1. Kāpēc ir svarīgi ik gadu apmeklēt Kristus nāves atceres vakaru?

 JĒZUS ziedoja savu pilnīgā cilvēka dzīvību, lai cilvēki varētu kļūt par Jehovas draugiem un dzīvot mūžīgi. Izpirkums ir nenovērtējama Jehovas dāvana. (2. Kor. 9:15.) Mēs esam bezgala pateicīgi Jehovam, ka viņš, mīlestības mudināts, ir sagādājis izpirkumu. (Rom. 5:8.) Lai palīdzētu cilvēkiem paturēt prātā, cik dārga maksa par viņiem ir samaksāta, Jēzus iedibināja savas nāves atceres vakaru. (Lūk. 22:19, 20.)

2. Par ko ir runa šajā rakstā?

² Šogad Atceres vakars tiks atzīmēts 12. aprīlī. Protams, visi Jehovas kalpi plāno to apmeklēt. Mēs daudz ko gūsim, ja laikā pirms un pēc Atceres vakara biežāk pārdomāsim, ko Jehova un viņa Dēls ir darījuši mūsu labā. Šajā rakstā ir apskatīts, ko par Jehovu un Jēzu liecina tas, ka ir sagādāts izpirkums. Nākamais raksts palīdz saprast, ko mēs gūstam tāpēc, ka Jēzus ziedoja savu dzīvību, un kā mēs varam izpaust Dievam pateicību par izpirkumu.

KO IZPIRKUMS LIECINA PAR JEHOVU

3. Kā viens cilvēks varēja izpirkt miljoniem citu? (Sk. arī attēlu.)

³ Tajā, ka par cilvēkiem ir dots izpirkums, ir skaidri saskatāms Jehovas taisnīgums. (5. Moz. 32:4.) Kāpēc tā var apgalvot? Mēs visi no pirmā cilvēka Ādama, kurš nepaklausīja Dievam un kļuva grēcīgs, esam mantojuši grēku un līdz ar to nāvi. (Rom. 5:12.) Lai mūs atbrīvotu no grēka un nāves, Jehova sūtīja uz zemi savu  Dēlu Jēzu. Bet kā viens cilvēks varēja izpirkt miljoniem citu? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Kā viena cilvēka [t.i., Ādama] nepaklausības dēļ daudzi ir kļuvuši par grēciniekiem, tā arī viena cilvēka [t.i., Jēzus] paklausības dēļ daudzi kļūs taisni.” (Rom. 5:19; 1. Tim. 2:6.) Tātad visi cilvēki piedzimst grēcīgi un galu galā mirst tāpēc, ka viens pilnīgs cilvēks nolēma nepaklausīt Dievam. Līdz ar to, lai atbrīvotu Ādama pēcnācējus no grēka un nāves varas, bija vajadzīgs viens pilnīgs cilvēks, kas paliktu Dievam uzticīgs.

4. Kāpēc Jehova nevarēja ļaut dievbijīgajiem Ādama pēcnācējiem dzīvot mūžīgi?

⁴ Vai Jēzum tiešām bija jāatdod sava dzīvība, lai izglābtu cilvēkus? Vai Jehova nevarēja ļaut dievbijīgajiem Ādama pēcnācējiem dzīvot mūžīgi? Mums, nepilnīgiem cilvēkiem, šāds risinājums varbūt liktos gluži labs. Taču Jehova to neuzskatītu par taisnīgu risinājumu. Tā kā viņš ir absolūti taisnīgs, viņš nevarēja ignorēt Ādama grēku.

5. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova vienmēr rīkosies taisnīgi?

⁵ Kas būtu noticis, ja Jehova šajā situācijā būtu izlēmis atteikties no saviem taisnīguma principiem un ļāvis Ādama pēcnācējiem dzīvot mūžīgi? Cilvēkiem varētu rasties šaubas, vai citās situācijās Jehova rīkosies taisnīgi, piemēram, vai viņš izpildīs visu, ko ir apsolījis. Jehova neatkāpās no saviem taisnīguma principiem, lai gan tas viņam maksāja ļoti dārgi — tas prasīja viņa mīļā Dēla dzīvību. Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka viņš vienmēr rīkosies taisnīgi.

