1., 2. Kā izpaužas Jehovas dāsnums?

JEHOVA ir dāsns Dievs. Viss, kas mums pieder, ir no viņa. Jehovam pieder viss sudrabs un zelts, kā arī visi pārējie dabas resursi, kurus viņš ir devis, lai uz zemes tiktu uzturēta dzīvība. (Ps. 104:13—15; Hag. 2:8.) Bībelē var lasīt par vairākiem gadījumiem, kad Jehova brīnumainā veidā ir izmantojis šos resursus, gādājot par saviem kalpiem.

² 40 gadus, ko izraēlieši pavadīja tuksnesī, Jehova viņiem gādāja mannu un ūdeni. (2. Moz. 16:35.) Tāpēc, kā teikts Bībelē, ”nenieka tiem netrūka”. (Neh. 9:20, 21, LB-2012.) Vēlāk ar pravieša Elīsas starpniecību Jehova veica brīnumu un pavairoja nelielu daudzumu eļļas, kas piederēja kādai dievbijīgai atraitnei. Šī Dieva dāvana ļāva viņai nomaksāt parādus un iegūt līdzekļus, lai uzturētu sevi un savus dēlus. (2. Ķēn. 4:1—7.) Dzīvodams uz zemes, Jēzus ar Jehovas atbalstu brīnumainā veidā sagādāja ēdienu un, kad tas bija nepieciešams, pat naudu. (Mat. 15:35—38; 17:27.)

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

³ Lai gan Jehovas rīcībā ir neierobežoti resursi, ko viņš  var izmantot savas radības labā, viņš aicina savus kalpus ar materiālajiem līdzekļiem atbalstīt darbu, ko veic viņa organizācija. (2. Moz. 36:3—7; nolasīt Salamana Pamācības 3:9.) Kāpēc Jehova gaida, ka mēs izmantosim savu mantu, lai dotu viņam atpakaļ? Kā Jehovas kalpi, kas dzīvoja Bībeles laikos, materiāli atbalstīja viņa pārstāvjus? Kā Jehovas organizācija mūsdienās izmanto ziedotos līdzekļus? Tālāk rakstā ir sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.

4. Ko mēs apliecinām Jehovam, kad atbalstām viņa darbu?

⁴ Mēs dodam Jehovam, jo uz to mūs mudina mīlestība pret viņu un pateicība viņam. Mēs nespējam palikt vienaldzīgi, pārdomājot visu, ko Jehova ir darījis mūsu labā. Ķēniņš Dāvids, tautas priekšā runādams par to, kas ir vajadzīgs tempļa celtniecībai, atzina, ka viss, kas mums pieder, ir nācis no Jehovas un ka visu, ko mēs dodam Jehovam, mēs esam saņēmuši no viņa. (Nolasīt 1. Laiku 29:11—14.)

5. Kā Bībelē norādīts, ka nesavtīga došana ir daļa no patiesā Dieva pielūgsmes?

⁵ Došana ir arī daļa no Jehovas pielūgsmes. Apustulis Jānis iespaidīgā parādībā dzirdēja, kā Jehovas kalpi debesīs saka: ”Jehova, mūsu Dievs, tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo tu esi radījis visu un pēc tavas gribas viss ir tapis un ir radīts!” (Atkl. 4:11.) Nav šaubu, ka Jehovam pienākas viss gods un slava, tāpēc mēs vēlamies viņu godāt un dot viņam labāko, kas mums ir. Ar Mozus starpniecību Jehova lika izraēliešu tautai trīs reizes gadā pulcēties uz svētkiem, lai pielūgtu viņu. Izraēliešiem bija teikts, ka ”tiem nebūs nākt Tā Kunga priekšā tukšā”. (5. Moz. 16:16.) Līdzīgi ir arī mūsdienās: došana ir neatņemama mūsu pielūgsmes daļa. Nesavtīgi dodot, mēs apliecinām, ka atbalstām Jehovas organizāciju un augstu vērtējam to, ko tā veic.

