1. Kāpēc Jehovas kalpus var pārņemt bailes?

 IKVIENS cilvēks laiku pa laikam izjūt bailes, un to var teikt arī par Jehovas kalpiem. Kaut arī zināšanas par patiesību mūs ir atbrīvojušas no daudzām bailēm, piemēram, mēs nebaidāmies no mirušajiem, no pārdabiskiem spēkiem un mūs nemoka bailes par nākotni, tomēr mēs varam izjust bailes pravietoto ”šausmu skatu” dēļ. (Lūk. 21:11.) Mēs dzīvojam laikā, kad plosās kari, ir izplatīta noziedzība un cilvēki cieš no dažādām slimībām. Mēs varam izjust bailes arī tad, ja ticības dēļ pret mums vēršas varas pārstāvji vai tuvinieki. Daži no mums uztraucas, ka neizturēs kādu ticības pārbaudījumu.

2. Kādā situācijā Dāvids nonāca Gātā?

² Bailes dažkārt izjuta arī tāds dievbijīgs cilvēks kā Dāvids. Reiz, kad viņu vajāja ķēniņš Sauls, viņš nolēma aizbēgt uz filistiešu pilsētu Gātu. Taču Gātas ķēniņš Ahīšs drīz vien uzzināja, ka Dāvids ir izdaudzinātais varonis, kurš pieveicis desmitiem tūkstošu filistiešu. Bībelē teikts, ka Dāvids tad ļoti nobijās. (1. Sam. 21:10—12.) Viņš baidījās, ka Ahīšs ar viņu izrēķināsies. Kā Dāvids spēja uzveikt bailes?

3. Kā Dāvids uzveica bailes, kā var lasīt Psalmā 56:1—3, 11?

³ 56. psalmā ir aprakstīts, kā Dāvids Gātā jutās. Tajā var lasīt, ka Dāvidam bija bail, bet vēl tajā var uzzināt, kā viņš uzveica savas bailes. Dāvids paļāvās uz Jehovu. (Nolasīt Psalmu 56:1—3, 11.) Un viņa paļāvība attaisnojās. Dāvids  izdomāja neparastu veidu, kā izkļūt no bīstamās situācijas, — viņš izlikās vājprātīgs. Ahīšs nosprieda, ka Dāvids neapdraud ne viņu pašu, ne viņa tautu, un Dāvidam izdevās no turienes aizbēgt. (1. Sam. 21:13—22:1.)

4. Kā mēs varam stiprināt paļāvību uz Jehovu? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁴ Arī mēs varam uzveikt bailes, ja paļaujamies uz Jehovu. Bet kā stiprināt paļāvību uz Jehovu? Padomāsim par šādu piemēru. Ja cilvēks uzzina, ka ir smagi slims, viņš izjūt bailes. Bet, iespējams, viņa ārsts ir sekmīgi izārstējis daudzus pacientus, kam ir bijusi tāda pati slimība. Līdz ar to viņam ir pamats uzticēties savam ārstam, un viņa bailes var mazināties. Droši vien ārsts viņu uzmanīgi uzklausa un apliecina, ka saprot, kā viņš jūtas, un tad nosaka viņam tādu ārstēšanu, kas citiem ir palīdzējusi izveseļoties. Mūsu paļāvība uz Jehovu vairosies, ja pārdomāsim, ko Jehova jau ir darījis, ko viņš dara tagad un ko viņš vēl darīs mūsu labā. Tā rīkojās Dāvids. Iedziļinādamies vārdos, kas lasāmi 56. psalmā, domāsim par to, kā mēs varam stiprināt paļāvību uz Jehovu un uzveikt bailes.

KO JEHOVA JAU IR DARĪJIS

5. Ko Dāvids pārdomāja, lai uzveiktu bailes? (Psalms 56:12, 13.)

⁵ Kad Dāvida dzīvība bija briesmās, viņš centās domāt par to, ko Jehova jau ir darījis. (Nolasīt Psalmu 56:12, 13.) Patiesībā par to Dāvids centās domāt visu mūžu. Piemēram, viņš pievērsa uzmanību tam, ko Jehova ir radījis. Tas Dāvidam atgādināja, ka Radītājam piemīt varens spēks un ka viņš ļoti mīl cilvēkus. (Ps. 65:6—9.) Vēl Dāvids pārdomāja, ko Jehova ir darījis dievbijīgu cilvēku labā. (Ps. 31:19; 37:25, 26.) Bet jo īpaši viņš veltīja laiku tam, lai pārdomātu, ko Jehova ir darījis viņa paša labā. Jehova Dāvidu bija sargājis un atbalstījis kopš mazotnes. (Ps. 22:9, 10.) Ir skaidrs, ka šādas pārdomas stiprināja Dāvida paļāvību uz Jehovu.

