1. Kādu metaforu Dāvids izmantoja Psalmā 18:46?

 PASAULE patlaban ir ļoti nestabila. Var notikt kaut kas negaidīts, un cilvēka dzīve var mainīties vienā acumirklī. Vai nav lieliski apzināties, ka Jehova vienmēr ir gatavs palīdzēt? Iepriekšējā rakstā bija apskatīts, kāpēc Jehova ir saukts par ”dzīvo Dievu”. Kad pieredzam, kā viņš mūs atbalsta, nostiprinās mūsu pārliecība, ka ”Jehova ir dzīvs”. (Nolasīt Psalmu 18:46.) Interesanti, ka uzreiz pēc tam, kad Dāvids izsaucās, ka ”Jehova ir dzīvs”, viņš nosauca Jehovu par savu Klinti. Kāpēc Dāvids izmantoja šādu metaforu?

2. Par ko ir runa šajā rakstā?

² Šajā rakstā ir aplūkots, kāpēc Jehova Bībelē saukts par klinti un ko no tā var mācīties. Vēl rakstā ir pievērsta uzmanība tam, ko nozīmē uzskatīt Jehovu par savu Klinti un kā izkopt sevī tādas īpašības, kādas piemīt viņam.

KĀDĀ ZIŅĀ JEHOVA LĪDZINĀS KLINTIJ

3. Kāpēc Jehova Bībelē ir saukts par klinti? (Sk. arī attēlu.)

³ Bībelē Jehova daudzviet ir saukts par klinti, un tas palīdz labāk iztēloties, kādas īpašības piemīt Jehovam. Šī metafora bieži ir izmantota, lai izteiktu domu, ka neviens viņam nespēj līdzināties. Vārds ”klints”, runājot par Jehovu, Bībelē pirmo reizi ir lietots 5. Mozus 32:4. Jehovu par klinti nosauca arī Samuēla māte Anna. Slavēdama Jehovu, viņa teica: ”Nav tādas klints kā tu, mūsu Dievs.” (1. Sam. 2:2.) Pravietis Habakuks, vēršoties pie Jehovas, sacīja: ”Mana Klints.” (Hab. 1:12.) Bet 73. psalma sarakstītājs izsaucās: ”Dievs ir manas sirds klints!” (Ps. 73:26.) Arī Jehova pats sevi pielīdzināja klintij. (Jes. 44:8.) Apskatīsim,  kādā ziņā Jehova līdzinās klintij un ko nozīmē uzskatīt Jehovu par savu Klinti. (5. Moz. 32:31.)

4. Kādā ziņā Jehova ir patvērums? (Psalms 94:22.)

⁴ Jehova ir patvērums. Ja cilvēku kalnos pārsteidz vētra, viņš var patverties kādā klinšu alā. Bet pie Jehovas mēs varam rast patvērumu, kad ”vētras” plosās mūsu dzīvē. (Nolasīt Psalmu 94:22.) Pie viņa mēs esam drošībā, un viņš nepieļaus, ka mums tiktu nodarīts nelabojams ļaunums. Turklāt Jehova ir apsolījis, ka reiz viņš darīs galu visam, kas sagādā raizes un ciešanas. (Eceh. 34:25, 26.)

5. Kas mums jādara, lai rastu patvērumu pie Jehovas?

⁵ Kā rast patvērumu pie Jehovas? Pirmām kārtām mums viņš ir jālūdz. Kad stāstām Dievam par visām savām raizēm un bēdām, viņš mums dāvā ”Dieva mieru”, kas sargā mūsu ”sirdi un prātu”. (Filip. 4:6, 7.) To pieredzēja kāds mūsu brālis, vārdā Artjoms, kas ticības dēļ tika apcietināts. Izmeklētājs, kas pratināja Artjomu, viņu pazemoja un centās iebiedēt. Artjoms stāstīja: ”Ikreiz, kad man bija jādodas pie izmeklētāja, man bija ļoti smagi ap sirdi.., tāpēc es lūdzu Jehovu, lai viņš man dāvā iekšēju mieru un gudrību. ..izmeklētāja viltīgie paņēmieni neko nepanāca.” Artjoms piebilda: ”Ar Jehovu es jutos pilnīgā drošībā.”