6. Kāpēc došana nāk mums par labu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁶ Mums pašiem nāk par labu, ja mēs ne tikai ņemam, bet arī dāsni dodam. (Nolasīt Salamana Pamācības 29:21.) Iztēlosimies, ka bērns, kas no vecākiem ir saņēmis nelielu kabatas naudu, daļu no tās izmanto, lai nopirktu vecākiem kādu dāvaniņu. Kā jutīsies vecāki? Vai arī iedomāsimies jaunu pionieri, kas dzīvo pie vecākiem un dod tiem noteiktu summu, lai palīdzētu nomaksāt dzīvokļa īri un segt citus ar mājsaimniecību saistītus izdevumus. Lai gan vecāki, iespējams, to neprasa, viņi labprāt pieņem šādas dāvanas, jo tā bērni var apliecināt pateicību par visu, ko vecāki dara viņu labā. Līdzīgi ir ar Jehovu — viņš zina, ka došana no savas mantas nāk par labu mums pašiem.

7., 8. Kā Jehovas kalpi Bībeles laikos ir rādījuši labu priekšzīmi, atbalstot a) noteiktu mērķu īstenošanu, b) patiesā Dieva pielūgsmi kopumā?

⁷ Kā redzams no Bībeles, Jehovas kalpi visos laikos ir devuši viņam no savas mantas. Reizēm tas tika darīts kāda noteikta mērķa īstenošanai. Piemēram, Mozus aicināja tautu ziedot saiešanas telts celtniecībai. Līdzīgu mudinājumu izteica ķēniņš Dāvids, veicot sagatavošanas darbus tempļa būvniecībai. (2. Moz. 35:5; 1. Laiku 29:5—9.) Ķēniņa Joasa valdīšanas laikā priesteri izmantoja saziedoto naudu Jehovas nama remontdarbiem. (2. Ķēn. 12:5, 6.) Pirmajā  gadsimtā, kad kristieši uzzināja, ka Jūdejā ir izcēlies liels bads, viņi ”apņēmās sūtīt palīdzību brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā, — cik kurš varēja atļauties”. (Ap. d. 11:27—30.)

⁸ Citās reizēs Jehovas kalpi materiāli atbalstīja tos, kas uzņēmās vadību Jehovas darbā. Kā bija norādīts Mozus bauslībā, levīti, atšķirībā no citām ciltīm, nesaņēma mantojumā zemi. Tāpēc pārējie izraēlieši deva viņiem desmito tiesu, un tas ļāva viņiem koncentrēties uz darbu saiešanas teltī. (4. Moz. 18:21.) Līdzīgi bija arī Jēzus kalpošanas laikā — daudzas sievietes viņam un apustuļiem ”kalpoja, likdamas lietā savu rocību”. (Lūk. 8:1—3.)

9. Kāda bija ziedoto līdzekļu izcelsme pagātnē?

⁹ Ziedoto līdzekļu izcelsme bija dažāda. Kad, atrazdamies tuksnesī, izraēlieši ziedoja saiešanas telts celtniecībai, starp šiem ziedojumiem, visticamāk, bija tas, ko viņi bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes. (2. Moz. 3:21, 22; 35:22—24.) Pirmajā gadsimtā daži kristieši pārdeva savus īpašumus, piemēram, mājas vai tīrumus, un atnesa naudu apustuļiem. Savukārt apustuļi šos līdzekļus izdalīja tiem draudzes locekļiem, kuriem tie bija vajadzīgi. (Ap. d. 4:34, 35.) Citi atlika naudu, lai regulāri atbalstītu kristiešu draudzes darbību. (1. Kor. 16:2.) Tātad visi — gan turīgie, gan trūcīgie — deva ziedojumus. (Lūk. 21:1—4.)

10., 11. a) Kā mēs varam līdzināties dāsnajiem Jehovas kalpiem, kas dzīvoja Bībeles laikos? b) Ko jūs domājat par iespēju ziedot valstības darbam?

¹⁰ Arī mūsdienās mēs varam tikt aicināti ziedot kāda noteikta mērķa īstenošanai. Piemēram, varbūt ir plānots remontēt valstības zāli, kurā pulcējas jūsu draudze, vai arī būvēt jaunu zāli. Mēs varam tikt informēti par to, ka ir nepieciešami līdzekļi vietējās filiāles ēku remontam, kongresa izdevumu segšanai vai palīdzības sniegšanai tiem, kas ir cietuši kādā dabas katastrofā. Mēs ziedojam arī, lai atbalstītu darbu mūsu organizācijas galvenajā pārvaldē, kā arī organizācijas filiālēs visā pasaulē. Mūsu ziedojumi palīdz veikt savu kalpošanu misionāriem, speciālajiem pionieriem un rajona pārraugiem. Domājams, jūsu draudze arī ir apņēmusies regulāri sūtīt noteiktu summu valstības zāļu un kongresu namu būvniecībai visā pasaulē.

