1. Par kādiem brīžiem mūsu dzīvē var teikt, ka mēs esam kopā ar Dievu?

 MUMS patīk pavadīt laiku ar tiem, kas mums ir dārgi. Precēti cilvēki parasti priecājas par mierīgu vakaru divatā, jauniešiem patīk būt kopā ar saviem draugiem, un mums visiem patīk pavadīt laiku ar ticības biedriem. Bet visdārgākie mums ir tie brīži, kad lūdzam Dievu, lasām Bībeli un pārdomājam, ko Dievs ir paredzējis paveikt un kādas brīnišķīgas īpašības viņam piemīt, jo tas ir laiks, kad esam kopā ar savu debesu Tēvu. Veltīt laiku tam, lai būtu kopā ar Jehovu, ir ļoti vērtīgi. (Ps. 139:17.)

2. Kāpēc mums nav viegli atrast laiku garīgām nodarbēm?

² Tomēr, lai atrastu laiku garīgām nodarbēm, mums jāpārvar dažādi šķēršļi. Mēs esam gaužām aizņemti. Laicīgais darbs, rūpes par ģimeni un dažādi pienākumi var prasīt tik daudz laika, ka mums varbūt sāk likties: mums nav vaļas lūgt Dievu, iedziļināties Bībelē un pārdomāt lasīto.

3. Kas var laupīt mūsu laiku?

³ Bet ir vēl kaut kas, kas var prasīt daudz laika. Ja neesam pietiekami uzmanīgi, var notikt tā, ka nodarbes, kas pašas par sevi nav sliktas, mums laupa laiku, ko mēs būtu varējuši izmantot, lai tuvotos Jehovam. Piemēram, ir labi šad un tad izklaidēties un atpūsties, bet pat ar kristiešiem pieņemamu izklaidi ir iespējams tā aizrauties, ka vairs neatliek laika garīgai darbībai. Lai gan izklaide un atpūta mums nāk par labu, tas nav pats svarīgākais dzīvē. (Sāl. pam. 25:27; 1. Tim. 4:8.)

4. Par ko ir runa šajā rakstā?

 ⁴ Šajā rakstā ir runa par to, kāpēc ir būtiski noteikt pareizas prioritātes. Vēl rakstā ir apskatīts, kā pēc iespējas labāk izmantot laiku, ko esam atvēlējuši garīgām nodarbēm, un ko mēs no tā gūstam.

5. Kā pārdomas par to, kas rakstīts Efesiešiem 5:15—17, var jauniešiem palīdzēt izraudzīties vislabāko dzīves ceļu?

⁵ Izraudzīsimies vislabāko dzīves ceļu. Daudzi jaunieši domā par to, kā pēc iespējas labāk pavadīt savu dzīvi. Radinieki, kas nav Jehovas liecinieki, kā arī karjeras konsultanti, iespējams, mudina jauniešus mācīties augstskolā, lai tie vēlāk varētu dabūt labi atalgotu darbu. Jāatceras, ka augstākās izglītības iegūšana prasa ļoti daudz laika. Savukārt vecāki un garīgie brāļi un māsas droši vien skubina jauniešus par galveno dzīvē uzskatīt kalpošanu Jehovam. Kas jaunietim, kurš mīl Jehovu, var palīdzēt pieņemt gudru lēmumu? Ir vērtīgi pārdomāt padomu, kas atrodams Efesiešiem 5:15—17 (nolasīt). Jaunietis var apsvērt šādus jautājumus: ”Kāda ir Jehovas griba? Kāds lēmums viņu iepriecinātu? Kādu ceļu dzīvē izvēlēties, lai pēc iespējas labāk izmantotu laiku?” Paturēsim prātā, ka ”šīs dienas ir ļaunas” un Sātana pārvaldītajai pasaulei drīz pienāks gals. Ir gudri dzīvot tā, lai iepriecinātu Jehovu.

