1.—3. a) Kāpēc Jehova mīlēja Salamanu, un kādas svētības Salamans saņēma? b) Uz kādiem jautājumiem ir sniegtas atbildes šajā rakstā?

SALAMANS kļuva par izraēliešu ķēniņu, būdams pavisam jauns. Viņa valdīšanas sākumā Jehova parādījās viņam sapnī un vaicāja: ”Saki man, ko lai Es tev dodu?” Salamans atbildēja: ”Es vēl esmu jauns zēns, kas nezina, kā iziet un kā ienākt. [..] Un tādēļ dod Savam kalpam gaišu sirdsprātu [”paklausīgu sirdi”, NW], lai viņš varētu būt soģis pār Tavu tautu.” (1. Ķēn. 3:5—10.) ”Paklausīga sirds” — kāds pazemīgs lūgums! Ir saprotams, kāpēc Jehova mīlēja Salamanu. (2. Sam. 12:24.) Dievam tik ļoti patika jaunā ķēniņa atbilde, ka viņš tam deva ”gudru.. un.. sapratīgu” sirdi. (1. Ķēn. 3:12.)

² Kamēr Salamans bija uzticīgs Jehovam, viņš saņēma daudz svētību. Viņam bija godpilna iespēja uzbūvēt templi ”Tā Kunga, Israēla Dieva, Vārdam”. (1. Ķēn. 8:20.) Dieva piešķirtās gudrības dēļ viņa slava izplatījās tuvu un tālu. Un tas, ko viņš, Dieva iedvesmots, teica, tika ietverts trijās Bībeles grāmatās. Viena no tām ir Salamana Pamācību grāmata.

³ Salamana Pamācību grāmatā sirds ir minēta aptuveni simt reižu. Piemēram, šīs grāmatas 4. nodaļas 23. pantā ir teikts: ”Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi!” Kas šajā pantā ir domāts ar vārdu ”sirds”? Rakstā ir sniegta atbilde uz šo jautājumu. Mēs arī apskatīsim divus citus jautājumus: kā Sātans cenšas ietekmēt mūsu sirdi? Un ko mēs varam darīt, lai to pasargātu? Atbildes uz šiem svarīgajiem jautājumiem  mums palīdzēs saglabāt uzticību Dievam.

4., 5. a) Uz ko Bībelē var attiekties vārds ”sirds”? b) Kā salīdzinājums ar mūsu veselību palīdz saprast, cik svarīgi ir tas, kādi mēs esam savā būtībā?

⁴ Salamana Pamācību grāmatas 4. nodaļas 23. pantā minētais vārds ”sirds” attiecas uz cilvēka dziļāko būtību — viņa domām, jūtām, motīviem un vēlmēm. ”Sirds” ir mūsu iekšējais cilvēks, nevis tas, kādi mēs izskatāmies ārēji.

⁵ Lai saprastu, cik svarīgi ir tas, kādi mēs esam iekšienē, padomāsim par mūsu fizisko veselību. Pirmkārt, lai saglabātu labu veselību, mums ir veselīgi jāēd un regulāri jāatvēl laiks fiziskām aktivitātēm. Līdzīgi, lai mūsu garīgais stāvoklis būtu labs, mums ir jāuzņem veselīgs garīgais uzturs un regulāri jāapliecina sava ticība darbos. Mēs apliecinām savu ticību Jehovam, liekot lietā to, ko mācāmies, un stāstot par savu ticību citiem. (Rom. 10:8—10; Jēk. 2:26.) Otrkārt, spriežot vienīgi pēc ārienes, mēs varētu uzskatīt, ka esam veseli, kaut arī patiesībā mums būtu kāda iekšēja slimība. Līdzīgi, domājot par saviem garīgajiem ieradumiem, mēs varētu nospriest, ka mūsu ticība ir stipra, taču mūsos varētu augt kādas nepareizas vēlmes. (1. Kor. 10:12; Jēk. 1:14, 15.) Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Sātans vēlas, lai mēs pārņemtu viņa domāšanas veidu. Ko viņš varētu darīt, lai to panāktu? Un kā mēs varam sevi pasargāt?

