1., 2. Kas ir jādara arī pēc kristīšanās? Paskaidrojiet.

 CIK bieži jūs uzkopjat savu mājokli? Parasti, kad cilvēks ievācas jaunā dzīvesvietā, viņš to sakopj īpaši rūpīgi. Bet, kas notiktu, ja pēc tam mājokļa uzkopšanu atstātu novārtā? Kā zināms, putekļi un netīrumi sakrājas ļoti ātri. Lai dzīvesvieta būtu tīra un kārtīga, tā regulāri jāuzkopj.

² Kaut ko līdzīgu var teikt par mūsu domāšanu un personību. Protams, pirms kristīšanās mēs no sirds centāmies, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas dzīvē un ”attīrītos no visa, kas aptraipa miesu un garu”. (2. Kor. 7:1.) Taču arī pēc tam, saskaņā ar apustuļa Pāvila padomu, mums ”arvien ir jāatjaunojas”. (Efes. 4:23.) Mums pastāvīgi ir jāpūlas tāpēc, ka ļaunās pasaules ”putekļi” un ”netīrumi” ātri vien mūs var piesārņot. Lai tā nenotiktu un lai mēs nezaudētu Jehovas labvēlību, mums ir regulāri jāpārbauda sava domāšana un vēlmes.

3. Ko sevī ietver Pāvila mudinājums mainīt domāšanas veidu? (Romiešiem 12:2.)

³ Kas mums jādara, lai mainītu savu domāšanas veidu? (Nolasīt Romiešiem 12:2.) Grieķu valodas frāzi,  kas šeit tulkota ”mainot savu domāšanas veidu”, var tulkot arī ”atjaunojot jeb rekonstruējot domāšanu”. Ņemot to vērā, mēs nevaram vienkārši ”izdekorēt” savu dzīvi ar dažiem labiem darbiem, lai patiktu Jehovam. Mums ir jāpārbauda, kādi cilvēki mēs esam savā dziļākajā būtībā, un jāveic nepieciešamās izmaiņas, lai saskaņotu savu dzīvi ar Jehovas normām. Tas ir jādara visu laiku, nevis tikai vienu reizi.

4. Ko mēs varam darīt, lai neļautu šai pasaulei mūs veidot?

⁴ Kad būsim sasnieguši pilnību, mēs vienmēr spēsim rīkoties Jehovam patīkamā veidā. Bet, kamēr esam nepilnīgi, mums nemitīgi jāpūlas, lai tiektos pēc šī mērķa. Kā redzams Romiešiem 12:2, Pāvils norādīja, ka mums ir jāmaina domāšana, ”lai skaidri saprastu, kāda ir Dieva griba”. Neļausim šai pasaulei mūs veidot, bet pārbaudīsim sevi, lai saprastu, cik lielā mērā mēs ļaujam Dievam ietekmēt mūsu mērķus un lēmumus.

5. Kas liecina, ka saprotam, cik tuvu ir ļaunās pasaules gals? (Sk. attēlu.)

⁵ Jehova vēlas, lai mēs ”turētu acu priekšā Jehovas dienu”. (2. Pēt. 3:12.) Tāpēc ir labi pārdomāt šādus jautājumus: vai mans dzīvesveids liecina, ka es saprotu, cik tuvu ir ļaunās pasaules gals? Vai mani lēmumi par izglītības vai darba izvēli parāda, ka man kalpošana Jehovam ir pats svarīgākais? Vai es ticu, ka Jehova vienmēr gādās par mani un manu ģimeni, vai arī es pastāvīgi raizējos par to, vai man pietiks līdzekļu iztikai? Jehova ļoti priecājas, ja mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar viņa gribu. (Mat. 6:25—27, 33; Filip. 4:12, 13.)