6. Kas vēl pamudināja Jehovu sagādāt izpirkumu? (1. Jāņa 4:9, 10.)

⁶ Izpirkums ir ne vien Jehovas taisnīguma, bet arī viņa neizmērojamās mīlestības izpausme. (Jāņa 3:16; nolasīt 1. Jāņa 4:9, 10.) Jehova ir ziedojis savu Dēlu, jo viņš vēlas, lai cilvēki dzīvotu mūžīgi un piederētu pie viņa plašās ģimenes. Kad Ādams sagrēkoja, Jehova viņu izraidīja no savas ģimenes, tāpēc neviens no Ādama pēcnācējiem pie tās nepieder. Bet uz izpirkuma upura pamata Jehova piedod mūsu grēkus un ar laiku visus, kas viņam tic un paklausa, uzņems savā ģimenē. Jau tagad mums ir iespējamas labas attiecības gan ar Jehovu, gan ar ticības biedriem. Tas viss liecina par Jehovas sirsnīgo mīlestību. (Rom. 5:10, 11.)

7. Kā tas, ka Jehova pieļāva sava Dēla ciešanas, pierāda viņa mīlestību pret mums?

 ⁷ Ja pārdomājam, cik lielas sāpes Jehovam sagādāja viņa Dēla ciešanas, mēs varam labāk izprast, cik ļoti Jehova mīl cilvēkus. Sātans apgalvoja, ka neviens cilvēks grūtībās nepaliks uzticīgs Dievam. Lai atspēkotu šo melīgo apgalvojumu, Jehova pieļāva, ka viņa Dēls pirms nāves pieredz nežēlīgu izturēšanos. (Īj. 2:1—5; 1. Pēt. 2:21.) Jehova redzēja, kā cilvēki ņirgājas par Jēzu, kā kareivji to per ar pletnēm un visbeidzot piesit pie staba. Viņam bija bezgala sāpīgi noraudzīties, ka viņa mīļais Dēls mirst mokpilnā nāvē. (Mat. 27:28—31, 39.) Jehova būtu varējis to visu nepieļaut — viņš būtu varējis iejaukties jebkurā brīdī. Kad ļaudis par Jēzu teica: ”Lai tagad Dievs viņu izglābj, ja viņš Dievam ir dārgs,” — Dievs to būtu varējis izdarīt. (Mat. 27:42, 43.) Bet, ja Jehova būtu iejaucies notikumu gaitā un Jēzus nebūtu atdevis savu dzīvību par izpirkumu, mums nebūtu nekādu izredžu uz mūžīgu dzīvi. Tāpēc Jehova pieļāva, ka viņa Dēls līdz pat pēdējam elpas vilcienam cieš lielas mokas.

8. Ko izjuta Jehova, redzēdams sava Dēla ciešanas un nāvi? (Sk. arī attēlu.)

⁸ Nebūtu jādomā, ka Dievam, kas ir visvarens, nesāp sirds. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla, un viņš mūsos ir ielicis spēju just. Tāpēc ir loģiski secināt, ka Dievam ir jūtas. Bībelē ir pieminēts, ka cilvēki, kas viņu neklausīja, viņu sāpināja un skumdināja. (Ps. 78:40, 41.) Kāds Bībelē aprakstīts gadījums ļauj saprast, ko izjuta Jehova, kad mira viņa Dēls. Jehova lika Ābrahāmam upurēt savu dēlu Īzaku. (1. Moz. 22:9—12; Ebr. 11:17—19.) Grūti pat aptvert, cik lielas sāpes plosīja Ābrahāma sirdi, kad viņš paņēma rokā nazi, lai nogalinātu savu dēlu. Bet Jehova, redzēdams, ka viņa Dēls cieš un mirst, izjuta vēl lielākas sāpes. a