6. Kāds ir Sātana mērķis, un kā viņš cenšas to sasniegt?

⁶ Sātans vēlas, lai mēs sāktu līdzināties viņam — dumpiniekam, kurš ignorē Jehovas normas un kuru vada savtīgums. Sātans nevar mūs piespiest, lai mēs domātu un rīkotos tāpat kā viņš. Tāpēc viņš cenšas sasniegt savu mērķi citādi. Piemēram, Sātans ir panācis to, ka mums apkārt ir cilvēki, kurus viņam jau ir izdevies ietekmēt. (1. Jāņa 5:19.) Viņš cer, ka mēs izlemsim pavadīt ar viņiem laiku, kaut arī zinām, ka  slikta sabiedrība kaitīgi ietekmē mūsu domas un rīcību. (1. Kor. 15:33.) Šī taktika izrādījās veiksmīga ķēniņa Salamana gadījumā. Viņš apprecēja daudzas apkārtējo tautu sievietes, kas ”locīja viņa sirdi” un pakāpeniski novērsa viņu no Jehovas. (1. Ķēn. 11:3.)

7. Ko vēl Sātans izmanto, lai popularizētu savu domāšanas veidu, un kāpēc mums šajā ziņā jābūt uzmanīgiem?

⁷ Sātans izmanto filmas un televīzijas pārraides, lai popularizētu savu domāšanas veidu. Viņš saprot, ka stāsti par citiem cilvēkiem — neatkarīgi no tā, vai šie stāsti ir reāli vai izdomāti —, mūs ne tikai izklaidē, bet arī mūs māca. Tie ietekmē mūsu domas, jūtas un rīcību. Jēzus bieži izmantoja šādu mācīšanas metodi. Piemēram, var minēt viņa līdzības par žēlsirdīgo samarieti un par dēlu, kas atstāja vecāku mājas un izšķērdēja savu mantojumu. (Mat. 13:34; Lūk. 10:29—37; 15:11—32.) Pretēji Jēzum, tie, ko ir iespaidojis Sātana domāšanas veids, ar dažādu stāstu starpniecību mūs var ietekmēt nelabvēlīgi. Mums ir jābūt līdzsvarotiem. Filmas un televīzijas pārraides mūs var izklaidēt un izglītot, nesaindējot mūsu prātu. Tomēr mums ir jāuzmanās. Izvēloties, ko skatīties, mums būtu jāapdomā, vai konkrētā filma vai televīzijas pārraide neveicina uzskatu, ka izdabāt miesas vēlmēm nav nekas slikts. (Gal. 5:19—21; Efes. 2:1—3.) Kas būtu jādara, ja mēs pamanām, ka noteikta pārraide popularizē Sātana domāšanas veidu? Mums no tās būtu jāsargās kā no lipīgas slimības!

8. Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem sargāt sirdi?

⁸ Vecāki, jums ir īpaša atbildība sargāt savus bērnus no Sātana centieniem ietekmēt viņu sirdi. Jūs noteikti darāt visu iespējamo, lai sargātu savus bērnus no dažādām slimībām. Jūs gādājat, lai māja būtu tīra, un atbrīvojaties no visa, kas apdraud jūsu bērnu veselību. Tāpat jums būtu jāsargā  bērni no filmām, televīzijas pārraidēm, datorspēlēm un interneta vietnēm, kas viņus var ”saindēt” ar Sātana domāšanu. Jehova jums ir uzticējis gādāt par jūsu bērnu garīgo labklājību. (Sal. Pam. 1:8; Efes. 6:1, 4.) Tāpēc nebaidieties izvirzīt viņiem noteikumus, kas balstās uz Bībeles principiem. Pasakiet bērniem, ko viņi drīkst un ko nedrīkst skatīties, un palīdziet viņiem saprast, kas ir jūsu izvirzīto prasību pamatā. (Mat. 5:37.) Bērniem augot, māciet viņiem pašiem izšķirt, kas, saskaņā ar Jehovas normām, ir pareizi un kas ne. (Ebr. 5:14.) Un paturiet prātā: lai gan bērni daudz ko mācīsies no jūsu vārdiem, vēl vairāk viņi mācīsies no jūsu darbiem. (5. Moz. 6:6, 7; Rom. 2:21.)