6. Kas vēl mums ir jādara?

 ⁶ Mums regulāri jāapsver, pie kādām domām mēs mēdzam kavēties, un jāveic nepieciešamās izmaiņas. Pāvils Korintas kristiešiem rakstīja: ”Pārbaudiet, vai dzīvojat saskaņā ar ticību, izvērtējiet, kādi jūs esat.” (2. Kor. 13:5.) ”Dzīvot saskaņā ar ticību” nozīmē vairāk nekā tikai apmeklēt draudzes sapulces un reizēm piedalīties sludināšanā. Tas ir saistīts arī ar mūsu domāšanu, vēlmēm un motīviem. Tāpēc mums jāturpina pārveidot savu domāšanu, regulāri lasot Bībeli un cenšoties domāt tā, kā domā Jehova, un jāveic izmaiņas, kas vajadzīgas, lai mūsu dzīve saskanētu ar Jehovas gribu. (1. Kor. 2:14—16.)

7. Kas, saskaņā ar Efesiešiem 4:31, 32, vēl ir jādara, un kāpēc tas var nebūt viegli?

⁷ Nolasīt Efesiešiem 4:31, 32. Mums ir ne vien jāmaina sava domāšana, bet arī ”jāapvelk jaunā personība”. (Efes. 4:24.) Tas, protams, prasa piepūli. Piemēram, mums ir jāatmet ”jebkāds rūgtums, niknums, dusmas”. Kāpēc tas ne vienmēr ir viegli? Tāpēc, ka dažas personības iezīmes varētu būt iesakņojušās ļoti dziļi. Bībelē ir rakstīts, ka cilvēki mēdz būt ātrsirdīgi un ”izraisīt ķildas”, kā arī ”strauji aizsvilties dusmās”. (Sāl. pam. 29:22.) Lai atbrīvotos no personības iezīmēm, kas ir dziļi iesakņojušās, ir nepieciešama pastāvīga piepūle arī pēc kristīšanās.

8., 9. Kā Stīvena pieredzētais parāda, ka mums pastāvīgi jāpūlas, lai atbrīvotos no ”vecās personības”?

⁸ Kādam kristietim, ko sauc Stīvens, bija grūti apvaldīt dusmas. Viņš stāstīja: ”Pat pēc kristīšanās man bija jāstrādā pie savas impulsīvās dabas. Piemēram, reiz mēs ar dažiem draudzes locekļiem sludinājām pa mājām, un es ieraudzīju zaglēnu, kurš tikko bija izvilcis no manas automašīnas radio. Es metos viņam pakaļ, bet, kad viņu gandrīz biju panācis, viņš nosvieda radio un aizskrēja. Kad es pārējiem stāstīju, kā atguvu radio, draudzes vecākais man pajautāja: ”Stīven, ko tu būtu darījis, ja būtu viņu noķēris?” Šis jautājums man lika aizdomāties un rosināja vēl vairāk censties mainīt savu personību.” b

⁹ Kā redzams no Stīvena pieredzes, mūsu personības negatīvās iezīmes var izpausties pavisam negaidīti, pat pēc tam, kad mums liekas, ka esam ar tām tikuši galā. Ja tā notiek arī ar jums, nenolaidiet rokas un nesāciet domāt, ka jūs esat slikti kristieši. Pat apustulis Pāvils atzina: ”Kad gribu rīkoties pareizi, izpaužas manī esošais ļaunums.” (Rom. 7:21—23.) Tā kā mēs visi esam nepilnīgi, visiem ir jācīnās ar negatīvajām iezīmēm, kas parādās, tāpat kā mājās parādās putekļi un netīrumi. Mums pastāvīgi jāpūlas, lai saglabātu garīgo tīrību. Kas mums var palīdzēt?

10. Kā cīnīties ar nevēlamām personības iezīmēm? (1. Jāņa 5:14, 15.)

¹⁰ Lūgsim Jehovu, lai viņš mums palīdz cīņā ar mūsu nepilnībām, un nešaubīsimies, ka viņš mūs uzklausīs un mums tiešām palīdzēs. (Nolasīt 1. Jāņa 5:14, 15.) Viņš to nedarīs kādā brīnumainā veidā, taču viņš dos savu garu, lai mēs to spētu. (1. Pēt. 5:10.) Rīkosimies  saskaņā ar savām lūgšanām un nedarīsim neko, kas veicinātu nevēlamo iezīmju atgriešanos. Neskatīsimies tādas filmas un raidījumus un nelasīsim tādus materiālus, kas izceļ personības iezīmes, no kurām mēs vēlamies atbrīvoties. Un nekavēsimies pie tādām domām, kas veicina nepareizas vēlmes. (Filip. 4:8; Kol. 3:2.)

