1., 2. Kas ir vajadzīgs, lai mums būtu tuva draudzība ar Jehovu, kā redzams Psalmā 25:14?

 KAS ir vajadzīgs, lai mums būtu labas attiecības ar draugiem? Pirmais, kas nāk prātā, droši vien ir savstarpēja cieņa un izpalīdzība. Ja ir runa par draudzību, mēs parasti nedomājam par tādu jēdzienu kā bijība. Taču, ja ir runa par draudzību ar Jehovu, tad, kā var lasīt šī raksta tēmas pantā, bijība pret viņu ir pamats, uz kura veidojas un nostiprinās tuvas attiecības ar viņu. (Nolasīt Psalmu 25:14.)

² Lai cik sen mēs kalpotu Jehovam, mēs nedrīkstam zaudēt bijību pret viņu. Bet kas ir bijība pret Dievu? Kā iemācīties bīties Jehovu? Ko šajā ziņā mēs varam mācīties no Bībelē minētā ķēniņa pils pārrauga Obadjas, augstā priestera Jojadas un ķēniņa Joasa? Šie jautājumi ir aplūkoti rakstā.

3. Kā mēs rīkojamies, ja bīstamies, ka var notikt kaut kas nevēlams?

³ Bijība pret Dievu ir apbrīnas pilna cieņa pret Dievu un veselīgas bailes nepaklausīt viņam vai izraisīt viņa nepatiku. Tā mudina rīkoties gudri. Kā zināms, dzīvē ir daudz situāciju, kad mums palīdz veselīgas bailes no tā, ka var notikt kaut kas slikts vai nevēlams. Piemēram, ja atrodamies pie augstas kraujas, mēs netuvojamies pašai kraujas malai. Ja izveidojas kāda bīstama situācija, mēs dodamies prom, lai neciestu. Savukārt nevēlēšanās sabojāt attiecības ar draugu mūs attur no nelaipniem vārdiem un rīcības, kas viņu aizvainotu.

4. Ko grib panākt Sātans?

⁴ Sātans grib, lai cilvēki nevis justu bijību pret Jehovu, bet gan baidītos no Jehovas. Viņš veicina priekšstatu,  ka Jehova ir dusmīgs un atriebīgs Dievs, kam nav iespējams izpatikt. Sātana pamudināts, šādu domu par Dievu izteica Ēlifass. (Īj. 4:18, 19.) Sātans grib panākt, lai mēs sāktu baidīties no Jehovas un vairs viņam nekalpotu. Lai tā nenotiktu, mums jāvairo sava cieņa pret viņu.

5. Ko nozīmē bīties Dievu?

⁵ Cilvēks, kas izjūt bijību pret Dievu, viņu mīl un nevēlas darīt neko tādu, kas sagrautu ar viņu attiecības. Šāda attieksme pret Dievu bija Jēzum. (Ebr. 5:7.) Viņam bija ”prieks bīties Jehovu”. (Jes. 11:2, 3.) Viņš dziļi mīlēja savu Tēvu un vēlējās tam paklausīt. (Jāņa 14:21, 31.) Tāpat kā Jēzus, arī mēs dziļi cienām Jehovu, jo viņš ir mīlošs, gudrs, taisnīgs un varens. Mēs zinām: tā kā Jehova mūs ļoti mīl, viņam nav vienalga, kā mēs atsaucamies uz viņa vadību. Ar savu rīcību mēs viņu vai nu apbēdinām, vai iepriecinām. (Ps. 78:41; Sāl. pam. 27:11.)

6. Ko var darīt, lai attīstītu bijību pret Dievu? (Psalms 34:11.)

⁶ Bijība pret Dievu neiedzimst — tā ir jāattīsta. (Nolasīt Psalmu 34:11.) Kā to darīt? Pirmkārt, mēs varam pārdomāt, cik brīnišķīgi viņš visu ir radījis. Dieva īpašības — gudrība, spēks un neizmērojamā mīlestība — ir redzamas ”visā, ko viņš ir radījis”, un, jo vairāk mēs tajā iedziļināmies, jo vairāk aug mūsu cieņa un mīlestība pret viņu. (Rom. 1:20.) Kāda kristiete, vārdā Adriēna, dalījās savās domās: ”Es nevaru vien beigt apbrīnot, cik gudri viss ir radīts. Tas stiprina manu pārliecību, ka Jehova vislabāk zina, kas man nāk par labu.” Viņa ir secinājusi, ka nekādā gadījumā nevēlas darīt neko tādu, kas viņu attālinātu no dzīvības avota — Jehovas. Pacentieties šonedēļ atvēlēt laiku, lai dziļāk pārdomātu kaut ko no tā, ko redzat dabā! Tā augs jūsu cieņa un mīlestība pret Jehovu. (Ps. 111:2, 3.)