9. Kādu uzskatu veicina Sātans, un kāpēc šis uzskats ir bīstams?

⁹ Vēl Sātans cenšas ietekmēt mūsu sirdi, mudinot paļauties nevis uz Jehovas domāšanas veidu, bet uz cilvēku gudrību. (Kol. 2:8.) Minēsim tikai vienu uzskatu, ko veicina Sātans, proti, ka par galveno mērķi dzīvē būtu jāizvirza bagātības iegūšana. Tie, kas tā domā, varētu kļūt bagāti, taču varētu arī tādi nekļūt. Gan vienā, gan otrā gadījumā viņi ir nostājušies uz bīstama ceļa. Kādā ziņā? Viņi varētu tik ļoti nodoties naudas pelnīšanai, ka upurētu veselību, ģimenes saites un pat draudzību ar Dievu, lai tikai sasniegtu savu mērķi. (1. Tim. 6:10.) Mēs varam būt pateicīgi, ka mūsu gudrais debesu Tēvs mums palīdz veidot līdzsvarotu attieksmi pret naudu. (Sal. Māc. 7:12; Lūk. 12:15.)

10., 11. a) Kas mums ir jāspēj, lai mēs varētu pasargāt savu sirdi? b) Ko senatnē darīja sargi, un kā mūsu sirdsapziņa var darboties līdzīgi sargam?

¹⁰ Lai pasargātu savu sirdi, mums ir jāspēj pamanīt briesmas un ātri rīkoties. Oriģinālvalodas vārds, kas Salamana Pamācību grāmatas 4. nodaļas 23. pantā ir tulkots ar vārdu ”sargāt”, liek domāt par darbu, ko senatnē veica sargi. Ķēniņa Salamana laikā viņi stāvēja uz pilsētas mūra un, redzot tuvojamies briesmas, izziņoja trauksmi. Šī aina palīdz saprast, kas mums jādara, lai neļautu Sātanam ietekmēt mūsu domāšanu.

¹¹ Senatnē pilsētas sargi cieši sadarbojās ar vārtu sargiem. (2. Sam. 18:24—26 *.) Kopīgiem spēkiem viņi sargāja pilsētu, gādājot, lai tad, ja tuvotos ienaidnieks, pilsētas vārti būtu aizvērti un aizbultēti. (Neh. 7:1—3.) Pēc Bībeles principiem mācīta sirdsapziņa * darbojas kā sargs un brīdina mūs, kad Sātans, cenšoties ietekmēt mūsu domas, jūtas, motīvus un vēlmes, apdraud mūsu sirdi. Katrreiz, kad mūsu sirdsapziņa ziņo par draudošām briesmām, mums ir jāņem vērā tās balss un jārīkojas, lai no tām izvairītos.

12., 13. Ar kādiem kārdinājumiem mēs varētu saskarties, un kā mums būtu jārīkojas?

¹² Padomāsim par kādu piemēru, kas palīdz saprast, kā mēs varam neļaut sevi ietekmēt Sātana domāšanai. Jehova mūs māca: ”Lai netiklība, visāda netīrība un alkatība jūsu starpā netiek pat pieminēta.” (Efes. 5:3.) Bet kā mēs rīkosimies, ja darba vai skolas biedri mūsu klātbūtnē sāks runāt par kaut ko nepiedienīgu?  Mēs zinām, ka mums ir jānoraida ”bezdievība un pasaulīgas vēlmes”. (Tit. 2:12.) ”Sargs” jeb mūsu sirdsapziņa varbūt ziņos par briesmām. (Rom. 2:15.) Taču vai mēs ņemsim vērā tās balsi? Mēs varam izjust kārdinājumu klausīties, ko runā mūsu darba vai skolas biedri, vai skatīties attēlus, ko viņi, iespējams, rāda. Tomēr tas ir brīdis, kad, tēlaini izsakoties, ir jāaizver un jāaizbultē pilsētas vārti — jāmaina sarunas tēma vai jādodas prom.

¹³ Ir vajadzīga drosme, lai pretotos spiedienam darīt kaut ko nepareizu vai domāt par kaut ko tādu, kas Dievam nav pieņemams. Mēs varam nešaubīties, ka Jehova redz mūsu centienus un dos mums spēku un gudrību, kas ir nepieciešama, lai pretotos Sātana domāšanas veidam. (2. Laiku 16:9; Jes. 40:29; Jēk. 1:5.) Bet ko vēl mēs varam darīt, lai sargātu savu sirdi?

14., 15. a) Kam mums ir jāļauj ienākt savā sirdī, un kā mēs to varam darīt? b) Kā vārdi no Salamana Pamācībām 4:20—22 mums var palīdzēt gūt pēc iespējas lielāku labumu no Bībeles lasīšanas? (Sk. arī ” Kā pārdomāt lasīto”.)

