1. Kāpēc laiku, kurā mēs dzīvojam, var saukt par ļoti īpašu?

MĒS dzīvojam ļoti īpašā cilvēces vēstures posmā. Kā tika pravietots Bībelē, Jehova pulcē ”lielu pulku.. no visām tautībām, ciltīm, tautām un valodām”. Šie cilvēki veido ”varenu tautu” — patlaban pasaulē ir vairāk nekā astoņi miljoni Jehovas liecinieku, kas viņam kalpo ”dienu un nakti”. (Atkl. 7:9, 15; Jes. 60:22.) Vēl nekad iepriekš uz zemes nav bijis tik daudz cilvēku, kas mīl Dievu un tuvāko.

2. Kāda mīlestība raksturo no Dieva atsvešinātos cilvēkus? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

² Tomēr Dieva iedvesmotajos Rakstos bija paredzēts, ka šajās dienās no Dieva atsvešinātos cilvēkus raksturos nepareizā virzienā vērsta mīlestība, kurā izpaužas savtīgums. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Pēdējās dienās.. cilvēki būs patmīlīgi, mantkārīgi, ..tādi, kas mīl baudas, nevis Dievu.” (2. Tim. 3:1—4.) Šāda uz sevi vērsta mīlestība ir pretstats kristīgai mīlestībai. Savtīgu mērķu īstenošana nesniedz cilvēkiem laimi, pēc kuras viņi tiecas. Uz sevi vērsta mīlestība pasaulē veicina savtīgumu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc tagad ir ”īpaši grūti laiki”.

3. Kas tiks apskatīts šajā rakstā?

 ³ Pāvils apzinājās, ka pasaulē izplatītā savtīgā mīlestība radīs briesmas patiesajiem kristiešiem. Tāpēc viņš brīdināja, ka mums ir jānovēršas no cilvēkiem, kas pauž tādu mīlestību. (2. Tim. 3:5.) Tomēr mēs nevaram pilnībā izvairīties no kontaktēšanās ar šādiem cilvēkiem. Kā mēs varam sevi pasargāt no pasaulē valdošā gara un arī turpmāk priecēt mīlestības Dievu Jehovu? Apskatīsim, kā Dievam patīkama mīlestība atšķiras no mīlestības, kas minēta Otrajā vēstulē Timotejam, 3. nodaļas 2. līdz 4. pantā. Tas mums palīdzēs izvērtēt sevi un labāk saprast, kā mēs varam apliecināt mīlestību, kas sniedz patiesu gandarījumu un laimi.

4. Kāpēc nav nepareizi kaut kādā mērā mīlēt sevi?

⁴ ”Cilvēki būs patmīlīgi,” rakstīja Pāvils. Vai ir nepareizi mīlēt sevi? Nē, tas nav nepareizi, tas pat ir nepieciešams. Jehova mūs šādi ir radījis. Jēzus teica: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.” (Marka 12:31.) Ja mēs nemīlam sevi, mēs nevaram mīlēt tuvāko. Tāpat Bībelē ir rakstīts: ”Vīriem jāmīl savas sievas kā sava miesa. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu, jo neviens nekad nav ienīdis pats savu miesu, bet gan to sargā un lolo.” (Efes. 5:28, 29.) Ir skaidrs, ka mums kaut kādā mērā ir sevi jāmīl.

5. Kā jūs raksturotu cilvēkus, kas pārmērīgi mīl sevi?

⁵ Patmīlība, kas ir minēta Otrajā vēstulē Timotejam, 3. nodaļas 2. pantā, ir izkropļota un savtīga mīlestības forma. Cilvēki, kas pārmērīgi mīl sevi, ”ir par sevi augstākās domās, kā pienākas būt”. (Nolasīt Romiešiem 12:3.) Dzīvē viņiem nav nekā svarīgāka par sevi, un citi viņiem īpaši nerūp. Ja kaut kas noiet greizi, viņi parasti tajā vaino citus un neuzņemas atbildību par notikušo. Kādā Bībeles komentārā patmīlīgi cilvēki ir salīdzināti ar ”ezi, kas saritinās, savu silto un mīksto vilnu paturot sev, bet pret citiem pavēršot asas adatas”. Šādi uz sevi vērsti cilvēki nav patiesi laimīgi.