7. Kā lūgšanas palīdz attīstīt bijību pret Jehovu?

⁷ Otrkārt, mums regulāri jālūdz Jehova. Jo biežāk mēs viņu lūdzam, jo tuvāks viņš mums kļūst. Ikreiz, kad viņam lūdzam spēku, lai izturētu kādu pārbaudījumu, mēs domājam par viņa varenību. Kad pateicamies par izpirkuma upuri, mēs domājam par viņa mīlestību. Un, kad lūdzam, lai viņš palīdz atrisināt kādu problēmu, mēs domājam par viņa gudrību. Lūgšanas vairo mūsu cieņu pret Jehovu un stiprina apņēmību nedarīt neko tādu, kas sabojātu mūsu draudzību ar viņu.

8. Ko vēl var darīt, lai nezaudētu bijību pret Dievu?

⁸ Treškārt, ir jāiedziļinās Bībelē un jāpārdomā gan labie, gan sliktie piemēri, par kuriem tajā var lasīt. Tālāk rakstā ir apskatīts, ko var mācīties no ķēniņa Ahaba pils pārrauga Obadjas un augstā priestera Jojadas. Pēc tam pievērsīsim uzmanību Jūdas ķēniņam Joasam, kas bija dievbijīgs, bet vēlāk novērsās no Jehovas.

9. Kā Obadjas dzīvi ietekmēja bijība pret Jehovu? (1. Ķēniņu 18:3, 12.)

⁹ Bībelē par Obadju b ir teikts: ”Obadja  ļoti bijās Jehovu.” (Nolasīt 1. Ķēniņu 18:3, 12.) Kā bijība pret Jehovu ietekmēja Obadjas dzīvi? Viņš bija godīgs un uzticams, tāpēc ziemeļu valsts Izraēlas ķēniņš Ahabs viņu bija iecēlis par savas pils pārraugu. (Salīdzināt Nehemijas 7:2.) Dievbijība viņam arī palīdzēja būt neparasti drosmīgam. Kāpēc Obadjam bija vajadzīga drosme? Tāpēc, ka ķēniņš Ahabs ”rīkojās vēl ļaunāk nekā visi, kas bija valdījuši pirms viņa”. (1. Ķēn. 16:30.) Turklāt Ahaba sieva Izebele pielūdza Baalu un tik stipri ienīda Jehovu, ka centās Izraēlā izskaust Jehovas pielūgsmi. Viņa pat lika nonāvēt daudzus patiesā Dieva praviešus. (1. Ķēn. 18:4.) Ir skaidrs, ka Obadja kalpoja Jehovam ļoti grūtā laikā.

10. Kā izpaudās Obadjas neparastā drosme?

¹⁰ Kā izpaudās Obadjas neparastā drosme? Kad Izebele sāka vajāt un slepkavot Jehovas praviešus, Obadja ”paslēpa simt Jehovas praviešus alās, pa piecdesmit katrā, un apgādāja tos ar maizi un ūdeni”. (1. Ķēn. 18:13, 14.) Ja tas būtu nācis gaismā, Obadja par savu drosmīgo rīcību droši vien tiktu sodīts ar nāvi. Obadja, protams, nevēlējās mirt. Bet vairāk par savu dzīvību viņš mīlēja Jehovu un tos, kas kalpo Jehovam.

