5. STUDĒJAMAIS RAKSTS
108. DZIESMA ”Dieva uzticīgā mīlestība”
Ko mums sniedz Jehovas mīlestība
”Kristus Jēzus nāca pasaulē glābt grēciniekus.” (1. TIM. 1:15.)
TĒMA
Ko cilvēkiem nodrošina Jehovas sagādātais izpirkums, un kā mēs varam atbildēt uz Jehovas mīlestību.
1. Kā mēs varam iepriecināt Jehovu?
JA MĒS draugam esam uzdāvinājuši kaut ko skaistu un noderīgu un viņš par to ir ļoti pateicīgs, mums ir prieks. Bet, ja draugs mūsu dāvanu ir nogrūdis kādā kaktā un neizmanto, mēs noteikti esam sarūgtināti. Jehova cilvēkiem ir dāvājis kaut ko bezgala vērtīgu — aiz mīlestības pret cilvēkiem viņš ir atdevis savu Dēlu. Ja mēs atbildam uz Jehovas mīlestību un apliecinām savu pateicību par izpirkumu, Jehova priecājas. (Jāņa 3:16; Rom. 5:7, 8.)
2. Kas ir aplūkots šajā rakstā?
2 Bet pastāv briesmas, ka ar laiku kristieša pateicība par izpirkumu mazinās. Iespējams, kristietis apzinās, ka izpirkums ir vērtīga dāvana, bet, tēlaini runājot, to ir nolicis prom no acīm. Lai tā nenotiktu, mums bieži jādomā par to, ko Dievs un Kristus ir paveikuši mūsu labā. Tāpēc šajā rakstā ir apskatīts, ko Jehovas sagādātais izpirkums nodrošina jau tagad un ko tas dos nākotnē. Vēl ir pievērsta uzmanība tam, kā mēs varam atbildēt uz Jehovas mīlestību un kā mēs varam to darīt, gatavodamies Atceres vakaram.
KO JEHOVAS MĪLESTĪBA MUMS SNIEDZ JAU TAGAD
3. Ko nodrošina Jehovas sagādātais izpirkums?
3 Mēs jau tagad ļoti daudz ko gūstam tāpēc, ka Kristus ir ziedojis par mums savu dzīvību. Piemēram, uz izpirkuma upura pamata Jehova piedod mūsu grēkus. Tas nav pienākums, kas Jehovam obligāti jāpilda. Viņš piedod tāpēc, ka no sirds vēlas to darīt. To labi saprata viens no psalmu sarakstītājiem. Viņš teica: ”Tu, Jehova, esi labs un piedod labprāt.” (Ps. 86:5; 103:3, 10—13.)
4. Kā labā ir sagādāts izpirkums? (Lūkas 5:32; 1. Timotejam 1:15.)
4 Dažiem kristiešiem šķiet, ka Jehova viņiem nepiedos grēkus, jo viņi to nav pelnījuši. Bet patiesībā neviens no mums to nav pelnījis. Apustulis Pāvils, skaidri apzinādamies, ka nav ”cienīgs saukties par apustuli”, rakstīja: ”Dieva labestības dēļ, ko viņš man augstsirdīgi ir izrādījis, es esmu, kas es esmu.” (1. Kor. 15:9, 10.) Ja mēs nožēlojam grēkus, Jehova mums piedod, un viņš to dara nevis tāpēc, ka mēs to būtu pelnījuši, bet tāpēc, ka mūs mīl. Ikvienam, kam uzmācas domas, ka viņš nav Jehovas mīlestības cienīgs, jāpatur prātā, ka Jehova ir sagādājis izpirkumu nevis par bezgrēcīgiem cilvēkiem, bet par grēciniekiem, kas nožēlo savus grēkus. (Nolasīt Lūkas 5:32; 1. Timotejam 1:15.)