6. Kā Dieva kalpus ietekmē mīlestība pret viņu?

⁶ Bībeles speciālisti izsaka viedokli, ka patmīlība ir Pāvila uzskaitīto negatīvo īpašību augšgalā, jo pārējās sliktās īpašības rodas tieši patmīlības dēļ. Turpretī mīlestība pret Dievu palīdz attīstīt pavisam citas īpašības. Bībelē tā ir saistīta ar prieku, mieru, pacietību, laipnību, labestību, ticību, lēnprātību un savaldību. (Gal. 5:22, 23.) ”Laimīga tauta, kuras Dievs ir Jehova,” rakstīja psalmu dziesminieks. (Ps. 144:15, NW.) Jehova ir laimīgs Dievs, un viņa kalpi atspoguļo šo īpašību. Turklāt, pretstatā cilvēkiem, kas ir patmīlīgi un domā tikai par savu labumu, Jehovas kalpi rod prieku, esot devīgi un gādājot par citu labklājību. (Ap. d. 20:35.)

7. Kādi jautājumi mums var palīdzēt izvērtēt savu mīlestību pret Dievu?

⁷ Kā mēs varam noskaidrot, vai mūsu mīlestību pret Dievu nav aizēnojusi mīlestība pret sevi? Pievērsīsim uzmanību vārdiem, kas lasāmi Vēstulē filipiešiem, 2. nodaļas 3. un 4. pantā: ”Neko nedariet aiz ķildīguma vai tukšas godkāres, bet pazemīgi uzskatiet citus par augstākiem nekā jūs paši. Domājiet ne tikai par sevi, bet arī par citiem!” Mēs varam pārdomāt: ”Vai es dzīvoju saskaņā ar šo padomu? Vai es no sirds cenšos pildīt Dieva gribu? Vai es meklēju iespējas palīdzēt  citiem gan draudzē, gan sludināšanā?” Ne vienmēr ir viegli veltīt citiem savu laiku un spēku. Tas prasa piepūli un pašaizliedzību. Bet nekas nevar darīt mūs tik laimīgus kā apziņa, ka mēs priecējam Visuma Augstākā valdnieka sirdi.

8. Uz ko daudzus ir pamudinājusi mīlestība pret Dievu?

⁸ Mīlestība pret Dievu daudzus ir pamudinājusi atteikties no daudzsološas karjeras, lai darītu vairāk kalpošanā. Ērika, kas dzīvo ASV, ir ārste. Taču viņa izvēlējās nevis veidot spožu karjeru medicīnā, bet gan kļūt par pionieri. Viņa ar vīru ir kalpojusi dažādās zemēs. Ērika stāsta: ”Daudzie gadījumi, ko esam pieredzējuši, sludinot svešvalodas teritorijā, kā arī draugi, ko esam ieguvuši, ir ļoti bagātinājuši mūsu dzīvi. Es joprojām strādāju par mediķi, taču iespēja lielāko daļu sava laika un spēka veltīt draudzei un tam, lai garīgā ziņā palīdzētu citiem, man sniedz dziļu prieku un gandarījumu.”

9. Kāpēc tie, kas mīl naudu, nevar būt laimīgi?

⁹ Pāvils rakstīja, ka ”cilvēki būs.. mantkārīgi”. Pirms dažiem gadiem kāds pionieris Īrijā runāja ar kādu vīrieti par Dievu. Vīrietis izvilka no kabatas maku, paņēma no tā dažas papīra naudaszīmes un, parādījis tās pionierim, ar lepnumu paziņoja: ”Tas ir mans dievs!” Kaut arī daudzi par to nerunā tik atklāti, liela daļa cilvēku šajā pasaulē mīl naudu un to, ko par naudu var nopirkt. Tomēr Bībelē izskan brīdinājums: ”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” (Sal. Māc. 5:9.) Šādi cilvēki vienmēr vēlas aizvien vairāk naudas un, tiecoties to uzkrāt, viņi ”nodara sev daudz sāpju”. (1. Tim. 6:9, 10.)

