1. Kas jādara, lai Jehovas dienā izglābtos?

 BĪBELĒ par Jehovas dienu tiek saukts laikposms, kad Jehova vēršas pret saviem ienaidniekiem un izglābj savus kalpus. Senatnē tā ir bijis ne reizi vien. (Jes. 13:1, 6; Eceh. 13:5; Cef. 1:8.) Mūsu laikos Jehovas diena sāksies ar uzbrukumu lielajai Babilonai un beigsies ar Armagedonu. Lai mēs paliktu dzīvi šajā ”dienā”, mums tai jāgatavojas jau tagad. Ne velti Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Esiet arī jūs gatavi.” (Mat. 24:21; Lūk. 12:40.)

2. Ko var gūt, iedziļinoties Pirmajā vēstulē tesalonikiešiem?

² Lai palīdzētu ticības biedriem sagatavoties Jehovas lielajai tiesas dienai, apustulis Pāvils savā pirmajā vēstulē tesalonikiešiem minēja vairākus salīdzinājumus. Viņš zināja, ka šī ”diena” nepienāks tajā laikā. (2. Tes. 2:1—3.) Taču viņš mudināja kristiešus tai būt gataviem un dzīvot tā, it kā šī ”diena” būtu gaidāma jau rīt. Arī mēs varam likt lietā viņa ieteikumus. Iedziļināsimies Pāvila vārdos un noskaidrosim, 1) kā nāks Jehovas diena, 2) kas tajā neizglābsies un 3) kā tai sagatavoties, lai izglābtos.

3. Kāpēc Pāvils rakstīja, ka ”Jehovas diena nāks tāpat kā zaglis naktī”? (Sk. arī attēlu.)

³ ”Kā zaglis naktī.” (1. Tes. 5:2.) Tas ir pirmais no trim salīdzinājumiem, ko Pāvils izmantoja, runājot par Jehovas dienu. Zagļi ierodas pilnīgi negaidīti. Viņi parasti darbojas tumsas aizsegā un cenšas paveikt savu ļauno darbu ātri. Arī Jehovas diena sāksies pēkšņi un pārsteigs lielāko daļu cilvēku. Pat Jehovas kalpi, visticamāk, būs pārsteigti par to, cik strauji attīstās notikumi. Bet, pretēji ļaunajiem, mēs neiesim bojā.

4. Kāpēc Jehovas dienas sākšanās ir salīdzināta ar dzemdību sāpēm?

 ⁴ ”Kā dzemdību sāpes.” (1. Tes. 5:3.) Topošā māte nezina, kad tieši sāksies dzemdības, taču viņa nešaubās, ka tas notiks. Dzemdību sāpes sākas pēkšņi, tās ir ļoti stipras, un dzemdības nav apturamas. Kaut ko līdzīgu var teikt par Jehovas dienas sākšanos — lai gan mēs nezinām ne dienu, ne stundu, mēs esam pārliecināti, ka šī diena tuvojas, ka Dieva spriedums ļaunajiem tiks īstenots pēkšņi un no tā nevarēs izvairīties.

5. Kāpēc lielais posts ir salīdzināts ar dienas gaismu?

⁵ ”Kā dienas gaisma.” Trešajā salīdzinājumā Pāvils atkal atsaucās uz zagļiem, kas darbojas naktī. Taču šoreiz Pāvils ”šīs dienas” atnākšanu salīdzināja ar gaismas uzaušanu. (1. Tes. 5:4.) Reizēm zagļi, kas naktī ielauzušies mājā, tā aizraujas, ka nepamana, kā paskrien laiks. Kad atspīd dienas gaisma, tā viņus pārsteidz, un viņiem vairs nav iespēju paslēpties. Cilvēki, kas ietiepīgi dara to, ko Dievs nosoda, pārnestā nozīmē paliek tumsā, bet lielais posts viņus atmaskos. Mēs nedrīkstam viņiem līdzināties un darīt to, ko Jehova nosoda. Mums jātiecas pēc ”visa, kas labs, taisnīgs un patiess”. (Efes. 5:8—12.) Tālāk apskatīsim, ko Pāvils teica par to, kādi cilvēki Jehovas dienā neizglābsies.