5. Vai kādam ir tiesības teikt, ka viņš ir pelnījis Jehovas žēlastību? Paskaidrojiet.
5 Nevienam kristietim, lai cik ilgi viņš būtu kalpojis Jehovam, nebūtu jāuzskata, ka viņš ir pelnījis Jehovas žēlastību. Jehova, protams, neaizmirst mūsu uzticīgo kalpošanu. (Ebr. 6:10.) Taču izpirkums ir nevis samaksa par nopelniem, bet gan Dieva dāvana. Ja kristietis uzskatītu, ka savas kalpošanas dēļ ir pelnījis Dieva žēlastību vai īpašu Dieva attieksmi pret viņu, viņš būtībā apgalvotu, ka Kristus ir miris velti. (Salīdzināt Galatiešiem 2:21.)
6. Kāpēc Pāvils kalpošanā Jehovam tik ļoti pūlējās?
6 Pāvils zināja, ka Jehovas žēlastību nevar nopelnīt. Bet kāpēc tad viņš kalpošanā tā pūlējās? Viņš to nedarīja ar mērķi izpelnīties žēlastību — viņš gribēja apliecināt, ka ir pateicīgs Jehovam par augstsirdīgi dāvāto labestību. (Efes. 3:7.) Arī mēs dedzīgi kalpojam Jehovam nevis tādēļ, lai izpelnītos žēlastību, bet tādēļ, lai apliecinātu viņam savu pateicību.
7. Kas vēl ir iespējams tāpēc, ka ir sagādāts izpirkums? (Romiešiem 5:1; Jēkaba 2:23.)
7 Ko vēl nodrošina Jehovas sagādātais izpirkums? Uz tā pamata cilvēki jau tagad var veidot tuvas attiecības ar Jehovu. a Kā bija skaidrots iepriekšējā rakstā, nevienam no Ādama pēcnācējiem tuvas attiecības ar Dievu neveidojas automātiski. Tikai Kristus izpirkums mums ļauj veidot labas attiecības ar Dievu — vienīgi uz tā pamata mēs varam tuvoties Dievam. (Nolasīt Romiešiem 5:1; Jēkaba 2:23.)
8. Ko mēs gūstam, lūdzot Dievu?
8 Tā kā mums ir tuvas attiecības ar Dievu, mēs varam lūgt viņu un viņš mūs uzklausa. Viņš uzklausa ne tikai tādas lūgšanas, ar kurām pie viņa vēršas visa draudze, bet arī cilvēku personiskās lūgšanas. Lūgšanas var sniegt sirdsmieru, bet tas nav vienīgais ieguvums. Lūdzot Dievu, mēs stiprinām savu draudzību ar viņu. (Ps. 65:2; Jēk. 4:8; 1. Jāņa 5:14.) Jēzus bieži lūdza Dievu, jo viņš zināja, ka Dievs viņu uzklausa un ka lūgšanas viņam ļauj saglabāt tuvas attiecības ar Tēvu. (Lūk. 5:16.) Vai nav brīnišķīgi, ka Jēzus upuris mums dod iespēju veidot draudzību ar Jehovu un lūgt viņu?
KO JEHOVAS MĪLESTĪBA MUMS SNIEGS NĀKOTNĒ
9. Ko Jehovas sagādātais izpirkums dos nākotnē?
9 Ko Jehovas sagādātais izpirkums dos nākotnē? Uz tā pamata Jehova saviem kalpiem dāvās mūžīgu dzīvi. Daudziem ideja par mūžīgu dzīvi šķiet nereālistiska, jo nav neviena cilvēka, kas dzīvotu mūžīgi, — agri vai vēlu ikviens mirst. Taču Jehova bija paredzējis, ka cilvēki dzīvotu mūžīgi. Ja Ādams nebūtu izdarījis grēku, mūžīga dzīve nevienam neizklausītos pēc pasakas, jo tā jau būtu realitāte. Mūžīga dzīve daudziem šķiet neaizsniedzams sapnis, bet Jehova ir samaksājis neaptverami dārgu maksu — dāvājis savu Dēlu —, lai šis sapnis kļūtu par īstenību. (Rom. 8:32.)