11. Ko mēs varam darīt, lai ”apvilktu jauno personību”?

¹¹ Kaut arī mēs esam atbrīvojušies no ”vecās personības”, mums jācenšas ”apvilkt jauno personību”. Mēs to varam darīt, ja mācāmies atspoguļot Jehovas brīnišķīgās īpašības. (Efes. 5:1, 2.) Piemēram, kad mēs lasām Bībelē kādu fragmentu, kurā ir izcelts, kā piedod Jehova, ir labi pārdomāt jautājumu: vai es labprāt piedodu citiem? Savukārt, kad lasām par Jehovas līdzjūtību pret tiem, kam klājas grūti, mēs varam pārdomāt: vai arī es esmu līdzjūtīgs pret ticības biedriem, kas pieredz kādas grūtības, un vai par to liecina mani darbi? Mainīsim savu domāšanas veidu un ”apvilksim jauno personību”, un būsim pacietīgi, ja ne viss uzreiz izdosies tik labi, kā mums gribētos.

12. Kā Stīvens pārliecinājās, ka Bībelei piemīt spēks mainīt cilvēka personību?

¹² Iepriekšminētais Stīvens ar laiku spēja ”apvilkt jauno personību”. Viņš stāstīja: ”Kopš kļuvu par Jehovas liecinieku, es ne vienu reizi vien esmu nonācis saspringtās situācijās, kurās būtu viegli zaudēt savaldību. Es esmu iemācījies tādos gadījumos vai nu iet prom, vai arī kā citādi novērst briestošo konfliktu. Daudzi, to vidū mana sieva, mani ir uzslavējuši par to, kā es esmu izturējies šādās situācijās. Dažreiz es pats esmu bijis patīkami pārsteigts par sevi! Taču es nedomāju, ka pozitīvās pārmaiņas manā personībā ir mans nopelns, — tās liecina, cik liels spēks piemīt Bībelei.”

13. Kas palīdz pretoties nepareizām vēlmēm? (Galatiešiem 5:16.)

¹³ Nolasīt Galatiešiem 5:16. Lai mēs gūtu uzvaru cīņā ar savām nepilnībām, Jehova mums dāsni dod savu garu. Mēs ļaujam sevi ietekmēt viņa garam, kad iedziļināmies Bībelē. Vēl mēs saņemam svēto garu draudzes sapulcēs. Tajās mēs gūstam stiprinājumu, jo esam kopā ar ticības biedriem, kas arī pūlas darīt to, kas ir pareizs. (Ebr. 10:24, 25; 13:7.) Ja, cīnoties ar savām vājībām, neatlaidīgi lūgsim Jehovu, viņš mums dos savu svēto garu, lai mēs nenolaistu rokas. Darīdami visu iepriekš minēto, mēs, iespējams, neatbrīvosimies pilnībā no nepareizām vēlmēm, bet gūsim spēku tām pretoties. Kā teikts Galatiešiem 5:16, tie, kas paklausa garam, ”nepadodas grēcīgās miesas tieksmēm”.

14. Kāpēc mums pastāvīgi jācīnās ar nepareizām vēlmēm?

¹⁴ Ja mums ir izveidojušies labi garīgi paradumi, turēsimies pie tiem un sargāsimies no nepareizām vēlmēm. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka mūsu ienaidnieks — mūsu nepareizās noslieces — nesnauž. Pat pēc kristīšanās mūs var vilināt kaut kas nosodāms, piemēram, azartspēles, pārmērīga alkohola lietošana vai pornogrāfija. (Efes. 5:3, 4.) Kāds gados jauns kristietis atzina: ”Visgrūtāk man bija cīnīties ar homoseksuālām  tieksmēm. Man šķita, ka tas posms dzīvē, kad man bija šādas tieksmes, jau ir aiz muguras, bet izrādījās, ka tās man joprojām uzmācas.” Bet kas var palīdzēt, ja šādas tieksmes ir īpaši stipras?