9. Ko par Jehovas mīlestību pret cilvēkiem, kas viņam kalpo, var secināt, pārdomājot Romiešiem 8:32, 38, 39?

⁹ Jehovas sagādātais izpirkums liecina, ka neviens — ne vistuvākie radinieki, ne draugi — mūs nemīl tik ļoti kā Jehova. (Nolasīt Romiešiem 8:32, 38, 39.) Viņš mūs mīl vairāk nekā mēs paši sevi. Mēs, protams, vēlamies dzīvot mūžīgi, bet Jehova vēl vairāk vēlas, lai mēs iegūtu mūžīgu dzīvi. Mēs vēlamies, lai mūsu  grēki tiktu piedoti, bet Jehova vēl vairāk vēlas, lai mēs tiktu atbrīvoti no grēka nastas. Kas tiek prasīts no mums, lai mūsu grēki tiktu piedoti un mēs varētu dzīvot mūžīgi? Mums ir jātic izpirkumam un jāklausa Jehovam. Izpirkums patiešām ir izcila dāvana, ko ir sagādājis mūsu mīlošais debesu Tēvs. Par to, kā Jehova ir izpaudis savu mīlestību, jaunajā pasaulē mēs noteikti uzzināsim daudz vairāk. (Pulc. 3:11.)

KO IZPIRKUMS LIECINA PAR JĒZU

10. a) Kas pēdējos dzīves mirkļos Jēzu sāpināja visvairāk? b) Ko pierādīja Jēzus? (Sk. arī ” Kas tika pierādīts ar Jēzus uzticību Jehovam”.)

¹⁰ Jēzum ļoti rūp Jehovas labā slava. (Jāņa 14:31.) Jēzus smagi pārdzīvoja to, ka viņu apsūdz zaimošanā un musināšanā, jo tas meta ēnu uz viņa Tēvu. Tāpēc viņš lūgšanā Tēvam teica: ”Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis kauss man iet garām!” (Mat. 26:39.) Jēzus palika uzticīgs Jehovam līdz pat nāvei un tā pierādīja, ka Sātana apgalvojumi par Jehovu ir absolūti meli.

11. Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret cilvēkiem? (Jāņa 13:1.)

¹¹ Izpirkums liecina arī par to, ka Jēzum ļoti rūp cilvēki, jo sevišķi viņa sekotāji. (Sāl. pam. 8:31; nolasīt Jāņa 13:1.) Jēzus zināja, ka viņa kalpošana uz zemes būs saistīta ar grūtībām un ka viņam būs jāmirst mokpilnā nāvē. Tomēr viņš pildīja visu, ko Tēvs viņam bija uzdevis, nevis pienākuma pēc, bet ielikdams tajā visu savu sirdi. Viņš izmantoja jebkuru iespēju, lai stāstītu cilvēkiem labo vēsti un dažādos veidos viņiem palīdzētu. Pat neilgi pirms nāves Jēzus atlicināja laiku saviem apustuļiem — viņš tiem nomazgāja  kājas, sniedza vērtīgas pamācības, kā arī tos uzmundrināja. (Jāņa 13:12—15.) Arī tad, kad Jēzus bija piesists pie moku staba, viņš domāja par citiem. Viņš pievērsa uzmanību uz nāvi notiesātam noziedzniekam un tam apsolīja dzīvi paradīzē, un viņš parūpējās par savu māti. (Lūk. 23:42, 43; Jāņa 19:26, 27.) Par Jēzus lielo mīlestību pret cilvēkiem liecināja ne tikai upuris, ko viņš nesa cilvēces labā, bet arī visa viņa dzīve.

12. Ko Jēzus dara tagad, un ko viņš darīs nākotnē?

¹² Jēzus ir ziedojis savu dzīvību un nomiris ”reizi par visām reizēm”. (Rom. 6:10.) Taču arī pēc augšāmcelšanas viņš daudz ko dara cilvēku labā. Viņš nežēlo pūles, lai cilvēki gūtu labumu no izpirkuma upura. Dievs viņu ir iecēlis par ķēniņu, augsto priesteri un kristiešu draudzes galvu. (1. Kor. 15:25; Efes. 5:23; Ebr. 2:17.) Viņam ir uzdots sapulcināt tos cilvēkus, kas varēs dzīvot mūžīgi uz zemes, un, pirms būs beidzies lielais posts, šis darbs būs paveikts. Neilgi pirms lielā posta beigām debesīs tiks sapulcēti visi svaidītie, un arī šis darbs ir uzdots Jēzum. (Mat. 25:32; Marka 13:27.) Turklāt Jēzus gādā, lai viņa kalpi saņemtu garīgo uzturu. (Mat. 24:45.) Nākotnē, kad pār zemi valdīs Dieva valstība, Jēzus joprojām rūpēsies par cilvēkiem. Jehova tik tiešām ir atdevis savu Dēlu!