6. Kas mums var palīdzēt paļauties uz Jehovu?

 ⁶ Kad mēs par kaut ko baiļojamies, centīsimies pārdomāt, ko Jehova jau ir darījis. Domāsim par to, ko viņš ir radījis. Piemēram, ja mēs pievēršam uzmanību tam, kā Jehova gādā par putniem un puķēm (un tie taču nav radīti pēc viņa tēla un līdzības un nespēj viņu pielūgt), nostiprinās mūsu ticība, ka viņš parūpēsies arī par mums. (Mat. 6:25—32.) Pārdomāsim, ko Jehova ir darījis savu kalpu labā! Centīsimies uzzināt vairāk par kādu Bībelē minētu cilvēku, kuram bija izcila ticība, vai par kādu Jehovas kalpu, kas ir apliecinājis nesatricināmu ticību mūsu laikos. a Atcerēsimies arī to, kā Jehova ir rūpējies par mums personīgi. Kā viņš mūs ir vilcis pie sevis? (Jāņa 6:44.) Kā viņš ir atbildējis uz mūsu lūgšanām? (1. Jāņa 5:14.) Ko mēs gūstam tāpēc, ka ir upurēts viņa mīļais Dēls? (Efes. 1:7; Ebr. 4:14—16.)

7. Kā tas, ko pieredzēja pravietis Daniēls, palīdzēja Vanesai uzveikt bailes?

⁷ Kāda kristiete, vārdā Vanesa b, kas dzīvo Haiti, nonāca situācijā, kurā jutās apdraudēta. Kāds vīrietis, kas dzīvoja netālu no viņas, gribēja stāties ar viņu attiecībās un tāpēc sāka ik dienu viņai zvanīt un sūtīt īsziņas. Par spīti Vanesas atraidījumam vīrietis nelikās mierā. Viņš uzvedās arvien agresīvāk un pat draudēja viņai. ”Man tiešām bija bail,” atzina Vanesa. Viņa darīja visu iespējamo, lai pasargātu sevi. Draudzes vecākā rosināta, viņa vērsās policijā. Bet viņa arī pārdomāja, kā Jehova senatnē ir sargājis savus kalpus. Vanesa stāstīja: ”Pirmais, kas man nāca prātā, bija pravietis Daniēls. Lai gan viņš nebija izdarījis neko nosodāmu, viņu iemeta lauvu bedrē. Taču Jehova viņu pasargāja. Es sirsnīgi lūdzu Jehovu, lai viņš parūpējas arī par mani. Kad biju darījusi visu, kas manos spēkos, un tālāko nodevusi viņa rokās, mani pārņēma miers.” (Dan. 6:12—22.)

KO JEHOVA DARA TAGAD

8. Par ko bija pārliecināts Dāvids? (Psalms 56:8.)

⁸ Lai gan Gātā Dāvida dzīvībai draudēja briesmas, viņš nekrita panikā. Viņš centās vērst savas domas uz to, ko Jehova viņa labā dara tobrīd. Dāvids izjuta Jehovas vadību un aizsardzību un nešaubījās, ka Jehova saprot, kā viņš jūtas. (Nolasīt Psalmu 56:8.) Turklāt Dāvidu grūtās situācijās atbalstīja tādi uzticīgi draugi kā Jonatāns un augstais priesteris Ahimelehs. (1. Sam. 20:41, 42; 21:6, 8, 9.) Ķēniņš Sauls bija apņēmies nogalināt Dāvidu, bet Dāvidam vienmēr izdevās izglābties. Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova labi zina, ar ko viņam jāsastopas un kā tas viņu iespaido emocionāli.

9. Ko Jehova zina par ikvienu savu kalpu?

⁹ Ja kādos pārbaudījumos mūs pārņems bailes, turēsim prātā, ka Jehova zina, ar ko mums jāsastopas, un saprot, kā mēs jūtamies. Kad izraēlieši Ēģiptē tika smagi apspiesti, Jehova to redzēja. Jehova pat teica: ”Es zinu viņu ciešanas.” (2. Moz. 3:7.) Un pat tad, kad izraēlieši nonāca nelaimē paši savas vainas dēļ, Jehovam ”bija sāpīgi redzēt tos ciešam”. (Jes. 63:9.) Dāvids kādā psalmā par Jehovu teica: ”Tu esi ievērojis manu postu, tu zini manas bēdas.” (Ps. 31:7.)  Jehova saprot arī mūs, kad mūs māc bailes, un viņš mums palīdzēs tās pārvarēt.