6. Kāpēc mēs varam paļauties uz Jehovu? (Jesajas 26:3, 4.)

⁶ Jehova ir uzticams. Paralēles ar klinti var vilkt vēl kādā ziņā. Milzīgu klinti nekas nevar izkustināt no vietas. Savukārt Jehova allaž būs līdzās saviem kalpiem. Mēs varam uz viņu paļauties, jo viņš ir ”mūžīga Klints”. (Nolasīt Jesajas 26:3, 4.) Jehova pastāvēs mūžam, tāpēc vienmēr varēs izpildīt savus solījumus, uzklausīt mūsu lūgšanas un mūs atbalstīt. Mēs varam paļauties uz Jehovu arī tāpēc, ka viņš ir uzticīgs tiem, kas ir uzticīgi viņam. (2. Sam. 22:26.) Jehova neaizmirst neko no tā, ko paveicam kalpošanā, un viņš mūs atalgos. (Ebr. 6:10; 11:6.)

7. Ko mēs pieredzam, paļaudamies uz Jehovu? (Sk. arī attēlu.)

⁷ Ja uzskatām Jehovu par savu Klinti, mēs pilnībā paļaujamies uz viņu. Mēs esam pārliecināti, ka paklausība viņam nāk mums par labu vienmēr — arī tad, kad esam nonākuši grūtā situācijā. (Jes. 48:17, 18.) Kad pieredzam, kā viņš mūs atbalsta, aug mūsu paļāvība uz viņu. Tā mēs sagatavojamies pārbaudījumiem, ko paši saviem spēkiem nespētu izturēt. Tādos brīžos, kad blakus nav neviena, kas varētu palīdzēt, mēs vēl labāk saprotam, cik uzticams ir Jehova. ”Izmeklēšanas cietumā pavadītais laiks ļoti nostiprināja manas attiecības ar Dievu,” stāstīja  kāds mūsu brālis, vārdā Vladimirs. ”Tā kā es neko nevarēju ietekmēt un nevarēju mainīt savus apstākļus, es iemācījos vairāk paļauties uz Jehovu.”

8. a) Kādā ziņā vēl Jehova līdzinās klintij? b) Ko mēs gūstam, ja uzskatām Jehovu par savu Klinti? (Psalms 62:6, 7.)

⁸ Jehova nemainās. Jehova ir tik varens un nesatricināms kā klints. Viņa personība nemainās, un viņš nemaina savu diženo nodomu. (Mal. 3:6.) Kad Ādams un Ieva sacēlās pret Jehovu, Jehova neatkāpās no tā, ko bija nolēmis. ”Viņš nevar atteikties no sevis,” rakstīja apustulis Pāvils. (2. Tim. 2:13.) Lai kas notiktu un lai ko darītu citi, nemainās ne Jehovas īpašības, ne viņa nodoms, ne viņa normas. Tāpēc mēs varam nešaubīties, ka arī tagadējos nemierīgajos laikos viņš mums palīdzēs un mūs glābs. (Nolasīt Psalmu 62:6, 7.)

9. Ko var secināt no rindkopā minētās māsas vārdiem?

⁹ Pārdomas par Jehovas brīnišķīgajām īpašībām un viņa izcilo nodomu mums palīdz pilnībā paļauties uz viņu un uzskatīt viņu par savu Klinti. Ja mēs tā darām, mēs spējam pārbaudījumos nezaudēt emocionālo līdzsvaru. (Ps. 16:8.) Tādas pārdomas palīdzēja arī kādai mūsu māsai, ko sauc Tatjana, kad viņa atradās mājas arestā. ”Es biju pilnīgi viena,” viņa atcerējās. ”Sākumā tas nebija viegli, un bieži vien es biju bēdīga.” Kad viņa pārdomāja, kā notiekošais ir saistīts ar Jehovu un viņa nodomu, viņa atguva spēku un emocionālo līdzsvaru. Viņa stāstīja: ”Es sapratu, kāpēc ar mani tā ir noticis, — es ciešu tāpēc, ka es mīlu Jehovu. Tas man ļāva nedomāt tik daudz par sevi.”