¹⁴ Lai sargātu savu sirdi, nepietiek tikai liegt tajā ienākt kaut kam sliktam, — mums ir jāļauj tajā ienākt tam, kas ir labs. Atgriezīsimies pie piemēra par mūru ieskautu pilsētu. Senatnē vārtu sargi aizbultēja vārtus, lai neļautu pilsētā iebrukt ienaidniekiem, bet atvēra vārtus, lai pilsētā tiktu ievesta pārtika un citas nepieciešamas lietas. Ja vārti nekad netiktu atvērti, pilsētas iedzīvotāji ciestu badu. Līdzīgi arī mums ir regulāri jāatver savas sirds ”vārti”, lai ļautu tajā ienākt Dieva domām.

¹⁵ Jehovas domas ir ietvertas Bībelē, tāpēc katrreiz, kad mēs to lasām, mēs ļaujam Jehovas domām ietekmēt savas domas, jūtas un rīcību. Kā mēs varam gūt pēc iespējas lielāku labumu no Bībeles lasīšanas? Ļoti svarīgi ir vērsties pie Dieva lūgšanā. Kāda mūsu māsa teica: ”Pirms es ķeros pie Bībeles lasīšanas, es Jehovam lūdzu, lai viņš man palīdz skaidri saskatīt to brīnišķīgo, kas ir atrodams viņa Rakstos.” (Ps. 119:18.) Tāpat lasītais mums ir jāpārdomā. Kad mēs lūdzam Jehovu, lasām viņa Rakstus un pārdomājam tos, tie dziļi ietekmē mūsu sirdi, un mūsos aug mīlestība pret Jehovas domām. (Nolasīt Salamana Pamācības 4:20—22; Ps. 119:97.)

16. Kā mūs var ietekmēt mūsu internettelevīzijas skatīšanās? Miniet piemēru.

¹⁶ Vēl viens veids, kā varam ļaut sevi ietekmēt Dieva domāšanas veidam, ir skatīties materiālus, kas pieejami mūsu internettelevīzijā. Kāds precēts pāris pastāstīja: ”Ikmēneša pārraides patiešām ir bijušas kā atbildes uz mūsu lūgšanām! Tās mūs ir stiprinājušas un uzmundrinājušas, kad esam jutušies vieni vai noskumuši. Mēs bieži klausāmies mūsu internettelevīzijā atrodamās dziesmas. Tās skan, kad mēs gatavojam ēst, uzkopjam māju vai esam apsēdušies, lai padzertu tēju.” Mūsu internettelevīzijas pārraides mums palīdz sargāt savu sirdi. Tās mums māca domāt tā, kā domā Jehova, un palīdz neļauties spiedienam pārņemt domāšanu, kādu veicina Sātans.

17., 18. a) Kādu labumu dod tas, ka mēs rīkojamies saskaņā ar to, ko mums māca Jehova? b) Ko var mācīties no tā, kas notika ar ķēniņu Hiskiju? c) Ko, saskaņā ar 139. psalma 23. un 24. pantu, mēs varam Jehovam lūgt?

¹⁷ Kad redzam, kādu labumu dod tas, ka rīkojamies pareizi, mūsu ticība nostiprinās. (Jēk. 1:2, 3.) Mēs jūtamies labi, jo dodam iespēju Jehovam lepoties ar mums kā ar saviem bērniem, un mūsu vēlēšanās  viņu iepriecināt vairojas. (Sal. Pam. 27:11.) Katrs pārbaudījums ir iespēja pierādīt, ka mīlam mūsu gādīgo debesu Tēvu un kalpojam viņam ar nedalītu sirdi — ar sirdi, kas ir pilnībā apņēmusies paklausīt viņa likumiem un pildīt viņa gribu. (Nolasīt 1. Laiku 28:9.)

¹⁸ Vai mēs kļūdīsimies? Jā, kļūdīsimies, jo mēs esam nepilnīgi. Ja mums gadīsies paklupt, atsauksim atmiņā, kas notika ar ķēniņu Hiskiju. Viņš pieļāva kļūdas. Taču viņš tās nožēloja un turpināja ”no visas sirds” kalpot Jehovam. (Jes. 38:3—6; 2. Laiku 29:1, 2; 32:25, 26.) Neļausim Sātanam saindēt mūsu prātu ar viņa domāšanas veidu. Lūgsim Jehovu, lai viņš mums palīdz iegūt ”paklausīgu sirdi”. (1. Ķēn. 3:9, NW; nolasīt Psalmu 139:23, 24.) Mēs spēsim saglabāt uzticību Jehovam, ja vairāk par visu sargāsim savu sirdi.