6. Kādā ziņā lielākā daļa cilvēku guļ? (1. Tesalonikiešiem 5:6, 7.)

⁶ ”Tie, kas guļ.” (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:6, 7.) Cilvēkus, kas Jehovas dienā neizglābsies, Pāvils salīdzināja ar  tādiem, kas guļ. Kad cilvēks ir aizmidzis, viņš ne redz, ne dzird, kas notiek apkārt, nedz arī jūt, kā iet uz priekšu laiks. Ja notiek kaut kas svarīgs, viņš to nepamana un līdz ar to nevar attiecīgi rīkoties. Tagad garīgā ziņā guļ lielākā daļa cilvēku. (Rom. 11:8.) Viņi nepievērš uzmanību pierādījumiem, kas liecina, ka dzīvojam ”pēdējās dienās” un ka pavisam drīz sāksies lielais posts. Kad pasauli satricina kādi notikumi, daļa cilvēku atmostas no garīgās snaudas un sāk interesēties par labo vēsti. Tomēr daudzi no viņiem drīz vien atkal ieslīgst snaudā. Ir arī tādi, kas tic, ka nāks tiesas diena, bet domā, ka tā vēl ir tālu. (2. Pēt. 3:3, 4.) Taču mēs saprotam, ka Jehovas diena strauji tuvojas un ir ārkārtīgi svarīgi palikt nomodā.

7. Kāpēc tos, pār kuriem nāks Dieva dusmas, var salīdzināt ar dzērājiem?

⁷ ”Tie, kas piedzeras.” Tos, pār kuriem nāks Dieva dusmas, Pāvils salīdzināja ar dzērājiem. Alkohola reibumā cilvēki nespēj adekvāti reaģēt uz notiekošo un pieņemt pareizus lēmumus. To pašu var teikt par cilvēkiem, kas neuzklausa Dieva brīdinājumus. Viņi izvēlas dzīves ceļu, kas ved uz bojāeju. Bet kristiešiem ir jāpatur skaidrs prāts. (1. Tes. 5:6.) Kāds Bībeles komentētājs rakstīja, ka cilvēks, kam ir ”mierīgs, līdzsvarots prāts, spēj visu apsvērt un izvērtēt, un līdz ar to pieņemt pareizu lēmumu”. Mums ir jāsaglabā miers un jābūt līdzsvarotiem, lai mēs neiesaistītos politiskos un sociālos strīdos. Tuvojoties Jehovas dienai, šie strīdi kļūs aizvien asāki un palikt neitrāliem kļūs arvien grūtāk. Tomēr mums nav jāraizējas, kā šādās situācijās tiksim galā. Dieva gars mums palīdzēs nezaudēt nosvērtību un pieņemt gudrus lēmumus. (Lūk. 12:11, 12.)

8. Kas, saskaņā ar 1. Tesalonikiešiem 5:8, mums palīdz būt modriem un paturēt skaidru prātu? (Sk. arī attēlu.)

⁸ ”Uzliksim.. bruņas, kā arī bruņucepuri.” Pāvils kristiešus salīdzināja ar kareivjiem, kas ir tērpušies bruņās un allaž ir modri. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:8.) Kareivim, pildot dienesta pienākumus, vienmēr jābūt gatavam kaujai. Kaut ko līdzīgu var teikt par kristiešiem. Ja esam uzlikuši ticības un mīlestības bruņas, kā arī bruņucepuri — cerību — un neņemam nost, mēs esam gatavi Jehovas dienai. Ticība, mīlestība un cerība mums ļauj saglabāt garīgu modrību.

