BĪBELĒ, 1. Mozus grāmatas 22. nodaļas 6. pantā, ir teikts, ka Ābrahāms, kam kādā tālā vietā bija jāziedo upuris, ”paņēma dedzināmo malku un to uzlika Īzākam, savam dēlam, bet pats savā rokā ņēma uguni un nazi, un abi soļoja viens otram līdzās”.

Bībelē nekas nav teikts par to, kādā veidā senatnē ieguva uguni. Par minēto Ābrahāma un Īzāka ceļojumu kāds Bībeles komentētājs izteicās: ”Maz ticams, ka [uguns] varēja tikt uzturēta tik ilga ceļojuma laikā.” Tāpēc pastāv viedoklis, ka šajā Bībeles fragmentā ir runāts par uguns ieguves rīkiem.

Citi savukārt norāda, ka senatnē uzšķilt uguni nebija viegli. Ja vien bija iespējams, cilvēki labāk palūdza kvēlošas ogles no kaimiņiem nekā centās paši iegūt uguni. Tāpēc daudzi zinātnieki uzskata, ka Ābrahāms nesa kādu trauku — varbūt ķēdē iekārtu podu —, kurā bija no iepriekšējās nakts ugunskura pagrābtas gailošas ogles. (Jes. 30:14.) Ar šādām oglēm un sausu iekuru jebkurā brīdī ceļojuma laikā varēja viegli uzkurt uguni.