10. Kas mums jādara, lai Jehova būtu mūsu Klints?

¹⁰ Drīzā nākotnē mēs pieredzēsim vēl lielākus pārbaudījumus un mums būs vēl vairāk jāpaļaujas uz Jehovu. Tāpēc mums ir jāstiprina sava pārliecība, ka ar viņa atbalstu mēs spēsim izturēt jebkādus pārbaudījumus. Lasīsim par to, kā uzticību Jehovam ir saglabājuši viņa kalpi senatnē un mūsdienās. Pievērsīsim uzmanību tam, kā Jehova viņiem ir palīdzējis. Ja dziļi pārdomāsim izlasīto, Jehova būs arī mūsu Klints.

KĀ IZKOPT SEVĪ TĀDAS ĪPAŠĪBAS, KĀDAS PIEMĪT JEHOVAM

11. Kāpēc būtu jāizkopj sevī tādas īpašības, kādas piemīt Jehovam? (Sk. arī ” Pēc kā var tiekties gados jauni brāļi”.)

¹¹ Jehova patiešām līdzinās klintij. Arī mums jācenšas izkopt sevī tādas īpašības, kādas piemīt viņam. Tas ir svarīgi, jo tad mēs varēsim būt par atbalstu brāļiem un māsām. Šādi garīgi stipri Dieva kalpi bija arī pirmajā gadsimtā. Vienu no viņiem, Sīmani, Jēzus nosauca par  Kēfu (tulkojumā — Pēteri), jo saskatīja, ka viņš būs īsts atbalsts ticības biedriem. Gan aramiešu vārds Kēfa, gan grieķu vārds Pēteris nozīmē ”akmens; klints gabals”. (Jāņa 1:42, arī zemsv. piez.) Arī mūsdienās draudzes vecākie sniedz garīgu patvērumu ticības biedriem, līdz ar to uz viņiem pamatoti var attiecināt Bībelē lasāmo apzīmējumu ”varenas klints ēna”. (Jes. 32:2.) Protams, ikviens, kas cenšas līdzināties Jehovam, var būt par atbalstu saviem garīgajiem brāļiem un māsām. (Efes. 5:1.)

12. Kādu patvērumu mēs varam sniegt ticības biedriem?

¹² Būsim par patvērumu. Ja mūsu ticības biedriem dabas katastrofas, nemieru vai kara dēļ ir jāpamet mājas, mēs viņiem piedāvājam pajumti. Tā kā situācija pasaulē pasliktinās, mums noteikti būs jāpalīdz ticības biedriem aizvien biežāk. (2. Tim. 3:1.) Mēs varam atbalstīt savus brāļus un māsas arī emocionālā un garīgā ziņā. Ikviens var dot savu ieguldījumu, lai draudzē valdītu sirsnīga gaisotne. Daudzi cilvēki izturas pret citiem augstprātīgi, neiejūtīgi un nelaipni, un ar tādu attieksmi saskaras arī mūsu ticības biedri. Turpretī draudze ir kā droša oāze, kur varam patverties. Tāpēc centīsimies, lai draudzes sapulcēs ikviens sajustu, ka ticības biedri viņu mīl.

13. Kā draudzes vecākie palīdz ticības biedriem? (Sk. arī attēlu.)

¹³ Kā draudzes vecākie palīdz ticības biedriem, kas pieredz smagus pārbaudījumus? Ja ir notikusi kāda katastrofa vai ja kādam steidzami ir vajadzīga medicīniska palīdzība, vecākie rūpējas, lai ticības biedriem būtu viss, kas viņiem nepieciešams. Vecākie sniedz arī garīgu  atbalstu. Brāļiem un māsām ir vieglāk vērsties pie tādiem vecākajiem, kam ir laipnu un iejūtīgu cilvēku reputācija. Ja viņi izjūt draudzes vecāko rūpes, viņi labprāt ņem vērā to sniegtos padomus. (1. Tes. 2:7, 8, 11.)

