24. STUDĒJAMAIS RAKSTS
24. DZIESMA ”Kāpiet Jehovas kalnā!”
Paliksim pie Jehovas mūžam!
”Jehova, kas viesosies tavā teltī?” (PS. 15:1.)
TĒMA
Kādām prasībām jāatbilst, ja vēlamies būt Jehovas draugi, un kā mums jāizturas pret visiem, ko Jehova sauc par saviem draugiem.
1. Kāpēc ir vērts iedziļināties 15. psalmā?
CILVĒKU, kas ir izveidojis tuvas un ciešas attiecības ar Jehovu un viņam kalpo, Jehova it kā uzaicina pie sevis, lai tas būtu viņa viesis. Bet kā izveidot šādas attiecības ar Jehovu? 15. psalmā ir minētas vairākas prasības, kādām jāatbilst, lai Jehova ļautu sev tuvoties. (Nolasīt Psalmu 15:1—5.) Iedziļinādamies šajā psalmā, mēs varam secināt, kas mums jādara, lai Dievs mūs uzskatītu par saviem draugiem.
2. Kas 15. psalmā acīmredzot ir domāts ar Jehovas telti?
2 ”Jehova, kas viesosies tavā teltī? Kas mājos tavā svētajā kalnā?” tā Dāvids sāka šo psalmu. (Ps. 15:1.) Pieminot telti, Dāvids droši vien domāja saiešanas telti, kas tolaik atradās Gibeonā. Savukārt ar ”svēto kalnu” acīmredzot ir domāts Cionas kalns (gandrīz 10 kilometrus uz dienvidiem no Gibeonas), kur Dāvids bija uzslējis telti līguma šķirstam. Līguma šķirsts Cionas kalnā atradās līdz tam laikam, kad tika uzbūvēts templis. (2. Sam. 6:17.)
3. Ko palīdz saprast 15. psalms? (Sk. arī attēlu.)
3 Lielākajai daļai izraēliešu nebija iespējas kalpot saiešanas teltī, nemaz nerunājot par iespēju ieiet teltī, kur stāvēja līguma šķirsts. Taču visi Jehovas kalpi var atrasties viņa simboliskajā teltī un saglabāt ar viņu tuvas attiecības. Mēs visi vēlamies būt viņa draugi. 15. psalms palīdz saprast, kādas īpašības mums sevī jāizkopj, lai Jehova mūs uzskatītu par saviem draugiem.
Senajiem izraēliešiem nebija grūti saprast, ko nozīmē būt viesiem Jehovas teltī. (Sk. 3. rindkopu)
DZĪVOSIM KRIETNI UN DARĪSIM TO, KAS PAREIZS
4. Kas jāapzinās visiem, kas ir kristījušies? (Jesajas 48:1.)
4 Dieva labvēlību var iemantot cilvēks, kas ”dzīvo krietni” un ”dara to, kas pareizs”. (Ps. 15:2.) Tas ir jādara pastāvīgi. Bet nepilnīgi cilvēki, kā zināms, mēdz kļūdīties. Tomēr, ja mēs visiem spēkiem pūlamies paklausīt Jehovam, viņš uzskata, ka mēs ”dzīvojam krietni”. Ir vērts pievērst uzmanību, ka senie izraēlieši automātiski nekļuva par viesiem Jehovas simboliskajā mājoklī. Daži senie izraēlieši ”piesauca Izraēla Dievu, bet nedarīja to patiesībā un taisnīgumā”. (Nolasīt Jesajas 48:1.) Lai Jehova viņus uzskatītu par saviem draugiem, viņiem bija jāizprot, ko Jehova no viņiem prasa, un tas jāpilda. Ko mēs no tā varam mācīties? Mums jāpatur prātā, ka kristīšanās ir tikai kristīgā dzīves ceļa sākums. Lai saglabātu Dieva labvēlību, nepietiek ar to, ka esam kristījušies un piederam pie draudzes. Mums ik dienu jārīkojas krietni un pareizi.