6. Ko izvēlējās Marija, un kāpēc tas bija gudri?

⁶ Izvirzīsim pareizas prioritātes. Lai izmantotu laiku gudri, reizēm ir jāizvēlas starp divām nodarbēm, kuras pašas par sevi nav sliktas. Uz to norādīja Jēzus, kad ciemojās pie Marijas un Martas. Nav šaubu, ka Marta bija ļoti saviļņota par iespēju uzņemt Jēzu un tāpēc, gribēdama parādīt viesmīlību, centās pagatavot bagātīgu cienastu. Taču Marija nolēma izmantot šo laiku citādi — viņa ”apsēdās pie Kunga kājām un klausījās viņa vārdos”. Kaut arī Martai bija vislabākie nodomi, Marija bija ”izraudzījusies to, kas ir pats labākais”. (Lūk. 10:38—42.) Pēc kāda laika Marija, visticamāk, jau bija aizmirsusi, ko tajā reizē ēda, taču viņa noteikti nekad neaizmirsa to, ko bija mācījis Jēzus. Tāpat kā Marija augstu vērtēja iespēju būt kopā ar Jēzu, mēs augstu vērtējam laiku, ko veltām garīgām nodarbēm, jo tas ir laiks, kad esam kopā ar Jehovu. Kā mēs šo laiku varam izmantot pēc iespējas labāk?

7. Kāpēc ir svarīgi veltīt laiku lūgšanām, Bībeles pētīšanai un pārdomām?

⁷ Lūgšanas, Bībeles pētīšana un pārdomas ir daļa no Jehovas pielūgsmes. Kad mēs lūgšanās vēršamies pie mūsu mīlošā debesu Tēva, mēs ar viņu sarunājamies. (Ps. 5:7.) Pētot Bībeli, mēs iepazīstam Dievu, kas ir visas gudrības avots. (Sāl. pam. 2:1—5.) Kad mēs iedziļināmies lasītajā, mēs pārdomājam Jehovas brīnišķīgās īpašības, viņa lielisko nodomu un to, kādu nākotni viņš mums vēlas dāvāt. Ir ļoti gudri šādā veidā izmantot savu dārgo laiku! Taču kā pēc iespējas labāk izmantot laiku, kad esam kopā ar Jehovu?

8. Ko var mācīties no tā, kā Jēzus izmantoja laiku, atrazdamies tuksnesī?

⁸ Ja iespējams, centīsimies atrast kādu klusu vietu. Pievērsīsim uzmanību kādai epizodei Jēzus dzīvē. Pēc kristīšanās  Jēzus 40 dienas pavadīja tuksnesī. (Lūk. 4:1, 2.) Tur Jēzu neviens netraucēja, un viņš varēja lūgt Jehovu un pārdomāt uzdevumu, ko Tēvs viņam bija uzticējis. Nav šaubu, ka tā Jēzus varēja sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem. Ko no viņa var mācīties? Ja jūsu ģimenē ir daudz cilvēku, iespējams, ne vienmēr ir viegli atrast kādu klusu vietu. Tādā gadījumā jūs varbūt varat atrast šādu vietu ārpus mājām. Tā Francijā dara kāda kristiete, vārdā Žilija, kad vēlas netraucēti runāt ar Jehovu. Viņa ar vīru dzīvo pavisam mazā dzīvoklītī, tāpēc viņai ir maz iespēju pabūt vienatnē. ”Tā nu es katru dienu dodos pastaigā pa parku,” teica Žilija. ”Tad es varu būt pilnīgi viena, un nekas man netraucē sarunāties ar Jehovu.”

9. Kā Jēzus apliecināja, ka viņam ir dārgas viņa attiecības ar Jehovu?

⁹ Jēzus bija ļoti aizņemts cilvēks. Kalpodams uz zemes, viņš devās no vienas vietas uz citu, un viņam sekoja daudz ļaužu, kam bija jāvelta laiks. Reiz mājā, kur tobrīd atradās Jēzus, ”pie durvīm sapulcējās visa pilsēta”, lai viņu satiktu. Pat būdams tik aizņemts, Jēzus atrada laiku lūgšanām. Pirms saullēkta viņš sameklēja ”kādu nomaļu vietu”, kur varēja vienatnē ”lūgt Dievu”. (Marka 1:32—35.)

10., 11. Kādu padomu Jēzus deva mācekļiem, bet kas notika, kā redzams Mateja 26:40, 41?

¹⁰ Naktī pirms savas nāves Jēzus atkal meklēja kādu klusu vietu, kur varētu gremdēties pārdomās un lūgt Jehovu. Šādu vietu viņš atrada Ģetzemanes dārzā. (Mat. 26:36.) Šajā reizē Jēzus saviem mācekļiem minēja kaut ko būtisku par lūgšanām.