10. Kāpēc mums nebūtu jāšaubās, ka Jehova mūs ievēro un ka viņš mums palīdzēs izturēt jebkādus pārbaudījumus?

¹⁰ Bet smagā pārbaudījumā mūs varbūt māc šaubas par to, ka Jehova mūs atbalsta. Tādā gadījumā būtu labi lūgt Jehovam, lai viņš mums palīdz to saskatīt. (2. Ķēn. 6:15—17.) Padomāsim: vai nav bijis tā, ka draudzes sapulcē mums ir ļoti patikusi kāda runa vai brāļa vai māsas atbilde? Varbūt mūs ir stiprinājusi kāda doma, ko esam izlasījuši mūsu literatūrā vai dzirdējuši video, vai arī mūs līdz sirds dziļumiem ir saviļņojusi kāda dziesma, ko esam noklausījušies mūsu vietnē. Iespējams, kāds ticības biedrs sarunā ar mums ir minējis kādu vērtīgu atziņu vai uzmundrinošu Bībeles pantu. Tās visas ir Jehovas dāvanas. Ticības biedru mīlestības izpausmes un Jehovas sagādāto garīgo uzturu nevajadzētu uztvert par kaut ko pašsaprotamu. (Jes. 65:13; Marka 10:29, 30.) Visas šīs brīnišķīgās dāvanas liecina, ka Jehovam rūp viņa kalpi. (Jes. 49:14—16.) Vēl tās liecina, ka uz Jehovu vienmēr var paļauties.

11. Kā Aida tika galā ar raizēm?

¹¹ Kāda kristiete, vārdā Aida, kas dzīvo Senegālā, pieredzēja, kā grūtos brīžos Jehova viņu atbalstīja. Tā kā ģimenē viņa ir vecākais bērns, tēvs un māte uzskatīja, ka Aidas pienākums ir uzturēt ne vien sevi, bet arī viņus. Bet Aida vēlējās būt pioniere, tāpēc vienkāršoja savu dzīvi. Tomēr materiālā ziņā viņai negāja viegli, un viņas tuvinieki ļoti sadusmojās uz viņu. ”Es raizējos, ka nespēšu palīdzēt vecākiem un tāpēc izpelnīšos sabiedrības nosodījumu. Vienu brīdi es pat sāku vainot Jehovu tajā, ka man klājas tik grūti,” stāstīja Aida. Tad viņa kādā draudzes sapulcē dzirdēja runu, kas viņai ļoti palīdzēja. Aida teica: ”Brālis atgādināja, ka Jehova zina itin visu, kas nospiež mūsu sirdi. Šī runa un tas, ko man teica draudzes vecākie un citi ticības biedri, man lika daudz ko pārdomāt, un  manī mazpamazām atgriezās pārliecība, ka Jehova mani mīl. Es sāku saskatīt, kā Jehova man palīdz, un man kļuva vieglāk runāt ar viņu lūgšanās. Tā es atguvu iekšēju mieru.” Pēc kāda laika Aida atrada darbu, kas viņai ļāva uzturēt sevi un kalpot par pionieri, kā arī materiāli palīdzēt vecākiem. Aida sacīja: ”Es esmu iemācījusies pilnībā paļauties uz Jehovu. Kad mani atkal sāk mākt bažas, es uzreiz lūdzu Jehovu, un pēc lūgšanas manas bažas bieži vien pagaist kā nebijušas.”

KO JEHOVA DARĪS NĀKOTNĒ

12. Par ko Dāvids bija pārliecināts, kā izriet no Psalma 56:9?

¹² Nolasīt Psalmu 56:9. Kā izriet no šiem vārdiem, Dāvidam palīdzēja vēl kaut kas. Kaut gan viņa dzīvībai joprojām draudēja briesmas, viņš pārdomāja, ko Jehova vēl darīs viņa labā. Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova īstajā laikā viņu izglābs. Jehova taču bija pavēstījis, ka Dāvids būs nākamais izraēliešu ķēniņš. (1. Sam. 16:1, 13.) Dāvidam nebija ne mazāko šaubu, ka viss, ko Jehova ir solījis, īstenosies.

13. Ko Jehova darīs mūsu labā?

¹³ Ko Jehova ir solījis darīt mūsu labā? Mēs zinām, ka patlaban viņš mūs nepasargā no visām problēmām un grūtībām. c Tomēr jaunajā pasaulē viņš novērsīs visas bēdas un nelaimes. (Jes. 25:7—9.) Mūsu Radītājs spēj piecelt no nāves mirušos, izdziedināt jebkādas slimības un uzveikt tos, kas ir nostājušies pret viņu. (1. Jāņa 4:4.)