5. Ko sevī ietver paklausība Jehovam?
5 Apmeklēt sapulces, bez šaubām, ir būtiski, bet ”dzīvot krietni” un ”darīt to, kas pareizs,” nozīmē klausīt Jehovam ikvienā dzīves jomā un darīt to arī tad, kad esam vieni paši. (1. Sam. 15:22; Sāl. pam. 3:6; Pulc. 12:13, 14.) Mums jāklausa Jehovam ne tikai nozīmīgos jautājumos, bet arī tādos, kas var šķist mazsvarīgi. Ar savu paklausību mēs apliecinām Jehovam, ka viņu mīlam, un tas liek viņa mīlestībai pret mums kļūt aizvien stiprākai. (Jāņa 14:23; 1. Jāņa 5:3.)
6. Kas mums jādara arī turpmāk, kā var lasīt Ebrejiem 6:10—12?
6 Jehova ļoti augstu vērtē visu, ko esam darījuši viņa labā, un viņš to neaizmirst. Bet, lai paliktu Jehovas mājoklī, mums arī turpmāk jādzīvo saskaņā ar savu ticību, kā var redzēt, lasot Ebrejiem 6:10—12. (Nolasīt.) Jehova vēlas, lai mēs no visas sirds viņam kalpotu ”līdz galam”. ”Ja nepagursim”, viņš mums dāvās savu labvēlību mūžam. (Gal. 6:9.)
”RUNĀSIM PATIESĪBU SAVĀ SIRDĪ”
7. Ko nozīmē ”runāt patiesību savā sirdī”?
7 Ko vēl Jehova gaida no saviem viesiem? Mums ”jārunā patiesība savā sirdī”. (Ps. 15:2.) Tas nozīmē kaut ko vairāk nekā nemelot — mums ir jābūt absolūti godīgiem. (Ebr. 13:18.) Jehovas acīs tas ir ļoti svarīgi, jo viņam ”riebjas bezgoži, bet taisnajiem viņš ir tuvs draugs”. (Sāl. pam. 3:32.)
8. No kā mums jāvairās?
8 Tie, kas ”runā patiesību savā sirdī”, nedzīvo pēc divējādām normām — par viņiem nevar teikt, ka, citiem redzot, viņi pilda Dieva likumus, bet slepenībā tos pārkāpj. (Jes. 29:13.) Kā varētu notikt, ka kristietis kļūst par tādu liekuli? Tas var sākties ar to, ka viņš apšauba kādus Jehovas norādījumus. (Jēk. 1:5—8.) Viņš sāk nepaklausīt Jehovam tādos jautājumos, kas viņam neliekas būtiski. Ja viņam šķiet, ka viņš tiek cauri sveikā, viņš uzdrošinās aizvien vairāk un vairāk atkāpties no Dieva normām. (Pulc. 8:11.) Viņš kļūst par divkosi, un Dievam viņa kalpošana nav pieņemama. Bet tie, kas vēlas saglabāt Dieva labvēlību, it visā rīkojas godīgi.
9. Ko var secināt, pārdomājot Jēzus vārdus par Nātānaēlu? (Sk. arī attēlu.)
9 To, cik svarīgi ir būt godīgam un patiesam, var saprast, arī lasot par to, kā Jēzus iepazinās ar Nātānaēlu. Kad Filips atveda pie Jēzus savu draugu Nātānaēlu, Jēzus izsaucās: ”Lūk, īsts izraēlietis, kurā nav nekāda viltus!” (Jāņa 1:47.) Šie Jēzus vārdi nenozīmē, ka citus mācekļus viņš nebūtu uzskatījis par godīgiem. Jēzus noteikti tā nedomāja. Turklāt Nātānaēls tāpat kā visi citi bija grēcīgs cilvēks. Tomēr Jēzus viņā saskatīja tādu neliekuļotību, ka vēlējās viņu uzslavēt. Vai nebūtu lieliski, ja tikpat atzinīgus vārdus Jēzus varētu teikt par ikvienu no mums?