11. Kā Jehovas kalpi mūsu laikos līdzinās Obadjam? (Sk. arī attēlu.)

¹¹ Mūsu laikos daudzi Jehovas kalpi dzīvo zemēs, kur mūsu organizācijas darbība ir aizliegta. Lai gan šie dārgie brāļi un māsas pret laicīgo varu izturas ar cieņu, viņi, tāpat kā Obadja, saglabā pilnīgu uzticību Jehovam. (Mat. 22:21.) Dievbijības mudināti, viņi pirmām kārtām klausa Dievam, nevis cilvēkiem. (Ap. d. 5:29.) Jehovas liecinieki sludina labo vēsti un slepeni organizē draudzes sapulces arī tajās valstīs, kur viņu darbība ir ierobežota. (Mat. 10:16, 28.) Brāļi, kam uzticēta vadība, dara visu iespējamo, lai ticības biedri saņemtu garīgo uzturu. Tādu uzdevumu  pildīja arī kristietis, vārdā Anrī. Viņš dzīvo kādā Āfrikas valstī, kur Jehovas liecinieku darbība kādu laiku bija aizliegta. Tajā laikā Anrī piegādāja ticības biedriem Bībeles literatūru. Viņš rakstīja: ”Pēc dabas es esmu kautrīgs. Tāpēc esmu pārliecināts, ka tieši bijība pret Jehovu man deva vajadzīgo drosmi.” Vai jūs spētu būt tikpat drosmīgi? Ikviens no mums var būt drosmīgs, ja attīsta dievbijību.

12. Kā augstais priesteris Jojada un viņa sieva apliecināja uzticību Jehovam?

¹² Augstais priesteris Jojada bija dievbijīgs vīrs, tāpēc viņš uzticīgi kalpoja Dievam un veicināja patiesā Dieva pielūgsmi. Tas kļuva acīmredzams, kad Izebeles meita Atalja sagrāba varu Jūdā. Ļaudis baidījās no Ataljas. Viņa bija nežēlīga un varaskāra, tāpēc centās nogalināt visus savus mazdēlus, kas varētu pretendēt uz troni. (2. Laiku 22:10, 11.) Viens no mazbērniem — Joass — palika dzīvs, jo viņu paglāba Jojadas sieva Jehošeba. Viņa ar vīru bērnu paslēpa un par to gādāja. Šādi Jojada un Jehošeba parūpējās, lai neizbeigtos Dāvida dzimtai piederīgo ķēniņu valdīšana. Jojada bija uzticīgs Jehovam un nebaidījās no Ataljas. (Sāl. pam. 29:25.)

13. Kādā situācijā vēlreiz spilgti izpaudās Jojadas uzticība Jehovam?

¹³ Kad Joasam bija septiņi gadi, atkal spilgti izpaudās Jojadas uzticība Jehovam. Viņam radās kāds plāns. Ja tas izdotos, Joass, kas bija Dāvida troņa pilntiesīgs mantinieks, kļūtu par ķēniņu. Taču, ja plāns neizdotos, Jojada, visticamāk, zaudētu savu dzīvību. Ar Jehovas atbalstu viss noritēja sekmīgi: Jojada kopā ar izraēliešu dzimtu galvām un levītiem iecēla Joasu par ķēniņu, bet Atalju nogalināja. (2. Laiku 23:1—5, 11, 12, 15; 24:1.) Jojada ”noslēdza līgumu starp Jehovu un ķēniņu un tautu, ka tā joprojām būs Jehovas tauta”. (2. Ķēn. 11:17.) ”Viņš arī nolika sargus pie Jehovas nama vārtiem, lai tur nevarētu ieiet neviens, kas kaut kāda iemesla dēļ ir kļuvis netīrs.” (2. Laiku 23:19.)

14. Kā Jojada tika pagodināts?

¹⁴ Jehova jau agrāk bija paziņojis: ”Es pagodināšu tos, kas mani godā.” Viņš tiešām pagodināja Jojadu. (1. Sam. 2:30.) Piemēram, viņš gādāja, lai par Jojadas labajiem darbiem būtu rakstīts Bībelē un mēs no Jojadas varētu mācīties. (Rom. 15:4.) Kad Jojada nomira, viņam tika parādīts īpašs gods: ”Viņu apglabāja Dāvida pilsētā pie ķēniņiem, jo viņš bija darījis labu gan Izraēlam, gan Dievam un viņa namam.” (2. Laiku 24:15, 16.)