AIZVIEN PAPLAŠINĀSIM SAVAS ZINĀŠANAS PAR JEHOVU UN JĒZU

13. Kas jādara, lai dziļāk izprastu Dieva un Kristus mīlestību?

¹³ Pārdomājot, kā ir izpaudusies Jehovas un Jēzus mīlestība, mēs to izprotam arvien dziļāk. Šogad, gatavodamies Atceres vakaram, mēs varētu izlasīt vienu vai divus evaņģēlijus. Nemēģināsim vienā reizē izlasīt pārāk daudz materiāla un nesteigsimies — lasīsim tā, lai varētu iedziļināties tekstā un saprast, kāpēc ir jāmīl Jehova un Jēzus. Noteikti dalīsimies uzzinātajā ar citiem!

14. Kāpēc mums ir jācenšas pētīt dziļāk pat labi zināmas tēmas? (Psalms 119:97; sk. arī attēlu.)

¹⁴ Tiem, kas jau daudz gadu ir Jehovas liecinieki, var likties, ka ir grūti uzzināt kaut ko jaunu par tik labi zināmām tēmām kā Dieva taisnīgums un mīlestība un izpirkuma upuris. Bet patiesībā par šiem jautājumiem vienmēr var uzzināt kaut ko jaunu. Mūsu organizācijas izdotajā literatūrā var atrast ļoti daudz vērtīgas  informācijas. Ja ne visai labi saprotam kādu Bībeles fragmentu, meklēsim skaidrojumus. Kad kaut ko esam izpētījuši, centīsimies pārdomāt, ko esam uzzinājuši par Jehovu un Jēzu un par viņu mīlestību pret cilvēkiem. (Nolasīt Psalmu 119:97.)

15. Kāpēc, meklējot garīgus dārgumus, jābūt neatlaidīgiem?

¹⁵ Ne jau katru reizi, lasot Bībeli un iedziļinoties skaidrojumos, mēs uzzināsim kaut ko jaunu un interesantu. Nepadosimies! Tos, kas meklē Bībelē dārgumus, var salīdzināt ar cilvēku, kas strautā skalo zeltu. Zelta meklētājs ir gatavs veltīt šai nodarbei daudz laika, un viņš priecājas pat par visniecīgāko zelta graudiņu. Ikkatra jauna atziņa, ko esam guvuši, pētot Bībeli, ir bezgala vērtīga — vērtīgāka par jebkādu zelta tīrradni. (Ps. 119:127; Sāl. pam. 8:10.) Lasīsim Bībeli regulāri un meklēsim tajā garīgus dārgumus! (Ps. 1:2.)

16. Kas mums palīdz līdzināties Jehovam un Jēzum?

¹⁶ Kad esam kaut ko izpētījuši, centīsimies uzzināto likt lietā. Piemēram, noskaidrojuši, kā izpaužas Jehovas taisnīgums, mācīsimies izturēties pret citiem bez aizspriedumiem. Pārdomājuši, kā izpaudās Jēzus mīlestība pret debesu Tēvu un pret cilvēkiem, centīsimies būt tikpat pašaizliedzīgi kā viņš — paklausīsim Dievam arī tad, kad tas nav viegli, un pakārtosim savas vēlmes ticības biedru vajadzībām. Sekosim Jēzus priekšzīmei un sludināsim labo vēsti, lai arī citiem būtu iespēja pieredzēt svētības, kādas Jehova dāvās visiem, kas tic izpirkumam.

17. Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁷ Jo vairāk mēs uzzināsim par Jehovas sagādāto izpirkumu, jo dziļāk iemīlēsim Jehovu un Jēzu. Savukārt Jehova un Jēzus mūs mīlēs arvien sirsnīgāk. (Jāņa 14:21; Jēk. 4:8.) Iedziļināsimies Bībelē un mūsu organizācijas izdotajā literatūrā, lai aizvien paplašinātu savas zināšanas par izpirkumu! Nākamajā rakstā ir aplūkots, ko Jehovas sagādātais izpirkums nodrošina jau tagad, ko tas dos nākotnē un kā mēs varam atbildēt uz Jehovas mīlestību.