10. Kas Bībelē teikts par bagātību un nabadzību?

¹⁰ Protams, mums visiem ir vajadzīga nauda. Tā sniedz zināmu drošības sajūtu. (Sal. Māc. 7:12.) Bet vai cilvēks var būt patiesi laimīgs, ja viņam pietiek līdzekļu tikai tam, lai parūpētos par savām pamatvajadzībām? Jā, pilnīgi noteikti! (Nolasīt Salamana Mācītāja 5:11.) Agurs, Jakes dēls, Jehovam lūdza: ”Nabadzību un bagātību nepiešķir man! Bet atļauj man baudīt manu dienišķo maizi.” Ir viegli saprast, kāpēc viņš nevēlējās būt ļoti trūcīgs. Kā viņš pats paskaidroja, trūkuma dēļ viņš varētu izjust kārdinājumu zagt, un šāda rīcība celtu neslavu Dievam. Bet kāpēc viņš lūdza, lai Dievs nepiešķir viņam bagātību? Viņš teica: ”Citādi es varētu, kad es būtu pārmērīgi paēdis, sākt Tevi noliegt un sacīt: ”Kur tad ir Tas Kungs?”” (Sal. Pam. 30:8, 9.) Iespējams, jums nāk prātā cilvēki, kas labprātāk paļaujas uz bagātību, nevis uz Dievu.

11. Ko Jēzus teica par mantu?

¹¹ Cilvēks, kas mīl naudu, nevar būt patīkams Dievam. Jēzus teica: ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem — vai nu viņš vienu nīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam pieķersies un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un bagātībai.” Iepriekš Jēzus bija izteicis mudinājumu: ”Pārstājiet krāt mantu uz zemes, kur kodes un rūsa to saēd un kur zagļi laužas iekšā un zog. Bet krājiet mantu debesīs, kur ne kodes, ne rūsa to nesaēd un kur zagļi nelaužas iekšā un nezog.” (Mat. 6:19, 20, 24.)

12. Kāpēc, dzīvojot vienkārši, ir vieglāk kalpot Dievam? Miniet piemēru.

¹² Daudzi ir secinājuši, ka, dzīvojot  vienkārši, viņi ne vien jūtas laimīgāki, bet arī viņiem ir vairāk laika, lai kalpotu Jehovam. ASV kāds mūsu brālis, vārdā Džeks, pārdeva savu māju un uzņēmumu, lai kopā ar sievu kalpotu par pionieri. Viņš atceras: ”Mums nebija viegli atteikties no savas lielās, skaistās mājas lauku apvidū. Tomēr ar darbu saistīto problēmu dēļ es daudzus gadus, pārnākot no darba, biju nervozs un neapmierināts. Savukārt mana sieva, kas kalpoja par pionieri, vienmēr bija priecīga. Viņa mēdza teikt: ”Man ir pats labākais priekšnieks!” Tagad, kad arī es kalpoju par pionieri, mūsu abu ”priekšnieks” ir Jehova.”

13. Kā mēs varam izvērtēt savu attieksmi pret naudu?

¹³ Lai izvērtētu savu attieksmi pret naudu, ir noderīgi godīgi pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai es tiešām ticu tam, kas Bībelē teikts par mantu, un dzīvoju saskaņā ar to? Vai naudas pelnīšana nav kļuvusi par galveno manā dzīvē? Vai manta man nav svarīgāka par attiecībām ar citiem cilvēkiem un Jehovu? Vai es paļaujos, ka Jehova spēj parūpēties par manām vajadzībām?” Mēs varam būt pārliecināti, ka viņš nekad neliks vilties tiem, kas uz viņu paļaujas! (Mat. 6:33.)

14. Kāds ir līdzsvarots viedoklis par atpūtu un izklaidi?

¹⁴ Bībelē bija paredzēts, ka mūsu laikos daudzi cilvēki ”mīlēs baudas”. Tāpat kā tas ir ar naudu un ar mīlestību pret sevi, mūsu dzīvē zināma vieta ir arī atpūtai un izklaidei. Jehova neprasa, lai mēs dzīvotu askētiski vai pilnībā atteiktos no tā, kas dzīvē sniedz prieku. Bībelē uzticīgajiem Dieva kalpiem ir izteikts mudinājums: ”Ej, ēd savu maizi ar prieku un dzer savu vīnu ar priecīgu sirdi.” (Sal. Māc. 9:7.)