15. Kāpēc ir uzmundrinoši zināt, ka mēs ”sastopamies tikai ar tādiem pārbaudījumiem, kādi ir arī citiem cilvēkiem”? (Sk. attēlu.)

¹⁵ Ja jums ir jācīnās ar nosliecēm, kas reizēm par sevi atgādina, ir labi zināt, ka jūs neesat vienīgie, kam kaut kas tāds ir jāpieredz. Bībelē ir teikts: ”Jūs sastopaties tikai ar tādiem pārbaudījumiem, kādi ir arī citiem cilvēkiem.” (1. Kor. 10:13.) Šos vārdus Pāvils rakstīja brāļiem un māsām Korintā. Daži no viņiem agrāk bija bijuši laulības pārkāpēji, homoseksuālisti un dzērāji. (1. Kor. 6:9—11.) Vai, jūsuprāt, pēc kristīšanās viņiem nekad vairs nebija jācīnās ar vecajām tieksmēm? Protams, bija. Kaut arī viņi visi bija svaidīti ar svēto garu, viņi joprojām bija nepilnīgi cilvēki. Viņiem noteikti laiku pa laikam bija jācīnās ar nepareizām vēlmēm. Ir uzmundrinoši to zināt. Kāpēc tā var teikt? Lai ar kādām nosliecēm mums ir jācīnās, atcerēsimies — daudziem jau ir izdevies uzvarēt šajā cīņā. Mēs tiešām varam palikt ”stipri ticībā, zinādami, ka tādas pašas ciešanas jāpieredz brāļu saimei visā pasaulē”. (1. Pēt. 5:9.)

16. Kādām domām mēs nedrīkstam ļauties, un kāpēc?

¹⁶ Neļausimies domām, ka neviens nesaprot, cik smaga ir mūsu cīņa. Ja mēs tām ļautos, mēs varētu nospriest, ka mūsu situācija ir bezcerīga un ka mēs nespēsim uzvarēt cīņā ar nepareizo noslieci. Bībelē ir uzsvērts pretējais: ”Dievs ir uzticams — viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri jūsu spēkiem, bet pārbaudījuma  laikā parādīs izeju no tā, lai jūs spētu izturēt.” (1. Kor. 10:13.) Tātad, pat ja nepareizās tieksmes ir ļoti stipras, ar Jehovas atbalstu mēs spējam tām nepadoties.

17. Ko mēs visi spējam, lai gan esam nepilnīgi cilvēki?

¹⁷ Nekad neaizmirsīsim: tā kā esam nepilnīgi, mēs nevaram panākt, ka mums nekad neradīsies nepareizas vēlmes. Bet, ja tās mums rodas, rīkosimies tikpat izlēmīgi kā Jāzeps. Kad viņam uzmācās Potifara sieva, viņš neminstinoties aizbēga. (1. Moz. 39:12.) Arī mēs spējam neļauties nepareizām tieksmēm un ”bēgt” no tām.

18., 19. Kādus jautājumus ir labi pārdomāt?

¹⁸ Kā apskatījām, paklausīt Pāvila mudinājumam ”mainīt savu domāšanas veidu” nozīmē pastāvīgi saskaņot savas domas un rīcību ar Jehovas gribu. Tāpēc būtu regulāri jāpārdomā šādi jautājumi: vai mana rīcība liecina par to, ka es saprotu, kādā laikā dzīvoju? Cik labi man izdodas ”apvilkt jauno personību”? Vai es ļauju Jehovas garam ietekmēt manu dzīvi, lai es spētu pretoties nepareizām tieksmēm?

¹⁹ Negaidīsim no sevis pilnību un būsim priecīgi par jebkādiem panākumiem šajā cīņā! Ja mēs saprotam, ka kaut kas sevī ir jāmaina, nenolaidīsim rokas. Rīkosimies saskaņā ar mudinājumu, kas lasāms Filipiešiem 3:16: ”Lai cik daudz mēs būtu sasnieguši, iesim arī turpmāk to pašu ceļu!” Jehova noteikti svētīs mūsu pūles ”mainīt savu domāšanas veidu”.