Filips atveda pie Jēzus savu draugu Nātānaēlu — ”izraēlieti, kurā nebija nekāda viltus”. Vai arī par mums var teikt, ka mūsos nav ”nekāda viltus”? (Sk. 9. rindkopu)
10. Kāpēc mums vienmēr jādomā par to, ko un kā sakām? (Jēkaba 1:26.)
10 Lielākā daļa no 15. psalmā minētajām prasībām attiecas uz to, kā mēs izturamies pret citiem. Šī psalma 3. pantā var lasīt, ka Jehovas teltī var viesoties cilvēks, kas ”nevienu neapmelo, nedara tuvākajam ļaunu un neceļ neslavu draugam”. Ikviens, kas rīkojas pretēji, dara pāri citiem un zaudē iespēju atrasties pie Jehovas. (Nolasīt Jēkaba 1:26.)
11. Ko nozīmē apmelot kādu, un kas tiek darīts, ja apmelotājs nenožēlo savu rīcību?
11 Dāvids pirmām kārtām minēja apmelošanu. Apmelot nozīmē izplatīt par kādu nepatiesu informāciju ar mērķi celt viņam neslavu. Tie, kas ir apmelojuši kādu un to nenožēlo, tiek izslēgti no draudzes. (Jer. 17:10.)
12., 13. Kādās situācijās mēs varētu neapzināti celt kādam neslavu? (Sk. arī attēlu.)
12 Kā bija minēts, cilvēks, kas vēlas viesoties Jehovas teltī, nedrīkst nevienam darīt ļaunu un celt neslavu. (Ps. 15:3.) Kā varētu notikt, ka cilvēks tomēr to darītu?
13 Kristietis varētu netīšām celt otram neslavu, ja izplatītu par viņu negatīvu informāciju. Lūk, dažas situācijas, kurās varētu rasties kārdinājums patrīt mēli par ticības biedriem: 1) kāds, ko pazīstam, ir pārtraucis pilnas slodzes kalpošanu; 2) kāds vīrs un sieva vairs nekalpo Bētelē; 3) kāds kristietis vairs nav draudzes vecākais (vai draudzes kalpotājs). Nebūtu pareizi prātuļot, kāpēc tā ir noticis, un klāstīt savus pieņēmumus citiem. Pārmaiņai šo kristiešu dzīvē var būt daudz dažādu iemeslu. Tā kā mēs vēlamies, lai Jehova mums ļautu tuvoties viņam, mēs ”nedarām tuvākajam ļaunu un neceļam neslavu draugam”.
Tā kā no aprunāšanas līdz apmelošanai ir tikai viens solis, pretosimies kārdinājumam izplatīt par citiem negatīvu informāciju! (Sk. 12., 13. rindkopu)
CIENĪSIM TOS, KAS BĪSTAS JEHOVU
14. Ko nozīmē ”vairīties no nekrietniem ļaudīm”?
14 Par Jehovas draugiem var kļūt cilvēki, kas ”vairās no nekrietniem ļaudīm”, kā var lasīt 15. psalma 4. pantā. Lai ievērotu šo norādījumu, mums ir jāvadās pēc tā, kādus cilvēkus par nekrietniem uzskata Jehova. (1. Kor. 5:11.) Mums ir jāvairās no tādiem cilvēkiem, kas bez nožēlas pārkāpj Jehovas likumus, izsmej mūsu ticību un grib iedragāt mūsu draudzību ar Jehovu. (Sāl. pam. 13:20.)
15. Kā mums jārīkojas, lai būtu redzams, ka mēs cienām ticības biedrus? Miniet piemērus.
15 Kas vēl mums jādara? Mums ”jāgodā tie, kas bīstas Jehovu”. (Ps. 15:4.) Tas nozīmē darīt labu Jehovas draugiem un viņus cienīt. (Rom. 12:10.) Par cieņu pret ticības biedriem liecina tas, ka mēs ”turam doto vārdu, pat ja pašiem tas nav izdevīgi”. Ja mēs neturētu savu vārdu, mēs citus sāpinātu. (Mat. 5:37.) Jehova prasa, lai viņa kalpi pildītu solījumu, ko devuši, stājoties laulībā. Vēl Jehova vēlas, lai vecāki nopietni izturētos pret to, ko apsolījuši saviem bērniem. Mīlestība pret Dievu un tuvāko mūs mudina turēt vārdu, lai ko tas no mums prasītu.