15. Par kādu mīlestību ir runāts 2. Timotejam 3:4?

¹⁵ Otrajā vēstulē Timotejam, 3. nodaļas 4. pantā, ir runa par tiem cilvēkiem, kas mīl baudas, bet kuru dzīvē  Dievam nav nozīmes. Pievērsiet uzmanību: šajā pantā nav teikts, ka šie cilvēki mīl baudas vairāk nekā Dievu, kas nozīmētu, ka zināmā mērā viņi mīl arī Dievu. Tajā ir teikts, ka viņi ”mīl baudas, nevis Dievu”. Kāds Bībeles pētnieks rakstīja: ”Šajā pantā nav ietverta doma, ka viņi kaut kādā mērā mīl arī Dievu. Tajā ir runa par cilvēkiem, kas vispār nemīl Dievu.” Tas ir nopietns brīdinājums visiem, kam atpūta un izklaide sāk ieņemt pārāk nozīmīgu vietu dzīvē. Par cilvēkiem, kas ”mīl baudas”, Bībelē teikts, ka ”baudas viņus pārņem savā varā”. (Lūk. 8:14.)

16., 17. Kāda bija Jēzus attieksme pret baudām, un ko no tās var mācīties?

¹⁶ Jēzus ar savu dzīvi parādīja, kāda ir līdzsvarota attieksme pret baudām. Viņš apmeklēja ”kāzu svinības” un ”lielas viesības”. (Jāņa 2:1—10; Lūk. 5:29.) Kad kāzās bija aptrūcies vīna, viņš paveica brīnumu un pārvērta ūdeni vīnā. Citā situācijā, kad ļaudis viņu kritizēja par ēšanu un dzeršanu, viņš norādīja, ka šo paštaisno cilvēku viedoklis ir nelīdzsvarots. (Lūk. 7:33—36.)

¹⁷ Tomēr dzīves baudīšana Jēzum nebija galvenais. Jēzus dzīvē svarīgākā vieta bija Jehovam, un viņš pašaizliedzīgi palīdzēja citiem. Lai glābtu cilvēci, viņš bija gatavs mirt mokpilnā nāvē pie staba. Vēršoties pie tiem, kas vēlējās viņam sekot, Jēzus teica: ”Laimīgi jūs esat, ja jūs nosoda, vajā un ar visādiem ļauniem vārdiem apmelo manis dēļ. Priecājieties un līksmojiet, jo liela ir jūsu alga debesīs; tāpat senāk ir vajāti arī pravieši.” (Mat. 5:11, 12.)

18. Kādus jautājumus mums būtu vērts pārdomāt, lai izvērtētu savu attieksmi pret baudām?

¹⁸ Kas mums var palīdzēt izvērtēt savu attieksmi pret baudām? Mēs varam pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai nav tā, ka izklaide man ir svarīgāka par sapulču apmeklēšanu un sludināšanu? Vai kalpošanas dēļ es esmu gatavs atteikties no kaut kā, kas man patīk? Vai, izvēloties izklaidi, es domāju par to, kā uz to raudzīsies Jehova?” Ja mēs patiesi mīlam Dievu, tad mēs sargāsimies ne vien no tā, par ko zinām, ka tas viņam nepatīk, bet arī no tā, par ko mums ir tikai aizdomas, ka tas varētu viņam nepatikt. (Nolasīt Mateja 22:37, 38.)

19. Kādi cilvēki nevar būt patiesi laimīgi?

¹⁹ Sātana pasaulei, kas cilvēkiem ir sagādājusi ciešanas apmēram sešus tūkstošus gadu, drīz pienāks gals. Tagad, šīs pasaules pēdējās dienās, zeme ir pilna ar cilvēkiem, kas pārmērīgi mīl sevi, naudu un baudas. Viņi domā tikai par savu labumu, un savu vēlmju apmierināšana ieņem galveno vietu viņu dzīvē. Šādi cilvēki nevar būt patiesi laimīgi. Bībelē ir rakstīts, ka laimīgs ir tas, ”kura palīgs ir Jēkaba Dievs un kura cerība balstās uz To Kungu, viņa Dievu”. (Ps. 146:5.)

20. Kā mīlestība pret Dievu jums palīdz būt laimīgiem?

²⁰ Patieso kristiešu vidū mīlestība pret Dievu aizvien pieaug. Turklāt katru gadu Jehovas kalpiem pievienojas arvien vairāk cilvēku. Tas pierāda, ka Dieva valstība valda, un drīz tā sagādās zemei brīnišķīgas svētības. Pildot Jehovas gribu un apzinoties, ka priecējam viņa sirdi, mēs gūstam patiesu un paliekošu prieku. Tie, kas mīl Jehovu, izjutīs šo prieku mūžīgi. Nākamajā rakstā mēs apskatīsim dažas īpašības, kuras veicina savtīga mīlestība, un pievērsīsim uzmanību, kā tās atšķiras no īpašībām, kas raksturo Jehovas kalpus.