¹¹ Mēs visi varam atbalstīt valstības darbu, ko šajās pēdējās dienās veic Jehovas organizācija. Lielākā daļa ziedojumu ir anonīmi. Mums ir iespēja gan neuzkrītoši iemest naudu ziedojumu kastītē valstības zālē, gan ziedot elektroniski. Bet ja nu kādam šķiet, ka viņa ziedojumi ir pārāk niecīgi? Jāpatur prātā, ka lielāko daļu ziedoto līdzekļu veido nevis daži lieli ziedojumi, bet gan daudzi nelieli. Mūsu ticības biedri, pat tie, kas dzīvo trūkumā, savā attieksmē līdzinās maķedoniešiem, kuri ”par spīti viņu dziļajai nabadzībai” lūdzās, lai viņiem ļautu ziedot, un tad darīja to ļoti dāsni. (2. Kor. 8:1—4.)

12. Kas tiek darīts, lai ziedotie līdzekļi tiktu izmantoti vislabākajā veidā?

¹² Vadošā padome ziedotos līdzekļus cenšas izmantot uzticami un gudri. (Mat. 24:45.) Tās locekļi vēršas pie Jehovas lūgšanās, lai šajā ziņā varētu pieņemt labus lēmumus. (Lūk. 14:28.) Bībeles laikos uzticami vīrieši pārraudzīja, lai ziedotie līdzekļi tiktu izmantoti  tikai paredzētajam mērķim. Piemēram, Ezra atgriezās Jeruzālemē ar persiešu ķēniņa ziedojumu — zeltu, sudrabu un citiem vērtīgiem materiāliem, kuru kopējā vērtība mūsdienu naudā būtu apmēram 100 miljoni eiro. Ezra uz šiem līdzekļiem raudzījās kā uz dāvanām Jehovam. Tāpēc viņš deva konkrētus norādījumus, lai tie tiktu apsargāti bīstamajā ceļā uz Jeruzālemi. (Ezr. 8:24—34.) Apustulis Pāvils vāca naudu, lai palīdzētu brāļiem Jūdejā. Viņš parūpējās, lai tie, kas nogādā līdzekļus, visu ”darītu godīgi — ne vien Jehovas, bet arī cilvēku priekšā”. (Nolasīt 2. Korintiešiem 8:18—21.) Mūsdienās Jehovas organizācija seko Ezras un Pāvila priekšzīmei un jautājumos, kas skar ziedojumu izmantošanu, cieši turas pie noteiktas kārtības.

13. Kāpēc pēdējā laikā organizācijā ir notikušas zināmas izmaiņas?

¹³ Daudzas ģimenes mēdz izvērtēt, kā tās tērē savus līdzekļus, un, ja nepieciešams, veic noteiktas izmaiņas, lai izdevumi nebūtu lielāki par ienākumiem. Vēl citas ģimenes meklē iespējas dzīvot pieticīgāk, jo vēlas darīt vairāk kalpošanā. Tāpat ir ar Jehovas organizāciju. Pēdējos gados organizācija ir uzsākusi darbu pie dažādiem jauniem projektiem un ieviesusi daudzus jauninājumus, tādēļ izdevumi brīžiem ir bijuši lielāki par ieņēmumiem. Tāpēc organizācija meklē iespējas samazināt izdevumus un veikt organizatoriskas pārmaiņas, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu saņemtos ziedojumus.

14.—16. a) Kā tiek izmantota daļa no ziedojumiem? b) Kādu labumu jūs esat guvuši no tā, kas ir ticis paveikts par ziedojumiem?

¹⁴ Daudzi brāļi un māsas, kas jau ilgi kalpo Jehovam, ir teikuši, ka vēl nekad nav bijis pieejams tik bagātīgs garīgais uzturs kā tagad. Piemēram, jau dažus gadus mums ir interneta vietne jw.org, kā arī sava internettelevīzija. Aizvien vairāk valodās tiek publicēts Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojums. 2014. un 2015. gadā daži no pasaules lielākajiem stadioniem 14 pilsētās visā pasaulē kļuva par mājvietu trīs dienu starptautiskajam kongresam ”Tiecieties vispirms pēc Dieva valstības”. Visi klātesošie bija ārkārtīgi priecīgi par iespēju tos apmeklēt.