16. Kā vēl mēs varam darīt labu Jehovas draugiem?
16 Darīt labu Jehovas draugiem nozīmē arī būt pret viņiem dāsniem un viesmīlīgiem. (Rom. 12:13.) Ja pavadām brīvo laiku ar ticības biedriem, mūsu attiecības ar viņiem kļūst ciešākas un mēs aizvien vairāk tuvojamies Jehovam. Ikviens kristietis, kas ir viesmīlīgs pret garīgajiem brāļiem un māsām, rīkojas līdzīgi Jehovam, kas aicina savā mājoklī tos, kuri vēlas būt viņa draugi.
NEBŪSIM MANTKĀRĪGI!
17. Kāpēc 15. psalmā ir pieminēta nauda?
17 15. psalma 5. pantā var lasīt, ka cilvēks, kas vēlas mājot pie Jehovas, ”neaizdod naudu uz procentiem un nepieņem kukuli, lai apsūdzētu nevainīgo”. Kāpēc šī psalma sarakstītājs Dāvids pieminēja naudu? Tāpēc, ka tad, ja cilvēka dzīvē pārāk svarīgu vietu ieņem nauda, cieš viņa attiecības ar citiem un pat ar Dievu. (1. Tim. 6:10.) Senatnē daļa turīgo izraēliešu iedzīvojās uz trūcīgo tautiešu rēķina, jo aizdeva tiem naudu uz procentiem, un daži tiesneši ņēma kukuļus un sprieda netaisnu tiesu. Tāda rīcība Jehovam riebjas. (Eceh. 22:12.)
18. Kādi jautājumi palīdz izvērtēt savu attieksmi pret naudu un mantu? (Ebrejiem 13:5.)
18 Mums būtu jāizvērtē sava attieksme pret naudu un mantu. Pārdomāsim šādus jautājumus: ”Vai es bieži domāju par naudu un dažādām mantām? Vai tad, ja esmu aizņēmies naudu, es vilcinos to atdot, uzskatīdams, ka aizdevējs bez tās var iztikt? Vai nav tā, ka turīgus ticības biedrus es uzskatu par materiālistiski noskaņotiem? Vai tad, ja man pašam ir biezāks maks, es raugos uz citiem no augšas un nelabprāt palīdzu tiem, kas cieš trūkumu? Vai es draudzējos tikai ar turīgajiem, bet pret trūcīgajiem izturos nevērīgi?” Paturēsim prātā, ka Jehova mums ir dāvājis kaut ko apbrīnojamu — viņš mums ir ļāvis mājot pie viņa. Lai mēs varētu palikt viņa simboliskajā mājoklī, mums jāseko Bībelē lasāmajam norādījumam: ”Lai jūsu dzīvē nav vietas mantkārībai!” (Nolasīt Ebrejiem 13:5.) Ja mēs tā darīsim, Jehova mūs nekad neatstās.
JEHOVA MĪL TOS, KAS MĀJO PIE VIŅA
19. Kāpēc tiem, kas vēlas mājot pie Dieva, Dievs ir izvirzījis noteiktas prasības?
19 15. psalms beidzas ar šādu solījumu: ”Tāds cilvēks stingri stāvēs mūžam.” (Ps. 15:5.) Ir skaidrs, ka Dievs vēlas, lai mēs būtu laimīgi, — tāpēc viņš ir izvirzījis noteiktas prasības, kas jāpilda ikvienam, kurš vēlas pie viņa mājot. Ja klausīsim viņa padomiem, viņš mūs svētīs un sargās. (Jes. 48:17.)
20. Kāda nākotne gaida visus, kas ir iemantojuši Jehovas labvēlību?
20 It visus, kas ir iemantojuši Jehovas labvēlību, gaida brīnišķīga nākotne. Ar garu svaidītajiem kristiešiem Jēzus debesīs ir sagatavojis ”daudz vietu, kur apmesties”. (Jāņa 14:2.) Savukārt tie, kas lolo cerību dzīvot mūžīgi uz zemes, pieredzēs, kā piepildās vārdi, kas rakstīti Atklāsmes 21:3. Mēs esam bezgala pateicīgi Jehovam, ka viņš mūs ir aicinājis pie sevis un ka mēs varēsim palikt viņa mājoklī mūžīgi.
39. DZIESMA ”Iegūt labu slavu Dieva acīs”