10. Uz ko cer svaidītie kristieši, bet uz ko — tie, kas pieder pie citām avīm?
10 Lai gan mūžīgu dzīvi Jehova dāvās tikai nākotnē, viņš vēlas, lai mēs jau tagad daudz par to domātu. Ar garu svaidītos kristiešus gaida saturīga dzīve debesīs, kur tie kopā ar Kristu valdīs pār zemi. (Atkl. 20:6.) Kristieši, kas pieder pie citām avīm, cer dzīvot mūžīgi uz zemes, kas tiks pārvērsta par paradīzi. Tad nevienam vairs nebūs jāpieredz bēdas un sāpes. (Atkl. 21:3, 4.) Tie, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes, neuzskata, ka viņiem dāvātā cerība ir mazāk vērtīga nekā tā, kas tiek dota ar garu svaidītajiem kristiešiem. Mūžīga dzīve uz zemes ir tas, kam Jehova cilvēkus bija radījis, tāpēc varam nešaubīties, ka tā sagādās milzum daudz prieka.
11., 12. Kas cilvēkus gaida paradīzē? (Sk. arī attēlus.)
11 Kāda būs dzīve paradīzē? Vairs nebūs slimību un nāves. (Jes. 25:8; 33:24.) It visu labo, ko cilvēki vēlēsies, Jehova tiem dāvās. Ar ko jūs vēlētos nodarboties paradīzē? Padziļināti pievērsties fizikai vai ķīmijai? Nodarboties ar mūziku vai tēlotājmākslu? Tas viss būs iespējams. Jaunajā pasaulē noteikti būs vajadzīgi arī arhitekti, būvnieki, zemkopji, pavāri, atslēdznieki, ainavu dizaineri un citi speciālisti. (Jes. 35:1; 65:21.) Tā kā priekšā būs vesela mūžība, ikviens varēs izkopt tādas prasmes, kādas vien vēlēsies.
12 Milzīgu prieku mums sagādās tas, ka satiksim cilvēkus, kas būs piecelti no nāves. (Ap. d. 24:15.) Būs aizraujoši izzināt Jehovas radīto pasauli, tā vēl vairāk iepazīstot Radītāju. (Ps. 104:24; Jes. 11:9.) Un vai nebūs patīkami pielūgt Jehovu, kad mūs vairs nemāks vainas apziņa un nebūs jālūdz piedošana par grēkiem? Būtu nesaprātīgi iemainīt tik brīnišķīgu nākotni pret ”īslaicīgām grēcīgām baudām”. (Ebr. 11:25.) Lai kas mums tagad būtu jāupurē, dzīve jaunajā pasaulē ir tā vērta. Tiesa, pašlaik paradīzi mēs varam skatīt tikai iztēlē, bet pienāks laiks, kad tā būs kļuvusi par realitāti. Nekas no tā nebūtu iespējams, ja Jehova, mīlestības mudināts, nebūtu atdevis savu Dēlu.
Pēc kā jūs ilgojaties? (Sk. 11., 12. rindkopu)
ATBILDĒSIM UZ JEHOVAS MĪLESTĪBU
13. Kā mēs varam pateikties Jehovam par viņa mīlestību? (2. Korintiešiem 6:1.)
13 Kā mēs varam pateikties Jehovam par to, ka viņš par mums ir atdevis savu Dēlu? Galvenajam mūsu dzīvē ir jābūt kalpošanai Jehovam. (Mat. 6:33.) Atcerēsimies, ka Jēzus ”ir nomiris par visiem, lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev pašiem, bet tam, kurš ir nomiris par viņiem un pēc tam celts augšā”. (2. Kor. 5:15.) Mēs vēlamies dzīvot tā, lai ”nebūtu velti saņēmuši Dieva augstsirdīgo labestību”. (Nolasīt 2. Korintiešiem 6:1.)
14. Kā mēs varam apliecināt, ka paļaujamies uz Jehovu?
14 Vēl mums ir jāpaļaujas uz Jehovu un jāņem vērā viņa norādījumi. Kad mums kaut kas ir jāizlemj, piemēram, jāizlemj, kādu izglītību iegūt vai kādu darbu strādāt, mums ir jāpārdomā, kāds konkrētajā jautājumā ir Jehovas viedoklis. (1. Kor. 10:31; 2. Kor. 5:7.) Ja mūsu lēmumus nosaka ticība Dievam, mēs pieredzam kaut ko brīnišķīgu: nostiprinās mūsu ticība, attiecības ar Dievu kļūst vēl ciešākas un mūsu cerība — vēl reālāka. (Rom. 5:3—5; Jēk. 2:21, 22.)