14. Kas mums jācenšas iztēloties?

¹⁴ Kad mums uzmāksies bailes, domāsim par to, ko Jehova darīs drīzā nākotnē. Iztēlosimies, kā mēs jutīsimies, kad vairs nebūs Sātana un ļaunu cilvēku un kad uz zemes dzīvos tikai dievbijīgi cilvēki, kas pamazām tuvosies pilnībai. 2014. gada reģionālajā kongresā bija redzams demonstrējums, kurā kāda ģimene centās iztēloties, kāda būs dzīve jaunajā pasaulē. Demonstrējumā tēvs pārfrāzēja 2. Timotejam 3:1—5 teikto. Ja šajos pantos būtu pravietoti apstākļi jaunajā pasaulē, tie skanētu šādi: ”Jaunajā pasaulē iestāsies īpaši brīnišķīgi laiki, jo cilvēki mīlēs cits citu, tieksies pēc garīgām vērtībām, būs pieticīgi, pazemīgi, slavēs Dievu, būs paklausīgi vecākiem, pateicīgi, uzticīgi, mīļi, saticīgi, vienmēr par citiem runās labu, būs savaldīgi, lēnprātīgi, mīlēs labo, būs uzticami, piekāpīgi, tādi, kas neizceļ sevi, kas mīl Dievu, nevis baudas un dzīvo dievbijīgi. Tādiem pieķeries!” Varbūt arī mēs ar ģimenes locekļiem vai citiem ticības biedriem varētu biežāk pārrunāt, kāda būs dzīve jaunajā pasaulē.

15. Kā Taņa spēja palikt uzticīga Jehovam, kaut arī viņas dzīvē notika daudz kas slikts?

¹⁵ Pārdomas par Jehovas apsolīto brīnišķīgo nākotni palīdzēja kādai meitenei, vārdā Taņa, kas dzīvo Ziemeļmaķedonijā. Kad viņa sāka mācīties Bībeli, viņas vecākus tas saniknoja. Taņa sacīja: ”Manā dzīvē notika daudz kas slikts, no kā es biju baidījusies. Ikreiz, kad pēc sapulces atgriezos mājās, mamma mani iekaustīja. Abi vecāki man piedraudēja, ka tad, ja es kļūšu par Jehovas liecinieci, viņi mani nositīs.” Galu galā vecāki Taņu padzina no mājām. Kā viņa izturēja? Taņa stāstīja: ”Es centos domāt par  to, kādu prieku jaunajā pasaulē man sagādās tas, ka es nebūšu atteikusies no Jehovas. Lai ko es tagad zaudētu, nākotnē Jehova mani bagātīgi atalgos. Tad viss sliktais būs aizmirsies.” Taņa palika nelokāma. Ar Jehovas palīdzību viņa atrada jaunu mājvietu. Vēlāk Taņa apprecējās, un tagad viņa kopā ar vīru kalpo Jehovam pilnu slodzi.

STIPRINĀSIM PAĻĀVĪBU UZ JEHOVU

16. Kas mums palīdzēs nezaudēt drosmi, kad redzēsim notikumus, kas pravietoti Lūkas 21:26—28?

¹⁶ Lielā posta laikā lielākā daļa cilvēku ”pamirs aiz bailēm”, bet Dieva kalpi nezaudēs drosmi. (Nolasīt Lūkas 21:26—28.) Mēs neļausimies bailēm tāpēc, ka jau būsim iemācījušies paļauties uz Jehovu. Mūsu māsa Taņa, kas bija minēta iepriekš, secināja, ka agrāk pieredzētais viņu ir norūdījis un sagatavojis citiem pārbaudījumiem. ”Es esmu sapratusi, ka nav tādas situācijas, kuru ar Jehovas atbalstu mēs nespētu izturēt,” viņa teica. ”Reizēm cilvēkiem var šķist, ka viņi pār mums ir guvuši virsroku, bet patiesībā viņi ir noteicēji tikai tādā mērā, kādu pieļauj Jehova. Arī visgrūtākie pārbaudījumi reiz beidzas.”

17. Ko mēs gūsim, ja pārdomāsim 2024. gada pantu? (Sk. arī vāka attēlu.)

¹⁷ Mūsu laikos daudz kas cilvēkiem iedveš bailes. Bet mēs, tāpat kā Dāvids, tām nepadodamies. Par 2024. gada pantu ir izraudzīti vārdi no Dāvida lūgšanas: ”Kad man ir bail, es paļaujos uz tevi.” (Ps. 56:3.) Kādā Bībeles komentārā ir teikts, ka Dāvids ”nevis uzkurināja sevī bailes un iegrima problēmās, bet meklēja atbalstu pie Dieva — sava Glābēja”. Centīsimies domāt par šī gada pantu jo īpaši tad, kad nonāksim situācijās, kurās mums uzmāksies bailes. Veltīsim laiku dziļām pārdomām par to, ko Jehova ir darījis pagātnē, ko viņš dara tagad un ko viņš darīs nākotnē! Tad mēs varēsim teikt, tāpat kā teica Dāvids: ”Uz Dievu es paļaujos un nebaidos.” (Ps. 56:4.)