14. Kas raksturo uzticamu kristieti?

¹⁴ Būsim uzticami. Mūsu ticības biedriem grūtā brīdī būs vieglāk, ja viņi zinās, ka var paļauties uz mums. (Sāl. pam. 17:17.) Kā iemantot uzticama cilvēka reputāciju? Ik dienu centīsimies līdzināties savam debesu Tēvam! Būsim punktuāli un, ja kādam kaut ko esam apsolījuši, turēsim vārdu. (Mat. 5:37.) Par uzticamību liecina arī tas, ka mēs vienmēr esam gatavi palīdzēt citiem. Kas vēl raksturo uzticamu kristieti? Ja viņam kaut kas ir uzdots, viņš to godprātīgi pilda, sekojot attiecīgajiem norādījumiem.

15. Kā izpaužas draudzes vecāko uzticamība?

¹⁵ Mūsu uzticamie draudzes vecākie ir īsta Jehovas dāvana. Brāļiem un māsām ir patīkami apzināties, ka vecākajiem rūp, kā viņiem klājas, un ka vajadzības gadījumā viņi var sazināties ar kādu no tiem, piemēram, ar savas sludinātāju grupas pārraugu. Ja sludinātāji zina, ka vecākie palīdz labprāt un savus ieteikumus balsta uz Bībeli un Jehovas liecinieku izdoto literatūru, viņi tiem uzticas. Par draudzes vecāko uzticamību liecina  arī tas, ka viņi neizpauž citiem, ko ticības biedri viņiem ir pastāstījuši privāti, un ka viņi tur vārdu.

16. Kāpēc ir vērtīgi vienmēr rīkoties saskaņā ar Jehovas normām?

¹⁶ Vienmēr rīkosimies saskaņā ar Jehovas normām. Kristieši, kas nelokāmi turas pie Jehovas normām un pieņem lēmumus, balstoties uz Bībeles principiem, labvēlīgi ietekmē visu draudzi. Lai mēs spētu nelokāmi turēties pie Jehovas normām, mums ir jāiedziļinās Bībelē un nemitīgi jāstiprina sava ticība. Garīgi nobrieduši kristieši nav neizlēmīgi un svārstīgi, nenotic reliģiskiem meliem un nepārņem pasaulīgu domāšanu. (Efes. 4:14; Jēk. 1:6—8.) Ticība Jehovam un viņa solījumiem mums palīdz saglabāt emocionālo līdzsvaru, kad dzirdam ”ļaunas ziņas”. (Ps. 112:7, 8.) Ja būsim garīgi stipri, mēs spēsim palīdzēt ticības biedriem, kas pieredz grūtības. (1. Tes. 3:2, 3.)

17. Kā vecākie palīdz brāļiem un māsām saglabāt sirdsmieru un cieši turēties pie Jehovas?

¹⁷ Draudzes vecākajiem ir jāievēro mērenība, jābūt prātīgiem, kārtīgiem un saprātīgiem. ”Cieši turēdamies pie uzticamajiem Dieva vārdiem”, viņi stiprina draudzi un palīdz brāļiem un māsām vairot paļāvību uz Jehovu. (Tit. 1:9; 1. Tim. 3:1—3.) Vecākie ar savu priekšzīmi pamudina citus sludinātājus regulāri apmeklēt sapulces, sludināt un iedziļināties Bībelē. Viņi stiprina ticības biedrus, arī apmeklējot tos personiski. Kad brāļu un māsu dzīvē atgadās kaut kas tāds, kas viņiem laupa sirdsmieru, vecākie viņiem palīdz paskatīties uz savu situāciju plašāk un domāt vairāk par Jehovu un viņa solījumiem.

18. Uz ko mudina pārdomas par to, cik brīnišķīgs ir mūsu Dievs? (Sk. arī ” Kā tuvoties Jehovam”.)

¹⁸ Pārdomas par to, cik brīnišķīgs ir mūsu Dievs, mūs mudina cildināt viņu tāpat, kā cildināja ķēniņš Dāvids: ”Slavēts lai Jehova, mana Klints!” (Ps. 144:1.) Mūsu paļāvība uz Jehovu vienmēr attaisnojas. Itin visi Jehovas kalpi, arī tie, kas sasnieguši sirmu vecumu, var teikt: ”Viņš ir mana Klints.” Mēs nešaubāmies, ka viņš vienmēr ir līdzās un palīdz saglabāt ciešas attiecības ar viņu. (Ps. 92:14, 15.)