1. Ko Jehova bija paredzējis par mūsu laikiem?

JEHOVA par mūsu laikiem bija paredzējis: ”Desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cah. 8:23.) ”Jūdu vīrs” attēlo tos, kurus Dievs ir svaidījis ar svēto garu. Viņi ir saukti arī par ”Dieva Izraēlu”. (Gal. 6:16.) Savukārt ”desmit vīri” attēlo tos, kam ir cerība dzīvot mūžīgi uz zemes. Viņi apzinās, ka Jehova ir svētījis svaidītos kristiešus, un saprot, ka tas ir liels gods pielūgt Jehovu kopā ar tiem.

2. Kādā ziņā ”desmit vīri” ”iet.. kopā” ar svaidītajiem kristiešiem?

² Kaut arī patlaban nav iespējams zināt visu uz zemes dzīvojošo svaidīto kristiešu vārdus, * tie, kas cer dzīvot uz zemes, var ”iet.. kopā” ar svaidītajiem kristiešiem. Kādā ziņā? Bībelē ir teikts, ka ”desmit vīru.. satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums”. Šajā Bībeles pantā vispirms ir minēts ”viens jūdu vīrs”, taču tālāk lietotā daudzskaitļa forma ”jums” norāda uz vairāk nekā vienu cilvēku. Tas nozīmē, ka ar jūdu vīru ir domāts nevis kāds viens cilvēks, bet gan visi svaidītie kristieši kā grupa. Tie, kas nav svaidīti ar svēto garu, kalpo Jehovam  kopā ar svaidītajiem kristiešiem. Taču viņi svaidītos kristiešus neuzskata par saviem vadītājiem, jo saprot, ka viņu Vadītājs ir Jēzus. (Mat. 23:10.)

3. Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

³ Tā kā Dieva kalpu vidū uz zemes joprojām ir svaidītie kristieši, var rasties jautājumi: kādam jābūt svaidīto kristiešu viedoklim par sevi? Kādai jābūt mūsu attieksmei pret tiem, kas Atceres vakarā iebauda simbolus? Vai mums būtu jāuztraucas, ja tādu cilvēku skaits turpinātu palielināties? Rakstā ir sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.

4. Kāds brīdinājums ir lasāms 1. Korintiešiem 11:27—29, un kāpēc svaidītajiem kristiešiem tas ir nopietni jāpārdomā?

⁴ Svaidītajiem kristiešiem nopietni jāpārdomā brīdinājums, kas atrodams 1. Korintiešiem 11:27—29. (Nolasīt.) Kā svaidītais kristietis varētu iebaudīt Atceres vakara simbolus ”necienīgi”? Tas notiktu, ja viņš iebaudītu simbolus, bet nedzīvotu pēc Jehovas taisnīgajām normām. (Ebr. 6:4—6; 10:26—29.) Svaidītie kristieši apzinās, ka viņiem ir jāsaglabā uzticība Jehovam, ja viņi  vēlas saņemt ”balvu — Dieva debesu aicinājumu caur Kristu Jēzu”. (Filip. 3:13—16.)

5. Kādam jābūt svaidīto kristiešu viedoklim par sevi?

⁵ Jehovas gars viņa kalpiem palīdz būt pazemīgiem, nevis lepniem. (Efes. 4:1—3; Kol. 3:10, 12.) Tāpēc svaidītie kristieši neuzskata, ka viņi ir labāki par citiem. Viņi apzinās, ka Jehova viņiem nedod vairāk svētā gara nekā pārējiem saviem kalpiem, tāpēc vien, ka viņi ir svaidīti. Viņi neuzskata, ka viņiem ir dziļāka izpratne par Bībeles mācībām nekā citiem. Un viņi nekad neteiktu kādam, ka arī viņš ir svaidīts ar svēto garu un ka viņam būtu jāsāk iebaudīt simbolus; šie kristieši pazemīgi atzīst, ka svaidītos aicina Jehova.

6. Kā, saskaņā ar 1. Korintiešiem 4:7, 8, svaidītajiem kristiešiem būtu jāizturas?

⁶ Lai gan svaidītie kristieši saprot, ka debesu aicinājums ir liels gods, viņi negaida no citiem īpašu attieksmi. (Filip. 2:2, 3.) Viņi arī zina, ka, svaidot viņus ar svēto garu, Jehova nedarīja to visiem zināmu. Tāpēc ar garu svaidīts kristietis nav pārsteigts, ja daži nesteidzas ticēt, ka viņš tiešām ir svaidīts. Viņš zina, ka Bībelē ir ieteikts pārsteidzīgi neticēt kādam, kas apgalvo, ka Dievs tam esot uzticējis kādu īpašu uzdevumu. (Atkl. 2:2.) Ar garu svaidīts kristietis nevēlas izcelt sevi. Iepazīstoties ar citiem, viņš necenšas tiem pieminēt, ka ir svaidītais. Un viņš nekādā gadījumā ar to nelielītos. (Nolasīt 1. Korintiešiem 4:7, 8.)

