¹⁸ Pavadīsim kopā laiku. Centīsimies pavadīt brīvo laiku kopā ar dažādiem brāļiem un māsām un neaizmirsīsim par  tiem, kas jūtas vientuļi. Mēs vēlamies ”atdarīt savu sirdi” visiem, bet jo sevišķi šādiem ticības biedriem. (Nolasīt 2. Korintiešiem 6:11—13.) ”Es vienmēr ļoti priecājos, kad draugi mani un manu māti ielūdza ciemos vai uzaicināja doties kādā kopīgā braucienā,” pieminēja Melisa. Vai mūsu draudzē ir kāds, kas ļoti priecātos par mūsu viesmīlību?

19. Kādos brīžos ir īpaši svarīgi būt kopā ar ticības biedriem?

¹⁹ Ir reizes, kad ir īpaši svarīgi būt līdzās ticības biedriem. Dažiem varbūt nav viegli svētku dienās būt kopā ar tuviniekiem, kas nav Jehovas liecinieki. Citiem sāpīgas atmiņas saistās ar kādu datumu, piemēram, dienu, kad ir nomiris viņiem mīļš cilvēks. Kad mēs uzaicinām brāļus un māsas, kas pieredz šādas grūtības, pavadīt laiku kopā ar mums, mēs apliecinām, ka mums viņi patiesi rūp. (Filip. 2:20.)

20. Kā tajos brīžos, kad jūtamies vientuļi, mūs var stiprināt Jēzus vārdi, kas lasāmi Mateja 12:48—50?

²⁰ Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc kristieši reizēm jūtas vientuļi. Jehova labi saprot ikvienu savu kalpu, kas šādi jūtas. Viņš mums sniedz tieši to, kas vajadzīgs, turklāt bieži vien ar mūsu ticības biedru starpniecību. (Nolasīt Mateja 12:48—50.) Ja mēs no visas sirds atbalstām savu garīgo ģimeni, mēs apliecinām Jehovam savu pateicību par viņa gādību. Lai kā mēs reizēm justos, mēs nekad neesam vieni, jo ar mums vienmēr ir Jehova!