¹¹ Kad viņi ieradās Ģetzemanes dārzā, bija vēls, varbūt jau pāri pusnaktij. Jēzus mudināja apustuļus palikt nomodā un, ”pagājis nedaudz tālāk”, vērsās lūgšanā pie sava debesu Tēva. (Mat. 26:37—39.) Kamēr viņš runāja ar Jehovu, mācekļi aizmiga. Atgriezies pie tiem, Jēzus teica: ”Esiet modri un pastāvīgi lūdziet Dievu!” (Nolasīt Mateja 26:40, 41.) Jēzus zināja, ka viņus bija pārņēmis satraukums un viņi bija noguruši, tāpēc līdzjūtīgi teica: ”Gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.” Pēc tam Jēzus vēl divas reizes aizgāja lūgt Dievu, bet, atnācis atpakaļ, atkal atrada tos guļam. (Mat. 26:42—45.)

12. Ko var darīt, ja mums šķiet, ka esam pārāk satraukti vai noguruši, lai lūgtu Jehovu?

¹² Izvēlēsimies piemērotu laiku. Reizēm mēs varbūt nespējam lūgt Dievu, jo jūtamies  ļoti satraukti vai esam pārguruši. Ja tā ir bijis ar jums, ziniet, ka to ir pieredzējuši daudzi brāļi un māsas. Ko šādā situācijā var darīt? Daļa kristiešu, kas paraduši lūgt Jehovu dienas beigās, ir secinājuši, ka labāk atvēlēt laiku lūgšanai nevis tieši pirms došanās pie miera, bet nedaudz agrāk, kad viņi nav tik saguruši. Citiem ir vieglāk sakopot domas un runāt ar Jehovu, ja viņi to dara noteiktā pozā, piemēram, sēdus vai nometušies uz ceļiem. Taču ko darīt, ja jums šķiet, ka nespējat lūgt Jehovu, jo jūtaties noraizējušies vai esat nomākti? Pastāstiet Jehovam par savām izjūtām. Žēlsirdīgais debesu Tēvs Jehova jūs noteikti sapratīs. (Ps. 139:4.)

13. Kad elektroniskās ierīces var kļūt par traucēkli, un kāpēc?

¹³ Vairīsimies no tā, kas var novērst mūsu uzmanību. Lūgšanas nav vienīgais veids, kā stiprināt draudzību ar Jehovu. Tuvoties Dievam palīdz arī Bībeles pētīšana un draudzes sapulces. Kā pēc iespējas labāk izmantot laiku, ko veltām Bībeles pētīšanai un draudzes sapulcēm? Ir noderīgi padomāt: ”Kas novērš manu uzmanību sapulču laikā vai tad, kad es iedziļinos Bībelē?” Varbūt tie ir telefona zvani, elektroniskās vēstules vai īsziņas? Viedierīces pieder miljardiem cilvēku. Daži pētnieki norāda, ka mūsu uzmanību var novērst tas vien, ka viedtālrunis ir blakām. ”Kad telefons ir jūsu redzeslokā, jūs nekoncentrējaties uz to, ko esat apņēmušies izdarīt,” rakstīja kāds psihologs. ”Jūsu domas ir kaut kur citur.” Pirms kongresiem parasti izskan lūgums parūpēties, lai mūsu viedierīces netraucētu citiem klausīties programmu, un mēs to cenšamies ņemt vērā. Tieši tāpat mums būtu jāparūpējas, lai elektroniskās ierīces netraucētu mums pašiem, kad veltām laiku tam, lai būtu kopā ar Jehovu.

14. Kā Jehova mums var palīdzēt, ja esam par kaut ko noraizējušies, kā redzams Filipiešiem 4:6, 7?

¹⁴ Lūgsim Jehovam palīdzību. Ja, pētot Bībeli vai atrodoties draudzes sapulcē, mēs pamanām, ka mūsu domas sāk klīst apkārt, lūgsim, lai Jehova mums palīdz  koncentrēties! Protams, kad esam par kaut ko noraizējušies, nav viegli nedomāt par to, kas mūs nomāc. Taču tad, kad esam atvēlējuši laiku garīgām nodarbēm, ir ļoti svarīgi veltīt tām visu savu uzmanību. Lūgsim Dievu, lai viņš mums dāvātu mieru, kas sargās ne vien mūsu sirdi, bet arī prātu. (Nolasīt Filipiešiem 4:6, 7.)

15. Ko mēs gūsim, ja veltīsim laiku tam, lai būtu kopā ar Jehovu?

¹⁵ Ja mēs runāsim ar Jehovu, viņu uzklausīsim, kā arī domāsim par viņu, mēs daudz ko gūsim. Pirmkārt, mēs pieņemsim gudrus lēmumus. Bībelē ir teikts: ”Kas turas kopā ar gudrajiem, pats kļūst gudrs.” (Sāl. pam. 13:20.) Ja mēs veltīsim laiku tam, lai būtu kopā ar Jehovu, kas ir gudrības avots, mūsu gudrība vairosies. Mēs labāk sapratīsim, kā viņu iepriecināt un kā sargāties no rīcības, kas viņu sāpina.