7. No kādas rīcības svaidītie kristieši vairās, un kāpēc?

⁷ Svaidītie kristieši neuzskata, ka viņiem būtu jāpavada laiks vienīgi ar citiem svaidītajiem, it kā viņi piederētu pie kādas elitāras grupas. Viņi necenšas uzmeklēt tos, kam ir tāds pats aicinājums, cerībā apspriest ar viņiem savu svaidījumu vai veidot kopīgas Bībeles pētīšanas grupas. (Gal. 1:15—17.) Ja svaidītie tā rīkotos, draudze nebūtu vienota. Viņu rīcība nebūtu saskaņā ar svēto garu, kas Dieva tautā sekmē mieru un vienotību. (Rom. 16:17, 18.)

8. Kāpēc mums jābūt uzmanīgiem, ja ir runa par mūsu attieksmi pret tiem, kas Atceres vakarā iebauda simbolus? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

⁸ Kādai jābūt mūsu attieksmei pret svaidītajiem brāļiem un māsām? Būtu  nepareizi pārmērīgi apbrīnot kādu cilvēku, pat ja viņš ir svaidīts Kristus brālis. (Mat. 23:8—12.) Bībelē ir ieteikts sekot mūsu ”vadītāju” — draudzes vecāko — ticībai, bet tajā nav teikts, ka mums būtu jāpadara kāds cilvēks par savu vadoni. (Ebr. 13:7.) Tiesa, Bībelē ir minēts, ka daži ir ”divkārša goda cienīgi”. Taču šāds gods viņiem pienākas tāpēc, ka viņi ”ir labi vadītāji” un ”nežēlo pūles, runājot un mācot Dieva vārdus”, nevis tāpēc, ka viņi būtu svaidīti. (1. Tim. 5:17.) Ja mēs svaidītos kristiešus pārmērīgi cildinātu vai parādītu viņiem pārspīlētu uzmanību, mēs viņiem liktu justies neērti. * Vēl ļaunāk — šāda rīcība no mūsu puses varētu pamudināt viņus kļūt lepniem. (Rom. 12:3.) Mēs noteikti negribētu, ka mūsu dēļ kāds no svaidītajiem Kristus brāļiem pieļautu šādu nopietnu kļūdu. (Lūk. 17:2.)

9. Kā mēs varam izturēties pret svaidītajiem kristiešiem ar pienācīgu cieņu?

⁹ Kā mēs varam ar pienācīgu cieņu izturēties pret tiem, ko Jehova ir svaidījis? Nebūtu vietā viņiem jautāt par to, kā viņi saņēma svaidījumu. Tas ir personiskas dabas jautājums, un mums nav tiesību mēģināt to izdibināt. (1. Tes. 4:11; 2. Tes. 3:11.) Un nav nekāda pamata uzskatīt, ka svaidīto kristiešu dzīvesbiedriem, vecākiem vai citiem radiniekiem arī ir jābūt svaidītiem. Cilvēks nemanto debesu cerību no ģimenes locekļiem. Viņš to saņem no Dieva. (1. Tes. 2:12.) Mums arī būtu jāvairās uzdot jautājumus, kas citus varētu sāpināt. Piemēram, mēs nevaicātu kāda svaidītā kristieša sievai, kā viņa jūtas, zinot, ka nākotnē paradīzē uz zemes viņa dzīvos bez sava vīra. Galu galā mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jehova ”atdarīs savu roku un gādās ik dzīvajam, ko tas kāro”. (Ps. 145:16, LB-2012.)

10. Kā mēs varam sevi pasargāt, ja vairāmies apbrīnot cilvēkus?

¹⁰ Ja mēs neizturamies pret svaidītajiem tā, it kā viņi būtu svarīgāki par citiem, mēs pasargājam arī sevi. Kāpēc tā var teikt? Bībelē ir norādīts, ka daži svaidītie var kļūt Jehovam neuzticīgi. (Mat. 25:10—12; 2. Pēt. 2:20, 21.) Ja mēs vairīsimies apbrīnot cilvēkus, mēs neraudzīsimies uz citiem kā uz saviem vadītājiem, pat uz tiem, kas ir svaidīti, labi pazīstami vai ir kalpojuši Jehovam ilgus gadus. Tad, ja viņi atkritīs no ticības vai pametīs draudzi, mēs nezaudēsim ticību Jehovam un nepārstāsim viņam kalpot.

11. Kā ir mainījies to cilvēku skaits, kuri Atceres vakarā iebauda simbolus?

¹¹ Daudzus gadus to cilvēku skaits, kuri Atceres vakarā iebaudīja simbolus, kļuva aizvien mazāks. Bet pēdējos gados šis skaits ik gadu palielinās. Vai par to būtu jāuztraucas? Nē, tam nav pamata. Apskatīsim vairākus faktorus, ko ir vērts paturēt prātā.