¹⁵ Daudzi ir pauduši dziļu pateicību par lieliskajām dāvanām, kuras saņem no Jehovas organizācijas. Piemēram, runājot  par mūsu internettelevīziju, kāds laulāts pāris, kas kalpo Āzijā, rakstīja: ”Mēs kalpojam mazpilsētā. Tādēļ reizēm mūs pārņem nošķirtības sajūta, un tādos brīžos ir viegli aizmirst, cik vērienīgs ir darbs, ko šobrīd veic Jehovas tauta. Taču, skatoties mūsu internettelevīzijā pieejamos videomateriālus, mēs saprotam, ka esam daļa no starptautiskas brāļu un māsu saimes. Vietējie brāļi un māsas ir sajūsmā par mūsu internettelevīziju. Bieži pēc ikmēneša pārraides noskatīšanās viņi stāsta, ka jūtas tā, it kā personīgi pazītu brāļus no Vadošās padomes. Tagad viņi vēl vairāk nekā jebkad agrāk lepojas ar iespēju piederēt pie Dieva organizācijas.”

¹⁶ Šobrīd visā pasaulē tiek būvētas vai nopietni remontētas aptuveni 2500 valstības zāles. Brāļi un māsas no kādas draudzes Hondurasā bija sapņojuši par to, ka viņiem varētu būt sava valstības zāle. Kad šis sapnis piepildījās, viņi ar dziļu pateicību rakstīja: ”Mēs esam ļoti priecīgi, ka varam piederēt pie Jehovas lielās ģimenes un ka mums ir tik brīnišķīga starptautiska brāļu un māsu saime!” Daudzu kristiešu sirdi pilda līdzīgas pateicības jūtas, kad viņu valodā tiek izdota Bībele vai citas publikācijas, kad viņi saņem palīdzību pēc kādas dabas katastrofas vai arī kad viņi pieredz, cik lielu labumu dod sludināšana ar literatūras stendiem.

17. Kas pierāda, ka Jehova atbalsta savu organizāciju?

¹⁷ Cilvēki no malas nespēj saprast, kā ir iespējams paveikt tik daudz, izmantojot vienīgi labprātīgus ziedojumus. Kāda liela uzņēmuma vadītājs, apmeklējis vienu no mūsu tipogrāfijām, bija ārkārtīgi izbrīnīts, ka visu darbu paveic brīvprātīgie un ka tas tiek finansēts tikai ar labprātīgiem ziedojumiem. Viņš teica, ka mēs paveicam to, kas būtībā nav iespējams. Mēs viņam piekrītam. Mēs zinām, ka tas ir iespējams tikai tāpēc, ka šo darbu atbalsta Jehova. (Īj. 42:2.)

18. a) Kādas svētības mēs gūstam, ar saviem līdzekļiem atbalstot valstību? b) Kā mēs saviem bērniem un jaunpienācējiem draudzē varam palīdzēt saprast, cik svarīgi ir ar saviem līdzekļiem atbalstīt valstības darbu?

¹⁸ Jehova mūs ir pagodinājis, dodams iespēju atbalstīt nozīmīgāko darbu, kas mūsdienās tiek veikts. Viņš garantē, ka, atbalstot valstības darbu, mēs saņemsim svētības. (Mal. 3:10.) Jehova ir apsolījis, ka tiem, kas ir dāsni, klāsies labi. (Nolasīt Salamana Pamācības 11:24, 25.) Devīgums mums arī palīdz justies laimīgiem, jo, saskaņā ar Bībelē teikto, ”lielāka laime ir dot nekā ņemt”. (Ap. d. 20:35.) Ar saviem vārdiem un piemēru mēs varam palīdzēt saviem bērniem, kā arī tiem, kas nesen ir pievienojušies organizācijai, saprast, kā viņi var atbalstīt valstības darbu un līdz ar to gūt daudz svētību.

19. Uz ko jūs ir pamudinājis šis raksts?

¹⁹ Viss, kas mums pieder, ir nācis no Jehovas. Kad izmantojam savu mantu, lai dotu viņam atpakaļ, mēs apliecinām viņam savu mīlestību un pateicību par visu, ko viņš ir paveicis mūsu labā. (1. Laiku 29:17.) Ziedojot tempļa celtniecībai, izraēliešu tauta ”priecājās, dodama labprātīgi, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu”. (1. Laiku 29:9.) Arī mēs varam izjust dziļu prieku un gandarījumu, dodot Jehovam no tā, kas ir nācis no viņa dāsnās rokas.