9. Kā mūs sargā ticība?

⁹ Krūšu bruņas sargā kareivja sirdi. Savukārt ticība un mīlestība sargā mūsu simbolisko sirdi un palīdz mums kalpot Dievam un sekot Jēzum. Mēs ticam, ka tad, ja tuvosimies Jehovam un no visas sirds viņam kalposim, viņš mūs atalgos. (Ebr. 11:6.) Ticība mūs mudina būt uzticīgiem Jēzum arī pārbaudījumos. Mūsu ticība noteikti stiprināsies un mēs spēsim izturēt pārbaudījumus, ja lasīsim par brāļiem un māsām, kas ir palikuši uzticīgi Dievam par spīti vajāšanai vai ekonomiskām grūtībām. Ja mēs līdzināsimies tiem, kas vispirms tiecas pēc Dieva valstības un tāpēc ir gatavi dzīvot vienkārši, mēs spēsim izvairīties no materiālisma lamatām. b

10. Kā mīlestība pret Dievu un tuvāko mums palīdz nepadoties?

 ¹⁰ Lai saglabātu modrību un paturētu skaidru prātu, būtiska ir arī mīlestība. (Mat. 22:37—39.) Mīlestība pret Dievu mums palīdz nepadoties un sludināt pat tad, ja sludināšanas dēļ nāktos ciest. (2. Tim. 1:7, 8.) Tā kā mēs mīlam visus cilvēkus, arī tos, kas nav mūsu ticības biedri, mēs cītīgi sludinām savā teritorijā un, lai labo vēsti dzirdētu pēc iespējas vairāk cilvēku, sludinām arī pa telefonu un ar vēstuļu starpniecību. Mēs ceram, ka tie, kam sludinām, mainīsies un sāks rīkoties pareizi. (Eceh. 18:27, 28.)

11. Uz ko mūs mudina mīlestība pret ticības biedriem? (1. Tesalonikiešiem 5:11.)

¹¹ Mēs mīlam savus ticības biedrus, tāpēc ”uzmundrinām un stiprinām cits citu”. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:11.) Kareivji, kas cīnās plecu pie pleca, cits citu atbalsta, un tā darām arī mēs. Var gadīties, ka kaujas karstumā kareivis netīšām ievaino savu biedru, bet viņš to nekad nedara ar nolūku. Tāpat var gadīties garīgajā cīņā, bet mēs nekad tīši nesāpinām savus brāļus un māsas un neatmaksājam tiem ar ļaunu. (1. Tes. 5:13, 15.) Par mīlestību pret ticības biedriem liecina arī tas, ka cienām brāļus, kas mūs ”vada kalpošanā Kungam”. (1. Tes. 5:12.) Kad Pāvils rakstīja savu pirmo vēstuli Tesalonikas kristiešiem, draudze bija vēl pavisam jauna — tā bija izveidota tikai pirms nepilna gada. Kristiešiem, kam bija uzticēts īstenot draudzē vadību, droši vien trūka pieredzes, un viņi pieļāva kļūdas. Tomēr viņi bija pelnījuši, ka viņus ciena. Tuvojoties lielajam postam vai tā laikā draudzes varbūt zaudēs kontaktus ar galveno pārvaldi un vietējo filiāli, tāpēc visiem Jehovas kalpiem vēl lielākā mērā būs jāpaļaujas uz draudzes vecāko sniegto vadību. Tātad mums visiem ir jāmīl un jāciena draudzes vecākie jau tagad. Lai kas notiktu, paturēsim skaidru prātu — nepievērsīsim uzmanību šo  uzticamo brāļu trūkumiem un neaizmirsīsim, ka viņus ar Kristus starpniecību vada Jehova.

12. Kā mūsu cerība sargā prātu?

¹² Bruņucepure sargā kareivja galvu, bet cerība uz glābšanu sargā mūsu prātu. Ja mums ir stipra cerība, mēs saprotam, ka nekam, ko piedāvā pasaule, nav paliekošas vērtības. (Filip. 3:8.) Cerība mums neļauj krist izmisumā. Par to pārliecinājās mūsu ticības biedri Voliss un Lorinda, kas kalpo kādā Āfrikas valstī. Tad, kad pasaulē plosījās Covid-19 pandēmija, trīs nedēļu laikā gan viens, gan otrs zaudēja kādu no vecākiem. Pandēmijas ierobežojumu dēļ Voliss un Lorinda nevarēja aizbraukt uz dzimto zemi. Voliss rakstīja: ”Cerība uz augšāmcelšanu man palīdz domāt par to, kādi viņi būs, kad tiks piecelti no nāves, nevis par to, kādi viņi bija savas dzīves pēdējās dienās. Bēdu un skumju brīžos šī cerība mani mierina.”