12. Kāpēc mums nebūtu jāuztraucas par to, cik daudzi Atceres vakarā iebauda simbolus?

¹² ”Jehova pazīst tos, kas viņam pieder.” (2. Tim. 2:19.) Atšķirībā no Jehovas, brāļi, kas Atceres vakara laikā skaita, cik daudzi iebauda simbolus, nezina, kuri patiešām ir svaidīti ar svēto garu. Starp  tiem, kas iebauda simbolus, ir arī tādi, kas domā, ka ir svaidīti, bet patiesībā nemaz tādi nav. Piemēram, daži, kas kādreiz iebaudīja simbolus, vēlāk ir pārstājuši to darīt. Citiem, iespējams, ir psihiskas vai emocionālas problēmas, kas viņiem liek domāt, ka viņi valdīs kopā ar Kristu debesīs. Skaidrs ir viens — mums nav precīzi zināms, cik svaidīto kristiešu ir palicis uz zemes.

13. Kas Bībelē teikts par to, cik daudz svaidīto būs uz zemes, kad sāksies lielais posts?

¹³ Kad Jēzus nāks sapulcināt svaidītos debesīs, viņi būs daudzās vietās uz zemes. (Mat. 24:31.) No Bībelē teiktā var secināt, ka pēdējās dienās uz zemes būs palicis neliels skaits svaidīto kristiešu. (Atkl. 12:17.) Taču Bībelē nav sacīts, cik daudz viņu vēl būs, sākoties lielajam postam.

14. Kas, saskaņā ar Romiešiem 9:11, 16, mums ir jāsaprot par svaidīto izraudzīšanu?

¹⁴ Jehova izlemj, kad viņš izraugās svaidītos. (Rom. 8:28—30.) Jehova sāka izraudzīties svaidītos pēc Jēzus augšāmcelšanas. Pēc visa spriežot, pirmajā gadsimtā visi patiesie kristieši bija svaidīti. Nākamajos gadsimtos lielākā daļa no tiem, kas sevi sauca par kristiešiem, patiesībā nesekoja Kristum. Tomēr arī tajā laikā Jehova svaidīja nelielu skaitu cilvēku, kas bija patiesie kristieši. Tie līdzinājās Jēzus minētajiem kviešiem, kam bija jāaug starp nezālēm. (Mat. 13:24—30.) Pēdējo dienu laikā Jehova joprojām izraugās tos, kas tiks iekļauti starp 144 tūkstošiem. * Ja Dievs ir izlēmis  daļu svaidīto izvēlēties pēdējo dienu pašās beigās, mēs noteikti nevēlamies apšaubīt viņa gudrību. (Nolasīt Romiešiem 9:11, 16.) * Mēs nedrīkstam līdzināties strādniekiem, kurus Jēzus minēja vienā no savām līdzībām. Viņi sūdzējās par to, kā vīna dārza īpašnieks izturējās pret strādniekiem, kas bija nolīgti pēdējā stundā. (Mat. 20:8—15.)

15. Vai visi svaidītie kristieši veido ”uzticamo un gudro kalpu”, par kuru ir runāts Mateja 24:45—47? Paskaidrojiet.

¹⁵ Ne visi, kam ir izredzes dzīvot debesīs, veido ”uzticamo un gudro kalpu”. (Nolasīt Mateja 24:45—47.) Tāpat kā tas bija pirmajā gadsimtā, arī mūsdienās Jehova un Jēzus izmanto nelielu skaitu brāļu, lai sagādātu garīgo uzturu daudziem. Tikai nedaudzi svaidītie kristieši pirmajā gadsimtā piedalījās Grieķu rakstu tapšanā. Mūsdienās tikai nedaudziem svaidītajiem kristiešiem ir uzticēts gādāt garīgo ”uzturu īstajā laikā”.

16. Ko jūs esat uzzinājuši no šī raksta?

¹⁶ Ko mēs esam uzzinājuši no šī raksta? Jehova ir nolēmis dāvāt mūžīgu dzīvi uz zemes lielākajai daļai savu kalpu un dzīvi debesīs tiem, kas valdīs ar Jēzu. Jehova atalgo visus, kas viņam kalpo, — kā ”jūdu vīru”, tā ”desmit vīrus”. Un viņš gaida, ka tie ievēros vienus un tos pašus likumus un saglabās uzticību viņam. Visiem ir jāsaglabā pazemība. Visiem ir vienoti jākalpo Jehovam. Un visiem ir jātiecas pēc miera draudzē. Tagad, tuvojoties galam, turpināsim kalpot Jehovam un sekot Kristum kā ”viens ganāmpulks”! (Jāņa 10:16.)