16. Kā mūsu mācītprasmi ietekmēs tas, ka veltīsim laiku, lai būtu kopā ar Jehovu?

¹⁶ Otrkārt, mēs kļūsim par labākiem skolotājiem. Mācīdami cilvēkiem Bībeli, mēs vēlamies viņiem palīdzēt tuvoties Jehovam. Jo biežāk mēs runāsim ar savu debesu Tēvu un viņu uzklausīsim, jo stiprāka kļūs mūsu mīlestība pret viņu un mēs būsim labāk sagatavoti, lai Bībeles skolniekos rosinātu mīlestību pret Dievu. Piemēram, Jēzus par savu debesu Tēvu runāja ļoti sirsnīgi, un tas vairoja viņa sekotāju mīlestību pret Jehovu. (Jāņa 17:25, 26.)

17. Kā lūgšanas un iedziļināšanās Bībelē stiprina ticību?

¹⁷ Treškārt, kļūs stiprāka mūsu ticība. Ikreiz, kad mēs esam lūguši Jehovam vadību, mierinājumu vai atbalstu un viņš ir atbildējis uz mūsu lūgšanu, mūsu ticība nostiprinās. (1. Jāņa 5:15.) Kas vēl stiprina mūsu ticību? Iedziļināšanās Bībelē. Galu galā, ”lai ticētu, vispirms ir jādzird”. (Rom. 10:17.) Bet, lai ticība būtu nesatricināma, ir jādara kaut kas vairāk nekā tikai jāiegūst zināšanas. Par ko ir runa?

18. Kāpēc pārdomām ir liela nozīme?

¹⁸ Mums vienmēr jāpārdomā tas, ko esam uzzinājuši. Kā šādas pārdomas palīdzēja 77. psalma sacerētājam? Viņam šķita, ka viņš un citi izraēlieši ir zaudējuši Jehovas labvēlību, un šīs raižpilnās domas viņam neļāva naktī iemigt. (2.—​8. pants.) Ko viņš darīja? To var uzzināt 12. pantā. Viņš Jehovam  teica: ”Es pārdomāšu visu, ko tu dari, apdomāšu tavu veikumu.” Protams, šī psalma sacerētājs labi zināja, ka Jehova ir palīdzējis savai tautai agrāk, tomēr viņu nodarbināja jautājums: ”Vai Dievs ir aizmirsis būt labvēlīgs un dusmās atteicies izrādīt žēlsirdību?” (9. pants.) Viņš pārdomāja, ko Jehova dara un kā Jehova ir izpaudis savu līdzjūtību un žēlsirdību. (11. pants.) Tā viņš ieguva pārliecību, ka Jehova nepametīs savus kalpus. (15. pants.) Arī mūsu ticība kļūs aizvien stiprāka, ja mēs pārdomāsim, ko Jehova jau ir darījis savas tautas labā un kā viņš ir palīdzējis mums personiski.

19. Ko vēl mēs gūsim, ja veltīsim laiku tam, lai būtu kopā ar Jehovu?

¹⁹ Ceturtkārt, augs mūsu mīlestība pret Jehovu, un tas ir vissvarīgākais. Tieši mīlestība ir tā, kas mūs mudina klausīt Jehovam, dzīvot pašaizliedzīgi, lai viņu iepriecinātu, un izturēt jebkādus pārbaudījumus. (Mat. 22:37—39; 1. Kor. 13:4, 7; 1. Jāņa 5:3.) Nav nekā vērtīgāka par ciešu draudzību ar Jehovu. (Ps. 63:1—8.)

20. Kas mums jādara, lai pēc iespējas labāk izmantotu laiku, ko esam veltījuši tam, lai būtu kopā ar Jehovu?

²⁰ Paturēsim prātā, ka lūgšanas, Bībeles pētīšana un pārdomas ir daļa no Jehovas pielūgsmes. Centīsimies rīkoties līdzīgi Jēzum un atrast piemērotu vietu, kur mēs varētu netraucēti veltīt laiku minētajām nodarbēm, un gādāsim, lai nekas nenovērstu mūsu uzmanību. Lūgsim, lai Jehova mums palīdz šādās reizēs koncentrēties. Ja mēs būsim iemācījušies pēc iespējas labāk izmantot laiku, Jehova mums dāvās mūžīgu dzīvi jaunajā pasaulē. (Marka 4:24.)