13. Kā saņemt svēto garu?

¹³ ”Neapdzēsiet gara liesmu!” (1. Tes. 5:19.) Apustulis Pāvils salīdzināja svēto garu ar liesmu. Ja mēs ļaujam, lai mūs vada Jehovas gars, mēs ļoti vēlamies rīkoties pareizi un esam apņēmības pilni kalpot Jehovam. (Rom. 12:11.) Kā saņemt svēto garu? Mums ir jālūdz, lai Dievs mums to dod, jāiedziļinās Bībelē un jābūt cieši saistītiem ar Dieva organizāciju. Tā mēs izkopsim ”gara augļus”. (Gal. 5:22, 23.)

14. No kā jāvairās, lai Dievs mums neliegtu savu garu? (Sk. arī attēlu.)

¹⁴ Kad esam saņēmuši svēto garu, mums jāuzmanās, lai mēs ”neapdzēstu gara liesmu”. Dievs savu garu dod tikai tiem, kam ir tīras domas un kas rīkojas pareizi. Ja mēs domās kavētos pie kaut kā netīra un darītu kaut ko tādu, kas Jehovam nepatīk, viņš svēto garu mums nedotu. (1. Tes. 4:7, 8.) Vēl mums jāņem vērā Pāvila norādījums: ”Nenonieciniet  pravietojumus!” (1. Tes. 5:20.) Ar pravietojumiem ir domātas vēstis, ko Dievs mums dod ar sava gara starpniecību, to vidū vēstis par Jehovas dienas tuvumu. Mēs savā prātā neatliekam šo dienu un neuzskatām, ka Armagedons nepienāks mūsu laikā. Mēs to ”turam acu priekšā”, tāpēc cenšamies ik dienu dzīvot dievbijīgi. (2. Pēt. 3:11, 12.)

15. Kas mums jādara, lai dēmoniska propaganda mūs nepieviltu? (1. Tesalonikiešiem 5:21.)

¹⁵ Jau pavisam drīz Dieva pretinieki ”runās: ”Miers un drošība!”” (1. Tes. 5:3.) Tad lielākā daļa cilvēku noticēs dēmoniskai propagandai. (Atkl. 16:13, 14.) Taču mūs tā nepievils, jo mēs ”pārbaudām visu”. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:21.) Grieķu valodas vārds, kas tulkots ”pārbaudiet”, tika lietots, arī runājot par procesu, kad tika pārbaudīts, vai dārgmetāls ir īsts. Kaut kas līdzīgs bija jādara tesalonikiešiem, un tas ir jādara arī mums — ir jāpārbauda tas, ko dzirdam vai lasām. Jo tuvāk nāks lielais posts, jo būtiskāk būs tā rīkoties. Mums nevis naivi jātic visam, ko saka citi, bet jāliek lietā spriestspēja un jāsalīdzina lasītais un dzirdētais ar to, kas teikts Bībelē, un informāciju, ko saņemam no Jehovas organizācijas. Ja tā darīsim, mēs nekļūsim par dēmoniskas propagandas upuriem. (Sāl. pam. 14:15; 1. Tim. 4:1.)

16. Uz ko mēs ceram, un kas mums ir jādara?

¹⁶ Lai gan neviens nezina, ko viņam personiski nesīs nākamā diena, Jehovas tauta lielā posta laikā tiks pasargāta. (Jēk. 4:14.) Iespēja dzīvot mūžīgi tiks dāvāta gan tiem uzticīgajiem Jehovas kalpiem, kas būs nomiruši pirms Armagedona un pēc tam tiks piecelti no nāves, gan tiem, kas lielā posta laikā būs palikuši dzīvi. Svaidītie būs kopā ar Jēzu Kristu debesīs, bet tie, kas pieder pie citām avīm, varēs dzīvot paradīzē uz zemes. Domāsim par mūsu brīnišķīgo cerību un turēsim prātā Jehovas dienu!