15. Ko mēs varam darīt, gatavojoties Atceres vakaram?
15 Arī ar to, ko mēs darām, gatavojoties Atceres vakaram, mēs varam apliecināt Jehovam savu pateicību par viņa mīlestību. Mēs ne vien paši plānojam apmeklēt Atceres vakaru, bet arī aicinām citus uz to. (1. Tim. 2:4.) Izstāstīsim tiem, ko ielūdzam uz Atceres vakaru, kā šis pasākums noritēs, un parādīsim vietnē jw.org publicētos video Kāpēc Jēzum bija jāmirst? un Pieminēsim Jēzus nāvi. Draudzes vecākajiem jāuzaicina uz Atceres vakaru tie brāļi un māsas, kas ir pārstājuši apmeklēt sapulces. Ja vismaz dažas avis, kas ir noklīdušas no Jehovas ganāmpulka, tajā atgriezīsies, gan debesīs, gan draudzē valdīs milzīgs prieks. (Lūk. 15:4—7.) Sirsnīgi sasveicināsimies Atceres vakarā ar visiem, kas ieradušies! Centīsimies pievērst īpašu uzmanību tiem, kas ir atnākuši pirmo reizi, un tiem, ko neesam redzējuši jau daudz gadu. Būsim viesmīlīgi! (Rom. 12:13.)
16. Kāpēc būtu vēlams vairāk sludināt nedēļās pirms Atceres vakara un pēc tā?
16 Nedēļās pirms Atceres vakara un pēc tā mēs varam vairāk sludināt. Tas ir vēl viens veids, kā mēs varam izpaust savu pateicību Dievam un Kristum. Jo vairāk darīsim kalpošanā Jehovam, jo vairāk pieredzēsim, kā viņš mūs atbalsta. Tā mūsu paļāvība uz viņu vēl vairāk nostiprināsies. (1. Kor. 3:9.) Neaizmirsīsim izlasīt Bībeles fragmentus, kas norādīti brošūriņā Katru dienu pētīsim Rakstus un mūsu darba burtnīcā publicētajā Bībeles lasīšanas plānā. Būtu labi, ja mēs šos Bībeles fragmentus izpētītu dziļāk.
17. Par ko priecājas Jehova? (Sk. arī ” Kā mēs varam atbildēt uz Jehovas mīlestību”.)
17 Protams, ne visiem Jehovas kalpiem apstākļi ļauj likt lietā ikkatru ieteikumu, kas minēts šajā rakstā. Bet par to nebūtu jāskumst, jo Jehova nesalīdzina mūsu veikumu ar to, ko paveic citi viņa kalpi. ”Jehova ielūkojas sirdī” un priecājas, redzot mūsu pateicību par viņa nenovērtējamo dāvanu — izpirkumu. (1. Sam. 16:7; Marka 12:41—44.)
18. Par ko mēs varam pateikties Dievam Jehovam un Jēzum Kristum?
18 Tikai tāpēc, ka Jehova ir sagādājis izpirkumu, mūsu grēki var tikt piedoti un mums var būt tuvas attiecības ar Jehovu un izredzes uz mūžīgu dzīvi. Vienmēr pateiksimies Jehovam par viņa mīlestību, kuras mudināts viņš to visu mums ir dāvājis! (1. Jāņa 4:19.) Būsim pateicīgi arī Jēzum, kurš mūs ir mīlējis tik ļoti, ka ir ziedojis savu dzīvību mūsu labā. (Jāņa 15:13.)
154. DZIESMA ”Mīla, kas nepārstāj”
a Jehova piedeva saviem kalpiem grēkus jau tad, kad Kristus vēl nebija ziedojis savu dzīvību par izpirkumu. Jehova to varēja darīt tāpēc, ka bija absolūti pārliecināts: viņa Dēls paliks uzticīgs viņam līdz pat nāvei. Tāpēc no Jehovas viedokļa izpirkumu jau varēja uzskatīt par samaksātu. (Rom. 3:25.)