15. Ko var mācīties no stāstījuma par Jojadu? (Sk. arī attēlu.)

¹⁵ Tas, kas Bībelē stāstīts par Jojadu, mums visiem var palīdzēt attīstīt bijību pret Dievu. Draudzes vecākie līdzinās Jojadam, ja nezaudē garīgu modrību un gādā par Jehovas avīm, tā apliecinādami savu uzticību viņam. (Ap. d. 20:28.) Ja padzīvojušie brāļi un māsas bīstas Jehovu un ir viņam uzticīgi, tad Jehova viņus var izmantot savas gribas īstenošanā, kā tas bija ar Jojadu. Viņi netiek nostumti malā. Gados jaunie kristieši var pārdomāt, kā Jehova izturējās pret Jojadu, un censties  līdzināties Jehovam savā attieksmē pret padzīvojušajiem brāļiem un māsām, izturoties pret viņiem ar cieņu, īpaši pret tiem, kas ilgus gadus ir uzticīgi kalpojuši Jehovam. (Sāl. pam. 16:31.) Bet no izraēliešu dzimtu galvām un levītiem, kas atbalstīja Jojadu, varam mācīties mēs visi. Mums ir jāatbalsta brāļi, kam uzticēta vadība, un viņiem jāpaklausa. (Ebr. 13:17.)

16. Kas liecina, ka Joass zaudēja bijību pret Jehovu?

¹⁶ Priesteris Jojada labi ietekmēja gados jauno ķēniņu Joasu, tāpēc Joass vēlējās būt patīkams Jehovam. (2. Ķēn. 12:2.) Bet, kad Jojada nomira, Joass uzklausīja Jūdas vadoņus, kas no Jehovas bija novērsušies. Kādas bija sekas? Viņš un viņa tauta ”sāka kalpot elku stabiem un elku tēliem”. (2. Laiku 24:4, 17, 18.) Šāda rīcība Jehovu dziļi sāpināja. ”Lai sauktu tos atpakaļ pie sevis, Jehova sūtīja pie tiem praviešus, un pravieši tos brīdināja, bet tie nelikās ne zinis,” teikts Bībelē. Viņi neuzklausīja pat Jojadas dēlu Zaharju, kurš bija ne vien pravietis un priesteris, bet arī Joasa brālēns. Nejuzdams ne mazāko pateicību par to, ko viņa labā bija darījuši Jojada un viņa sieva, ķēniņš Joass nogalināja Jojadas dēlu Zaharju. (2. Laiku 22:11; 24:19—22.)

17. Kā izvērtās ķēniņa Joasa dzīve?

¹⁷ Tā kā Joass bija zaudējis bijību pret Jehovu, turpmāk viņa dzīve izvērtās pavisam nelāgi. Jehova bija paziņojis: ”Tie, kas mani nicina, kļūs nicināmi.” (1. Sam. 2:30.) Aramiešu karaspēks, kas bija pavisam neliels, sakāva Joasa milzīgo armiju, bet pašu ķēniņu smagi ievainoja. Kad aramieši bija prom, Joasa kalpi atriebās Joasam par Zaharjas nāvi un viņu nogalināja. Ļaudis uzskatīja, ka ļaunais ķēniņš nav cienīgs, lai viņu apglabātu ķēniņu kapos. (2. Laiku 24:23—25.) c

18. Kas jādara, lai mēs nesāktu līdzināties Joasam, kā izriet no Jeremijas 17:7, 8?

 ¹⁸ Ko mēs varam mācīties no tā, kas Bībelē stāstīts par Joasu? Viņš bija kā koks, kuram ir seklas saknes un kura stumbram vajadzīgs balsts. Kad balsta, tas ir, Jojadas, vairs nebija un sāka pūst ”atkrišanas vēji”, Joass novērsās no Jehovas. Tas uzskatāmi ilustrē, ka bijība pret Dievu nedrīkst balstīties tikai uz ticības biedru, tostarp tuvinieku, ticību. Lai saglabātu tuvas attiecības ar Jehovu, mums pašiem jāvairo mīlestība un bijība pret viņu, regulāri iedziļinoties Bībelē, pārdomājot tajā teikto un sirsnīgi lūdzot Jehovu. (Nolasīt Jeremijas 17:7, 8; Kol. 2:6, 7.)

19. Ko Jehova no mums prasa?

¹⁹ Jehova neprasa no mums pārāk daudz. Viņa prasību būtība ir izteikta šādos vārdos: ”Bīsties Dievu un pildi viņa likumus, jo tas ir viss, kas no cilvēka tiek prasīts.” (Pulc. 12:13.) Ja izjutīsim bijību pret Dievu, mēs, tāpat kā Obadja un Jojada, spēsim pārbaudījumos palikt uzticīgi Dievam un nosargāsim savu draudzību ar viņu.